apteka.lvAPTEKA.LV

Mēneša piedāvājumi-Сenas-Pied. cena              Mēneša piedāvājumi
Latvijas aptieku karte Dežūrārsti. med.palīdzība
Zāļu un to analogu meklēšana-СenasZāļu alfabētiskā meklēšana
Vakcinācijas piedāvājumi. Cenrāži-Сenas-Pied. cena              Vakcinācijas piedāvājumi
Ģeomagnētiskais stāvoklis Ģeomagnētiskais stāvoklis
    
Rindas uz
   izmeklējumiem   
   Kompensējamo   
zāļu saraksti
E‑veselība,
     pieslēgšana     

Holoxan pulv.p/inf.1g fl.

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju! Vietne nekādā gadījumā nenes atbildību par zemāk publicēto preparāta aprakstu. Jūs pats uzņematies risku par tā lietošanu vai nelietošanu!

Uz 2022-Jan-20
HOLOXAN-zāle/preparāts -pulverisaptuvenā pirkšanas cena uz "Holoxan pulv.p/inf.1g fl." Rīgā, Latvijā ir:

  • 44.25€  50.3$  37.03£  3838Rub  456.6SEK  200PLN  157.34₪ 


Maksimāla pieļaujamā valsts cena Latvijā (no ZVA tīmekļa vietne) Euro:Maksimāla pieļaujamā cena Latvijā rādīta/indiceta attēlā uz zāle/preparāts -pulveris Holoxan pulv.p/inf.1g fl.     Pārbaudīt vēlreiz

ATĶ kodsL01AA06 

Aktīvās vielas: Ifosfamidum

 


Ražotājs, zīmols: Baxter Oncology

 Izsniegšanas kārtība: Recepšu zāle (℞) 

* Šī tabula bija sakomponēta pilnīgi automātiski, no reklāmdevējas neatkarīgā veidā, tieši un bez modifikācijām, retranslējot atvērtos piedāvājumus norādītajos datumos.Latvijā saskaņā ar nacionāliem normatīviem aktiem ir atļauta tikai bezrecepšu zāļu izplatīšana ar tīmekļa vietnes starpniecību.

Holoxan 1 g pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai Stikla flakons, N1

(Onkoloģija, ATĶ kods: L01AA06)

Maksimālā zāļu cena vai cenas diapazons EUR ar PVN atkarībā no iepakojuma lieluma

46.47€

Zāļu produkta identifikators

01-0469-01

Zāļu reģistrācijas numurs

01-0469

Ražotājs

Baxter Oncology GmbH, Germany

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

24-OCT-06

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

1 g

Zāļu forma

Pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Baxter Oncology GmbH, Germany





    LATVIJAS ZĀĻU REĢISTRS

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

HOLOXAN 500 mg pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai

HOLOXAN 1 g pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai

Ifosfamidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas.

Šajā lietošanas instrukcijā Holoxan tiek saukts arī par ifosfamīdu.

Svarīga informācija par ifosfamīdu.

Ārsts Jums ir izrakstījis šīs zāles, jo Jums ir vēzis, ko var ārstēt.

Ifosfamīds ir zāles, kas nogalina vēža šūnas, bet rezultātā iedarbojas arī uz veselajām šūnām. Tāpēc zālēm var būt vairākas blakusparādības. Ārsts nenozīmēs Jums ifosfamīdu, ja viņš/viņa uzskatīs, ka vēzis Jums ir mazāk bīstams nekā iespējamās blakusparādības. Ārsts Jūs regulāri pārbaudīs un ārstēs visas blakusparādības, ja tas būs iespējams.

Ifosfamīds:

samazina asins šūnu skaitu, tāpēc Jūs varētu just nogurumu un visticamāk, būsiet uzņēmīgs pret infekcijām;

var ietekmēt Jūsu nieres un urīnpūsli. Jums var nozīmēt citas zāles, ko sauc par mesna un kas palīdzēs novērst bojājumus. Ja urīnā pamanāt asinis, nekavējoties informējiet ārstu;

var izraisīt psihiskus traucējumus, piemēram, apjukumu, neparastu miegainību, un nopietnos gadījumos – krampjus un samaņas zudumu;

tāpat kā citas pretvēža ķīmijterapijas zāles, šīs zāles var izraisīt matu izkrišanu (mati kļūst plānāki vai izkrīt pilnībā), bet tie var sākt ataugt pēc terapijas kursa beigām. Zāles var arī izraisīt sliktu dūšu vai vemšanu. Ārsts dos Jums padomu vai zāles, kas palīdzēs justies labāk.

Vīriešiem un sievietēm nevajadzētu radīt bērnu ifosfamīda terapijas laikā vai 6-12 mēnešus pēc tās beigām. Jums jāizmanto efektīvi kontracepcijas līdzekļi. Konsultējieties ar savu ārstu.

Un tagad izlasiet visu lietošanas instrukciju. Tajā ir cita svarīga informācija par ifosfamīda lietošanu, kas var būt īpaši svarīga Jums

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir HOLOXAN un kādam nolūkam tās lieto

2. Kas Jums jāzina pirms HOLOXAN lietošanas

3. Kā lietot HOLOXAN

4. Iespējamās blakusparādības

5 Kā uzglabāt HOLOXAN

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir HOLOXAN un kādam nolūkam tās lieto

HOLOXAN ir citostatiskas vai pretvēža zāles. Tās darbojas nogalinot vēža šūnas, un to reizēm sauc par ķīmijterapiju.

Šīs zāles izmanto dažādu vēža veidu ārstēšanai. Ifosfamīdu bieži lieto kopā ar citām pretvēža zālēm vai staru terapiju.

2. Kas jāzina pirms HOLOXAN lietošanas

Nelietojiet HOLOXAN šādos gadījumos:

ja Jums ir bijusi alerģija (paaugstināta jutība) pret ifosfamīdu. Alerģiskas reakcijas var būt elpas trūkums, sēkšana, izsitumi, nieze vai sejas un lūpu pietūkums;

ja Jums ir izteikti kaulu smadzeņu darbības traucējumi (īpaši ja ķīmijterapijas vai staru terapijas kursu esat saņēmuši jau iepriekš). Jums veiks asins analīzes, lai pārbaudītu, cik labi strādā Jūsu kaulu smadzenes;

ja Jums ir apgrūtināta urinēšana vai urīnceļu iekaisums, kas izpaužas kā sāpīga urinēšana (cistīts);

ja Jums ir aknu un nieru darbības traucējumi. Lai to pārbaudītu, Jums veiks asins analīzes;

ja Jums pašlaik ir kāda infekcija;

ja iepriekšējas ķīmijterapijas vai staru terapijas rezultātā Jums ir bijuši nieru vai urīnpūšļa darbības traucējumi;

ja Jums ir saslimšana, kas samazina Jūsu iespēju urinēt (urīnceļu nosprostojums).

Pastāstiet savam ārstam, ja

Jums patlaban tiek veikta vai nesen bijusi staru vai ķīmijterapija;

Jums ir diabēts;

Jums ir aknu vai nieru darbības traucējumi. Veicot asins analīzes, Jūsu ārsts pārbaudīs, cik labi darbojas Jūsu aknas un nieres;

Jūs esat ārstēts ar cisplatīnu;

Jums ir slikts vispārējais veselības stāvoklis vai esat vārgs;

Jūs esat gados vecāks cilvēks.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ifosfamīds var ietekmēt Jūsu asins un imūno sistēmu

Asins šūnas veidojas kaulu smadzenēs. Ir trīs dažādi asins šūnu veidi:

sarkanās asins šūnas, kas Jūsu ķermenī pārvadā skābekli,

baltās asins šūnas, kas cīnās pret infekcijām un

trombocīti, kas palīdz Jūsu asinīm recēt.

Pēc ifosfamīda terapijas visu trīs šūnu veidu skaits samazināsies. Tā ir neizbēgama ifosfamīda blakusparādība. Asins šūnu skaits savu zemāko līmeni sasniegs 5 līdz 10 dienas pēc ifosfamīda terapijas sākuma un paliks tik zems arī dažas dienas pēc kursa beigām. Lielākajai daļai cilvēku asins šūnu skaits normalizējas 21 līdz 28 dienu laikā. Ja Jums iepriekš ir bijuši vairāki ķīmijterapijas kursi, tam varbūt vajadzēs ilgāku laiku.

Pēc tam, kad asins šūnu skaits samazināsies, visticamāk, Jūs kļūsiet uzņēmīgāks pret infekcijām. Mēģiniet nesatikties ar cilvēkiem, kuriem ir klepus, saaukstēšanās un citas infekcijas.

Ifosfamīda terapijas laikā un pēc tās ārsts pārbaudīs, vai sarkano un balto asins šūnu un trombocītu skaits ir pietiekams.

Ifosfamīds var ietekmēt brūču dzīšanu. Centieties uzturēt visas brūces tīras un sausas un skatieties, lai tās dzītu normāli.

Svarīgi saglabāt smaganu veselību, jo var veidoties čūlas mutē un infekcijas. Ja neesat drošs, jautājiet savam ārstam.

Ifosfamīds var bojāt Jūsu urīnpūšļa sieniņas, tāpēc urīnā var parādīties asinis. Jūsu ārsts zina, ka tā var notikt, un, ja nepieciešams, viņš/viņa dos Jums zāles, ko sauc par Uromitexan (mesna) un kas pasargās Jūsu urīnpūsli.

Uromitexan (mesna), var ievadīt īsas injekcijas veidā, sajaucot ar pilinātājā iepildīto ifosfamīda šķīdumu.

Sīkāku informāciju par Uromitexan (mesna) var izlasīt Uromitexan (mesna) injekciju lietošanas instrukcijā.

Lielākajai daļai cilvēku, kas ifosfamīdu saņem kopā ar Uromitexan (mesna), urīnpūšļa bojājumi nerodas, bet Jūsu ārsts var veikt urīna analīzes, lai pārbaudītu asiņu klātbūtni urīnā.

Ja pamanāt urīnā asinis, nekavējoties informējiet savu ārstu.

Ifosfamīds var bojāt nieres, un tās vairs nedarbosies normāli.

Tas, visticamāk, var notikt, ja Jums ir viena niere, vai ja nieres jau ir bojātas.

Bieži tas ir pārejoši, un nieres sāk normāli darboties pēc ifosfamīda terapijas beigām. Retos gadījumos bojājumi ir paliekoši un daudz smagāki.

Ārsts pārbaudīs Jūsu analīžu rezultātus, vai neparādās nieru bojājuma pazīmes.

Pretvēža zāles un staru terapija var paaugstināt risku saslimt ar cita veida vēzi; tas var notikt vairākus gadus pēc terapijas beigām.

Ifosfamīds var bojāt Jūsu sirdi vai izjaukt sirdsdarbības ritmu. Šo iedarbību pastiprina lielākas ifosfamīda devas, vienlaicīga staru vai ķīmijterapija, vai tas, ja esat gados vecāks cilvēks. Terapijas laikā ārsts Jūs novēros.

Ifosfamīds var izraisīt plaušu iekaisumu vai sarētošanos. Tas var notikt pat vairāk nekā 6 mēnešus pēc terapijas beigām. Ja Jums kļūst grūti elpot, nekavējoties informējiet savu ārstu.

Ifosfamīdam var būt potenciāli dzīvībai bīstama iedarbība uz Jūsu aknām. Ja sākat strauji pieņemties svarā, pamanāt sāpes aknās un dzelti, nekavējoties informējiet savu ārstu.

Mati var daļēji vai pilnībā izkrist. Mati var pēc tam atkal ataugt, bet, iespējams, tiem būs cita struktūra vai krāsa.

Ifosfamīds var izraisīt sliktu dūšu vai vemšanu. Tas var ilgt apmēram 24 stundas pēc ifosfamīda lietošanas. Jums var būt nepieciešamas zāles, kas palīdzēs justies labāk. Jautājiet savam ārstam.

Citas zāles un HOLOXAN

Pastāstiet ārstam vai medmāsai par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Īpaši būtiski pastāstīt, ja lietojat tālāk minētās zāles vai terapiju, jo tās var nebūt saderīgas ar ifosfamīdu:

Ifosfamīda toksicitāti var pastiprināt šādas zāles:

Zāles, kas var pastiprināt toksisko iedarbību uz Jūsu asins šūnām un imunitāti:

AKE inhibitori (lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai);

karboplatīns (lieto vēža ārstēšanai);

cisplatīns (lieto vēža ārstēšanai);

natalizumabs (lieto multiplās sklerozes ārstēšanai).

Zāles, kas var pastiprināt toksisko iedarbību uz Jūsu sirdi:

antraciklīni, piemēram, bleomicīns, doksorubicīns, epirubicīns, mitomicīns (lieto vēža ārstēšanai);

sirds apvidus apstarošana.

Zāles, kas var pastiprināt toksisko iedarbību uz Jūsu plaušām:

amiodarons (lieto neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai);

G-CSF, GM-CSF hormoni (lieto balto asins šūnu skaita palielināšanai pēc ķīmijterapijas).

Zāles, kas var pastiprināt toksisko iedarbību uz Jūsu nierēm:

aciklovīrs (lieto vīrusu infekciju ārstēšanai);

aminoglikozīdi (lieto baktēriju infekciju ārstēšanai);

amfotericīns B (lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai);

karboplatīns (lieto vēža ārstēšanai);

cisplatīns (lieto vēža ārstēšanai).

Zāles, kas var pastiprināt toksisko iedarbību uz Jūsu urīnpūsli:

urīnpūšļa apstarošana.

Zāles, kuras kombinācijā ar ifosfamīdu var pastiprināt toksisko iedarbību uz Jūsu centrālo nervu sistēmu:

pretvemšanas līdzekļi (zāles, ar kuru palīdzību kontrolē vemšanu un sliktu dūšu);

antihistamīna līdzekļi (lieto alerģiju ārstēšanai);

narkotiskie līdzekļi;

sedatīvie līdzekļi.

Ifosfamīda toksicitāti var pastiprināt šādas zāles:

karbamazepīns, fenitoīns, fenobarbitāls (lieto epilepsijas ārstēšanai);

kortikosteroīdi (lieto iekaisumu ārstēšanai);

rifampīns (lieto baktēriju infekciju ārstēšanai);

asinszāles preparāti (augu valsts zāles vieglas depresijas ārstēšanai).

Ifosfamīda efektivitāti var samazināt šādas zāles:

ketokonazols, flukonazols, itrakonazols (lieto baktēriju vai protozoju (vienšūņu) infekciju ārstēšanai);

sorafenibs (lieto vēža ārstēšanai);

aprepitants (lieto sliktas dūšas novēršanai).

Citas zāles, kas var ietekmēt ifosfamīdu, vai kuras ietekmē ifosfamīds:

docetaksels (lieto vēža ārstēšanai)

kumarīna atvasinājumi, piemēram, varfarīns (lieto asins šķidrināšanai);

vakcīnas;

tamoksifēns (lieto krūts vēža ārstēšanai);

cisplatīns (lieto vēža ārstēšanai);

irinotekāns (lieto vēža ārstēšanai).

HOLOXAN kopā ar uzturu un dzērienu un alkoholu

Alkohola lietošana var pastiprināt ifosfamīda izraisīto slikto dūšu un vemšanu.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Izvairieties no grūtniecības ifosfamīda lietošanas laikā. Tas jāievēro tāpēc, ka šīs zāles var izsaukt spontāno abortu vai kaitēt Jūsu nedzimušajam mazulim. Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Vīriešiem un sievietēm nevajadzētu radīt bērnu ifosfamīda terapijas laikā vai 6-12 mēnešus pēc tās beigām. Jums jāizmanto efektīvi kontracepcijas līdzekļi. Jautājiet savam ārstam.

Ifosfamīds var ietekmēt spēju nākotnē radīt bērnus. Pirms terapijas uzsākšanas konsultējieties ar ārstu par iespējām sasaldēt spermu vai olšūnas.

Ifosfamīda terapijas laikā nedrīkst barot bērnu ar krūti.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Dažas ifosfamīda terapijas blakusparādības var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Ārsts izlems, vai Jūs to varat darīt.

Ko darīt, ja jāapmeklē cits ārsts vai jādodas uz slimnīcu

Ja kāda iemesla dēļ Jums jāapmeklē cits ārsts vai jādodas uz slimnīcu, pastāstiet, kādas zāles Jūs lietojat. Citas zāles lietojiet tikai tad, ja ārsts zina, ka lietojat ifosfamīdu.

3. Kā lietot HOLOXAN

Ifosfamīdu Jums ievadīs ārsts vai medmāsa.

Parasti ifosfamīdu pievieno šķīduma maisā un lēnas infūzijas veidā ievada tieši Jūsu vēnā. Tā var būt vēna Jūsu rokā, plaukstas augšpusē vai arī vēna zem atslēgas kaula. Atkarībā no devas infūzija var ilgt vairākas stundas, bet to var ievadīt arī vairāku dienu laikā.

Ifosfamīdu bieži ievada kopā ar citām pretvēža zālēm vai staru terapiju.

Parastā deva

Jūsu ārsts izlems, cik daudz zāļu Jums ir nepieciešams un kad tās jāievada.

Jums nepieciešamais ifosfamīda daudzums ir atkarīgs no:

Jūsu slimības veida,

Jūsu auguma (Jūsu svara un auguma garuma kombinācija),

Jūsu vispārējā veselības stāvokļa,

tā, vai Jūs lietojat citas pretvēža zāles un staru terapiju.

Ifosfamīdu parasti ievada vairāku terapijas kursu laikā. Pēc katra kursa ir pārtraukums (periods, kad zāles netiek lietotas), pirms sākas nākamais kurss.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Lietojot šīs zāles iespējamas sekojošas blakusparādības.

Ja pamanāt kādu no sekojošām blakusparādībām, nekavējoties informējiet savu ārstu:

bez sasitumiem Jums parādās zilumi, asiņošana apstājas lēni vai asiņo deguns vai smaganas. Tas var norādīt, ka trombocītu skaits Jūsu asinīs ir pārāk zems;

samazināts balto asins šūnu skaits, to terapijas laikā pārbaudīs Jūsu ārsts. Tam nekādu pazīmju nebūs, bet Jūs daudz vieglāk varat saslimt ar infekcijas slimībām. Ja domājat, ka Jums ir infekcija (augsta temperatūra, ir auksti un sākas drebuļi, vai kļūst karsti un Jūs svīstat, vai ir citas infekcijas pazīmes, piemēram, klepus vai sāpīga urinēšana), Jums var būt nepieciešamas antibiotikas, kas cīnītos pret infekciju, jo Jūsu asinīs balto asins šūnu ir mazāk, nekā parasti;

esat bāls, miegains un noguris. Tās var būt samazināta sarkano asins šūnu skaita (anēmijas) pazīme. Parasti ārstēšana nav nepieciešama, ar laiku Jūsu organisms aizvietos šūnas. Ja Jums ir izteikta anēmija, varbūt būs nepieciešama asins pārliešana;

urīnā ir asinis, vai urinējat mazāk, nekā parasti;

garīgi traucējumi. Dažiem cilvēkiem ifosfamīds var ietekmēt smadzenes. Reizēm cilvēki, kas lieto ifosfamīdu, to pat nepamana, bet draugi un radinieki var pamanīt izmaiņas. Ja parādās kāda no šīm blakusparādībām, Jūsu ārsts pārtrauks ifosfamīda terapiju:

apjukums,

miegainība,

orientācijas zudums,

nemiers,

depresija,

halucinācijas,

muskuļu spazmas rokās un kājās,

paātrināta runa,

vārdu atkārtošana,

kļūstat neveikls,

nevarat atrauties no kāda darba,

agresivitāte,

lēkmes (konvulsijas),

samaņas zudums.

Šīs blakusparādības var izpausties reizē ar drudzi un paātrinātu sirdsdarbību.

Citas blakusparādības var būt šādas

Imūnā sistēma un infekcijas

Alerģiskas reakcijas, to pazīmes var būt elpas trūkums, sēkšana, izsitumi, sejas un lūpu nieze vai pietūkums (paaugstināta jutība). Smagas alerģiskas reakcijas var izraisīt apgrūtinātu elpošanu vai šoku, iespējams pat letāls iznākums (anafilaktiskais šoks, anafilaktiska/anafilaktoīda reakcija).

Jūsu imūnās sistēmas darbības efektivitātes samazināšanās (imūnsupresija).

Paaugstināts baktēriju, sēnīšu, vīrusu, protozoju vai parazītisku infekciju risks un smaguma pakāpe sakarā ar ifosfamīda ietekmi uz imūno sistēmu.

Iepriekšējo infekciju reaktivēšanās (latentās infekcijas).

Smagas infekcijas izplatīšanās asinīs, kas var bīstami pazemināt asinsspiedienu un būt ar letālu iznākumu (sepse, šoks).

Ļaundabīgi audzēji

Sekundāri audzēji dažādās ķermeņa vietās, bieži urīnpūšļa apvidū.

Kaulu smadzeņu vēzis (mielodisplastiskais sindroms).

Asiņu vēzis (leikoze).

Limfātiskās sistēmas vēzis (ne-Hodžkina limfoma).

Asins un limfātiskā sistēma

Jūsu kaulu smadzeņu aktivitātes pazemināšanās (mielosupresija).

Tas var izraisīt vairāku šūnu skaita pazemināšanos Jūsu asinīs:

baltās asins šūnas – kas cīnās pret infekcijām (leikopēnija, agranulocitoze, granulocitopēnija, limfopēnija, neitropēnija). Tas var būt saistīts ar drudzi (febrila neitropēnija);

trombocīti – kas palīdz recēt asinīm (trombocitopēnija);

sarkanās asins šūnas – kas organismā transportē skābekli (anēmija). Tas var būt saistīts ar to samazināto spēju transportēt skābekli (pazemināts hemoglobīns).

sarkanās asins šūnas, baltās asins šūnas un trombocīti vienlaikus (pancitopēnija).

Nelielu asins receklīšu veidošanās Jūsu asinsvados, kas pārtrauc normālu asinsriti Jūsu ķermenī (diseminēta intravazāla koagulācija).

Hemolītiski urēmiskais sindroms – patoloģisks stāvoklis, kad sabrūk sarkanās asins šūnas, asinīs samazinās trombocītu skaits un sākas nieru darbības traucējumi.

Endokrīnā sistēma

Smadzeņu pietūkums, ko izraisa palielinātais ūdens saturs smadzenēs (ūdens intoksikācija). Pazīmes var būt galvassāpes, personības vai uzvedības izmaiņas, apjukums, miegainība.

Palielināta antidiurētiskā hormona veidošanās hipofīzē. Tas ietekmē nieres, kā rezultātā asinīs pazeminās nātrija līmenis (hiponatriēmija) un sākas ūdens aizture.

Vielmaiņa un uzture

Ēstgribas zudums vai samazināšanās (anoreksija).

Izmaiņas vielmaiņā, ko izraisa atmirstošo vēža šūnu noārdīšanās (audzēja līzes sindroms).

Ķermeņa šķidrumu skābuma palielināšanās (metabolā acidoze).

Zems kālija līmenis asinīs, kas var izraisīt patoloģisku sirdsdarbību, aizcietējumu, nogurumu, muskuļu vājumu vai spazmas, depresiju, psihozi, delīriju, apjukumu vai halucinācijas (hipokaliēmija).

Zems kalcija līmenis asinīs, kas var izraisīt muskuļu krampjus un raustīšanos, neregulāru sirdsdarbību, pastiprinātus refleksus vai dedzinošu vai kutinošu sajūtu plaukstās un pēdās (hipokalciēmija).

Zems fosfātu līmenis asinīs, kas var izraisīt sāpes kaulos, apjukumu un muskuļu vājumu (hipofosfatēmija).

Augsts cukura līmenis, kas var izraisīt slāpes, nogurumu un aizkaitināmību (hiperglikēmija).

Pārmērīgas slāpes, ko pavada pārmērīga šķidruma uzņemšana (polidipsija).

Gremošanas sistēma

Slikta dūša un nelabuma sajūta (nelabums, vemšana).

Caureja.

Mutes gļotādu iekaisums, tostarp čūlas (stomatīts).

Zarnu iekaisums, kas var izraisīt asiņošanu (enterīts, cēcīts, hemorāģisks enterokolīts).

Iekaisums, kas izraisa vēdera sāpes vai caureju (kolīts).

Asiņošana vēderā vai zarnās (kuņģa-zarnu trakta asiņošana).

Spēcīgas vēdera un muguras sāpes (aizkuņģa dziedzera iekaisums).

Aizcietējums.

Nervu sistēma

Nervu darbības traucējumi, kas var izraisīt vājumu, durstīšanas sajūtu vai nejutību (perifēra neiropātija). Tas var skart vairāk, nekā vienu nervu kopumu (polineiropātija).

Apgrūtināta to muskuļu kontrole vai koordinācija, ko izmantojat runājot, vai šo muskuļu vājums (dizartrija).

Lēkmes (krampji).

Sindroms, ko sauc Status epilepticus (ar krampjiem un bez krampjiem), kas izpaužas kā viena vai vairākas nepārejošas lēkmes, kas ilgst vairāk nekā 5 min., vai atkārtotas lēkmes, starp kurām bezsamaņa ilgst vairāk par 5 min.

Sindroms, ko sauc par atgriezeniskās mugurējās leikoencefalopātijas sindromu un kas izraisa smadzeņu tūsku, galvassāpes, apjukumu, krampju lēkmes un redzes zudumu.

Ietekme uz smadzenēm (encefalopātija), kas izpaužas kā apgrūtināta koncentrēšanās vai domāšana, samazināta modrība, personības izmaiņas, nogurums, lēkmes, muskuļu raustīšanās un trīce.

Reibonis.

Kustību traucējumi un gaitas traucējumi.

Ietekme uz muguras smadzenēm (mielopātija), kas var izraisīt plaukstu nejutību, vājumu un tirpšanas sajūtu, motorikas zudumu.

Nervu sāpes, kas izpaužas kā sāpīga vai dedzinoša sajūta (neiralģija).

Tirpuļi vai nejutība, bieži plaukstās un pēdās (parestēzija).

Izmainīta taustes sajūta (dizestēzija) vai sajūtas zudums (hipoestēzija).

Izmainīta garšas sajūta (dizgēzija) vai garšas zudums (hipogēzija).

Nespēja kontrolēt zarnu darbību (fēču nesaturēšana).

Acis un ausis

Neskaidra redze, redzes pasliktināšanās vai zudums.

Acs iekaisums (konjunktivīts).

Kurlums vai dzirdes traucējumi.

Troksnis, zvanīšana ausīs (tinnīts).

Sirds funkcija un asinsvadu sistēma

Sirds ritma izmaiņas (aritmija), kas var būt sajūtamas (sirdsklauves).

Neregulāra sirdsdarbība (fibrilācija).

Paātrināta sirdsdarbība (tahikardija), kas var apdraudēt dzīvību (kambaru tahikardija).

Palēnināta sirdsdarbība (bradikardija).

Sirdslēkme (miokarda infarkts).

Samazināta sirds spēja sūknēt asinis Jūsu ķermenī, kas var apdraudēt dzīvību (kardiogēns šoks, sirds mazspēja vai sirdsdarbības apstāšanās).

Sirds muskuļa saslimšana (kardiomiopātija).

Audu iekaisums sirdī vai ap sirdi (miokardīts, perikardīts).

Šķidruma uzkrāšanās maisiņā ap Jūsu sirdi (izsvīdums perikardā). Paaugstināts šī šķidruma spiediens var traucēt sirds uzpildīšanos (sirds tamponāde).

Novirzes EKG (pagarināts QT intervāls elektrokardiogrammā).

Asins receklis plaušās, kas izraisa sāpes krūtīs un elpas trūkumu (plaušu embolija).

Asins receklis, parasti kājā, kas izraisa sāpes, pietūkumu un apsārtumu (vēnu tromboze).

Asinsvadu iekaisums (vaskulīts).

Pazemināts vai paaugstināts asinsspiediens (hipotensija, hipertensija).

Ādas apsārtums (pietvīkums).

Plaušas

Pazemināta plaušu spēja asinīs transportēt skābekli, kas var apdraudēt dzīvību (elpošanas traucējumi).

Stāvoklis, kas izraisa plaušu iekaisumu, kas apgrūtina elpošanu, izraisa klepu un paaugstinātu temperatūru vai plaušu sarētojumu (pneimonīts, akūta respiratorā distresa sindroms, alerģisks alveolīts).

Plaušu sarētošanās, kas apgrūtina elpošanu (plaušu fibroze).

Šķidrums plaušās vai ap tām (plaušu tūska, izsvīdums pleirā).

Paaugstināts asins spiediens plaušās, kas apgrūtina elpošanu, izraisa nogurumu, klepu, angīnu, ģīboni, perifēro tūsku (plaušu hipertensija).

Apgrūtināta elpošana, sēkšana.

Aizdusa (dispnoja).

Skābekļa satura pazemināšanās (hipoksija).

Klepus.

Aknas

Toksīnu uzkrāšanās Jūsu ķermenī aknu darbības traucējumu dēļ (hepatotoksicitāte).

Aknu mazspēja.

Aknu mazo vēnu blokāde (aknu vēnu oklūzijas slimība), kas var izraisīt svara pieaugumu, aknu palielināšanos, sāpes un dzelti.

Samazināta asins padeve vai aknu vārtu vēnas blokāde (vārtu vēnas tromboze).

Stāvokļi, kas izraisa aku iekaisumu, kas ir par iemeslu dzeltei, svara zudumam un savārgumam (hepatīts).

Traucēta žults veidošanās aknās, kas izraisa niezi, dzelti, bālu fēču nokrāsu, tumšu urīnu (holestāze)

Palielināts zināmu olbaltumu līmenis, ko rada aknas un ko sauc par enzīmiem. Ārsts veiks asins analīzes, lai noteiktu precīzāk.

Āda un zemādas audi

Matu zudums (alopēcija)

Ādas reakcija vai izsitumi, kas sastāv no mazām, apaļām, reljefam pumpiņām, kurām ir konkrētas robežas (papulāri izsitumi).

Ādas iekaisums, kas var izraisīt izsitumus, čūlas, niezi, jēlumu, sulošanu un rētas (dermatīts).

Dzīvībai bīstami stāvokļi, kas izraisa izsitumus, čūlas, iekaisušu kaklu, drudzi, konjunktivītu, ādas lobīšanos (toksiskā epidermas nekrolīze, Stīvensa-Džonsona sindroms).

Pietūkums, nejutība, locekļu apsārtums un ādas lobīšanās uz plaukstam un pēdām (palmāri-plantāras eritrodizestēzijas sindroms).

Ādas apsārtums un čūlošanās, kas sākas mēnešus vai gadus pēc terapijas beigām (apstarošanas izraisīts dermatīts).

Izsitumi uz ādas, kad bojājumi ir plakani un mazāk, nekā 1 cm diametrā (makulāri izsitumi).

Nieze (pruritus).

Niezoši, sarkani izsitumi, kas progresē līdz jēlumam (eritēma).

Nagu un ādas krāsas izmaiņas.

Naga atdalīšanās no naga gultnes, kas var izraisīt naga nokrišanu.

Sejas pietūkums.

Pārmērīga svīšana (hiperhidroze).

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēma

Patoloģisks muskuļu sabrukums, kas var izraisīt nieru darbības traucējumus (rabdomiolīze).

Kaulu mīkstināšanās, kas izraisa stipras sāpes, sāpes, ko izraisa kaulu plīsumi, muguras sāpes, pilnīgi vai daļēji lūzumi un muskuļu vājums (osteomalācija, rahīts).

Augšanas aizture.

Muskuļu sāpes (mialģija) vai locītavu sāpes (artralģija).

Diskomforta sajūta rokās un kājās (sāpes ekstremitātēs).

Muskuļu spazmas.

Nieres un urīnizvades sistēma

Urīnpūšļa gļotādas iekaisums, kas izraisa sāpes, asiņošanu, asinis urīnā, samazinātu urīna plūsmu (hemorāģiskais cistīts).

Asinis urīnā (hematūrija).

Samazināta nieru spēja pilnībā izvadīt no Jūsu organisma toksīnus un atlieku produktus, kas var būt bīstami Jūsu dzīvībai (nieru darbības traucējumi).

Nieru struktūras izmaiņas, kuru dēļ tās nespēj normāli funkcionēt (nieru struktūras bojājumi).

Nieru darbības traucējumi, kas izraisa pārmērīgu urīna izdalīšanos un slāpes kā rezultātā rodas ūdens, kalcija, kālija, magnija un citu vielu deficītu organismā (Fankoni sindroms).

Glikoze urīnā (nefrogēns bezcukura diabēts).

Nieru darbības traucējumi kā rezultātā urīns ir duļķains vai mainījis krāsu (fosfatūrija).

Nieru darbības traucējumi kā rezultātā paaugstinās kopējais aminoskābju līmenis asinīs (aminoacidūrija). Jūsu ārsts veiks urīna analīzes, lai to noteiktu.

Stāvoklis, ko definē kā pārmērīgi vai patoloģiski liela urīna daudzuma veidošanos vai izvadīšanu (poliūrija).

Atkārtota nespēja kontrolēt urinēšanu (enurēze).

Sajūta, ka viss urīns nav izvadīts.

Nieru mazspēja.

Grūtniecība un fertilitāte

Neauglība. Spermas veidošanās vīriešiem un olšūnu attīstība sievietēm var samazināties vai tikt pārtraukta. Tas var būt neatgriezeniski.

Olnīcu funkcijas zudums pirms 40 gadu vecuma (olnīcu darbības traucējumi, priekšlaicīga menopauze).

Menstruālo ciklu trūkums (amenoreja) vai ovulācijas trūkums (ovulācijas traucējumi).

Vīriešu sēklas šķidrumā nav nosakāms spermatozoīdu daudzums (azoospermija), vai vīrieša ejakulātā ir samazināts spermas daudzums (oligospermija).

Pazemināts hormona estrogēna līmenis asinīs.

Paaugstināts hormona gonadotropīna līmenis asinīs.

Lietošana gados jauniem pacientiem var atstāt ietekmi uz auglību nākotnē.

Iedzimtas, pārmantotas un ģenētiskas izcelsmes traucējumi

Augļa augšanas traucējumi, deformācijas vai pat bojāeja vēl mātes dzemdē.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vēnas iekaisums, parasti kājās (flebīts).

Drudža attīstība, bieži vienlaicīgi ar infekcijas pazīmēm (neitropēniskais drudzis).

Nogurums.

Vispārēja diskomforta vai nemiera sajūta (savārgums).

Dzīvību apdraudoši vairāku orgānu darbības traucējumi.

Vispārēja fiziskā stāvokļa pasliktināšanās.

Ādas izskata izmaiņas un injekcijas vai infūzijas vietas kairinājums.

Sāpes krūtīs.

Pietūkums.

Ķermeņa dobumu iekšējo virsmu iekaisums (gļotādu iekaisums).

Gripai līdzīgi simptomi, tostarp galvassāpes, drudzis, drebuļi, locītavu un muskuļu sāpes, vājums, nogurums.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK \"http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3\" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt HOLOXAN

Tā kā Holoxan parasti tiek lietots tikai slimnīcā, par tā drošu un pareizu uzglabāšanu parūpēsies slimnīcas personāls. Ja Jums nepieciešams zināt uzglabāšanas nosacījums, tie doti tālāk tekstā.

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot HOLOXAN pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc “Derīgs līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko HOLOXAN satur

Aktīvā viela ir ifosfamidum un katrs flakons satur 500 mg vai 1 g ifosfamīda pulveri infūziju šķīduma pagatavošanai.

HOLOXAN ārējais izskats un iepakojums

Ifosfamīds ir sauss balts pulveris, kas iepildīts caurspīdīgā stikla flakonā. Katrā kastītē ir 1 vai 10 flakoni.

Katra flakona saturs pirms lietošanas jāsamaisa ar sterilu ūdeni (ko sauc par ūdeni injekcijām).

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Baxter Oncology GmbH

Kanstr. 2

D-33790 Halle

Vācija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 02/2016

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem:

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Atsevišķiem pacientiem tālāk aprakstītie ifosfamīda toksicitātes riska faktori un to sekas var kļūt par iemeslu kontrindikācijām. Šādās situācijās ir nepieciešams izvērtēt riska un ieguvuma attiecību. Nevēlamo blakusparādību dēļ, atkarībā no to nopietnības, var būt nepieciešama devu pielāgošana vai pat terapijas pārtraukšana.

BRĪDINĀJUMI

Mielosupresija, imūnsupresija, infekcijas

Ārstēšana ar ifosfamīdu var izraisīt mielosupresiju un izteiktu imūnās atbildes rekcijas nomākumu, kas var būt par nopietnu infekciju iemeslu. Saistībā ar ifosfamīda izraisītu mielosupresiju ir ziņots par letālu iznākumu.

Ar ifosfamīda lietošanu saistītā mielosupresija var izraisīt leikopēniju, neitropēniju, trombocitopēniju (kas saistās ar paaugstinātu asiņošanas risku) un anēmiju.

Pēc ifosfamīda ievadīšanas parasti samazinās leikocītu skaits. Kritiski zems leikocītu skaits parasti tiek novērots apmēram divas nedēļas pēc ievadīšanas. Pēc tam leikocītu skaits atkal palielinās.

Smagas pakāpes mielosupresiju un imūnsupresiju parasti novēro tiem pacientiem, kas iepriekš saņēmuši un/vai paralēli saņem citas ķīmijterapijas/hematotoksiskas zāles, imūnsupresantus un/vai staru terapiju (skatīt zāļu apraksta 4.5. apakšpunktu).

Lai mazinātu mielosupresīvo komplikāciju risku un/vai palīdzētu nodrošināt nepieciešamo devu, var apsvērt asinsradi stimulējošo (koloniju stimulējošo faktoru vai eritropoēzi stimulējošo) līdzekļu lietošanu. Informāciju par iespējamo mijiedarbību ar G-CSF (granulocītu koloniju stimulējošo faktoru) un GM-CSF (granulocītu, granulocītu makrofāgu koloniju stimulējo faktoru), skatīt zāļu apraksta 4.5. apakšpunktā.

Mielosupresijas risks ir atkarīgs no devas un palielinās, ievadot vienu lielu devu salīdzinājumā ar frakcionētu ievadīšanu.

Mielosupresijas risks paaugstinās pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Smagas pakāpes mielosupresija ir izraisījusi smagas, tostarp arī letālas, infekcijas. Saistībā ar ifosfamīdu ziņots par infekcijām, tostarp, pneimonijām, kā arī citām bakterialām, sēnīšu, vīrusu un parazitozām infekcijām. Ir ziņots arī par sepsi un septisko šoku.

Var aktivizēties latentas infekcijas. Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar ifosfamīdu, ir novērota dažādu vīrusa infekciju aktivizēšanās.

Dažos neitropēnijas gadījumos ārstējošais ārsts var ordinēt pret-mikrobu profilaksi.

Ir ieteicama rūpīga hematoloģiska uzraudzība. Pirms ievadīšanas un atbilstošos intervālos pēc ievadīšanas jānosaka leikocītu un trombocītu skaits, kā arī hemoglobīna līmenis.

Centrālās nervu sistēmas toksicitāte, neirotoksicitāte

Ifosfamīda ievadīšana var izraisīt CNS toksicitāti un citas neirotoksiskas reakcijas, tostarp apjukuma stāvokli, miegainību, komu, halucinācijas, neskaidru redzi, psihotisku uzvedību, ekstrapiramidālus simptomus, urīna nesaturēšanu un krampjus. (skatīt zāļu apraksta 4.8 apakšpunktu).

Ifosfamīda neirotoksicitāte var izpausties no dažām stundām līdz dažām dienām pēc pirmās ievadīšanas un lielākajā daļa gadījumu tā izzūd 48-72 stundu laikā pēc tam, kad pārtraukta ifosfamīda lietošana. Simptomi var saglabāties arī ilgāku laika periodu. Retos gadījumos atveseļošanās nav bijusi pilnīga. Ir ziņots par letālu iznākumu pēc CNS toksicitātes.

Ir ziņots par CNS toksicitātes atkārtošanos pēc vairākiem ārstēšanas cikliem, kuros toksicitāti nenovēroja.

Par CNS toksicitāti tiek ziņots ļoti bieži un visticamāk, tā ir atkarīga no ievadītās devas.

Citi novērotie vai literatūrā aprakstītie riska faktori ir:

nieru darbības traucējumi, paaugstināts kreatinīna līmenis serumā;

zems albumīna līmenis serumā;

aknu darbības traucējumi;

zems bilirubīna līmenis, zems hemoglobīna līmenis, samazināts leikocītu skaits;

acidoze, zems bikarbonātu līmenis serumā;

elektrolītu līdzsvara traucējumi, hiponatriēmija un neatbilstoša ADH (vazopresīns) sekrēcija, ūdens intoksikācija, samazināta šķidruma uzņemšana;

smadzeņu metastāžu klātbūtnē, iepriekš esoša CNS slimība, smadzeņu apstarošana;

cerebrālā skleroze, perifēra vaskulopātija;

audzējs vēdera lejasdaļā, masīvs audzējs vēdera dobumā;

vispārēji novājināts veselības stāvoklis, lielāks vecums, mazāks vecums;

aptaukošanās, sieviešu dzimums, individuāla predispozīcija;

mijiedarbība ar citām zālēm (piem., aprepitanti, CYP 3A4 inhibitori), alkohols, narkotiku atkarība vai iepriekšēja terapija ar cisplatīnu.

Neirotoksicitāte biežāk izpaužas pacientiem bez identificējamiem riska faktoriem.

Ja attīstās encefalopātija, ifosfamīda ievadīšana jāpārtrauc.

Publikācijās ir ziņots gan par veiksmīgu, gan par neveiksmīgu metilēna zilā lietošanu ifosfamīda izraisītas encefalopātijas ārstēšanai un profilaksei.

Ņemot vērā iespējamo summāro iedarbību, zāles, kas iedarbojas uz CNS (piemēram, pretvemšanas līdzekļi, sedatīvie līdzekļi, narkotiskie pretsāpju līdzekļi vai antihistamīni), jālieto īpaši piesardzīgi vai, ja nepieciešams, jāpārtrauc to lietošana ifosfamīda izraisītas encefalopātijas gadījumā.

Nieru un urīnceļu toksicitāte

Ifosfamīds ir gan nefrotoksisks, gan urotoksisks.

Pirms terapijas uzsākšanas, ka arī terapijas laikā un pēc tās, jāizvērtē un jāpārbauda nieru glomerulārā un tubulārā funkcija.

Regulāri jāpārbauda, vai urīna sedimentā nav konstatēti eritrocīti un citas uro-/nefrotoksicitātes pazīmes.

Ir ieteicama seruma un urīna bioķīmisko rādītāju, tostarp fosfora, kālija un citu laboratorisko rādītāju, kas liecina par nefrotoksicitāti un urīnceļu toksicitāti, rūpīga klīniska uzraudzība.

Nefrotoksiskā ietekme

Ir dokumentēts nefrotoksicitātes izraisīts letāls iznākums.

Ir ziņots par nieru parenhimālu un tubulāru nekrozi pacientiem, kas ārstēti ar ifosfamīdu.

Nieru darbības traucējumus (glomerulārus un tubulārus) pēc ifosfamīda ievadīšanas novēro ļoti bieži (skatīt zāļu apraksta 4.8. apakšpunktu). Tie izpaužas kā glomerulārās filtrācijas ātruma samazināšanās un seruma kreatinīna līmeņa paaugstināšanās, proteinūrija, enzimūrija, cilindrūrija, aminoacidūrija, fosfatūrija un glikozūrija, kā arī nieru tubulārā acidoze. Ir ziņots arī par Fankoni sindromu, nieru darbības traucējumu izraisītu rahītu un augšanas traucējumiem bērniem, kā arī osteomalāciju pieaugušajiem.

Lietojot ifosfamīdu ir ziņots par SIADH (antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms) līdzīga sindroma attīstību.

Tubulārie bojājumi var izpausties terapijas laikā, mēnešus vai pat gadus pēc terapijas beigām.

Glomerulārā vai tubulārā disfunkcija ar laiku var pāriet, stabilizēties vai progresēt mēnešu vai gadu laikā, pat pēc ifosfamīda terapijas izbeigšanas. Ir ziņots par akūtu tubulāru nekrozi, akūtu nieru mazspēju un hronisku nieru mazspēju kā sekundāru ifosfamīda blakusparādību (skatīt zāļu apraksta 4.8. apakšpunktu).

Nefrotoksicitātes attīstības klīnisko manifestāciju risks paaugstinās, piemēram:

lietojot lielas kumulatīvas ifosfamīda devas;

jau esošu nieru darbības traucējumu gadījumā;

iepriekšējas vai paralēlas ārstēšanas ar potenciāli nefrotoksiskām zālēm gadījumā;

maziem bērniem (kas jaunāki par 5 gadiem);

samazinātas nefronu rezerves gadījumā, kā tas ir pacientiem ar nieru audzējiem un pacientiem, kas saņēmuši nieru apstarošanas kursu vai pēc unilaterālas nefrektomijas.

Rūpīgi jāizsver ifosfamīda terapijas riski un iespējamie ieguvumi, ja tiek plānota ifosfamīda lietošana pacientiem ar jau esošiem nieru darbības traucējumiem vai samazinātu nefronu rezervi.

Ietekme uz urīnceļu epitēliju

Ifosfamīda lietošana ir saistīta ar urotoksisku ietekmi, ko var samazināt, profilaktiski lietojot mesna.

Lietojot ifosfamīdu, ir ziņots par hemorāģisku cistītu, kad nepieciešama asins pārliešana.

Hemorāģiskā cistīta risks ir atkarīgs no devas un paaugstinās, ievadot vielu lielu devu salīdzinājumā ar frakcionētu ievadīšanu.

Ir ziņots par hemorāģisko cistītu pēc vienas ifosfamīda devas ievadīšanas.

Pirms terapijas uzsākšanas ir nepieciešams izslēgt vai novērst jebkādus urīnceļu nosprostojumus. Skatīt zāļu apraksta 4.3 apakšpunktu.

Ievadīšanas laikā vai uzreiz pēc tās jāuzņem vai jāievada pietiekams daudzums šķidruma, kas veicinātu diurēzi, tādējādi samazinot urīnceļu toksicitātes risku.

Hemorāģiskā cistīta profilaksei ifosfamīds jālieto kombinācija ar mesna.

Ifosfamīds jālieto piesardzīgi, ja to vispār lieto, pacientiem ar aktīvām urīnceļu infekcijām.

Iepriekšēja vai vienlaicīga urīnpūšļa apstarošana vai busulfāna terapija var paaugstināt hemorāģiskā cistīta risku.

Ir ziņots par ciklofosfamīda – citu oksazafosforīna citostatisku zāļu, izraisītām urotoksicitātes izpausmēm:

urīnceļu toksicitātes letāls iznākums, kā arī cistektomijas nepieciešamība sakara ar fibrozi, asiņošanu vai sekundāru audzēju;

hematūrija, kas var būt smaga un recidivējoša; kaut gan parasti hematūrija pāriet pāris dienu laika pēc terapijas beigām, tā var arī turpināties;

urīnceļu kairinājuma pazīmes (tostarp sāpīga urinācija, sajūta, ka urīns nav pilnībā izvadīts, bieža urinēšana, niktūrija, urīna nesaturēšana), kā arī urīnpūšļa fibrozes attīstība, maza tilpuma urīnpūslis, teleangiektāzija un urīnpūšļa hroniska kairinājuma pazīmes;

pielīts un uretrīts.

Kardiotoksicitāte, lietošana pacientiem ar sirds slimībām

Ir ziņots par ifosfamīda izraisītu kardiotoksicitāti ar letālu iznākumu. Kardiotoksiskās iedarbības attīstības risks ir atkarīgs no ievadītās devas. Tas paaugstinās pacientiem ar iepriekšēju vai vienlaicīgu ārstēšanu ar citām kardiotoksiskām zālēm, sirds apvidus apstarošanu un, iespējams, nieru funkcijas traucējumiem.

Īpaša piesardzība jāievēro, ja ifosfamīdu ievada pacientiem ar kardiotoksicitātes riska faktoriem, un pacientiem ar jau esošu sirds slimību anamnēzē.

Ziņotās ar ifosfamīdu saistītās kardiotoksicitātes izpausmes (skatīt zāļu apraksta 4.8. apakšpunktu) var būt:

supraventrikulāras un ventrikulāras aritmijas, tostarp priekškambaru/supraventrikulāra tahikardija, priekškambaru fibrilācija, bezpulsa ventrikulāra tahikardija;

pazemināta QRS voltāža un ST segments vai T zoba izmaiņas;

toksiska kardiomiopātija, kā rezultātā sākas sirdslēkme ar sastrēgumu un hipotensiju;

asiņošana perikardā, fibriozs perikardīts un epikardiāla fibroze.

Pulmonāla toksicitāte

Ir ziņots par pulmonālu toksicitāti, kas izraisījusi elpošanas mazspēju un letālu iznākumu. Saistībā ar ifosfamīda terapiju ir ziņots pat intersticiālu pneimoniju un plaušu fibrozi. Ir ziņots arī par citām pulmonālas toksicitātes formām.

Sekundārie audzēji

Tāpat kā ārstēšana ar citiem citotoksiskiem līdzekļiem, ifosfamīda terapija ietver sekundāru audzēju un to prekursoru rašanās risku. Sekundāri audzēji var veidoties vairākus gadus pēc ķīmijterapijas beigām.

Mielodisplastisku izmaiņu, dažas no kurām var progresēt līdz akūtai leikozei, risks ir paaugstināts (skatīt zāļu apraksta 4.8. apakšpunktu). Citi ļaundabīgi audzēji, par kuriem ziņots pēc ifosfamīda vai ifosfamīdu saturošas terapijas ietver limfomu, vairogdziedzera vēzi un sarkomas.

Par ļaundabīgiem audzējiem ziņots arī pēc ciklociklofosfamīda - citu oksazafosforīna citostatisku zāļu intra-uterīnas iedarbības.

Aknu vēnu oklūzija (AVO)

Ir ziņots par aknu vēnu oklūziju pacientiem, kuri saņēmusi ķīmijterapiju, tostarp arī ar ifosfamīdu, kā arī ir zināma komplikācija ar ciklociklofosfamīdu – citām oksazafosforīna citostatiskām zālēm.

Genotoksicitāte

Skatīt zāļu apraksta 4.6. apakšpunktu.

Ietekme uz auglību

Skatīt zāļu apraksta 4.6. apakšpunktu.

Sieviešu dzimuma pacientes

Ziņots par amenoreju pacientēm, kas saņēmušas ifosfamīdu. Papildus tam, lietojot ciklociklofosfamīdu – citas oksazafosforīna citostatiskās zāles, ziņots par oligomenoreju.

Neatgriezeniskas ķīmijterapijas izraisītas amenorejas risks ir augstāks gados vecākām sievietēm.

Meitenēm, kuras ārstētas ar ifosfamīdu pirmspubertātes periodā, parasti sekundārās dzimumpazīmes attīstās normāli un menstruācijas ir regulāras.

Meitenes, kuras ārstētas ar ifosfamīdu pirmspubertātes periodā, vēlāk sekmīgi palikušas stāvoklī.

Meitenēm, kurām pēc terapijas saglabājusies olnīcu funkcija, ir paaugstināts agrīnas menopauzes risks.

Vīriešu dzimuma pacienti

Vīriešiem pēc ifosfamīda terapijas var attīstīties oligospermija vai azoospermija.

Parasti šiem pacientiem seksuāla potence un libido netiek ietekmēta.

Zēniem, kuri ārstēti ar ifosfamīdu pirmspubertātes periodā, sekundārās dzimumpazīmes var attīstīties normāli, bet var veidoties oligospermija vai azoospermija.

Dažkārt var attīstīties dažādas pakāpes sēklinieku atrofija.

Dažiem pacientiem azoospermija var būt atgriezeniska, bet funkcijas atjaunošanās var nenotikt vairākus gadus pēc terapijas pārtraukšanas.

Vīrieši, kuri ifosfamīda ietekmē uz laiku bija kļuvuši sterili, vēlāk tomēr ir radījuši bērnus.

Anafilaktiska/anafilaktoīda reakcija, krusteniska jutība

Saistībā ar ifosfamīdu ir ziņots par anafilaktiskām/anafilaktoīdām reakcijām.

Ir ziņots arī par krustenisku jutību starp oksazafosforīna citostatiskām zālēm.

Brūču dzīšanas traucējumi.

Ifosfamīds var ietekmēt normālu brūču dzīšanas procesu.

PIESARDZĪBA

Alopēcija

Alopēcija ir ļoti bieži novērota, no devas atkarīga ifosfamīda blakusparādība.

Ķīmijterapijas izraisīta alopēcija var progresēt līdz plikgalvībai.

Mati var ataugt, bet, iespējams, tiem būs cita struktūra vai krāsa.

Slikta dūša un vemšana

Ifosfamīda lietošana var izraisīt sliktu dūšu un vemšanu.

Jāņem vērā pašreizējās vadlīnijas par pretvemšanas līdzekļu lietošanu sliktas dūšas un vemšanas profilaksei un atvieglošanai.

Alkohola lietošana var pastiprināt ķīmijterapijas izraisītu sliktu dūšu un vemšanu.

Ļoti būtiska ir mutes dobuma higiēna.

Stomatīts

Ifosfamīda lietošana var izraisīt stomatītu (mutes dobuma mukozītu).

Jāņem vērā pašreizējās vadlīnijas par stomatīta profilakses un atvieglošanas pasākumiem.

Paravenoza ievadīšana

Ifosfamīda citostatiskā iedarbība sākas tikai pēc tā aktivēšanas, kas notiek galvenokārt aknās. Tāpēc audu bojājuma risks pēc nejaušas paravenozas ievadīšanas ir zems.

Nejaušas ifosfamīda paravenozas ievadīšanas gadījumā, infūzija nekavējoties jāpārtrauc, ekstravazālais ifosfamīda šķīdums jāatsūc lokāli caur kanili un jāveic citi atbilstoši pasākumi.

Lietošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, īpaši ar smagas pakāpes traucējumiem, samazināta nieru ekskrēcija var izraisīt ifosfamīda un tā metabolītu līmeņa paaugstināšanos plazmā. Tā rezultātā var pieaugt toksicitāte (piem., neirotoksicitāte, nefrotoksicitāte, hematotoksicitāte), tāpēc tas ir jāņem vērā, nosakot devu šādiem pacientiem.

Lietošana pacientiem ar aknu darbības traucējumiem

Smagas pakāpes aknu darbības traucējumi var kavēt ifosfamīda aktivēšanu. Tas var ietekmēt ifosfamīda ārstēšanas efektivitāti. Zems albumīna līmenis serumā un aknu funkciju traucējumi arī tiek uzskatīti par CNS toksicitātes attīstības riska faktoriem. Aknu darbības traucējumi var pastiprināt tā metabolīta veidošanos, kas tiek uzskatīts par CNS toksicitātes iemeslu vai veicinošu faktoru, kā arī veicina nefrotoksicitāti. Tas ir jāņem vērā, nosakot devu un interpretējot atbildes reakciju uz izvēlēto devu.

Infūziju šķīduma pagatavošana

Pagatavojot ifosfamīda šķīdumu ievadīšanai, jāņem vērā, ka šķīduma koncentrācija nedrīkst pārsniegt 4%.

Lai pagatavotu 4%, injicēšanai gatavu, izotonisku šķīdumu, pulveris jāizšķīdina šādā tilpumā ūdens injekcijām: HOLOXAN 500 mg – 13 ml, HOLOXAN 1g – 25 ml.

Viela ātri izšķīst, ja pēc injekciju ūdens pievienošanas injekciju flakonu 1/2 - 1 min. spēcīgi sakrata. Ja visa viela uzreiz pilnīgi neizšķīst, vēlams ļaut šķīdumam dažas minūtes pastāvēt.

Intravenozai infūzijai (apm. 30 - 120 min.) pagatavoto HOLOXAN šķīdumu atšķaida ar 5% dekstrozes šķīdumu vai 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu vai Ringera šķīdumu. Var izmantot šādus ieteikumus: atšķaidīt ar 250 ml, lai pagatavotu 30-60 minūšu ilgu infūziju, un atšķaidīt ar 500 ml, ja infūzijas ilgums ir viena līdz divas stundas. Nepārtrauktai 24 stundas ilgai infūzijai ar lielām HOLOXAN devām ieteicams kopējo devu (piem., HOLOXAN 5 g/ m2 ) šķīdināt 3 litros 5% dekstrozes šķīduma un/vai 0,9% nātrija hlorīda šķīduma.

Parenterāli ievadāmas zāles pirms ievadīšanas jāpārbauda, vai tajās nav nogulšņu un vai tās nav mainījušas krāsu.

Pirms parenterālas ievadīšanas pulverim jābūt pilnībā izšķīdušam.

Atkārtotas lielu devu ifosfamīda intravenozas injekcijas ir izraisījušas kairinājumu.

Ja ifosfamīdu lieto intravenoza bolus veidā, ir ieteicamas palielinātas mesna devas bērniem, pacientiem ar urīnizvadceļu bojājumiem iepriekšējo terapiju laikā, un tiem, kurus nepasargā mesna standarta devas.

Frakcionētas ievadīšanas laikā pacientiem jāuzņem šķidrums vismaz 2 litri 24 stundu laikā. Tā kā ifosfamīds var izraisīt antidiurētisku efektu, lai nodrošinātu pietiekošu urīna izvadi, var būt nepieciešami diurētiski līdzekļi.

Urīns jānosūta uz laboratoriju pirms un pēc katra terapijas kursa un visa terapijas cikla laika regulāri (ieteicams katras 4 stundas) jāuzrauga, vai nerodas proteinūrijas un hematūrijas pazīmes. Pacients jāinformē, ka nekavējoties jāziņo par cistīta pazīmēm vai simptomiem. Ifosfamīdu nedrīkst ievadīt pacientiem ar jebkādas izcelsmes cistītu, kamēr tas nav izārstēts.

Ja leikocītu skaits ir mazāks par 4000/mm3, vai trombocītu skaits ir mazāks par 100000/mm3, ārstēšana ar ifosfamīdu jāpārtrauc, līdz asinsaina uzlabojas.

Pagatavojot un lietojot ifosfamīdu vienmēr jāievēro drošības pasākumi darbam ar citotoksiskiem līdzekļiem saskaņā ar jaunākajam vadlīnijām.

Nejauši saskaroties ar ādu var rasties ādas reakcijas.

Ņemot vērā, ka viela ir toksiska, šķīdinot un ievadot jāievēro šādi drošības pasākumi.

Šķīdināšana un ievadīšana jāveic tikai apmācītam personālam. Grūtnieces vai ar krūti barojošas mātes nedrīkst rīkoties ar šīm zālēm.

Jāvalkā aizsargapģērbs, brilles, maskas un vienreizējas lietošanas PVH vai lateksa cimdi.

Šķīdināšana jāveic īpaši tam paredzētā telpā (vēlams ar labu ventilācijas sistēmu). Darba virsma jāpārklāj ar vienreizējas lietošanas impregnētu papīru. Ja saskaras ar acīm vai ādu nekavējoties jāizskalo lielā daudzumā ūdens. Ja tās nav gļotādas, pēc tam jānomazgā ar ziepēm un ūdeni. Izšļakstītais šķīdums jāsavāc ar sausu vai mitru vienreizējas lietošanas dvieli.

Piesardzība jāievēro, utilizējot izlietojamos materiālus (šļirces, adatas, papīra dvieļus utt.). Izlietotie materiāli jāievieto noslēdzamos konteineros un pēc tam atbilstoši jāiznīcina speciālās krāsnīs.

SASKAŅOTS ZVA 14-04-2016





[*1]

Informācijas avots DDD Vācijas medicīnas dokumentācijas un informācijas institūts - DIMDI [23.11.2011]


Atpakaļ


Facebook Tweeter E-mail link Draugiem
Aptiekām un veselības veikaliem Reklāmdevējiem Par projektu

Autortiesības © 2011-2022 APTEKA.LV. Visas tiesības aizsargātas