apteka.lv APTEKA.LV

Latvijas aptieku akcijas -Сenas-Akcija               LATVIJAS APTIEKU AKCIJAS
Latvijas aptieku karte Dežūrārsti. Medicīnskā palīdzība
Vakcinācijas piedāvājumi. Cenrāži-Сenas-Akcija               VAKCINĀCIJAS PIEDĀVĀJUMI
Zāļu un to analogu meklēšana-Сenas ZĀĻU ALFABĒTISKĀ MEKLĒŠANA

Zāļu un to analogu meklēšana Zāļu un to analogu meklēšana

Meklētājā ievadīt nemazāk kā 3 simbolus:

         Noderīgi         

RINDAS UZ IZMEKLĒJUMUS
KOMPENSĒJAMO ZĀĻU SARAKSTI
Top.LV

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju! Vietne nekādā gadījumā nenes atbildību par zemāk publicēto preparāta aprakstu. Jūs pats uzņematies risku par tā lietošanu vai nelietošanu!

SANORAL 40MG/10MG N28

Uz 2017-Dec-18
SANORAL-zāle/preparāts aptuvenā pirkšanas cena uz "SANORAL 40MG/10MG N28 " Rīgā, Latvijā ir:

  • 25.42€  30.01$  22.43£  1767Rub  253.1SEK  107PLN  105.83₪ 


Maksimāla pieļaujamā valsts cena Latvijā (no ZVA tīmekļa vietne) Euro:Maksimāla pieļaujamā cena Latvijā rādīta/indiceta attēlā uz zāle/preparāts  SANORAL 40MG/10MG N28     Pārbaudīt vēlreiz

 ATĶ kodsC09DB02
 Aktīvās vielas: Olmesartanum Un Amlodipinum


 Ražotājs, zīmols: Menarini Pharmac.. 
SANORAL 40MG/10MG N28 - kompensējams medikaments Latvijā. 

 Izsniegšanas kārtība: Recepšu zāle. 

Zāles vai produkta nosaukums  Сenas Aptieku tīkls
SANORAL 40MG/10MG N28 (K)
25.42€ A-aptieka (Jan-2016) Riga
SANORAL 40MG/5MG/12.5MG PLEV.DENG.TAB. N28 (R)
26.87€ Internetaptieka Lietuva Camelia vaistine, evaistine.camelia.lt (Lietuva) (Dec-2017)
SANORAL 40MG/5MG TAB. N28 (R)
26.87€ Internetaptieka Lietuva Camelia vaistine, evaistine.camelia.lt (Lietuva) (Dec-2017)
SANORAL 40MG/10MG/12.5MG PLEV.DENG.TAB. N28 (R)
29.09€ Internetaptieka Lietuva Camelia vaistine, evaistine.camelia.lt (Lietuva) (Dec-2017)
SANORAL HCT 40MG/10MG TAB. N28 (R)
29.09€ Internetaptieka Lietuva Camelia vaistine, evaistine.camelia.lt (Lietuva) (Dec-2017)

Saskaņots ZVA 05.04.2012.

ZĀĻU APRAKSTS

1.    ZĀĻU NOSAUKUMS

Sanoral 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes (Olmesartanum medoxomilum/Amlodipinum)

2.    KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra Sanoral apvalkotā tablete satur 40 mg olmesartāna medoksomila un 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.    ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes

Krēmkrāsas, apaļa apvalkotā tablete ar iespiedumu C75 vienā pusē.

4.    KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1    Terapeitiskās indikācijas

Esenciālas hipertensijas ārstēšana.

Sanoral indicēts pieaugušiem pacientiem, kuriem asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts ar vidējām olmesartāna medoksomila vai amlodipīna monoterapijas devām (skatīt apakšpunktu 4.2 un apakšpunktu 5.1).

4.2    Devas un lietošanas veids

Pieaugušie

Ieteicamā Sanoral deva ir pa 1 tabletei dienā.

Sanoral 40 mg/5 mg var lietot pacienti, kuriem asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts tikai ar olmesartāna medoksomilu vai Sanoral 20 mg/5 mg.

Pirms fiksētā kombinētā preparāta lietošanas sākšanas ieteicams pakāpeniski titrēt atsevišķo sastāvdaļu devas. Klīniski atbilstošos gadījumos var apsvērt tiešu monoterapijas nomaiņu ar fiksēto kombinēto preparātu.

Pacientiem, kuri lieto olmesartāna medoksomilu un amlodipīnu atsevišķu tablešu veidā, ērtības labad var sākt lietot Sanoral tabletes ar tādu pašu sastāvdaļu devu.

Sanoral var lietot gan ēšanas laikā, gan neatkarīgi no ēšanas.

Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci vai vecāki)

Gados vecākiem pacientiem kopuma nav nepieciešams pielāgot ieteikto devu (skatīt apakšpunktu 5.2).

Ja nepieciešama devas palielināšana līdz maksimālajai olmesartāna medoksomila dienas devai -40 mg, rūpīgi jākontrolē asinsspiediens.

Nieru darbības traucējumi

Maksimālā olmesartāna medoksomila deva pacientiem ar viegli vai vidēji stipri pavājinātu nieru darbību (kreatinīna klīrenss 20 - 60 ml/min) ir 20 mg olmesartāna medoksomila reizi dienā, jo pieredze par lielāku devu lietošanu šai pacientu grupai ir nepietiekama. Sanoral lietošana pacientiem ar stipri pavājinātu nieru darbību (kreatinīna klīrenss < 20 ml/min) nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4, 5.2). Pacientiem ar vidēji izteiktiem nieru darbības traucējumiem ieteicams kontrolēt kālija līmeni un kreatinīnu.

Aknu darbības traucējumi

Sanoral uzmanīgi lietojams pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt apakšpunktu 4.4, 5.2).

Pacientiem ar vidēji stipri pavājinātu aknu darbību ieteicamā sākumdeva ir 10 mg olmesartāna medoksomila reizi dienā un maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 20 mg reizi dienā. Pacientiem ar pavājinātu aknu darbību, kuri lieto diurētiskus līdzekļus un/vai citus antihipertensīvus līdzekļus, ieteicama uzmanīga asinsspiediena un nieru darbības novērošana. Nav pieredzes par olmesartāna medoksomila lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.

Tāpat kā visu kalcija antagonistu, arī amlodipīna eliminācijas pusperiods pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts, un devu lietošanas ieteikumi nav izstrādāti. Tāpēc Sanoral šiem pacientiem ir jālieto uzmanīgi.

Pediatriskā populācija

Sanoral lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav noskaidrota. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Tablete jānorij un jāuzdzer pietiekami daudz šķidruma (piemēram, glāze ūdens). Tableti nedrīkst košļāt. Tabletes jālieto katru dienu vienā un tai pašā laikā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, dihidropiridīna atvasinājumiem vai pret kādu no palīgvielām (skatīt apakšpunktu 6.1).

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt apakšpunktu 4.4 un 4.6).

Smaga aknu mazspēja un žultsceļu nosprostojums (skatīt apakšpunktu 5.2).

Sastāvdaļas amlodipīna dēļ Sanoral ir kontrindicēts arī pacientiem ar:

-    smagu hipotensiju;

-    šoku (arī kardiogēno šoku);

-    kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju (piemēram, augstas pakāpes aortas stenozi);

-    hemodinamiski nestabilu sirds mazspēju pēc akūta miokarda infarkta.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošana

Pacienti ar hipovolēmiju vai nātrija deficītu

Pacientiem, kuriem pēc intensīvas diurētiskas terapijas, samazinātas sāls uzņemšanas ar uzturu, caurejas vai vemšanas ir šķidruma un/vai nātrija deficīts, var rasties simptomātiska hipotensija, īpaši pēc pirmās devas ieņemšanas. Šie traucējumi jānovērš pirms Sanoral lietošanas vai arī ieteicama stingra medicīniska uzraudzība ārstēšanas sākumā.

Citi stāvokļi ar stimulētu renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu

Pacientiem, kuriem asinsvadu tonuss un nieru darbība ir atkarīga galvenokārt no renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas darbības (piemēram, pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai nieru pamatslimību, tostarp nieru artērijas stenozi), ārstēšana ar citām zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, piemēram, angiotenzīna II receptoru antagonistiem, izraisīja akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju vai retos gadījumos akūtu nieru mazspēju.

Renovaskulāra hipertensija

Ārstējot pacientus ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi ar zālēm, kas ietekmē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu, ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks.

Nieru darbības traucējumi un nieres pārstādīšana

Sanoral lietojot pacientiem ar pavājinātu nieru darbību, ieteicams periodiski kontrolēt kālija un kreatinīna līmeni serumā. Sanoral nav ieteicams lietot pacientiem ar stipri pavājinātu nieru darbību (kreatinīna klīrenss < 20 ml/min) (skatīt apakšpunktu 4.2, 5.2). Nav pieredzes par Sanoral lietošanu pacientiem, kuriem nesen pārstādīta niere, vai pacientiem ar beigu stadijas nieru mazspēju (t. i., kreatinīna klīrenss < 12 ml/min).

Aknu darbības traucējumi

Amlodipīna un olmesartāna medoksomila kopējā iedarbība pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pastiprināta (skatīt apakšpunktu 5.2). Jāievēro piesardzība, Sanoral lietojot pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar vidēji smagiem traucējumiem olmesartāna medoksomila deva nedrīkst pārsniegt 20 mg (skatīt apakšpunktu 4.2). Sanoral lietošana pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.3).

Hiperkaliēmija

Tāpat kā citu angiotenzīna II antagonistu un AKE inhibitoru lietošanas gadījumā, ārstēšanas laikā iespējama hiperkaliēmija, īpaši tad, ja ir nieru darbības traucējumi un/vai sirds mazspēja (skatīt apakšpunktu 4.5). Pacientiem, kuriem pastāv risks, ieteicama stingra kālija līmeņa kontrole serumā. Lietošana vienlaikus ar kālija preparātiem, kāliju aizturošiem diurētiskajiem līdzekļiem, sāls aizstājējiem ar kāliju vai citām zālēm, kas var paaugstināt kālija līmeni (hepannu u.c.), jāveic piesardzīgi un bieži kontrolējot kālija līmeni.

Litijs

Sanoral, tāpat kā citus angiotenzīna II receptoru antagonistus, nav ieteicams lietot kombinācijā ar litiju (skatīt apakšpunktu 4.5).

Aortālā vai mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija

Sanoral sastāvā esošā amlodipīna dēļ, tāpat kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša uzmanība jāpievērš

pacientiem, kuriem ir aortālā vai mitrālā vārstuļa stenoze vai obstruktīva hipertrofiska

kardiomiopātija.

Primārs aldosteronisms

Pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nebūs atbildreakcijas pret antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas nomācot renīna-angiotenzīna sistēmu. Tādēļ Sanoral lietošana šiem pacientiem nav ieteicama.

Sirds mazspēja

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas inhibīcijas dēļ jutīgiem indivīdiem iespējamas nieru darbības pārmaiņas. Pacientiem ar smagu sirds mazspēju, kuriem nieru darbība varētu būt atkarīga no renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivitātes, ārstēšana ar angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem un angiotenzīna receptoru antagonistiem bijusi saistīta ar oligūriju un/vai progresējošu azotēmiju, un (retos gadījumos) ar akūtu nieru mazspēju un/vai nāvi.

Ilgstošā, placebo kontrolētā amlodipīna pētījumā (PRAISE-2) pacientiem ar NYHA III un IV pakāpes neišēmiskas etioloģijas sirds mazspēju amlodipīna lietošana bija saistīta ar biežākiem ziņojumiem par plaušu tūsku, neskatoties uz to, ka nebija būtiskas sirds mazspējas pastiprināšanās sastopamības atšķirības salīdzinājumā ar placebo (skatīt apakšpunktu 5.1).

Etniskās atšķinbas

Tāpat kā lietojot citus angiotenzīna II antagonistus, Sanoral asinsspiedienu pazeminošā darbība nedaudz vājāka ir melnādainiem pacientiem, salīdzinot ar citiem, iespējams, tādēļ, ka melnādaino pacientu populācijā ar paaugstinātu asinsspiedienu biežāk sastopams zems renīna līmenis.

Vecāka gadagājuma pacienti

Gados vecākiem pacientiem deva jāpalielina uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 5.2).

Grūtniecība

Grūtniecības laikā nedrīkst sākt angiotenzīna II antagonistu lietošanu. Ja vien angiotenzīna II antagonistu terapijas turpināšana netiek uzskatīta par būtiski svarīgu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jānomaina uz citiem antihipertensīvajiem līdzekļiem, kuriem ir apstiprināts lietošanas drošums grūtniecības laikā. Kad tiek atklāta grūtniecība, ārstēšana ar angiotenzīna II antagonistiem jāpārtrauc nekavējoties un, ja tas ir atbilstoši, jāsāk alternatīva terapija (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.6).

Citi

Tāpat kā lietojot jebkuru antihipertensīvo līdzekli, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisku sirds slimību vai išēmisku cerebrovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Iespējamā mijiedarbība, kas saistīta ar Sanoral kombinēto preparātu Jāņem vērā vienlaicīgas lietošanas gadījumā Citi antihipertensīvie līdzekļi

Sanoral asinsspiedienu pazeminošo darbību var pastiprināt vienlaicīga citu antihipertensīvo zāļu (piemēram, alfa blokatoru, diurētisko līdzekļu) lietošana.

Iespējamā mijiedarbība, kas saistīta ar Sanoral sastāvā esošo olmesartāna medoksomilu Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Kālija līmeni ietekmējošas zāles

Lietošana vienlaikus ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kālija preparātiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām kālija līmeni serumā iespējami palielinošām zālēm (piemēram, hepannu, AKE inhibitoriem) var palielināt kālija līmeni serumā (skatīt apakšpunktu 4.4). Ja kālija līmeni ietekmējošas zāles ir jāparaksta kombinācijā ar Sanoral, ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

Litijs

Lietojot vienlaikus litiju un angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitorus un retos gadījumos angiotenzīna II antagonistus, ziņots par pārejošu palielinātu litija koncentrāciju serumā un toksiskumu. Tādēļ vienlaicīga Sanoral un litija lietošana nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4). Ja Sanoral un litijs ir jālieto vienlaikus, ieteicams uzmanīgi kontrolēt litija līmeni serumā.

Vienlaicīga lietošana, ievērojot piesardzību

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), arī selektīvie COX-2 inhibitori, acetilsalicilskābe (> 3 g/dienā) un neselektīvie NPL

Kad angiotenzīna II antagonisti tiek lietoti vienlaikus ar NPL, iespējama antihipertensīvās iedarbības pavājināšanās. Turklāt vienlaicīga angiotenzīna II antagonistu un NPL lietošana var palielināt nieru darbības pavājināšanās risku un izraisīt kālija līmeņa paaugstināšanos serumā. Tāpēc ieteicama nieru darbības kontrole šādas vienlaicīgas ārstēšanas sākumā, kā arī adekvāta pacienta hidratācija.

Papildu informācija

Pēc ārstēšanas ar antacīdu līdzekli (alumīnija magnija hidroksīdu) novēroja vidēji stipru olmesartāna bioloģiskās pieejamības mazināšanos.

Olmesartāna medoksomilam nav nozīmīgas ietekmes uz varfanna farmakokinētiku vai farmakodinamiku vai digoksīna farmakokinētiku. Olmesartāna medoksomila lietošanai kopā ar pravastatīnu nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz abu šo vielu farmakokinētiku veseliem indivīdiem.

Olmesartānam nepiemīt klīniski nozīmīga inhibējoša ietekme in vitro uz cilvēka citohroma P450 enzīmiem 1A1/2, 2A6, 2C8/9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A4, un tas neinducē citohroma P450 aktivitāti žurkām vai inducē to minimāli. Klīniski nozīmīga mijiedarbība starp olmesartānu un minēto citohroma P450 enzīmu metabolizētām zālēm nav paredzama.

Iespējamā mijiedarbība, kas saistīta ar Sanoral sastāvā esošo amlodipīnu

Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu

CYP3A4 inhibitori

Vienlaikus lietojot CYP3A4 inhibitoru eritromicīnu gados jauniem pacientiem un diltiazemu gados vecākiem pacientiem, amlodipīna koncentrācija plazmā palielinās attiecīgi par 22% un 50 %. Tomēr šīs atrades klīniskā nozīme nav skaidra. Nevar izslēgt, ka spēcīgi CYP3A4 inhibitori (piemēram, ketokonazols, itrakonazols, ritonavirs) var palielināt amlodipīna koncentrāciju plazmā vairāk nekā diltiazems. Amlodipīns uzmanīgi jālieto kopā ar CYP3A4 inhibitoriem. Tomēr nav ziņots par blakusparādībām, kas būtu attiecināmas uz šādu mijiedarbību.

CYP3A4 induktori

Nav pieejami dati par CYP3A4 induktoru ietekmi uz amlodipīnu. Vienlaicīga CYP3A4 induktoru (piemēram, rifampicīna, asinszāles) lietošana var pazemināt amlodipīna koncentrāciju plazmā. Amlodipīns uzmanīgi jālieto kopā ar CYP3A4 induktoriem.

Klīniskajos mijiedarbības pētījumos greipfrūtu sula, cimetidins, alumīnijs/ magnijs (antacidie līdzekļi) un sildenafils neietekmēja amlodipīna farmakokinētiku.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība papildina citu antihipertensīvo līdzekļu asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Klīniskajos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna, etanola (alkohola), varfanna un ciklosponna farmakokinētiku.

Amlodipīns neiespaido laboratorisko analīžu rezultātus.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšana

Grūtniecība (skatīt apakšpunktu 4.3)

Nav datu par Sanoral lietošanu grūtniecēm. Dzīvnieku reproduktīvās toksicitātes pētījumi ar Sanoral nav veikti.

Olmesartāna medoksomils (Sanoral aktīvā sastāvdaļa)

Angiotenzīna II antagonistus nav ieteicams lietot grūtniecības pirmajā trimestn (skatīt apakšpunktu 4.4). Angiotenzīna II antagonistu lietošana ir kontrindicēta 2. un 3. grūtniecības trimestn (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.4).

Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības pirmajā grūtniecības trimestn ir nepārliecinoši, tomēr nedaudz palielinātu risku nevar izslēgt. Kamēr nav kontrolētu epidemioloģisko datu par risku angiotenzīna II antagonistu lietošanas gadījumā, līdzīgs risks var pastāvēt šīs grupas zālēm. Ja vien angiotenzīna II antagonistu terapijas turpināšana netiek uzskatīta par būtiski svarīgu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jānomaina uz citiem antihipertensīvajiem līdzekļiem, kuriem ir apstiprināts lietošanas drošums grūtniecības laikā. Kad tiek atklāta grūtniecība, ārstēšana ar angiotenzīna II antagonistiem jāpārtrauc nekavējoties un, ja tas ir atbilstoši, jāsāk alternatīva terapija.

Zināms, ka angiotenzīna II antagonistu terapijas ietekmē otrajā un trešajā trimestn cilvēkam ir bijusi fetotoksiska iedarbība (pavājināta nieru darbība, oligohidramnijs, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un toksiska iedarbība uz jaundzimušo (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt apakšpunktu 5.3).

Ja no otrā grūtniecības trimestra bijusi angiotenzīna II antagonistu iedarbība, ieteicams veikt ultraskaņas nieru darbības un galvaskausa pārbaudi. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas angiotenzīna II antagonistus, rūpīgi jānovēro, vai viņiem nav hipotensijas (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.4).

Amlodipīns (Sanoral aktīvā sastāvdaļa)

Dati par ierobežotu grūtniecības gadījumu skaitu, kad bijusi iedarbība, neliecina, ka amlodipīns vai citi kalcija receptoru antagonisti kaitīgi ietekmētu augļa veselību. Tomēr iespējams paildzinātu dzemdību risks.

Tāpēc Sanoral nav ieteicams pirmajā grūtniecības trimestn un ir kontrindicēts otrajā un trešajā grūtniecības trimestn (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.4).

Zīdīšana

Olmesartāns izdalās ar mātītes pienu žurkām, bet nav zināms, vai olmesartāns izdalās ar mātes pienu cilvēkam. Nav zināms, vai amlodipīns izdalās mātes pienā. Līdzīgi dihidropiridīna tipa kalcija kanālu blokatori izdalās mātes pienā.

Nav informācijas par olmesartāna un amlodipīna lietošanu zīdīšanas periodā, tāpēc Sanoral nav ieteicams lietot. Zīdīšanas periodā vēlams lietot citus ārstēšanas līdzekļus ar labāk noskaidrotu drošuma raksturojumu, īpaši zīdot jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu bērnu.

4.7    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Sanoral var nedaudz vai vidēji stipri ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Dažkārt pacientiem, kuri saņem antihipertensīvu terapiju, var rasties reibonis, galvassāpes, slikta dūša vai nogurums, kas var traucēt spēju reaģēt.

4.8    Nevēlamās blakusparādības

Ārstēšanas laikā ar Sanoral biežāk ziņotās blakusparādības ir perifera tūska (11,3%), galvassāpes (5,3%) un reibonis (4,5%).

Sanoral izraisītās blakusparādības klīniskajos pētījumos, pēcreģistrācijas lietošanas drošuma uzraudzības pētījumos un spontānajos ziņojumos apkopotas tālāk sniegtajā tabulā, kur ir arī atsevišķo sastāvdaļu - olmesartāna medoksomila un amlodipīna - izraisītās blakusparādības, pamatojoties uz zināmo šo vielu lietošanas drošuma raksturojumu.

Blakusparādību rašanās iedalīšanai izmantota šāda terminoloģija:

ļoti bieži (≥1/10)

bieži (≥1/100 - <1/10)

retāk (≥1/1000 - <1/100)

reti (≥1/10 000 - <1/1000)

ļoti reti (<1/10 000), nav zināms (nevar aprēķināt no pieejamajiem datiem)

MedDRA

orgānu

sistēmu grupa

Blakusparadības

Sastopamības biežums

Olmesartāna/amlodipīna

Olmesartāns

Amlodipīns

kombinācija

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Leikocitopēnija

Ļoti reti

Trombocitopēnija

Retāk

Ļoti reti

Imūnās

sistēmas

traucējumi

Alerģiska reakcija /Paaugstināta j utība pret zālēm

Reti

Ļoti reti

Anafilaktiska reakcija

Retāk

Vielmaiņas un

uztures

traucējumi

Hiperglikēmija

Ļoti reti

Hiperkaliēmija

Retāk

Reti

Hipertrigliceridēmij a

Bieži

Hiperurikēmija

Bieži

Psihiskie

traucējumi

Apjukums

Reti

Depresija

Retāk

Bezmiegs

Retāk

Aizkaitināmība

Retāk

Pavājināta

Retāk

dzimumtieksme

Garastāvokļa pārmaiņas (arī trauksme)

Retāk

Nervu

sistēmas

traucējumi

Reibonis

Bieži

Bieži

Bieži

Disgeizija

Retāk

Galvassāpes

Bieži

Bieži

Bieži (īpaši

ārstēšanas

sākumā)

Hipertonija

Ļoti reti

Hipoestēzija

Retāk

Retāk

Letarģija

Retāk

Parestēzija

Retāk

Retāk

Perifērā neiropātija

Ļoti reti

Posturāls reibonis

Retāk

Miega traucējumi

Retāk

Miegainība

Bieži

Ģībonis

Reti

Retāk

Trīce

Retāk

Acu bojājumi

Redzes traucējumi (arī diplopija)

Retāk

Ausu un labirinta bojājumi

Troksnis ausīs

Retāk

Vertigo

Retāk

Retāk

Sirds

funkcijas

traucējumi

Stenokardija

Retāk

Retāk (arī

stenokardijas

pastiprināšanās)

Aritmija (arī

bradikardija,

ventrikulāra

tahikardija un

priekškambaru

fibrilācija)

Ļoti reti

Miokarda infarkts

Ļoti reti

Sirdsklauves

Retāk

Retāk

Tahikardija

Retāk

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

Hipotensija

Retāk

Reti

Retāk

Ortostatiska

hipotensija

Retāk

Pietvīkums

Reti

Bieži

Vaskulīts

Ļoti reti

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes

Bronhīts

Bieži

Klepus

Retāk

Bieži

Ļoti reti

Dispnoja

Retāk

Retāk

Faringīts

Bieži

slimības

Rinīts

Bieži

Retāk

Kuņģa-zamu

trakta

traucējumi

Vēdera sāpes

Bieži

Bieži

Vēdera izejas traucējumi (arī caureja un aizcietējums)

Retāk

Aizcietējums

Retāk

Caureja

Retāk

Bieži

Sausa mute

Retāk

Retāk

Dispepsija

Retāk

Bieži

Retāk

Gastrīts

Ļoti reti

Gastroentents

Bieži

Smaganu hiperplāzija

Ļoti reti

Slikta dūša

Retāk

Bieži

Bieži

Pankreatīts

Ļoti reti

Sāpes vēdera augšdaļā

Retāk

Vemšana

Retāk

Retāk

Retāk

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Bieži

Ļoti reti (pārsvarā saistīts ar holestāzi)

Hepatīts

Ļoti reti

Dzelte

Ļoti reti

Ādas un zemadas audu bojājumi

Alopēcija

Retāk

Angioneirotiska tūska

Reti

Ļoti reti

Alerģisks dermatīts

Retāk

Erythema multiforme

Ļoti reti

Eksantēma

Retāk

Retāk

Eksfoliatīvs dermatīts

Ļoti reti

Hiperhidroze

Retāk

Fotosensitivitāte

Ļoti reti

Nieze

Retāk

Retāk

Purpura

Retāk

Kvinkes tūska

Ļoti reti

Izsitumi

Retāk

Retāk

Retāk

Ādas krāsas maiņa

Retāk

Stīvensa-Džonsona

sindroms

Ļoti reti

Nātrene

Reti

Retāk

Ļoti reti

Skeleta-muskuļu un saistaudu

Potīšu tūska

Bieži

Artralģija

Retāk

Artrīts

Bieži

sistēmas

bojājumi

Muguras sāpes

Retāk

Bieži

Retāk

Muskuļu spazmas

Retāk

Reti

Retāk

Mialģija

Retāk

Retāk

Sāpes ekstremitātē

Retāk

Skeleta sāpes

Bieži

Nieru un unnizvades sistēmas traucējumi

Akūta nieru mazspēja

Reti

Hematūrija

Bieži

Biežāk urinēšana

Retāk

Urinēšanas

traucējumi

Retāk

Niktūrija

Retāk

Polakiūrija

Retāk

Nieru mazspēja

Reti

Urīnceļu infekcija

Bieži

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Erektīla

disfunkcij a/impotence

Retāk

Retāk

Ginekomastija

Retāk

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija

Retāk

Retāk

Retāk

Sāpes krūtīs

Bieži

Retāk

Sejas tūska

Reti

Retāk

Nogurums

Bieži

Bieži

Bieži

Gripai līdzīgi simptomi

Bieži

Letarģija

Reti

Savārgums

Retāk

Retāk

Tūska

Bieži

Bieži

Sāpes

Bieži

Retāk

Perifēra tūska

Bieži

Bieži

Tūska ar paliekošu iespiedumu

Bieži

Izmeklējumi

Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs

Retāk

Reti

Paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs

Bieži

Pazemināts kālija līmenis asinīs

Retāk

Paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs

Bieži

Paaugstināts unnskābes līmenis asinīs

Retāk

Paaugstināts gamma

Retāk

glutamiltransferāzes līmenis asinīs

Samazināta ķermeņa masa

Retāk

Palielināta ķermeņa masa

Retāk

Ziņots par atsevišķiem laika ziņa ar angiotenzina II receptoru blokatoru lietošanu saistītiem rabdomiolīzes gadījumiem.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Nav Sanoral pārdozēšanas pieredzes. Visticamaka olmesartana medoksomila pārdozēšanas ietekme ir hipotensija un tahikardija. Bradikardija iespējama, ja notikusi parasimpātiskā (vagālā) stimulācija. Paredzams, ka amlodipīna pārdozēšana izraisīs pārmērīgu perifēro vazodilatāciju ar izteiktu hipotensiju un, iespējams, ar reflektoru tahikardiju. Ziņots par izteiktu un iespējami ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam ar letālu iznākumu.

Ārstēšana

Ja pārdozēšana notikusi nesen, var apsvērt kuņģa skalošanu. Veseliem indivīdiem aktivētās ogles ievadīšana uzreiz vai līdz 2 stundām pēc iekšķīgas amlodipīna lietošanas nozīmīgi mazinājusi amlodipīna uzsūkšanos.

Sanoral pārdozēšanas izraisītas klīniski nozīmīgas hipotensijas gadījumā nepieciešams aktīvs atbalsts kardiovaskulārajai sistēmai, tostarp arī cieša sirds un plaušu darbības uzraudzība, ekstremitāšu pacelšana un cirkulējošā šķidruma tilpuma un urīna izdalīšanās kontrole. Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanai var noderēt vasokonstriktors līdzeklis, ja vien nav kontrindikāciju tā lietošanai. Intravenozi ievadīts kalcija glikonāts var noderēt, novēršot kalcija kanālu blokādes efektus.

Amlodipīns izteikti saistās ar olbaltumvielām, tāpēc dialīzi veikt nav nozīmes. Olmesartāna dializējamība nav zināma.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Angiotenzīna II antagonists un kalcija kanālu blokators, ATĶ kods C09DB02.

Darbības mehānisms

Sanoral ir kombinēts angiotenzīna II receptoru antagonista olmesartāna medoksomila un kalcija kanālu blokatora amlodipīna besilāta preparāts. Šo aktīvo vielu kombinācijai ir papildinoša antihipertensīvā iedarbība, pazeminot asinsspiedienu vairāk nekā katra sastāvdaļa atsevišķi.

Klīniskā efektivitāte un lietošanas drošums

Sanoral

8 nedēļu, dubultmaskētā, randomizētā, placebo kontrolētā, faktoriāla plānojuma pētījumā 1940 pacientiem (71% baltās rases un 29% citu rasu pacienti) ārstēšana ar katru kombinēto Sanoral devu izraisīja nozīmīgi lielāku diastoliskā un sistoliskā asinsspiediena pazeminājumu nekā attiecīgās sastāvdaļas monoterapijā. Vidējā sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pārmaiņa bija atkarīga no devas: -24/-14 mmHg (20 mg/5 mg kombinācija), -25/-16 mmHg (40 mg/5 mg kombinācija) un -30/-19 mmHg (40 mg/10 mg kombinācija).

Sanoral 40 mg/5 mg pazemināja sistolisko/diastolisko asinsspiedienu sēdus stāvoklī vēl par 2,5/1,7 mmHg salīdzinājumā ar Sanoral 20 mg/5 mg. Arī Sanoral 40 mg/10 mg pazemināja sistolisko/diastolisko asinsspiedienu sēdus stāvoklī vēl par 4,7/3,5 mmHg salīdzinājumā ar Sanoral 40 mg/5 mg.

Pacientu daļa, kas sasniedza mērķa asinsspiedienu (< 140/90 mmHg pacientiem bez cukura diabēta un < 130/80 mmHg diabēta slimniekiem), bija 42,5%, 51,0% un 49,1% ar attiecīgi Sanoral 20 mg/5 mg, 40 mg/5 mg un 40 mg/10 mg.

Lielākā Sanoral antihipertensīvās iedarbības daļa parasti tika sasniegta pirmajās 2 terapijas nedēļās.

Otrs dubultmaskētais, randomizētais, placebo kontrolētais pētījums vērtēja amlodipīna pievienošanas efektivitāti, ārstējot baltās rases pacientus, kuriem asinsspiediens nebija pietiekami kontrolēts ar 8 nedēļu 20 mg olmesartāna medoksomila monoterapiju.

Pacientiem, kuri turpināja saņemt tikai 20 mg olmesartāna medoksomila, sistoliskais/diastoliskais asinsspiediens vēl pēc 8 nedēļām pazeminājās par -10,6/ -7,8 mmHg. 5 mg amlodipīna pievienošana 8 nedēļas izraisīja sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos par -16,2/-10,6 mmHg (p = 0,0006).

Pacientu daļa, kas sasniedza mērķa asinsspiedienu (< 140/90 mmHg pacientiem bez cukura diabēta un < 130/80 mmHg diabēta slimniekiem), bija 44,5% ar 20 mg/5 mg kombināciju, salīdzinot ar 28,5% ar 20 mg olmesartāna medoksomila.

Vēl vienā pētījumā tika vērtēta dažādu olmesartāna medoksomila devu pievienošana baltās rases pacientiem, kuriem asinsspiediens nebija pietiekami kontrolēts ar 8 nedēļu 5 mg amlodipīna monoterapiju.

Pacientiem, kuri turpināja saņemt tikai 5 mg amlodipīna, sistoliskais/diastoliskais asinsspiediens vēl pēc 8 nedēļām pazeminājās par -9,9/ -5,7 mmHg. 20 mg olmesartāna medoksomila pievienošana izraisīja sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos par -15,3/-9,3 mmHg un 40 mg olmesartāna medoksomila pievienošana izraisīja sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos par -16,7/-9,5 mmHg (p < 0,0001).

Pacientu daļa, kas sasniedza mērķa asinsspiedienu (< 140/90 mmHg pacientiem bez cukura diabēta un < 130/80 mmHg diabēta slimniekiem), bija 29,9% grupā, kas turpināja saņemt tikai 5 mg amlodipīna, 53,5% Sanoral 20 mg/5 mg un 50,5% Sanoral 40 mg/5 mg grupā.

Randomizēti dati pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju, kuros būtu salīdzināta vidējas Sanoral devas kombinētā terapija ar amlodipīna vai olmesartāna devas palielināšanu līdz maksimālajai devai monoterapijā, nav pieejami.

Trīs veiktie pētījumi apstiprināja, ka reizi dienā lietota Sanoral asinsspiedienu pazeminošā darbība saglabājās 24 stundu intervālā ar minimālā un maksimālā raksturlieluma attiecību 71% - 82% sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena atbildes reakcijai un 24 stundu efektivitāti, kas apstiprināta ar ambulatoru asinsspiediena kontroli.

Sanoral antihipertensīvā iedarbība bija līdzīga neatkarīgi no vecuma un dzimuma, kā arī pacientiem ar cukura diabētu un bez tā.

Divos atklātos, nerandomizētos paplašinājuma pētījumos ilgstoša iedarbība pēc viena gada, lietojot Sanoral 40 mg/5 mg, tika pierādīta 49 - 67% pacientu.

Olmesartāna medoksomils (Sanoral aktīvā sastāvdaļa)

Sanoral sastāvdaļa olmesartāna medoksomils ir selektīvs angiotenzīna II 1. tipa (ATI) receptoru antagonists. Olmesartāna medoksomils tiek strauji pārveidots par farmakoloģiski aktīvo metabolītu olmesartānu. Angiotenzīns II ir primārais vazoaktīvais renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas hormons, un tam ir nozīmīga loma hipertensijas patofizioloģijā. Angiotenzīna II iedarbība ietver vazokonstrikciju, aldosterona sintēzes un atbrīvošanās stimulāciju, sirds stimulāciju un nātrija reabsorbciju nierēs. Olmesartāns bloķē angiotenzīna II vazokonstriktoro un aldosterona izdalīšanos veicinošo darbību, bloķējot tā saistīšanos pie AT1 receptoriem audos, arī asinsvadu gludajā muskulatūrā un virsnierēs. Olmesartāna darbība nav atkarīga no angiotenzīna II sintēzes avota vai ceļa. Selektīvs antagonisms pret angiotenzīna II (AT1) receptoriem palielina renīna līmeni plazmā un angiotenzīna I un II koncentrāciju un nedaudz mazina aldosterona koncentrāciju plazmā.

Hipertensijas gadījumā olmesartāna medoksomils izraisa no devas atkarīgu, ilgstošu arteriālā asinsspiediena pazemināšanos. Nav pierādījumu par pirmās devas hipotensiju, tahifilaksiju ilgstošas ārstēšanas laikā vai par atgriezenisku hipertensiju pēc terapijas pārtraukšanas.

Olmesartāna medoksomila lietošana reizi dienā pacientiem ar hipertensiju efektīvi un vienmērīgi pazemina asinsspiedienu 24 stundas. Lietošana reizi dienā asinsspiedienu pazemināja līdzīgi kā tādas pašas kopējās dienas devas lietošana divreiz dienā.

Turpinot ārstēšanu, maksimālais asinsspiediena pazeminājums tiek sasniegts 8 nedēļas pēc terapijas sākšanas, kaut gan nozīmīga asinsspiediena pazemināšanās tiek novērota jau pēc 2 terapijas nedēļām.

Olmesartāna medoksomila ietekme uz mirstību un saslimstību vēl nav zināma.

Amlodipīns (Sanoral aktīvā sastāvdaļa)

Sanoral sastāvdaļa amlodipīns ir kalcija kanālu blokators, kas inhibē kalcija jonu iekļūšanu cauri membrānai caur spriegumatkangajiem L tipa kanāliem sirdī un gludajā muskulatūrā. Eksperimentālie dati liecina, ka amlodipīns saistās gan pie dihidropiridīna, gan nedihidropindīna saistīšanās vietām. Amlodipīns ir relatīvi asinsvadu selektīvs ar lielāku iedarbību uz asinsvadu gludās muskulatūras šūnām nekā uz sirds muskulatūras šūnām. Amlodipīna antihipertensīvo iedarbību nosaka tiešā relaksējošā iedarbība uz artēriju gludo muskulatūru, kas izraisa perifērās pretestības mazināšanos un līdz ar to arī asinsspiediena pazemināšanos.

Hipertensīviem pacientiem amlodipīns izraisa no devas atkarīgu, ilgstošu arteriālā asinsspiediena pazemināšanos. Nav pierādījumu par pirmās devas hipotensiju, tahifilaksiju ilgstošas ārstēšanas laikā vai par atgriezenisku hipertensiju pēc terapijas pārtraukšanas.

Pēc terapeitisku devu lietošanas pacientiem ar hipertensiju amlodipīns izraisa efektīvu asinsspiediena pazemināšanos guļus, sēdus un stāvus stāvoklī. Ilgstoša amlodipīna lietošana nav saistīta ar nozīmīgām sirdsdarbības ātruma vai kateholamīna līmeņa pārmaiņām plazmā. Hipertensīviem pacientiem ar normālu nieru darbību terapeitiskas amlodipīna devas samazina nieru asinsvadu pretestību un paātrina glomerulāro filtrāciju, kā arī uzlabo nieru plazmas plūsmu, nemainot filtrācijas frakciju vai proteinūriju.

Hemodinamikas pētījumos pacientiem ar sirds mazspēju un klīniskajos pētījumos, kas balstīti uz slodzes testiem pacientiem ar NYHA II - IV pakāpes sirds mazspēju novērots, ka amlodipīns neizraisa nekādu klīnisku stāvokļa pasliktināšanos, nosakot pēc slodzes panesamības, kreisā kambara izsviedes frakcijas un klīniskajām pazīmēm un simptomiem.

Placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE), kas bija plānots pacientu ar NYHA III - IV pakāpes sirds mazspēju, kuri saņēma digoksīnu, diurētiskos līdzekļus un AKE inhibitorus, novērtēšanai, konstatēts, ka pacientiem ar sirds mazspeju amlodipins neizraisīja palielinātu mirstības vai kombinēto mirstības un saslimstības risku.

Ilgstošā amlodipīna novērošanas pētījumā ar placebo kontroli (PRAISE-2) pacientiem ar NYHA III un IV pakāpes sirds mazspēju bez klīniskiem simptomiem vai objektīvām atradēm, kas liecinātu par išēmisku slimību, kuri lietoja stabilas AKE inhibitoru, uzpirkstītes preparātu un diurētisko līdzekļu devas, amlodipīns neietekmēja kopējo kardiovaskulāro mirstību. Šajā pašā pacientu grupā amlodipīna lietošana bija saistīta ar palielinātu ziņojumu skaitu par plaušu tūsku, neskatoties uz to, ka nebija nozīmīgas sirds mazspējas pastiprināšanās sastopamības atšķirības, salīdzinot ar placebo.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Sanoral

Pēc iekšķīgas Sanoral lietošanas maksimālā olmesartāna un amlodipīna koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc attiecīgi 1,5 - 2 h un 6 - 8 stundām. Abu aktīvo vielu uzsūkšanās ātrums un apjoms no Sanoral atbilst abu sastāvdaļu uzsūkšanās ātrumam un apjomam no atsevišķām tabletēm. Uzturs neietekmē olmesartāna un amlodipīna bioloģisko pieejamību no Sanoral.

Olmesartāna medoksomils (Sanoral aktīvā sastāvdaļa)

Uzsūkšanās un izkliede

Olmesartāna medoksomils ir priekšzāles. Uzsūkšanās laikā no gastrointestinālā trakta zarnu gļotādā un portālās asinīs esterāzes to ātri pārvērš par farmakoloģiski aktīvu metabolītu - olmesartānu.

Plazmā vai izdalījumos nav konstatēts nemainīts olmesartāna medoksomils vai nemainīta medoksomila daļas sānu ķēde. Olmesartāna absolūtā bioloģiskā pieejamība no tablešu zāļu formas vidēji bija 25,6%.

Olmesartāna vidējā maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) tiek sasniegta aptuveni 2 stundu laikā pēc olmesartāna medoksomila perorālas lietošanas, un olmesartāna koncentrācija plazmā palielinās aptuveni lineāri, palielinot vienreizējo perorālo devu aptuveni līdz 80 mg.

Uzturs olmesartāna farmakokinētiku ietekmēja minimāli, tādēļ olmesartāna medoksomilu var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Klīniski nozīmīgas ar dzimumu saistītas olmesartāna farmakokinētikas atšķirības nav novērotas.

Olmesartāns izteikti saistās ar plazmas olbaltumiem (99,7%), bet klīniski nozīmīgas mijiedarbības iespēja izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem starp olmesartānu un citām vienlaikus lietotām zālēm, kas izteikti saistās ar olbaltumiem, ir maza (par ko liecina klīniski nozīmīgas mijiedarbības trūkums starp olmesartāna medoksomilu un varfannu). Olmesartāna saistīšanās ar asins šūnām ir nenozīmīga. Vidējais izkliedes tilpums pēc intravenozas ievades ir mazs (16 - 29 l).

Metabolisms un eliminācija

Kopējais olmesartāna plazmas klīrenss parasti bija 1,3 l/h (SK 19%) un relatīvi lēns, salīdzinot ar asinsplūsmu aknās (aptuveni 90 l/h). Pēc vienreizējas perorālas ar 14C iezīmētas olmesartāna medoksomila devas lietošanas 10 - 16% lietotās radioaktīvās vielas izdalījās ar urīnu (lielākā daļa 24 stundu laikā pēc devas ieņemšanas) un atlikusī konstatētā radioaktīvā preparāta daļa izdalījās ar izkārnījumiem. Ņemot vērā, ka sistēmiskā pieejamība ir 25,6%, var aprēķināt, ka pēc uzsūkšanās olmesartāns tiek izvadīts gan caur nierēm (aptuveni 40%), gan caur aknām un žultsceļiem (aptuveni 60%). Viss konstatētais radioaktīvais preparāts bija olmesartāns. Nevienu citu nozīmīgu metabolītu nekonstatēja. Olmesartāna atkārtota enterohepātiska cirkulācija ir minimāla. Liela olmesartāna daļa izdalas ar žulti, tapec lietošana pacientiem ar žultsceļu nosprostojumu ir kontrindiceta (skatīt apakšpunktu 4.3).

Olmesartana terminālais eliminacijas pusperiods pec vairāku devu perorālas lietošanas bija 10 - 15 stundas. Līdzsvara koncentrācija tika sasniegta pec dažu pirmo devu lietošanas, un turpmāku uzkrāšanos pec 14 dienu ilgas lietošanas nekonstateja. Nieru klīrenss ir aptuveni 0,5 - 0,7 l/h, un tas nav atkarīgs no devas.

Amlodipins (Sanoral aktīvā sastāvdaļa)

Uzsūkšanās un izkliede

Pec perorālas terapeitisku devu lietošanas amlodipīns leni uzsūcas no gastrointestinālā trakta. Amlodipīna uzsūkšanos neietekme vienlaicīga uztura lietošana. Nemainītas vielas absolūtā bioloģiskā pieejamība saskaņā ar apreķiniem ir 64% - 80%. Maksimālais līmenis plazmā tiek sasniegts 6 - 12 stundas pec devas lietošanas. Izkliedes tilpums ir aptuveni 20 l/kg. Amlodipīna pKa ir 8.6. Ar plazmas olbaltumvielām in vitro saistās aptuveni 98%.

Metabolisms un eliminācija

Plazmas eliminācijas pusperiods varie no 35 līdz 50 stundām. Līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta pec 7 - 8 dienu lietošanas. Amlodipīns tiek ekstensīvi metabolizets līdz neaktīviem metabolītiem. Aptuveni 60% ievadītās devas tiek izvadīts urīnā, aptuveni 10% no tā ir nemainīta amlodipīna veidā.

Olmesartāna medoksomils un amlodipīns (Sanoral aktīvās sastāvdaļas)

Īpašas pacientu grupas

Pediatriskā populācija (līdz 18 gadu vecumam)

Pediatriskiem pacientiem farmakokinetikas dati nav pieejami.

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci vai vecāki)

Gados vecākiem (65 - 75 g. v.) hipertensijas slimniekiem olmesartāna AUC līdzsvara apstākļos bija palielināts aptuveni par 35%, ļoti veciem pacientiem (> 75 g. v.) - aptuveni par 44%, salīdzinot ar jaunāku vecuma grupu(skatīt apakšpunktu 4.2.). Tas var būt vismaz daļeji saistīts ar nieru darbības pavājināšanos šajā pacientu grupā. Taču ieteicamā dozešanas shema gados vecākiem pacientiem ir tāda pati, lai gan jāievero piesardzība, palielinot devu.

Maksimālās amlodipīna koncentrācijas sasniegšanas laiks plazmā gados jaunākiem un gados vecākiem pacientiem ir līdzīgs. Gados vecākiem pacientiem amlodipīna klīrensam ir nosliece mazināties, izraisot AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanos. AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanās pacientiem ar sastreguma sirds mazspeju bija tāda, kāda paredzama pacientu vecuma grupai šajā petījumā (skatīt apakšpunktu 4.8).

Nieru darbības traucejumi

Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību olmesartāna AUC līdzsvara apstākļos palielinājās par 62%, 82% un 179% attiecīgi pacientiem ar vieglu, videji smagu un smagu nieru mazspeju, salīdzinot ar veseliem kontrolgrupas dalībniekiem (skatīt apakšpunktu 4.2, 4.4).

Amlodipīns tiek ekstensīvi metabolizēts līdz neaktīviem metabolītiem. 10% vielas tiek izvadīts nemainītā veidā urīnā. Amlodipīna koncentrācijas pārmaiņas plazmā nav saistītas ar nieru darbības traucējumu pakāpi. Šiem pacientiem amlodipīnu var ievadīt normālā devā. Amlodipīns nav dializējams.

Aknu darbības traucējumi

Pēc vienreizējas perorālas lietošanas olmesartāna AUC bija par 6% un 65% lielāks attiecīgi pacientiem ar vieglu un vidēji smagu aknu mazspēju, salīdzinot ar atbilstošiem līdzīgiem veseliem kontrolgrupas dalībniekiem. Olmesartāna nesaistītā daļa 2 stundas pēc devas ieņemšanas veseliem cilvēkiem, pacientiem ar viegli pavājinātu aknu darbību un pacientiem ar vidēji stipri pavājinātu aknu darbību bija attiecīgi 0,26%, 0,34% un 0,41%. Pēc atkārtotu devu ievadīšanas pacientiem ar vidēji stipri pavājinātu aknu darbību olmesartāna vidējais AUC atkal bija par aptuveni 65% augstāks nekā pieskaņotiem veseliem kontrolgrupas dalībniekiem. Pētāmajām personām ar aknu darbības traucējumiem un veselām pētāmajām personām olmesartāna vidējie Cmax raksturlielumi bija līdzīgi. Olmesartāna medoksomils nav pētīts pacientiem ar smagu aknu mazspēju (skatīt apakšpunktu 4.2, 4.4).

Pacientiem ar traucētu aknu darbību amlodipīna klīrenss ir samazināts un eliminācijas pusperiods ir pagarināts, izraisot AUC palielināšanos par aptuveni 40% - 60% (skatīt apakšpunktu 4.2, 4.4).

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Ņemot vērā katras vielas neklīniskās toksicitātes raksturojumu, toksicitātes pastiprināšanās kombinētas lietošanas gadījumā nav paredzama, jo katrai vielai ir atšķirīgs mērķis, t. i., nieres olmesartāna medoksomilam un sirds amlodipīnam.

3 mēnešu atkārtotu devu toksicitātes pētījumā ar iekšķīgi lietotu olmesartāna

medoksomila/amlodipīna kombināciju žurkām tika novērotas šādas pārmaiņas: pazemināti ar sarkano asinsķermenīšu skaitu saistītie raksturlielumi un pārmaiņas nierēs, ko varētu izraisīt olmesartāna medoksomila sastāvdaļa; pārmaiņas zarnās (lūmena paplašināšanās un difūza gļotādas sabiezēšana līkumainajā un resnajā zarnā) un virsnierēs (kamoliņu garozas šūnu hipertrofija un fascikulāro garozas šūnu vakuolizācija), un vadu hipertrofija piena dziedzeros, ko varētu izraisīt amlodipīna sastāvdaļa. Šīs pārmaiņas ne pastiprināja iepriekš ziņoto un pastāvošo atsevišķo vielu toksicitāti, ne izraisīja jaunu toksicitāti. Netika novērota toksikoloģiska sinerģiska iedarbība.

Olmesartāna medoksomils (Sanoral aktīvā sastāvdaļa)

Hroniska toksiskuma pētījumos ar žurkām un suņiem olmesartāna medoksomilam konstatēja līdzīgu iedarbību kā citiem AT1 receptoru antagonistiem un AKE inhibitoriem: palielināts atlieku slāpekļa un kreatinīna līmenis asinīs; samazināta sirds masa; samazināti eritrocītu raksturlielumi (eritrocītu skaits, hemoglobīna, hematokrīta līmenis); histoloģiskas norādes par nieru bojājumu (reģeneratīvi nieru epitēlija bojājumi, bazālās membrānas sabiezēšana, kanāliņu paplašināšanās). Šīs olmesartāna medoksomila farmakoloģiskās darbības izraisītās blakusparādības radās arī preklīniskajos pētījumos, lietojot citus AT1 receptoru antagonistus un AKE inhibitorus, un tās var mazināt, vienlaikus perorāli lietojot nātrija hlorīdu. Abām sugām novēroja palielinātu renīna aktivitāti plazmā un nieru juksta glomerulāro šūnu hipertrofiju/hiperplāziju. Šīm pārmaiņām, kas ir tipiska AKE inhibitoru grupas un citu AT1 receptoru antagonistu iedarbība, domājams, nav klīniskas nozīmes.

Tāpat kā citiem AT1 receptoru antagonistiem, konstatēts, ka arī olmesartāna medoksomils palielina hromosomu defektu sastopamību šūnu kultūrās in vitro. Nozīmīgu ietekmi vairākos in vivo pētījumos, lietojot olmesartāna medoksomilu ļoti lielā perorālā devā - līdz 2000 mg/kg -, nekonstatēja. Plašu genotoksiskuma pārbaužu programmu apkopotie dati liecina, ka olmesartānam nav raksturīga genotoksiska ietekme klīniskas lietošanas apstākļos. Olmesartāna medoksomils nebija kancerogēnisks

ne žurkām 2 gadus ilga pētījuma, ne transgeniskam pelem, pārbaudot divos 6 menešu kanceroģenezes pētījumos.

Vairošanās pētījumos ar žurkām olmesartāna medoksomils auglību neietekmēja un netika iegūti pierādījumi teratogēniskai iedarbībai. Tāpat kā lietojot citus angiotenzīna II antagonistus, pēc pakļaušanas olmesartāna medoksomila iedarbībai samazinājās pēcnācēju dzīvildze un pēc preparāta lietošanas mātītēm vēlīnā grūtniecības un zīdīšanas laikā novēroja nieru bļodiņu paplašināšanos.

Tāpat kā citiem antihipertensīviem līdzekļiem, an olmesartāna medoksomilam pierādīta toksiskāka ietekme uz grūsnām trusenēm nekā uz grūsnām žurku mātītēm, tomēr norādījumu par toksisku ietekmi uz augli nebija.

Amlodipīns (Sanoral aktīvā sastāvdaļa)

Preklīniskie dati neliecina par īpašu bīstamību cilvēkam, ņemot vērā standarta drošības farmakoloģijas, atkārtotu devu toksicitātes, genotoksicitātes un kancerogenitātes potenciālu.

Pētījumos dzīvniekiem attiecībā uz vairošanos žurkām lielas devas aizkavēja dzemdības, izraisīja grūtas dzemdības un pasliktināja augļu un mazuļu dzīvildzi.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1    Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Preželatinizēta kukurūzas ciete

Silicificēta mikrokristāliska celuloze (mikrokristāliska celuloze ar koloidālu silīcija dioksīdu) Kroskarmelozes nātrija sāls Magnija stearāts

Tabletes apvalks:

Polivinilspirts Makrogols 3350 Talks

Titāna dioksīds (E171)

Dzeltenais dzelzs (III) oksīds (E172)

6.2    Nesaderība Nav piemērojama.

6.3    Uzglabāšanas laiks 5 gadi.

6.4    Īpaši norādījumi par uzglabāšanu

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5    Iepakojuma veids un saturs

OPA / Alumīnija / PVH / Alumīnija blisters.

Iepakojuma lielums: 14, 28, 56 vai 98 apvalkotās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi par iznīcināšanu

Īpašu prasību nav.

7.    REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Menarini International Operations Luxembourg, S.A.

1, Avenue de la Gare L-1611 Luksemburga

8.    REĢISTRĀCIJAS NUMURS

08-0271

9.    REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

2008. gada 25. septembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2011. gada decembris

18



 Lietošanas instrukcijas, zāļu(preparata) apraksta, anotācijas avots: Zāļu valsts aģentūra-ZVA


[*] Informācijas avots DDD Vācijas medicīnas dokumentācijas un informācijas institūts - DIMDI [23.11.2011]


Atpakaļ

Thai Lotus Spa Massage
Aptiekām un veselības veikaliem Reklāmdevējiem

Autortiesības © 2011-2017 APTEKA.LV. Visas tiesības aizsargātas

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai!

Konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju!