SASKAŅOTS ZVA 05-12-2013
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS ROVASYN 5 mg apvalkotās tabletes ROVASYN 10 mg apvalkotās tabletes ROVASYN 20 mg apvalkotās tabletes ROVASYN 40 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Rovasyn 5 mg apvalkotās tabletes: katra apvalkotā tablete satur 5 mg rosuvastatīna (Rosuvastatinum) (rosuvastatīna kalcija sāls veidā).
Rovasyn 10 mg apvalkotās tabletes: katra apvalkotā tablete satur 10 mg rosuvastatīna (Rosuvastatinum) (rosuvastatīna kalcija sāls veidā).
Rovasyn 20 mg apvalkotās tabletes: katra apvalkotā tablete satur 20 mg rosuvastatīna (Rosuvastatinum) (rosuvastatīna kalcija sāls veidā).
Rovasyn 40 mg apvalkotās tabletes: katra apvalkotā tablete satur 40 mg rosuvastatīna (Rosuvastatinum) (rosuvastatīna kalcija sāls veidā).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts.
Katra 5 mg apvalkotā tablete satur 101,86 mg laktozes monohidrāta.
Katra 10 mg apvalkotā tablete satur 96,79 mg laktozes monohidrāta.
Katra 20 mg apvalkotā tablete satur 193,57 mg laktozes monohidrāta.
Katra 40 mg apvalkotā tablete satur 174,98 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
Rovasyn 5 mg apvalkotās tabletes: dzeltenas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, kuru diametrs ir 7 mm, ar iespiedumu „ROS” virs „5” vienā pusē un gludas no otras puses.
Rovasyn 10 mg apvalkotās tabletes: rozā, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, kuru diametrs ir 7 mm, ar iespiedumu „ROS” virs „10” vienā pusē un gludas no otras puses.
Rovasyn 20 mg apvalkotās tabletes: rozā, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, kuru diametrs ir 9 mm, ar iespiedumu „ROS” virs „20” vienā pusē un gludas no otras puses.
Rovasyn 40 mg apvalkotās tabletes: rozā, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, kuru izmērs ir 6,8 x11,4 mm, ar iespiedumu „ROS” virs „40” vienā pusē un gludas no otras puses.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1 Terapeitiskās indikācijas Hiperholesterinēmijas ārstēšana
Primāras hiperholesterinēmijas (IIa tips, tajā skaitā heterozigotas ģimenes hiperholesterinēmijas) vai jauktas dislipidēmijas (IIb tips) ārstēšanai pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem no 10 gadu vecuma, kā papildlīdzekli diētai, ja atbildes reakcija uz diētas ievērošanu un cita veida nemedikamentozo terapiju (piemēram, fiziska aktivitāte, ķermeņa masas pazemināšana) nav pietiekama.
Homozigotas ģimenes hiperholesterinēmijas ārstēšanai kā papildlīdzekli diētai un citām lipīdu līmeni pazeminošām ārstēšanas metodēm (piemēram, ZBL aferēzei) vai, ja šādas ārstēšanas metodes nav pietiekamas.
Kardiovaskulāru notikumu profilakse
Nozīmīgu kardiovaskulāru notikumu profilaksei pacientiem, kuriem ir augsts pirmā kardiovaskulārā notikuma risks (skatīt 5.1. apakšpunktu), kā papildlīdzekli citu riska faktoru korekcijai.
4.2 Devas un lietošanas veids
Pirms terapijas uzsākšanas, pacientam ir jānozīmē standarta holesterīnu pazeminoša diēta, kas jāturpina arī ārstēšanas laikā. Deva jānosaka individuāli atbilstoši terapijas mērķim un pacienta atbildes reakcijai, izmantojot pieņemtās vadlīnijas.
Devas
Hiperholesterinēmijas ārstēšana
Ieteicamā sākuma deva ir 5 mg vai 10 mg, ko lieto iekšķīgi, vienu reizi dienā gan pacientiem, kuri uzsāk statīnu terapiju, gan pacientiem, kuri iepriekš lietojuši citu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru. Izvēloties sākuma devu, jāņem vērā katra pacienta holesterīna līmenis un iespējamais kardiovaskulārais risks, kā arī iespējamais blakusparādību risks (skatīt zemāk). Ja nepieciešams, pēc 4 nedēļām devu var palielināt līdz nākamajam devas līmenim (skatīt 5.1. apakšpunktu). Ņemot vērā pieaugošo ziņojumu skaitu par blakusparādībām 40 mg devai, salīdzinājumā ar mazākām devām (skatīt 4.8. apakšpunktu), devas palielināšanu līdz maksimālajai devai (40 mg) drīkst apsvērt vienīgi pacientiem ar smagu hiperholesterinēmiju, kuriem ir palielināts kardiovaskulāru notikumu risks (it īpaši ģimenes hiperholesterinēmijas gadījumā), un kuriem terapijas mērķi neizdodas sasniegt ar 20 mg, kā arī tiks veikta regulāra novērošana (skatīt 4.4. apakšpunktu). 40 mg devas lietošanu ir ieteicams uzsākt speciālista uzraudzībā.
Kardiovaskulāru notikumu profilakse
Kardiovaskulāro notikumu riska samazinājuma pētījumā izmantoja 20 mg devu dienā (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Bērnu ārstēšanu drīkst veikt tikai speciālists.
Bērni un pusaudži vecumā no 10 līdz 17 gadiem (zēni, kuri atbilst Tannera II vai augstākai
fāzei, un meitenes, kurām pirmā menstruācija bijusi ne mazāk kā pirms 1 gada)
Bērniem un pusaudžiem ar heterozigotu ģimenes hiperholesterinēmiju parastā sākuma deva ir 5 mg dienā. Parastā deva ir robežās no 5 līdz 20 mg, ko lieto iekšķīgi, vienu reizi dienā. Atkarībā no individuālās atbildes reakcijas un panesības bērnam, devas palielināšana jāveic, vadoties pēc ieteikumiem par bērnu ārstēšanu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pirms rosuvastatīna terapijas uzsākšanas bērniem un pusaudžiem jāsāk ievērot standarta diētu holesterīna līmeņa pazemināšanai; šādu diētu jāturpina ievērot visā rosuvastatīna terapijas laikā. Šajā populācijā nav veikti pētījumi par drošumu un efektivitāti, lietojot devas, kas lielākas par 20 mg.
Bērni, kuri jaunāki par 10 gadiem
Ierobežotas lietošanas pieredzes dēļ, kas saistīta ar nelielu skaitu bērnu (vecumā no 8 līdz 10 gadiem) ar homozigotu ģimenes hiperholesterinēmiju, Rovasyn nav ieteicams lietot bērniem, kuri jaunāki par 10 gadiem.
Lietošana gados vecākiem pacientiem
Pacientiem, kuri vecāki par 70 gadiem, ieteicamā sākuma deva ir 5 mg (skatīt 4.4. apakšpunktu). Saistībā ar vecumu nav nepieciešama cita devas pielāgošana.
Devas pacientiem ar nieru mazspēju
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana. Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatiriīna klīrenss <60 ml/min) ieteicamā sākuma deva ir 5 mg. Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem 40 mg deva ir kontrindicēta. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem visas Rovasyn devas ir kontrindicētas (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu).
Devas pacientiem ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar vērtējumu 7 punkti vai mazāk pēc Child-Pugh klasifikācijas nepalielinājās rosuvastatīna sistēmiskā iedarbība. Tomēr, palielināta sistēmiskā iedarbība tika novērota pacientiem ar vērtējumu 8 un 9 punkti pēc Child-Pugh klasifikācijas (skatīt 5.2. apakšpunktu). Šādiem pacientiem jāapsver nepieciešamība novērtēt nieru darbību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Nav pieredzes par lietošanu pacientiem ar vērtējumu virs 9 punktiem pēc Child-Pugh klasifikācijas. Rovasyn ir kontrindicēts pacientiem ar aktīvu aknu slimību (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Rase
Āzijas izcelsmes pacientiem novērota palielināta sistēmiskā iedarbība (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Āzijas izcelsmes pacientiem ieteicamā sākuma deva ir 5 mg. 40 mg deva šiem pacientiem ir kontrindicēta.
Ģenētisks polimorfisms
Ir zināms, ka specifiski ģenētiskā polimorfisma tipi izraisa pastiprinātu rosuvastatīna iedarbību (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem zināms, ka viņiem ir šāds specifisks polimorfisma tips, ieteicama mazāka Rovasyn sākuma deva.
Deva pacientiem ar miopātiju predisponējošiem faktoriem
Ieteicamā sākuma deva pacientiem ar miopātijas predisponējošiem faktoriem, ir 5 mg (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Dažiem no šiem pacientiem 40 mg deva ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Vienlaicīga terapija
Rosuvastatīns ir dažādu transportieru olbaltumvielu (piemēram, OATP1B1 un BCRP) substrāts. Miopātijas (tajā skaitā rabdomiolīzes risks) palielinās, ja Rovasyn lieto vienlaicīgi ar dažām zālēm, kas var palielināt rosuvastatīna koncentrāciju plazmā mijiedarbības dēļ ar šīm transportieru olbaltumvielām (piemēram, ciklosporīns un noteikti proteāzes inhibitori, tajā skaitā ritonavīra kombinācijas ar atazanavīru, lopinavīru un/vai tipranavīru; skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu). Kad vien iespējams, jāapsver alternatīvu zāļu lietošana un, ja nepieciešams, Rovasyn terapijas pārtraukšana uz laiku. Gadījumos, kad nav iespējams izvairīties no vienlaicīgas šo zāļu lietošanas kopā ar Rovasyn, rūpīgi jānovērtē vienlaicīgi lietoto zāļu riska un ieguvuma attiecība, kā arī rūpīgi jāapsver Rovasyn devas pielāgošana (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Rovasyn var lietot jebkurā diennakts laikā, ēdienreižu laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.
4.3 Kontrindikācijas
Rovasyn ir kontrindicēts:
■ pacientiem ar paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;
■ pacientiem ar aktīvu aknu slimību, ieskaitot neizskaidrojamu, ilgstošu seruma transamināžu paaugstināšanos un jebkādu seruma transamināžu paaugstināšanos, ja rādītāji pārsniedz augšējo normas robežu (ANR) vairāk kā 3 reizes;
■ pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min);
■ pacientiem ar miopātiju;
■ pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto ciklosporīnu;
■ grūtniecēm un mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, kā arī sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras neizmanto piemērotu kontracepciju.
40 mg deva ir kontrindicēta pacientiem ar noslieci uz miopātiju/rabdomiolīzi. Šie faktori ir:
■ vidēji smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 60 ml/min);
■ hipotireoze;
■ iedzimtas muskuļu slimības personīgajā vai ģimenes anamnēzē;
■ muskuļu toksicitāte anamnēzē, lietojot kādu citu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru vai fibrātu;
■ pārmērīga alkohola lietošana;
■ gadījumi, kad var palielināties aktīvas vielas koncentrācija plazmā;
■ Āzijas izcelsmes pacienti;
■ vienlaicīga fibrātu lietošana (skatīt 4.4., 4.5. un 5.2. apakšpunktu).
4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Ietekme uz nierēm
Pacientiem, kuri lieto lielākas rosuvastatīna devas, it īpaši 40 mg, ir novērota proteīnūrij a, nosakot ar teststrēmelēm, galvenokārt tubulāras izcelsmes. Tā parasti ir pārejoša vai periodiska. Proteīnūrija nav priekšvēstnesis akūtai vai progresējošai nieru saslimšanai (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pēcreģistrācijas pieredzē, lietojot 40 mg devu, saņemti biežāki ziņojumi par nopietnām nieru blakusparādībām. Pacientiem, kuri lieto 40 mg, regulāro pārbaužu laikā jāapsver nepieciešamība izvērtēt nieru darbību.
Ietekme uz skeleta-muskuļu sistēmu
Lietojot pacientiem rosuvastatīnu visu devu diapazonā, it īpaši devas, kas lielākas par 20 mg, novērota ietekme uz skeleta - muskuļu sistēmu, piemēram, mialģija, miopātija un retos gadījumos rabdomiolīze. Ļoti reti rabdomiolīzes gadījumi ziņoti, lietojot ezetimibu kombinācijā ar HMG-CoA reduktāzes inhibitoru. Nevar izslēgt farmakodinamisku mijiedarbību (skatīt 4.5. apakšpunktu) un, lietojot šo kombināciju, jāievēro piesardzība.
Tāpat kā lietojot citus HMG-CoA reduktāzes inhibitorus, pēcreģistrācijas pieredzē ziņojumi par rabdomiolīzes gadījumiem saistībā ar rosuvastatīna lietošanu ir biežāki ar 40 mg devu.
Kreatīnkināzes noteikšana
Kreatīnkināzes (KK) līmeni nevajadzētu noteikt pēc aktīvas fiziskās slodzes vai, ja pastāv cits KK līmeņa paaugstināšanos veicinošs iemesls, kas varētu traucēt pareizai rezultāta izvērtēšanai. Ja pirms terapijas uzsākšanas KK līmenis ir ievērojami paaugstināts (>5 reizes pārsniedz ANR), pārbaude jāatkārto 5 - 7 dienu laikā, lai apstiprinātu rezultātus. Ja atkārtotās pārbaudes apstiprina, ka KK līmenis ir >5x virs ANR, terapiju nedrīkst uzsākt.
Pirms terapijas
Tāpat kā lietojot citus HMG-CoA reduktāzes inhibitorus, īpaša piesardzība jāievēro, nozīmējot rosuvastatīnu pacientiem ar noslieci uz miopātiju/rabdomiolīzi. Šie faktori ir:
■ nieru darbības traucējumi;
■ hipotireoze;
■ iedzimtas muskuļu slimības personīgajā vai ģimenes anamnēzē;
■ muskuļu toksicitāte anamnēzē, lietojot kādu citu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru vai fibrātu;
■ pārmērīga alkohola lietošana;
■ vecums >70 gadiem;
■ gadījumi, kad var palielināties koncentrācija plazmā (skatīt 4.2, 4.5 un 5.2. apakšpunktu);
■ vienlaicīga fibrātu lietošana.
Šiem pacientiem jāizvērtē terapijas riska attiecība pret iespējamo ieguvumu un ieteicama veikt klīnisku novērošanu. Ja KK līmenis pirms terapijas sākuma ir ievērojami paaugstināts (> 5x ANR), terapiju nedrīkst uzsākt.
Terapijas laikā
Pacientus jālūdz nekavējoties ziņot par neizskaidrojamām muskuļu sāpēm, vājumu vai krampjiem, it īpaši, ja šos simptomus pavada savārgums vai drudzis. Šiem pacientiem jānosaka KK līmenis. Terapija ir jāpārtrauc, ja KK koncentrācija ir ievērojami paaugstināta (> 5x ANR) vai arī, ja muskuļu simptomi ir smagi un ikdienā izraisa nepatīkamas sajūtas (pat tad, ja KK līmenis ir ≤ 5x ANR). Ja simptomi izzūd un KK koncentrācija atgriežas normas robežās, tad var apsvērt atsākt terapiju ar Rovasyn vai alternatīvu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru, lietojot viszemāko ieteicamo devu un turpinot rūpīgu pacienta novērošanu. Asimptomātiskiem pacientiem regulāra KK līmeņa novērošana nav nepieciešama.
Statīnu, tajā skaitā rosuvastatīna, terapijas laikā vai pēc tas beigām saņemti ļoti reti ziņojumi par imūnsistēmas meditēto nekrotizējošo miopātiju (IMNM). IMNM klīniski izpaužas kā proksimāls muskuļu vājums un palielināts kreatīna kināzes līmenis serumā, kas saglabājas neskatoties uz statīnu lietošanas pārtraukšanu.
Klīniskos pētījumos nelielam skaitam pacientu, lietojot rosuvastatīnu kopā ar kādu citu līdzekli, nenovēroja pastiprinātu ietekmi uz skeleta muskuļiem. Tomēr, pacientiem, kuri saņēma citus HMG-CoA reduktāzes inhibitorus kopā ar fibrīnskābes atvasinājumiem, tajā skaitā gemfibrozilu, ciklosporīnu, nikotīnskābi, azola grupas pretsēnīšu līdzekļiem, proteāzes inhibitoriem un makrolīdu grupas antibiotiskajiem līdzekļiem, tika novērots palielināts miozīta un miopātijas sastopamības biežums. Lietojot gemfibrozilu vienlaicīgi ar kādu no HMG-CoA reduktāzes inhibitoriem, palielinās miopātijas risks. Tādēļ nav ieteicams lietot rosuvastatīna vienlaicīgi ar gemfibrozilu. Lietojot rosuvastatīnu vienlaicīgi ar fibrātiem vai nikotīnskābi, rūpīgi jāizvērtē ieguvums no lipīdu līmeņa tālākām izmaiņām pret iespējamo risku, lietojot šādu kombināciju. 40 mg deva ir kontrindicēta ar vienlaicīgu fibrātu lietošanu. (Skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).
Rosuvastatīnu nedrīkst lietot pacientam ar akūtu, nopietnu slimību, kas liecina par miopātiju vai veicina sekundāras nieru mazspējas rašanos rabdomiolīzes dēļ (piemēram, sepse, hipotensija, liela operācija, trauma, smagi vielmaiņas, endokrīnās sistēmas un elektrolītu līdzsvara traucējumi; vai nekontrolēti krampji).
Ietekme uz aknām
Tāpat kā citi HMG-CoA reduktāzes inhibitori, arī Rovasyn uzmanīgi jālieto pacientiem, kuri lieto lielu daudzumu alkoholu un/vai kuriem anamnēzē ir aknu slimība. Ieteicams pirms terapijas uzsākšanas un pēc 3 terapijas mēnešiem veikt aknu darbības pārbaudi. Ja seruma transamināžu rādītāji normas augšējo robežu pārsniedz vairāk kā 3 reizes, Rovasyn lietošana jāpārtrauc vai jāsamazina deva. Pēcreģistrācijas pieredzē ziņojumi par nopietnu ietekmi uz aknām (galvenokārt palielināts aknu transamināžu līmenis) ir biežāki lietojot 40 mg devu.
Pacientiem ar sekundāru hiperholesterinēmiju, ko izraisījusi hipotireoze vai nefrotiskais sindroms, pirms Rovasyn terapijas uzsākšanas jāārstē pamatslimība.
Rase
Farmakokinētikas pētījumi liecina par pastiprinātu iedarbību Āzijas izcelsmes pacientiem, salīdzinot ar balto rasi (skatīt 4.2., 4.3. un 5.2. apakšpunktu).
Proteāzes inhibitori
Indivīdiem, kuri saņēma rosuvastatīnu vienlaicīgi ar dažādiem proteāzes inhibitoriem kombinācijā ar ritonavīru, novērota palielināta rosuvastatīna sistēmiskā iedarbība. Jāapsver gan lipīdu līmeņa pazemināšanas sniegtais guvums, lietojot Rovasyn pacientiem ar HIV, kuri saņem proteāzes inhibitorus, gan rosuvastatīna koncentrācijas palielināšanās iespējamība plazmā, uzsākot lietot Rovasyn un palielinot tā devas pacientiem, kuri tiek ārstēti ar proteāzes inhibitoriem. Vienlaicīga dažādu proteāzes inhibitoru lietošana nav ieteicama, ja vien Rovasyn deva netiek pielāgota (skatīt 4.2. un 4.5. apakšpunktu).
Laktozes nepanesība
Šīs zāles satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Intersticiāla plaušu slimība
Lietojot dažus statīnus, ziņots par atsevišķiem intersticiālas plaušu slimības gadījumiem, it īpaši ilgstošas terapijas gadījumā (skatīt 4.8. apakšpunktu). Iespējamās pazīmes var būt elpas trūkums, neproduktīvs klepus un vispārēja veselības stāvokļa pasliktināšanās (nogurums, ķermeņa masas samazināšanās un drudzis). Ja ir aizdomas, ka pacientam attīstījusies intersticiāla plaušu slimība, statīnu terapija jāpārtrauc.
Cukura diabēts
Daži pētījumi liecina, ka statīnu grupas zāles palielina glikozes līmeni asinīs un dažiem pacientiem ar palielinātu diabēta risku, var izraisīt hiperglikēmiju, kad nepieciešama standarta diabēta aprūpe. Šo risku tomēr atsver statīnu izraisītais asinsvadu slimības riska samazinājums, un tāpēc tas nav par iemeslu terapijas pārtraukšanai. Riska grupas pacientiem (glikozes līmenis tukšā dūšā 5,6 līdz 6,9 mm/l, ĶMI > 30 kg/m , palielināts triglicerīdu līmenis, hipertensija) nepieciešama klīniska un bioķīmiska novērošana atbilstoši nacionālajām vadlīnij ām).
JUPITER pētījumā kopējais cukura diabēta sastopamības biežums rosuvastatīna grupā bija 2,8 % un 2,3 % placebo grupā, galvenokārt pacientiem ar glikozes līmeni 5,6 līdz 5,9 mmol/l tukšā dūšā.
Pediatriskā populācija
Lineārās augšanas (auguma garuma), ķermeņa masas, ĶMI (ķermeņa masas indeksa) un dzimumbrieduma sekundāro rādītāju novērtēšana pēc Tannera skalas bērniem vecumā no 10 līdz 17 gadiem, kuri lieto rosuvastatīnu, aprobežojas ar viena gada periodu. Pēc 52 nedēļas ilgas ārstēšanas ar pētāmajām zālēm netika novērota ietekme uz augšanu, ķermeņa masu, ĶMI vai dzimumbriedumu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Klīnisko pētījumu pieredze ar bērnu un pusaudžu vecuma pacientiem ir ierobežota un nav zināma rosuvastatīna ietekme uz pubertāti ilgtermiņā (>1 gads).
Klīniskajā pētījumā ar bērniem un pusaudžiem, kuri saņēma rosuvastatīnu 52 nedēļas ilgi, biežāk nekā klīniskajos pētījumos ar pieaugušajiem novēroja KK līmeņa palielināšanos >10x ANR, un muskuļu simptomātiku pēc fiziskās slodzes vai pastiprinātas fiziskās aktivitātes (skatīt 4.8. apakšpunktu).
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Vienlaicīgi lietotu zāļu ietekme uz rosuvastatīnu
Transportolbaltumvielu inhibitori: Rosuvastatīns ir noteiktu transportolbaltumvielu, tajā skaitā aknās esošās uzņemšanas transportvielas OATP1B1 un izplūdes transportvielas BCRP, substrāts. Vienlaicīga Rovasyn lietošana ar zālēm, kas ir šo transportolbaltumvielu inhibitori, var palielināt rosuvastatīna koncentrāciju plazmā un miopātijas risku (skatīt 4.2., 4.4. un 4.5. apakšpunktu - 1. tabulu).
Ciklosporīns: Lietojot rosuvastatīnu vienlaicīgi ar ciklosporīnu, rosuvastatīna AUC bija vidēji 7 reizes augstāks nekā veseliem brīvprātīgajiem (skatīt 1 tabulu). Rovasyn ir kontrindicēts pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto ciklosporīnu (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana neietekmēja ciklosporīna koncentrāciju plazmā.
Proteāzes inhibitori: Lai gan nav zināms precīzs mijiedarbības mehānisms, vienlaicīga proteāzes inhibitoru lietošana var ļoti pastiprināt rosuvasatīna iedarbību (skatīt 1. tabulu). Piemēram, farmakokinētiskajā pētījumā vienlaicīga 10 mg rosuvastatīna un divu proteāzes inhibitoru (300 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra) kombinēta līdzekļa lietošana veseliem brīvprātīgiem bija saistīta ar apmēram trīs reizes palielinātu rosuvastatīna AUC un septiņas reizes palielinātu rosuvastatīna Cmax. Vienlaicīgu Rovasyn un dažu proteāzes inhibitoru kombināciju lietošanu var nozīmēt pēc rūpīgas Rovasyn devas pielāgošanas apsvēršanas, ņemot vērā paredzamo rosuvastatīna iedarbības pastiprināšanos (skatīt 4.2., 4.4. un 4.5. apakšpunktu - 1. tabulu).
Gemfibrozils un citi lipīdu līmeni pazeminoši līdzekļi: Lietojot rosuvastatīnu vienlaicīgi ar gemfibrozilu, 2 reizes palielinājās rosuvastatīna Cmax un AUC (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pamatojoties uz specifisku mijiedarbības pētījumu datiem, nav sagaidāma farmakokinētiski nozīmīga mijiedarbība ar fenofibrātu, tomēr iespējama farmakodinamiska mijiedarbība. Gemfibrozils, fenofibrāts, citi fibrāti un lipīdus pazeminošās niacīna (nikotīnskābes) devas (> vai vienāda ar 1 g/dienā), lietojot vienlaicīgi ar HMG-CoA reduktāzes inhibitoriem, palielina miopātijas risku, iespējams tāpēc, ka šīs zāles var izraisīt miopātiju arī lietojot tās monoterapijā. 40 mg deva ir kontrindicēta ar vienlaicīgu fibrātu lietošanu (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). Arī šiem pacientiem ieteicamā sākuma deva ir 5 mg.
Ezetimibs: Rosuvastatīna AUC palielinājās 1,2 reizes, kad pacientiem ar hiperholesterinēmiju lietoja 10 mg Rovasyn un 10 mg ezetimiba (skatīt 1. tabulu). Nav iespējams izslēgt farmakodinamisku mijiedarbību attiecībā uz blakusparādībām starp Rovasyn un ezetimibu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Antacīdi: Lietojot Rovasyn vienlaicīgi ar alumīnija un magnija hidroksīdu saturošu antacīda suspensiju, rosuvastatīna koncentrācija plazmā samazinājās par apmēram 50 %. Šis efekts mazinājās, lietojot antacīdu 2 stundas pēc Rovasyn lietošanas. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav pētīta.
Eritromicīns: Lietojot Rovasyn vienlaicīgi ar eritromicīnu, rosuvastatīna AUC samazinājās par 20 % un Cmax samazinājās par 30 %. Šo mijiedarbība var izraisīt pastiprinātā eritromicīna ietekme uz zarnu motilitāti.
Citohroma P450 enzīmi: In vitro un in vivo pētījumi liecina, ka rosuvastatīns nav ne citohroma P450 izoenzīmu inhibitors, ne arī induktors. Turklāt, rosuvastatīns ir vājš šo izoenzīmu substrāts. Tādēļ nav sagaidāma zāļu mijiedarbība citohroma P450 mediētā metabolisma dēļ. Nav novērota klīniski nozīmīga rosuvastatīna mijiedarbība ar flukonazolu (CYP2C9 un CYP3A4 inhibitors) vai ketokonazolu (CYP2A6 un CYP3A4 inhibitors).
1. tabula. Vienlaikus lietoto zaļu ietekme uz rosuvastatina kopējo iedarbību (AUC;
ietekmes apmēra samazināšanās secībā) no publicētajiem klīniskajiem pētījumiem
Mijiedarbības, kuru dēļ japielago rosuvastatīna deva (skatīt arī 1. tabulu): Ja Rovasyn jālieto vienlaicīgi ar citām zālēm, kas, kā zināms, pastiprina rosuvastatīna iedarbību, jāpielāgo Rovasyn deva. Ja paredzamais iedarbības (AUC) palielinājums ir aptuveni 2 reizes lielāks vai vairāk, ārstēšana jāuzsāk ar 5 mg Rovasyn vienu reizi dienā. Maksimālā Rovasyn dienas deva jāpielāgo tā, lai paredzamā rosuvastatīna iedarbība nepārsniegtu to, kas tiek iegūta ar 40 mg Rovasyn dienas devu, nelietojot to vienlaicīgi ar mijiedarbību izraisošām zālēm, piemēram, 20 mg Rovasyn deva ar gemfibrozilu (palielināšanās 1,9 reizes) un 10 mg Rovasyn deva ar ritonavīra/atazanavīra kombināciju (palielināšanās 3,1 reizes).
1. tabula. Vienlaicīgi lietoto zaļu ietekme uz rosuvastatīna iedarbību (AUC; ietekmes apmēra samazināšanas secība) no publicētajiem klīniskajiem pētījumiem |
Mijiedarbojošos zaļu dozēšanas shēma | Rosuvastatīna dozēšanas shēma | Rosuvastatīna AUC* izmaiņas |
Ciklosporīns 75 mg divas reizes dienā līdz 200 mg divas reizes dienā, 6 mēneši | 10 mg vienu reizi dienā, 10 dienas | ↑ 7,1 reizi |
Atazanavīrs 300 mg/ritonavīrs 100 mg vienu reizi dienā, 8 dienas | 10 mg, viena deva | ↑ 3,1 reizi |
Lopinavīrs 400 mg/ritonavīrs 100 mg divas reizes dienā, 17 dienas | 20 mg vienu reizi dienā, 7 dienas | ↑ 2,1 reizi |
Gemfibrozils 600 mg divas reizes dienā, 7 dienas | 80 mg, viena deva | ↑ 1,9 reizes |
Eltrombopags 75 mg vienu reizi dienā, 10 dienas | 10 mg, viena deva | ↑ 1,6 reizes |
Darunavīrs 600 mg/ritonavīrs 100 mg divas reizes dienā, 7 dienas | 10 mg vienu reizi dienā, 7 dienas | ↑ 1,5 reizes |
Tipranavīrs 500 mg/ritonavīrs 200 mg divas reizes dienā, 11 dienas | 10 mg, viena deva | ↑ 1,4 reizes |
Dronedarons 400 mg divas reizes dienā | Nav pieejama | ↑ 1,4 reizes |
Itrakonazols 200 mg vienu reizi dienā, 5 dienas | 10 mg, viena deva | ↑ 1,4 reizes** |
Ezetimibs 10 mg vienu reizi dienā, 14 dienas | 10 mg, vienu reizi dienā, 14 dienas | ↑ 1,2 reizes** |
Fosamprenavīrs 700 mg/ritonavīrs 100 mg divas reizes dienā, 8 dienas | 10 mg, viena deva | |
Aleglitazars 0,3 mg, 7 dienas | 40 mg, 7 dienas | |
Silimarīns 140 mg trīs reizes dienā, 5 dienas | 10 mg, viena deva | |
Fenofibrāts 67 mg trīs reizes dienā, 7 dienas | 10 mg, 7 dienas | |
Rifampīns 450 mg vienu reizi dienā, 7 dienas | 20 mg, viena deva | |
Ketokonazols 200 mg divas | 80 mg, viena deva | |
reizes dienā, 7 dienas | | |
Flukonazols 200 mg vienu reizi dienā, 11 dienas | 80 mg, viena deva | |
Eritromicīns 500 mg četras reizes dienā, 7 dienas | 80 mg, viena deva | ļ 28 % |
Baikalīns 50 mg trīs reizes dienā, 14 dienas | 20 mg, viena deva | ļ47 % |
*Informācija sniegta kā pārmaiņa x reizes, kas parādīta kā vienkārša attiecība starp vienlaicīgu lietošanu un rosuvastatīna monoterapiju. Informācija sniegta kā % pārmaiņa, kas parādīta kā % atšķirība, salīdzinot tikai ar rosuvastatīna lietošanu. Palielināšanās apzīmēta ar “f”, nekādu pārmaiņu kā “^”, samazināšanās kā “ļ”. **Ar dažādām rosuvastatīna devām veikti vairāki mijiedarbības pētījumi, tabulā parādīti nozīmīgākie rezultāti. |
Rosuvastatīna ietekme uz vienlaicīgi lietotām zālēm
Vitamīna K antagonisti: Tāpat kā lietojot citus HMG-CoA reduktāzes inhibitorus, arī Rovasyn lietošanas uzsākšana vai devas palielināšana pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto vitamīna K antagonistus (piemēram, varfarīnu vai citu kumarīna antikoagulantu) var izraisīt INR (International Normalised Ratio) paaugstināšanos. Rosuvastatīna lietošanas pārtraukšana vai devas samazināšana var izraisīt INR pazemināšanos. Šādos gadījumos ieteicams novērot INR.
Perorālie kontracepcijas līdzekļi/hormonaizstājterapija (HAT): Lietojot rosuvastatīnu vienlaicīgi ar iekšķīgi lietojamiem kontracepcijas līdzekļiem, etinilestradiola un norgestrela AUC līmenis palielinājās attiecīgi par 26 % un 34 %. Šis palielinātais līmenis plazmā jāņem vērā izvēloties perorālo kontracepcijas līdzekļu devas. Nav pieejami farmakokinētiskie dati par vienlaicīgu rosuvastatīna un HAT lietošanu cilvēkiem, tādēļ nevar izslēgt līdzīgu efektu. Tomēr šī kombinācija tika plaši lietota sievietēm klīniskajos pētījumos un tai bija laba panesamība.
Citas zāles: Pamatojoties uz specifisku mijiedarbības pētījumu datiem, nav sagaidāma klīniski nozīmīga mijiedarbība ar digoksīnu.
Pediatriskā populācija: Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem. Mijiedarbību apmērs pediatriskajā populācijā nav zināms.
4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Rovasyn lietošana ir kontrindicēta grūtniecēm un mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Grūtniecība
Reproduktīvā vecuma sievietēm jālieto atbilstoši pretapaugļošanās līdzekļi.
Tā kā augļa attīstībai holesterīns un citi holesterīna biosintēzes produkti ir būtiski, HMG-CoA reduktāzes inhibīcijas potenciālais risks ir lielāks nekā ieguvums no terapijas grūtniecības laikā. Pētījumos ar dzīvniekiem iegūtie pierādījumi par reproduktīvo toksicitāti ir ierobežoti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja pacientei iestājas grūtniecība šo zāļu lietošanas laikā, terapija ir jāpārtrauc nekavējoties.
Barošana ar krūti
Žurkām rosuvastatīns izdalās ar pienu. Nav datu par zāļu izdalīšanos mātes pienā cilvēkiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).
4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai noteiktu rosuvastatīna ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, pamatojoties uz tā farmakodinamiskajām īpašībām, maz ticams, ka rosuvastatīns varētu ietekmēt šo spēju. Vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka terapijas laikā iespējams reibonis.
4.8 Nevēlamās blakusparādības
Rosuvastatīna izraisītās blakusparādības parasti ir vieglas un pārejošas. Kontrolētos klīniskajos pētījumos mazāk nekā 4 % ar rosuvastatīnu ārstēto pacientu izstājās no klīniskajiem pētījumiem blakusparādību dēļ.
Blakusparādību uzskaitījums tabulas viedā.
Pamatojoties uz klīniskajiem pētījumiem un plašu pēcreģistrācijas pieredzi, zemāk sniegtā tabula atspoguļo rosuvastatīna blakusparādību profilu. Zemāk minētas blakusparādības ir sagrupētas atbilstoši to sastopamības biežumam un orgānu sistēmām (OS).
Blakusparādību sastopamības biežums ir definēts sekojoši: bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
2. tabula. Blakusparādības, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta klīniskajos pētījumos, un pēcreģistrācijas pieredzi
Orgānu sistēma | Bieži | Retāk | Reti | Ļoti reti | Nav zināmi |
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi | | | Trombocitopēnija | | |
Imūnās sistēmas traucējumi | | | Paaugstinātas jutības reakcijas, tajā skaitā angioedēma | | |
Endokrīnās sistēmas traucējumi | Cukura diabēts1 | | | | |
Psihiskie traucējumi | | | | | Depresija |
Nervu sistēmas traucējumi | Galvassāpes Reibonis | | | Polineiropātija Atmiņas zudums | Miega traucējumi (tajā skaitā bezmiegs un nakts murgi) |
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības | | | | | Klepus Elpas trūkums |
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi | Aizcietējums Slikta dūša Sāpes vēderā | | Pankreatīts | | Caureja |
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi | | | Palielināts aknu transamināžu līmenis | Dzelte Hepatīts | |
Ādas un zemādas audu bojājumi | | Nieze Izsitumi Nātrene | | | Stīvensa - Džonsona sindroms |
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi | Mialģija | | Miopātija (tajā skaitā mikoze) Rabdomiolīze | Artralģija | Imūnsistēmas meditēta nekrotizējoša miopātija |
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi | | | | Hematūrija | |
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības | | | | Ginekomastija | |
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā | Astēnij a | | | | Tūska |
1 Sastopamības biežums būs atkarīgs no riska faktoru esamības vai neesamības (glikozes koncentrācija tukšā dūšā ≥ 5,6 mmol/l, ĶMI > 30 kg/m2, palielināts triglicerīdu līmenis, hipertensija anamnēzē). |
Tapat ka lietojot citus HMG-CoA reduktazes inhibitorus, blakusparadibu sastopamības biežums ir atkarīgs no devas.
Ietekme uz nierēm: Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar rosuvastatīnu, ir novērota proteīnūrija, nosakot ar teststrēmeli, galvenokārt tubulāras izcelsmes. Mazāk kā 1 % pacientu, kuri lietoja 10 vai 20 mg un apmēram 3 % pacientu, kuri lietoja 40 mg, terapijas laikā tika novērots olbaltumvielu piejaukums urīnā (sākot no 0 vai olbaltumvielu zīmēm līdz „++” vai vairāk). Nelielas pārmaiņas no 0 vai olbaltumvielu zīmēm līdz "+" ir novērotas, lietojot 20 mg devu. Vairumā gadījumu proteīnūrija, turpinot terapiju, samazinās vai izzūd spontāni. Datu, kas līdz šim iegūti klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzē, pārskats neliecina par cēlonisku saistību starp proteīnūriju un akūtu vai progresējošu nieru slimību.
Pacientiem, kuri ārstēti ar rosuvastatīnu, ir novērota hematūrija un klīnisko pētījumu dati liecina, ka šādu gadījumu sastopamība ir neliela.
Ietekme uz skeleta-muskuļu sistēmu: Pacientiem, kuri ārstēti ar rosuvastatīnu visu devu diapazonā, it īpaši ar devām, kas lielākas par 20 mg, ir novērota ietekme uz skeleta-muskuļu sistēmu, piemēram, mialģija, miopātija (ieskaitot miozītu) un retos gadījumos arī rabdomiolīze, ar un bez akūtas nieru mazspējas.
Pacientiem, kuri lieto rosuvastatīnu, ir novērota no devas atkarīga KK līmeņa palielināšanās; vairumā gadījumu pārmaiņas bija vieglas, asimptomātiskas un pārejošas. Ja KK koncentrācija paaugstinās (>5x ANR), terapija jāpārtrauc (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ietekme uz aknām: Tāpat kā lietojot citus HMG-CoA reduktāzes inhibitorus, nelielam pacientu skaitam, kuri lietoja rosuvastatīnu, novēroja no devas atkarīgu transamināžu paaugstināšanos; vairums gadījumu bija viegli, asimptomātiski un pārejoši.
Lietojot dažus statīnus, ziņots par sekojošām blakusparādībām:
■ seksuāla disfunkcij a;
■ atsevišķi intersticiālas plaušu slimības gadījumi, it īpaši ilgstošas terapijas gadījumā (skatī↑ 4.4. apakšpunktu);
■ cīpslu bojājumu, dažkārt plīsumi.
Lietojot 40 mg devu, ir lielāks rabdomiolīzes, nopietnu nieru darbības traucējumu un nopietnu aknu darbības traucējumu (kas galvenokārt izpaužas kā palielināts aknu transamināžu līmenis) sastopamības biežums.
Pediatriskā populācija: 52 nedēļu ilgā klīniskajā pētījumā bērniem un pusaudžiem, salīdzinājumā ar pieaugušajiem, kreatinīnkināzes līmeņa paaugstināšanos >10x ANR un muskuļu simptomus pēc fiziskās slodzes vai pastiprinātas fiziskās aktivitātes novēroja biežāk (skatīt 4.4. apakšpunktu). No citiem aspektiem, rosuvastatīna drošības profils bērniem un pusaudžiem ir līdzīgs kā pieaugušajiem.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām:
Zāļu valsts aģentūra Jersikas iela 15 Rīga, LV 1003 Tālr.: +371 67078400 Fakss: +371 67078428 Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9 Pārdozēšana
Pārdozēšanas gadījumā nav specifiskas ārstēšanas. Pārdozēšanas gadījumā pacients jāārstē simptomātiski un nepieciešamības gadījumā jāveic uzturoši pasākumi. Jānovēro aknu darbība un KK līmenis. Maz ticams, ka hemodialīze būs efektīva.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: HMG-CoA reduktāzes inhibitors.
ATĶ kods: C10AA07
Darbības mehānisms
Rosuvastatīns ir selektīvs un konkurējošs HMG-CoA reduktāzes inhibitors (enzīms, kas ierobežo 3-hidroksi-3-metilglutaril koenzīma A pārvēršanās ātrumu par mevalonātu -holesterīna prekursoru). Rosuvastatīna primārās darbības vieta ir aknas, kas ir mērķa orgāns holesterīna līmeņa pazemināšanai.
Rosuvastatīns palielina ZBL šūnas virsmas receptoru skaitu aknās, veicinot ZBL saistīšanos un katabolismu, un tas nomāc ĻZBL sintēzi aknās, tādējādi samazinot kopējo ĻZBL un ZBL daļiņu skaitu.
Farmakodinamiskie efekti
Rosuvastatīns pazemina paaugstinātu ZBL-holesterīna, kopējā holesterīna un triglicerīdu līmeni un paaugstina ABL-holesterīna līmeni, kā arī pazemina ApoB, neABL-H, ĻZBL-H, ĻZBL-TG un palielina ApoA-I līmeni (skatīt 3.tabulu). Rosuvastatīns samazina arī ZBL-H/ABL-H, kopējā H/ABL-H, neABL-H/ABL-H un ApoB/ApoA-I attiecību.
3. tabula. Atbildes reakcija pret devu pacientiem ar primāru hiperholesterinēmiju (IIa un IIb tips) (pielāgota vidējā procentuālā novirze no sākotnējā līmeņa)
Deva | N | ZBL-H | Kopejais-H | ABL-H | TG | neABL-H | ApoB | ApoA-I |
Placebo | 13 | -7 | -5 | 3 | -3 | -7 | -3 | 0 |
5 | 17 | -45 | -33 | 13 | -35 | -44 | -38 | 4 |
10 | 17 | -52 | -36 | 14 | -10 | -48 | -42 | 4 |
20 | 17 | -55 | -40 | 8 | -23 | -51 | -46 | 5 |
40 | 18 | -63 | -46 | 10 | -28 | -60 | -54 | 0 |
Terapeitisko efektu novēro 1 nedēļas laikā pēc terapijas sākšanas un 90 % no maksimālās atbildes reakcijas parasti tiek sasniegti 2 nedēļu laikā. Maksimālā atbildes reakcija parasti tiek sasniegta 4 nedēļu laikā un saglabājas pēc tam.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Rosuvastatīns ir efektīvs pieaugušo pacientu populācijai ar hiperholesterīnēmiju, ar hipertrigliceridēmiju vai bez tās, neatkarīgi no rases, dzimuma vai vecuma, kā arī īpašām pacientu grupām, piemēram, diabēta pacientiem vai pacientiem ar ģimenes hiperholesterīnēmiju.
Apvienotie III fāzes pētījumu dati liecina par rosuvastatīna efektivitāti ārstējot vairumu pacientu ar IIa un IIb hiperholesterinēmiju (ar vidējo bāzes ZBL-H līmeni apmēram 4,8 mmol/l) atbilstoši atzītajiem Eiropas Aterosklerozes Asociācijas (EAA, 1998) vadlīniju mērķiem; apmēram 80 % pacientu, kuri tika ārstēti ar 10 mg, sasniedza EAA ZBL-H līmeņa (<3 mmol/l) mērķa rādītājus.
Lielā pētījumā ar 435 pacientiem, kuriem ir heterozigota ģimenes hiperholesterīnēmija, tika lietoti 20 - 80 mg rosuvastatīna forsētas devas palielināšanas veidā. Visām devām konstatēja labvēlīgu ietekmi uz lipīdu raksturlielumiem un ārstēšanu līdz mērķa rezultātiem. Pēc dienas devas palielināšanas līdz 40 mg (12 ārstēšanas nedēļā) ZBL-H līmenis pazeminājās par 53 %. 33 % pacientu sasniedza EAA ZBL-H līmeņa (<3 mmol/l)mērķa rādītājus.
Forsētas devas palielināšanas atklātā pētījumā izvērtēja 42 pacientu ar homozigotu ģimenes hiperholesterīnēmiju atbildes reakciju pret 20 - 40 mg rosuvastatīna. Kopējā populācijā ZBL-H pazeminājās vidēji par 22 %.
Klīniskajos pētījumos ar ierobežotu pacientu skaitu ir pierādīta papildus rosuvastatīna efektivitāte triglicerīdu samazināšanai, lietojot to kombinācijā ar fenofibrātu, un ABL-H līmeņa paaugstināšanai, lietojot to kombinācijā ar niacīnu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Daudzcentru, dubultmaskētā, placebo kontrolētā klīniskajā pētījumā (METEOR) 984 pacienti vecumā no 45 līdz 70 gadiem ar zemu koronārās sirds slimības risku (definēts kā Framingama risks < 10 % desmit gadu laikā) un vidējo ZBL-H līmeni 4,0 mmol/l (154,5 mg/dl), bet ar subklīnisku aterosklerozi (kas diagnosticēta, nosakot CIMT (Carotid Intima Media Thickness — miega artērijas vidējā slāņa biezums), tika randomizēti ārstēšanai vai nu ar 40 mg rosuvastatīna vienu reizi dienā, vai ar placebo 2 gadus ilgi. Rosuvastatīns ievērojami palēnināja maksimālā CIMT progresēšanas ātrumu 12 miega artērijas vietās, salīdzinot ar placebo ārstētiem pacientiem, kas bija -0,0145 mm gadā (95 % ticamības intervāls - 0,0196, -0,0093; p<0,0001). Pārmaiņas no sākotnējā stāvokļa rosuvastatīna grupā bija -0,0014 mm/gadā (-0,12 %/gadā (nenozīmīgi)), salīdzinot ar progresēšanu +0,0131 mm/gadā (1,12 %/gadā (p<0,0001)) placebo grupā. Nav pierādīta tieša savstarpēja saistība starp CIMT samazināšanos un kardiovaskulāro notikumu samazināšanos. METEOR pētījumā iesaistītie pacienti bija ar zemu kardiovaskulāras saslimšanas risku un nepārstāvēja mērķpopulāciju, kas lieto 40 mg rosuvastatīna. 40 mg deva jānozīmē tikai pacientiem ar smagu hiperholesterīnēmiju un augstu kardiovaskulāro slimību risku (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Statīnu lietošanas pamatojumā primārajai profilaksei (Justification for the Use of Statins in Primary Prevention): (Iejaukšanās pētījums, kas izvērtēja rosuvastatīnu - Intervention Trial Evaluating Rosuvastatin (JUPITER)) pētījumā rosuvastatīna ietekmi uz galveno aterosklerotisko kardiovaskulāro slimību rašanos izvērtēja 17 802 vīriešiem ≥ 50 gadus veciem) un sievietēm ≥ 60 gadus vecām).
Pētījuma dalībnieki tika randomizēti sadalīti saņemt placebo (n=8901) vai 20 mg rosuvastatīna vienu reizi dienā (n=8901) vidēji divus gadus ilgi.
Rosuvastatīna grupā, salīdzinājumā ar placebo grupu, ZBL-H līmenis pazeminājās par 45%
(p<0,001).
Post-hoc analīzē augsta riska apakšgrupas pacientiem ar Framingama risku sākuma stāvoklī > 20 % (1558 indivīdi) rosuvastatīna terapijas grupā, salīdzinājumā ar placebo (p=0,028), novēroja kombinēta galauzstādījuma kardiovaskulārās nāves, insulta un miokarda infarkta ievērojamu samazināšanos. Absolūtā riska samazināšanās pret notikumu skaitu 1000 pacientiem gadā bija 8,8. Kopējā mirstība šajā augsta riska grupā bija nemainīga (p=0,193). Post-hoc analīzē augsta riska apakšgrupas indivīdiem (kopā 9302 indivīdi) ar SCORE risku sākuma stāvoklī ≥ 5% (ekstrapolēti iekļaujamie pacienti, kuri vecāki par 65 gadiem) rosuvastatīna terapijas grupā, salīdzinājumā ar placebo, novēroja ievērojamu kardiovaskulārās nāves, insulta un miokarda infarkta kombinētā galauzstādījuma samazināšanos (p=0,0003). Absolūtā riska samazināšanās pret notikumu skaitu 1000 pacientiem gadā bija 5,1. Kopējā mirstība šajā augsta riska grupā bija nemainīga (p=0,076).
JUPITER pētījumā zāles blakusparādību dēļ pārtrauca lietot 6,6 % indivīdu rosuvastatīna grupā un 6,2 % personu placebo grupā. Ārstēšanas pārtraukšanu visbiežāk izraisīja šādas blakusparādības: mialģija (0,3 % rosuvastatīna grupā, 0,2 % placebo grupā), sāpes vēderā (0,03 % rosuvastatīna grupā, 0,02 % placebo grupā) un izsitumi (0,02 % rosuvastatīna grupā, 0,03 % placebo grupā). Visbiežāk sastopamās blakusparādības, kuras novēroja biežāk vai tikpat bieži kā placebo grupā, bija šādas: urīnceļu infekcija (8,7 % rosuvastatīna grupā, 8,6 % placebo grupā), nazofaringīts (7,6 % rosuvastatīna grupā, 7,2 % placebo grupā), muguras sāpes (7,6 % rosuvastatīna grupā, 6,9 % placebo grupā) un mialģija (7,6 % rosuvastatīna grupā, 6,6 % placebo grupā).
Pediatriskā populācija
Dubultmaskētā, randomizētā, daudzcentru, placebo kontrolētā, 12 nedēļu ilgā pētījumā (n=176, 97 vīriešu dzimuma un 79 sieviešu dzimuma pacienti), kam sekoja 40 nedēļu (n=173, 96 vīriešu dzimuma un 77 sieviešu dzimuma pacienti), atklātā, rosuvastatīna devas titrēšanas fāzē, pacienti vecumā no 10 līdz 17 gadiem (II-V stadija pēc Tannera iedalījuma, meitenes vismaz 1 gadu pēc mēnešreižu sākšanās) ar heterozigotu ģimenes hiperholesterinēmiju saņēma rosuvastatīnu pa 5 mg, 10 mg un 20 mg vai placebo katru dienu 12 nedēļas ilgi un tad visi saņēma rosuvastatīnu katru dienu 40 nedēļas ilgi. Iekļaujot pētījumā, aptuveni 30 % pacientu bija 10 - 13 gadus veci un aptuveni 17 %, 18 %, 40 % un 25 % bija attiecīgi II, III, IV un V stadija pēc Tannera iedalījuma.
Rosuvastatīna grupā, lietojot 5 mg, 10 mg un 20 mg, ZBL-H līmenis pazeminājās attiecīgi par 38,3 %, 44,6 % un 50 % salīdzinot ar 0,7 % placebo grupā.
40 nedēļas beigās atklātajā, titrēšanā līdz mērķa sasniegšanai, lietojot devu ne lielāku par 20 mg vienu reizi dienā, 70 no 173 pacienti (40,5 %) bija sasnieguši ZBL-H mērķi - mazāku par 2,8 mmol/l.
Pēc pētījuma 52 ārstēšanas nedēļas netika novērota nekāda ietekme uz augšanu, ķermeņa masu, ĶMI un dzimumnobriešanu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Klīnisko pētījumu pieredze ar bērniem un pusaudžiem ir ierobežota un ilgstoša rosuvastatīna (> 1 gadu) ietekme uz pubertāti nav zināma. Šis pētījums (n=176) nav piemērots, lai salīdzinātu reti sastopamas blakusparādības.
5.2 Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Maksimālā rosuvastatīna koncentrācija plazmā tiek sasniegta apmēram 5 stundu laikā pēc iekšķīgas lietošanas. Absolūtā biopieejamība ir apmēram 20 %.
Izkliede
Rosuvastatīns lielā daudzumā uzsūcas aknās, kas ir primārā holesterīna sintēzes un ZBL-H klīrensa vieta. Rosuvastatīna izkliedes tilpums ir apmēram 134 l. Aptuveni 90 % rosuvastatīna saistās ar plazmas olbaltumvielām, galvenokārt ar albumīnu.
Biotransformācij a
Rosuvastatīna metabolisms ir ierobežots (aptuveni 10 %). In vitro metabolisma pētījumi, izmantojot cilvēka hepatocītus, liecina, ka rosuvastatīns ir vājš citohroma P450 metabolisma substrāts. Galvenais iesaistītais izoenzīms bija CYP2C9, bet 2C19, 3A4 un 2D6 bija iesaistīti mazākā apmērā. Galvenie identificētie metabolīti ir N-dezmetil un laktona metabolīti. N-dezmetilmetabolīts ir apmēram par 50 % mazāk aktīvs nekā rosuvastatīns, turpretī laktona savienojums tiek uzskatīts kā klīniski neaktīvs. Rosuvastatīns sastāda vairāk nekā 90 % no cirkulējošā HMG-CoA reduktāzes inhibitora aktivitātes.
Eliminācija
Aptuveni 90 % rosuvastatīna devas izdalās nemainītā veidā ar izkārnījumiem (sastāv no uzsūktās un neuzsūktās aktīvās vielas) un atlikusī daļa izdalās ar urīnu. Apmēram 5 % izdalās ar urīnu neizmainītā veidā. Plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 19 stundas. Lietojot lielākas devas, eliminācijas pusperiods nepagarinās. Ģeometriskais vidējais plazmas klīrenss ir apmēram 50 litri stundā (variāciju koeficients 21,7 %). Līdzīgi citiem HMG-CoA reduktāzes inhibitoriem, rosuvastatīna uzsūkšanās aknās piedalās membrānas transportētājs OATP-C. Transportētājam piemīt nozīmīga loma rosuvastatīna eliminācijā no aknām.
Linearitāte/nelinearitāte
Rosuvastatīna sistēmiskā iedarbība palielinās proporcionāli devai. Nav izmaiņas farmakokinētiskajos parametros pēc vairākām dienas devām.
Īpašas pacientu grupas
Vecums un dzimums: Vecums vai dzimums klīniski nozīmīgi neietekmē rosuvastatīna farmakokinētiku pieaugušajiem. Rosuvastatīna farmakokinētika bērniem un pusaudžiem ar heterozigotu ģimenes hiperholesterinēmiju bija līdzīga kā pieaugušajiem brīvprātīgajiem (skatīt zemāk sadaļā ‘’Bērni”).
Rase: Farmakokinētikas pētījumi liecina par aptuveni 2-kāršu vidējā AUC un Cmax palielināšanos aziātiskas izcelsmes indivīdiem (japāņi, ķīnieši, filipīnieši, vjetnamieši un korejieši), salīdzinot ar balto rasi. Aziātiskas-indiešu izcelsmes pacientiem vidējais AUC un Cmax palielinās aptuveni 1,3 reizes. Populācijas farmakokinētikas analīze neatklāja klīniski nozīmīgas atšķirības farmakokinētikā baltās rases un tumšādaino grupās.
Nieru mazspēja: Pētījumā ar indivīdiem, kuriem bija dažādas pakāpes nieru darbības traucējumi, viegla līdz vidēji smaga nieru slimība neietekmēja rosuvastatīna vai N-dezmetilmetabolīta koncentrāciju plazmā. Indivīdiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CrCl < 30 ml/min), salīdzinājumā ar veseliem brīvprātīgajiem, koncentrācija plazmā palielinājās 3 reizes un N-dezmetilmetabolīta koncentrācija palielinājās 9 reizes. Rosuvastatīna līdzsvara koncentrācija plazmā pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, bija apmēram par 50 % lielāka nekā veseliem brīvprātīgajiem.
Aknu mazspēja: Pētījumā ar indivīdiem (vērtējums 7 vai mazāks pēc Child-Pugh klasifikācijas), kuriem bija dažādas pakāpes aknu darbības traucējumi, nenovēroja pastiprinātu rosuvastatīna iedarbību. Tomēr, 2 indivīdiem (vērtējums 8 un 9 pēc Child-Pugh klasifikācijas) sistēmiskā iedarbība pastiprinājās vismaz 2 reizes, salīdzinot ar pacientiem, kuriem vērtējums pēc Child-Pugh klasifikācijas bija zemāks. Nav pieredzes par pacientiem ar vērtējumu virs 9 pēc Child-Pugh klasifikācijas.
Ģenētiskais polimorfisms: HMG-CoA reduktāzes inhibitoru, tajā skaitā rosuvastatīna, izkliedē ir iesaistītas OATP1B1 un BCRP transportolbaltumvielas. Pacientiem ar SLCO1B1 (OATP1B1) un/vai ABCG2 (BCRP) ģenētisko polimorfismu ir palielinātas rosuvastatīna iedarbības risks. Individuāls SLCO1B1 c.521CC un ABCG2 c.421AA polimorfisms ir saistīts ar attiecīgi aptuveni 1,7 reizes vai 2,4 reizes lielāku rosuvastatīna iedarbību (AUC), salīdzinot ar SLCO1B1 c.521TT vai ABCG2 c.421CC genotipiem. Šīs specifiskais genotips nav noteikts klīniskajā praksē, tomēr pacientiem, kuri zina, ka viņiem ir šī tipa polimorfismu, ieteicams lietot mazāku Rovasyn dienas devu.
Pediatriskā populācija: Farmakokinētiskie raksturlielumi bērnu vecuma pacientiem (vecumā no 10 līdz 17 gadiem) ar heterozigotu ģimenes hiperholesterinēmiju nav pilnībā aprakstīti. Mazs farmakokinētiskais pētījums ar rosuvastatīnu (lietojot tablešu veidā) 18 bērniem apstiprināja, ka iedarbība bērniem ir salīdzināma ar iedarbību pieaugušajiem. Turklāt, rezultāti liecina, ka nav sagaidāma liela atšķirība proporcionāli lietotajai devai.
5.3 Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam. Nav izvērtēti specifiski pētījumi par ietekmi uz hERG. Pētījumos ar dzīvniekiem, pie tādas iedarbības, kas līdzīga klīniskajai iedarbībai un iedarbības ilgumu, novērotas šādas blakusparādības, kas nav novērotas klīniskajos pētījumos: atkārtotu devu toksicitātes pētījumos - pelēm, žurkām un suņiem (kuriem konstatēja mazāku ietekmi uz žultspūsli) tika novērotas histopatoloģiskas izmaiņas aknās, kas visdrīzāk saistītas ar rosuvastatīna farmakoloģisko iedarbību, bet šādas izmaiņas netika novērotas pērtiķiem. Turklāt, lietojot lielākas devas, pērtiķiem un suņiem tika novērota toksiska ietekme uz sēkliniekiem. Reproduktīvā toksicitāte bija acīmredzama žurkām, kurām novēroja mazāku metienu, mazāku mazuļu svaru, kā arī samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot mātītei toksiskas
devas, kuru sistemiska iedarbība vairakas reizes pārsniedza terapeitiskas iedarbības līmeni.
6. FARMACEITISKA INFORMĀCIJA 6.1 Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols:
Mikrokristāliskā celuloze PH-101 Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds Krospovidons (A tips)
Mikrokristāliskā celuloze PH-102 Laktozes monohidrāts Magnija stearāts
Apvalks
Rovasyn 5 mg apvalkotās tabletes: hipromeloze, titāna dioksīds (E171), laktozes monohidrāts, triacetīns un dzeltenais dzelzs oksīds (E172).
hipromeloze, oksīds (E172). | titāna | dioksīds | (E171), | laktozes |
hipromeloze, oksīds (E172). | titāna | dioksīds | (E171), | laktozes |
hipromeloze, oksīds (E172). | titāna | dioksīds | (E171), | laktozes |
Rovasyn 10 mg apvalkotās tabletes:
monohidrāts, triacetīns un sarkanais dzelzs
Rovasyn 20 mg apvalkotās tabletes:
monohidrāts, triacetīns un sarkanais dzelzs
Rovasyn 40 mg apvalkotās tabletes:
monohidrāts, triacetīns un sarkanais dzelzs
6.2 Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3 Uzglabāšanas laiks
30 mēneši.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
6.5 Iepakojuma veids un saturs
OPA-Al-PVH/Al blisteri.
Iepakojumi: 14, 20, 28, 30, 56, 60, 84, 90 un 100 apvalkotās tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāizriīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Medochemie Ltd., 1-10 Constantinoupoleos street, 3011, Limassol, Kipra
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI ROVASYN 5 mg apvalkotās tabletes ROVASYN 10 mg apvalkotās tabletes ROVASYN 20 mg apvalkotās tabletes ROVASYN 40 mg apvalkotās tabletes
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācij as datums:
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2013.gada septembris.