apteka.lv APTEKA.LV

Latvijas aptieku akcijas!-Сenas-Akcija               Latvijas aptieku akcijas!
Latvijas aptieku karte-СenasLatvijas aptieku karte Dežūrārsti. Medicīnskā palīdzība-СenasDežūrārsti. Medicīnskā palīdzība
Vakcinācijas piedāvājumi-Сenas-Akcija               Vakcinācijas piedāvājumi
Zāļu un to analogu meklēšana-Сenas Zāļu alfabētiskā meklēšana: ABCDEFG...

Zāļu un to analogu meklēšana Zāļu un to analogu meklēšana

Meklētājā ievadīt nemazāk kā 3 simbolus:

         Noderīgi         

Rindas uz izmeklējumus
Kompensējamo zāļu saraksti
Top.LV

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju! Vietne nekādā gadījumā nenes atbildību par zemāk publicēto preparāta aprakstu. Jūs pats uzņematies risku par tā lietošanu vai nelietošanu!

RAMICOR 5MG TBL N60

Uz 2017-Oct-17
RAMICOR-zāle/preparāts -tabletes aptuvenā pirkšanas cena uz "RAMICOR 5MG TBL N60" Rīgā, Latvijā ir:

  • 11.68€  13.85$  10.54£  799Rub  112SEK  50PLN  48.34₪ 


Maksimāla pieļaujamā valsts cena Latvijā (no ZVA tīmekļa vietne) Euro: Maksimāla pieļaujamā cena Latvijā rādīta/indiceta attēlā uz zāle/preparāts -tabletes  RAMICOR 5MG TBL N60     Pārbaudīt vēlreiz.

 ATĶ kods: C09AA05Aktīvās vielas: Ramiprilum

 Ražotājs, zīmols: Hexal Ag/salutas Phar...   Bezrecepšu medikaments/slimnieku kopšanas līdzekļi, pārsienamie materiāli, cimdi, medicīniskās ierīces,...

Zāles vai produkta nosaukums  Сenas Aptieku tīkls
RAMICOR 5 MG, TABL. N60 (R)
3.27€ Internetaptieka Lietuva Camelia vaistine, evaistine.camelia.lt (Lietuva) (Sep-2017)
RAMICOR 5MG TBL 5MG N60
4.70€ Aptieka Igaunija Valga selveri apteek. Apotheka.ee (Igaunija) (Sep-2017)
RAMICOR 5MG TBL 5MG N60
4.70€ Aptieka Igaunija Valga südameapteek (Igaunija) (Sep-2017)
 .

Saskaņots ZVA 07.06.2010.

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Ramicor 5 mg tabletes Ramicor 10 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Ramicor 5 mg - 1 tablete satur 5 mg ramiprila (Ramiprilum). Ramicor 10 mg - 1 tablete satur 10 mg ramiprila (Ramiprilum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3. ZĀĻU FORMA

Tabletes

Ramicor 5 mg: iegarenas tabletes ar gaiši rozā plankumiņiem(15 x 6,5 mm) un dalījuma līniju vienā pusē. Tableti var sadalīt vienādās daļās.

Ramicor 10 mg: iegarenas, baltas līdz dzeltenīgi baltas tabletes (15 x 6,5 mm) ar dalījuma līniju vienā pusē. Tableti var sadalīt vienādās daļās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

-    Hipertensijas ārstēšana.

-    Sirds - asinsvadu sistēmas slimību profilakse: lai samazinātu saslimstību ar sirds -asinsvadu sistēmas slimībām un to izraisīto mirstību pacientiem ar:

o simptomātiskām aterotrombotiskām sirds - asinsvadu sistēmas slimībām (ja anamnēzē ir koronārā sirds slimība, insults vai perifēro asinsvadu slimības) vai o diabētu kopā ar vismaz vienu sirds - asinsvadu sistēmas slimību riska faktoru (skatīt apakšpunktu 5.1).

-    Nieru slimību ārstēšana:

o diabētiskas glomerulāras nefropātijas sākumstadija, kas definēta kā mikroalbuminūrijas esamība,

o izteikta glomerulāra nefropātija, kas definēta kā makroproteinūrija pacientiem ar vismaz vienu sirds - asinsvadu sistēmas slimību riska faktoru (skatīt apakšpunktu 5.1), o    izteikta glomerulāra ne-diabētiska nefropātija, kas definēta kā makroproteinūrija >3

dienā (skatīt apakšpunktu 5.1).

-    Simptomātiskas sirds mazspējas ārstēšana.

-    Sekundāra profilakse pēc akūta miokarda infarkta: mirstības samazināšana pēc miokarda infarkta akūtās fāzes pacientiem ar klīniskiem sirds mazspējas simptomiem, ārstēšanu sākot vairāk nekā 48 stundas pēc akūta miokarda infarkta.

4.2 Devas un lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Ramicor ieteicams lietot katru dienu vienā un tai pašā laikā.

Ramicor var ieņemt pirms ēšanas, ēšanas laikā vai pēc ēšanas, jo uzturs tā biopieejamību neietekmē (skatīt apakšpunktu 5.2). Ramicor ir jāieņem, uzdzerot šķidrumu. To nav atļauts sakošļāt vai sasmalcināt.

Pieaugušie

Pacienti, kurus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem

Pēc Ramicor lietošanas sākuma ir iespējama hipotensija. Tā ir vairāk iespējama pacientiem, kurus vienlaikus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem. Tādēļ ir jāievēro piesardzība, jo šiem pacientiem ir iespējams cirkulējošā tilpuma un/vai sāļu deficīts organismā. Ja iespējams, 2 - 3 dienas pirms Ramicor lietošanas sākuma diurētisko līdzekļu lietošana ir jāpārtrauc (skatīt apakšpunktu 4.4). Pacientiem ar hipertensiju, kuri nav pārtraukuši diurētisko līdzekļu lietošanu, Ramicor lietošana ir jāsāk ar 1,25 mg devu. Jākontrolē nieru darbība un kālija jonu koncentrācija serumā. Nākamās Ramicor devas ir jāpielāgo atbilstoši mērķa asinsspiedienam.

Hipertensija

Deva ir jāpielāgo individuāli, atbilstoši pacienta stāvoklim (skatīt apakšpunktu 4.4) un asinsspiediena kontrolei.

Ramicor var lietot monoterapijas veidā vai kombinācijās ar citu grupu zālēm pret hipertensiju. Sākumdeva

Ramicor lietošana ir jāsāk pakāpeniski un ieteicamā sākumdeva ir 2,5 mg dienā.

Pacientiem ar izteiktu renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivāciju pēc pirmās devas ir iespējams pārāk izteikts asinsspiediena kritums. Šādiem pacientiem ieteicamā sākumdeva ir 1,25 mg un ārstēšana ir jāsāk medicīniskas uzraudzības apstākļos (skatīt apakšpunktu 4.4).

Devas pielāgošana un balstdeva

Šo devu ar 2 - 4 nedēļu intervālu var dubultot, lai pakāpeniski tiktu sasniegts mērķa asinsspiediens. Maksimālā pieļaujamā Ramicor deva ir 10 mg dienā. Parasti deva ir jāieņem vienu reizi dienā.

Sirds - asinsvadu sistēmas slimību profilakse

Sākumdeva

Ieteicamā Ramicor sākumdeva ir 2,5 mg vienu reizi dienā.

Devas pielāgošana un balstdeva

Atkarīgi no tā, kā pacients panes aktīvo vielu, šī deva ir pakāpeniski jāpalielina. Šo devu ir ieteicams dubultot pēc 1 vai 2 nedēļas ilgas ārstēšanas un vēl pēc 2 - 3 nedēļām, lai tā tiktu palielināta līdz mērķa balstdevai - 10 mg Ramicor vienu reizi dienā.

Skatīt arī devas pacientiem, kurus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem (iepriekš).

Nieru slimību ārstēšana

Pacientiem ar diabētu un mikroalbuminūriju:

Sākumdeva:

Ieteicamā Ramicor sākumdeva ir 1,25 mg vienu reizi dienā.

Devas pielāgošana un balstdeva

Atkarīgi no tā, kā pacients panes aktīvo vielu, šī deva vēlāk ir pakāpeniski jāpalielina. Pēc 2 nedēļām šo vienu reizi dienā lietojamo devu ir ieteicams dubultot līdz 2,5 mg, bet pēc nākamajām 2 nedēļām - līdz 5 mg.

Pacientiem ar diabētu un vismaz vienu citu sirds - asinsvadu sistēmas slimību riska _ faktoru

Sākumdeva:

Ieteicamā Ramicor sākumdeva ir 2,5 mg vienu reizi dienā.

Devas pielāgošana un balstdeva

Atkarīgi no tā, kā pacients panes aktīvo vielu, šī deva vēlāk ir pakāpeniski jāpalielina. Pēc 1 vai 2 nedēļām ir ieteicams dienas devu dubultot līdz 5 mg Ramicor, bet vēl pēc 2 - 3 nedēļām - līdz 10 mg Ramicor. Dienas devas mērķa lielums ir 10 mg.

Pacientiem ar ne-diabētisku nefropātiju, kas definēta kā makroproteinūrija > 3 g dienā

Sākumdeva:

Ieteicamā sākumdeva ir 1,25 mg Ramicor vienu reizi dienā.

Devas pielāgošana un balstdeva

Atkarīgi no tā, kā pacients panes aktīvo vielu, vēlāk šī deva ir jāpalielina. Pēc 2 nedēļām šo vienu reizi dienā lietojamo devu ieteicams dubultot līdz 2,5 mg, bet pēc nākamajām 2 nedēļām - līdz 5 mg.

Simptomātiska sirds mazspēja

Sākumdeva

Pacientiem, kuru stāvoklis ir stabilizēts, ārstējot ar diurētiskajiem līdzekļiem, ieteicamā sākumdeva ir 1,25 mg dienā.

Devas pielāgošana un balstdeva

Ramicor deva ir pakāpeniski jāpalielina, to katru nedēļu vai pēc katrām 2 nedēļām dubultojot līdz maksimālajai devai - 10 mg. Ir lietderīgi devu ieņemt 2 reizēs.

Sekundāra profilakse pēc akūta miokarda infarkta ar sirds mazspēju

Sākumdeva

48 stundas pēc miokarda infarkta klīniski un hemodinamiski stabiliem pacientiem sākumdeva, kas jālieto 2 - 3 dienas, ir 2,5 mg divas reizes dienā. Ja pacients šo 2,5 mg sākumdevu nepanes, 2 dienas pirms devas palielināšanas līdz 2,5 mg un 5 mg divas reizes dienā ir jālieto pa 1,25 mg divas reizes dienā. Ja devu nav iespējams palielināt līdz 2,5 mg divas reizes dienā, terapija ir jāpārtrauc.

Skatīt arī devas pacientiem, kurus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem (iepriekš).

Devas pielāgošana un balstdeva

Šo dienas devu vēlāk palielina, ar 1 - 3 dienu intervālu dubultojot līdz mērķa balstdevai - 5 mg divas reizes dienā. Gadījumos, kad tas ir iespējams, šī balstdeva ir jāsadala un jāieņem 2 reizēs. Ja devu nav iespējams palielināt līdz 2,5 mg divas reizes dienā, terapija ir jāpārtrauc. Joprojām trūkst pietiekamas pieredzes par pacientu ārstēšanu gadījumos, kad tūlīt pēc miokarda infarkta pacientam ir smaga sirds mazspēja (IV pakāpe pēc NYHA klasifikācijas). Ja ir pieņemts lēmums par šādu pacientu ārstēšanu, to ir ieteicams sākt ar 1,25 mg vienu reizi dienā un ievērojot īpašu piesardzību visos gadījumos, kad tiek palielināta deva.

Īpašas _pacientu grupas

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva ir jānosaka, pamatojoties uz kreatinīna klīrensa ātrumu (skatīt apakšpunktu 5.2):

-    ja kreatinīna klīrensa ātrums ir vismaz 60 ml/min, sākumdevas (2,5 mg dienā) korekcija nav nepieciešama; maksimālā dienas deva ir 10 mg;

-    ja kreatinīna klīrensa ātrums ir 30 - 60 ml/min, sākumdevas (2,5 mg dienā) korekcija nav nepieciešama; maksimālā dienas deva ir 5 mg;

-    ja kreatinīna klīrensa ātrums ir 10 - 30 ml/min, sākumdeva ir 1,25 mg dienā, bet maksimālā dienas deva 5 mg;

-    pacientiem ar hipertensiju, kuriem veic hemodialīzi: ramiprils ir nedaudz dializējams. Sākumdeva ir 1,25 mg dienā, bet maksimālā dienas deva 5 mg. Šīs zāles ir jālieto dažas stundas pēc hemodialīzes.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem (skatīt apakšpunktu 5.2)

Pacientu, kuriem ir aknu darbības traucējumi, ārstēšana ar Ramicor jāsāk tikai stingrā medicīniskā uzraudzībā un maksimālā Ramicor dienas deva ir 2,5 mg.

Gados vecāki pacienti

Sākumdevai ir jābūt mazākai un vēlāk deva ir jāpalielina vēl pakāpeniskāk, jo pastāv palielināta nevēlamu blakusparādību iespēja (īpaši ļoti veciem un novājinātiem pacientiem). Jāapsver mazāka ramiprila sākumdeva - 1,25 mg.

Bērnu populācija

Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam Ramicor nav ieteicams, jo nav pietiekamu datu par lietošanas drošību un efektivitāti.

4.3    Kontrindikācijas

•    Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no palīgvielām vai kādu citu AKE (angiotenzīnu konvertējošā enzīma) inhibitoru (skatīt apakšpunktu 6.1)

•    Angioneirotiska tūska (pārmantota, idiopātiska vai agrākas AKE vai AIIRA lietošanas izraisīta angioneirotiska tūska) anamnēzē

•    Ekstrakorporāla terapija, kas rada asins saskari ar negatīvi lādētām virsmām (skatīt apakšpunktu 4.5)

•    Nozīmīga bilaterāla nieru artēriju stenoze vai unilaterāla (vienīgās nieres gadījumā) nieru artēriju stenoze

•    Grūtniecības 2. un 3. trimestris (skatīt apakšpunktu 4.4 un 4.6)

•    Ramiprilu nav atļauts lietot pacientiem ar hipotensiju vai hemodinamiski nestabiliem stāvokļiem.

4.4    Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Īpašas populācijas

Grūtniecība: Grūtniecības laikā sākt ārstēšanu ar AKE inhibitoriem (piemēram, ramiprilu) vai

angiotenzīna II antagonistiem (AIIRA) nav atļauts. Ja vien ārstēšanu ar AKE inhibitoriem/AIIRA

neuzskata par neaizstājamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, ir jāpāriet uz alternatīviem

līdzekļiem pret hipertensiju ar pierādītu drošības profilu grūtniecības laikā. Konstatējot grūtniecības

iestāšanos, ārstēšana ar AKE inhibitoriem/AIIRA ir nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk piemērota

alternatīva veida ārstēšana (skatīt apakšpunktus 4.3 un 4.6)

o Īpašam hipotensijas riskam pakļauti pacienti

- Pacienti ar izteiktu renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivāciju

Pacienti ar izteiktu renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivāciju sakarā ar AKE aktivitātes nomākumu ir pakļauti akūta ievērojama asinsspiediena krituma un nieru darbības pasliktināšanās riskam (jo īpaši gadījumos, kad AKE inhibitoru vai vienlaicīgi ordinētu diurētisku līdzekli lieto pirmo reizi vai kad pirmo reizi palielina to devu).

Nozīmīga renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivācija ir paredzama un medicīniska kontrole, tostarp arī asinsspiediena kontrole, ir nepieciešama, piemēram:

-    pacientiem ar smagu hipertensiju;

-    pacientiem ar dekompensētu sastrēguma sirds mazspēju;

-    pacientiem ar hemodinamiski nozīmīgiem sirds kreisā kambara ieplūdes un izplūdes; traucējumiem (piemēram, aortas vai mitrālā vārstuļa stenozi);

-    pacientiem ar vienpusēju nieres artērijas stenozi un otru funkcionējošu nieri;

-    pacientiem ar esošu vai iespējamu šķidruma vai sāļu deficītu organismā (tostarp arī pacientiem, kurus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem);

-    pacientiem ar aknu cirozi un/vai ascītu;

-    pacientiem, kuriem veic plašas operācijas vai anestēziju ar hipotensiju izraisošiem preparātiem.

Parasti organisma dehidratāciju, hipovolēmiju vai sāļu deficītu ir ieteicams koriģēt pirms terapijas sākuma (tomēr gadījumos, kad šādas korektīvas darbības veic pacientiem ar sirds mazspēju, to sniegtais ieguvums ir rūpīgi jāsalīdzina ar tilpuma pārslodzes radīto risku).

-Pārejoša vai paliekoša sirds mazspēja pēc MI

-Pacienti, kuri akūtas hipotensijas gadījumā ir pakļauti sirds vai smadzeņu išēmijas riskam Ārstēšanas sākuma fāzē ir nepieciešama īpaša medicīniska uzraudzība.

o Gados vecāki pacienti Skatīt apakšpunktu 4.2.

Ķirurģiskās operācijas

Gadījumos, kad tas ir iespējams, vienu dienu pirms operācijas angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru, piemēram, ramiprila lietošana ir jāpārtrauc.

Nieru darbības kontrole

Pirms terapijas, kā arī tās laikā ir jāvērtē pacienta nieru darbība un jāpielāgo deva (jo īpaši pirmajās ārstēšanas nedēļās). Īpaši rūpīga kontrole ir nepieciešama pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt apakšpunktu 4.2). Pastāv nieru darbības traucējumu risks (jo īpaši pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju vai pēc nieru transplantācijas).

Angioneirotiska tūska

Ar AKE inhibitoriem, tostarp ar ramiprilu ārstētajiem pacientiem ir aprakstīta angioneirotiska tūska (skatīt apakšpunktu 4.8).

Angioneirotiskas tūskas gadījumā Ramicor lietošana ir jāpārtrauc.

Nekavējoties ir jāordinē pirmās palīdzības pasākumi. Pacients vismaz 12 - 24 stundas ir jānovēro un jāizraksta tikai pēc tam, kad simptomi ir pilnīgi izzuduši. Ar AKE inhibitoriem, tostarp ar Ramicor ārstētajiem pacientiem ir aprakstīta angioneirotiska zarnu tūska (skatīt apakšpunktu 4.8). Šādiem pacientiem ir bijušas sāpes vēderā (kopā ar sliktu dūšas vai vemšanu vai bez šīm parādībām).

Anafilaktiskas reakcijas desensibilizācijas laikā

AKE aktivitātes nomākuma apstākļos palielinās anafilaktisku un anafilaksijai līdzīgu reakciju pret insektu indi un citiem alergēniem iespēja un smaguma pakāpe. Pirms desensibilizācijas ir jāapsver iespēja Ramicor lietošanu uz laiku pārtraukt.

Hiperkaliēmija

Dažiem ar AKE inhibitoriem, tostarp ar Ramicor ārstētajiem pacientiem ir novērota hiperkaliēmija. Hiperkaliēmijas riskam ir pakļauti pacienti ar nieru nepietiekamību, pacienti pēc 70 gadu vecuma un/vai pacienti ar nekontrolētu cukura diabētu, pacienti, kuri lieto kālija sāļus, kāliju aizturošos diurētiskos līdzekļus un citas aktīvās vielas, kuras plazmā palielina kālija jonu koncentrāciju, kā arī pacienti ar tādiem stāvokļiem kā, piemēram, organisma dehidratāciju, akūtu sirds dekompensāciju vai metabolisku acidozi. Ja iepriekš minēto preparātu lietošanu uzskata par piemērotu, ieteicams regulāri kontrolēt kālija jonu koncentrāciju serumā (skatīt apakšpunktu 4.5).

Neitropēnija/agranulocitoze

Retos gadījumos ir novērota neitropēnija/agranulocitoze, kā arī trombocitopēnija un anēmija. Ir aprakstīts arī kaulu smadzeņu darbības nomākums. Lai varētu konstatēt iespējamu leikopēniju, ieteicams kontrolēt balto asins šūnu skaitu. Biežāka kontrole ir ieteicama ārstēšanas sākumā, kā arī pacientiem ar traucētu nieru darbību vai vienlaicīgām kollagēnām slimībām (piemēram, sarkano vilkēdi vai sklerodermiju), kā arī viesiem pacientiem, kurus ārstē ar zālēm, kas var izraisīt asinsainas izmaiņas (skatīt apakšpunktus 4.5 un 4.8).

Etniskās atšķirības

Melnādainiem pacientiem AKE inhibitori angioneirotisku tūsku izraisa biežāk nekā citas ādas krāsas pacientiem. Tāpat kā citu AKE inhibitoru lietošanas gadījumā, melnādainiem pacientiem ramiprila asinsspiedienu pazeminošā iedarbība var būt vājāka nekā citas ādas krāsas pacientiem. Iespējams, ka tas ir tādēļ, ka hipertensija vairāk ir izplatīta melnādaino pacientu populācijā ar zemu renīna koncentrāciju.

Klepus

AKE inhibitoru lietošanas laikā ir aprakstīts klepus. Raksturīgi, ka klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un pēc ārstēšanas beigām izzūd. Nosakot klepus diferenciāldiagnozi, var apsvērt AKE inhibitoru lietošanas izraisīta klepus iespēju.

4.5    Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Kontrindicētas kombinācijas

Ekstrakorporālas terapijas veidi, kas rada asins saskari ar negatīvi lādētām virsmām, piemēram, dialīze vai hemofiltrācija ar noteiktām augstas caurlaidības membrānām (piemēram, poliakrilnitrila membrānām) un zema blīvuma lipoproteīnu aferēze ar dekstrāna sulfātu, jo palielinās smagu anafilaktoīdu reakciju risks (skatīt apakšpunktu 4.3). Ja šāda terapija ir nepieciešama, jāapsver iespēja izmantot cita veida dialīzes membrānas vai citas grupas līdzekļus pret hipertensiju.

Piesardzība lietošanā

Kālija sāļi, heparīns, kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi un citas aktīvās vielas, kuras plazmā palielina kālija jonu koncentrāciju (tostarp arī angiotenzīna II antagonisti, trimetoprims, takrolīms, ciklosporīni): Ir iespējama hiperkaliēmija, tādēļ rūpīgi jākontrolē kālija jonu koncentrācija serumā.

Līdzekļi pret hipertensiju (piemēram, diurētiskie līdzekļi) un citas vielas, kuras var pazemināt asinsspiedienu (piemēram, nitrāti, tricikliskie antidepresanti, anestēzijas līdzekļi, akūta alkoholisko dzērienu lietošana, baklofēns, alfuzosīns, doksazosīns, prazosīns, tamsulozīns, terazosīns): paredzama hipotensijas riska palielināšanās (skatīt apakšpunktu 4.2 „Pacienti, kurus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem”).

Vazopresorie simpatomimētiskie līdzekļi un citas vielas (piemēram, izoproterenols, dobutamīns, dopamīns, epinefrīns), kas var vājināt Ramicor iedarbību pret hipertensiju: ieteicama asinsspiediena kontrole.

Allopurinols, imūnās sistēmas darbību nomācošie līdzekļi, kortikosteroīdi, prokaīnamīds, citostatiskie līdzekļi un citas vielas, kuras var izmainīt asins šūnu skaitu: palielināta hematoloģisku reakciju iespeja (skatīt apakšpunktu 4.4).

Litija sāļi: AKE inhibitori var samazināt litija jonu ekskrēciju un tādējādi var palielināties litija preparātu toksicitāte. Jākontrolē litija jonu koncentrācija.

Līdzekļi pret diabētu, tostarp arī insulīns: iespējamas reakcijas ar hipoglikēmiju. Ieteicams kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs.

Nesteroīdiepretiekaisuma līdzekļi un acetilsalicilskābe: paredzama vājāka Ramicor iedarbība pret hipertensiju. Turklāt vienlaicīga AKE inhibitoru un NPL lietošana var palielināt nieru darbības pasliktināšanās un kaliēmijas palielināšanās risku.

4.6    Grūtniecība un zīdīšana

Grūtniecības 1. trimestra laikā Ramicor nav ieteicams (skatīt apakšpunktu 4.4) un ir kontrindicēts

grūtniecības 2. un 3. trimestra laikā (skatīt apakšpunktu 4.3).

Epidemioloģisko pētījumu laikā iegūtie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības grūtniecības 1. trimestra laikā nav pārliecinoši, tomēr nelielu riska palielināšanos izslēgt nav iespējams. Ja vien turpmāku ārstēšanu ar AKE inhibitoriem neuzskata par neaizstājamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, ir jāpāriet uz alternatīviem līdzekļiem pret hipertensiju ar pierādītu drošības profilu grūtniecības laikā. Konstatējot grūtniecības iestāšanos, ārstēšana ar AKE inhibitoriem ir nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk piemērota alternatīva veida ārstēšana. Zināms, ka AKE inhibitoru/angiotenzīna II receptoru antagonistu (AIIRA) iedarbība grūtniecības 2. un 3. trimestra laikā izraisa toksisku ietekmi uz cilvēka augli (novēro nieru darbības pasliktināšanos, oligohidramniju un kavētu galvaskausa pārkaulošanos) un jaundzimušo (novēro nieru mazspēju, hipotensiju un hiperkaliēmiju) (skatīt apakšpunktu 5.3 „Preklīniskie dati par drošību”). Ja auglis, sākot ar grūtniecības 2. trimestri, ir bijis pakļauts AKE inhibitoru iedarbībai, ieteicams veikt ultrasonogrāfiskus nieru darbības un galvaskausa izmeklējumus. Jaundzimušie, kuru mātes ir lietojušas AKE inhibitorus, ir rūpīgi jānovēro attiecībā uz hipotensiju, oligūriju un hiperkaliēmiju (skatīt arī apakšpunktus 4.3 un 4.4).

Tā kā pieejamā informācija par ramiprila lietošanu zīdīšanas perioda laikā ir ierobežota (skatīt apakšpunktu 5.2), ramiprils nav ieteicams un ir ieteicams izvēlēties alternatīvu ārstēšanas veidu ar pierādītu drošības profilu zīdīšanas laikā (jo īpaši - zīdot jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu zīdaini).

4.7    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Dažas blakusparādības (piemēram, asinsspiediena pazemināšanās simptomi kā reibonis) var traucēt pacienta spēju koncentrēties un reaģēt, tādējādi radot risku situācijās, kurās šīm spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus). Minētais īpaši ir iespējams ārstēšanas sākumā vai pārejot no citu preparātu lietošanas. Pēc pirmās devas vai pēc devas palielināšanas dažas stundas nav ieteicams vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8    Nevēlamās blakusparādības

Drošības informācija par ramiprilu liecina par nepārejošu sausu klepu un hipotensijas izraisītām reakcijām. Smagas nevēlamas blakusparādības ir angioneirotiska tūska, hiperkaliēmija, nieru vai aknu darbības traucējumi, pankreatīts un neitropēnija/agranulocitoze.

Nevēlamo blakusparādību biežums ir definēts, izmantojot šādus apzīmējumus: Ļoti bieži (> 1/10); bieži (> 1/100 līdz < 1/10); retāk (> 1/1000 līdz < 1/100); reti (> 1/10 000 līdz < 1/1000); ļoti reti (< 1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Sistēmas orgānu grupa

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

Sirds funkcijas

traucējumi

Miokarda išēmija, tostarp arī stenokardija vai miokarda infarkts, tahikardija, aritmija, sirdsklauves, perifera tūska

Asins un limfātiskās

sistēmas

traucējumi

Eozinofilija

Balto asins šūnu skaita

samazināšanās (tostarp arī neitropēnija vai agranulocitoze), sarkano asins šūnu skaita samazināšanās, hemoglobīna koncentrācijas samazināšanās, trombocītu skaita

samazināšanās

Kaulu

smadzeņu

mazspēja,

pancitopēnija,

hemolītiska

anēmija

Nervu sistēmas

traucējumi

Galvassāpes,

reiboņi

Vertigo,

parestēzijas,

agēzija,

disgēzija

Trīce, ķermeņa

līdzsvara

traucējumi

Smadzeņu išēmija, tostarp arī išēmisks insults un pārejošas išēmijas lēkmes, psihomotoro spēju

traucējumi,

dedzināšanas

sajūta,

parosmija

Acu bojājumi

Redzes traucējumi, tostarp arī neskaidra redze

Konjunktivīts

Ausu un

labirinta

bojājumi

Dzirdes

traucējumi, troksnis ausīs

Elpošanas

sistēmas

traucējumi, krūšu kurvja un

videnes slimības

Neproduktīvs kairinošs klepus, bronhīts, sinusīts, elpas trūkums

Bronhu

spazmas, tostarp arī astmas saasinājumi un deguna aizlikums

Kuņģa-zarnu

trakta

traucējumi

Iekaisumi kuņģa-zamu traktā, gremošanas traucējumi, diskomforta sajūta vēderā, dispepsija, caureja, slikta dūša, vemšana

Pankreatīts

(AKE inhibitoru

lietošanas laikā

letāls iznākums

ir aprakstīts

ārkārtējos

izņēmuma

gadījumos),

aizkuņģa

dziedzera

enzīmu

aktivitātes

palielināšanās,

angioneirotiska

tievo zarnu

tūska, sāpes

vēdera

augšdaļā,

tostarp arī

gastrīts,

aizcietējumi un

sausums mutē

Glosīts

Aftozs,

stomatīts

Nieru un urīnizvades

sistēmas

traucējumi

Nieru darbības

traucējumi,

tostarp arī akūta

nieru mazspēja,

urīna sekrēcijas

palielināšanās,

jau iepriekš

esošas

proteinūrijas

saasināšanās,

paaugstināta

urīnvielas

koncentrācija

asinīs,

paaugstināta

kreatinīna

koncentrācija

asinīs

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Izsitumi (jo īpaši makulopapulāri)

Angioneirotiska

tūska; ārkārtējos

izņēmuma

gadījumos

angioneirotiskas

tūskas izraisīts

elpceļu

aizsprostojums ir izraisījis nāves iestāšanos; nieze,

hiperhidroze

Eksfoliatīvs, dermatīts, nātrene, nagu atslāņošanās

Fotosensibilizā-cijas reakcijas

Toksiska

epidermāla

nekrolīze,

Stīvensa -

Džonsona

sindroms,

multiformā

eritēma,

pemfigus,

psoriāzes

saasināšanās,

psoriāzei līdzīgs

dermatīts,

pemfigam vai

ēdei līdzīga

eksantēma vai enantēma, matu izkrišana

Skeleta muskuļu

un saistaudu

sistēmas

bojājumi

Muskuļu krampji, muskuļu sāpes

Locītavu sāpes

Vielmaiņas un

uzturēs

traucējumi

Paaugstināta kālija jonu koncentrācija asinīs

Anoreksija, vājāka ēstgriba

Pazemināta nātrija jonu koncentrācija asinīs

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

Hipotensija,

ortostatiska

asinsspiediena

pazemināšanās,

sinkopēs

Karstuma viļņi

Asinsvadu

stenoze,

hipoperfūzija,

vaskulīts

Reino sindroms

Vispārēji traucējumi un

reakcijas

ievadīšanas

vietā

Sāpes krūšu kurvī, nespēks

Pireksija

Astēnija

Imūnās sistēmas

traucējumi

Anafilaktiskas

vai anafilaksijai

līdzīgas

reakcijas,

palielināts

antinukleāro

antivielu

daudzums

Aknu un/vai

žults izvades

sistēmas

traucējumi

Paaugstināta

aknu enzīmu

aktivitāte un/vai

palielināta

bilirubīna

konjugātu

koncentrācija

Holestātiska dzelte, aknu šūnu bojājumi

Akūta aknu mazspēja, holestātisks vai citolītisks hepatīts (ļoti retos izņēmuma gadījumos ir aprakstīts letāls iznākums).

Reproduktīvās

sistēmas

traucējumi un

krūts slimības

Pārejoša

erektila

disfunkcija,

samazināta

dzimumtieksme

Ginekomastija

Psihiskie

traucējumi

Depresija,

satraukums,

nervozitāte,

nemiers, miega

traucējumi,

tostarp arī

miegainība

Apjukuma

stāvoklis

Uzmanības

traucējumi

4.9 Pārdozēšana

Ar AKE inhibitoru pārdozēšanu saistītie simptomi var izpausties kā pārmērīga perifēra vazodilatācija (ar izteiktu hipotensiju, šoku), bradikardija, elektrolītu līdzsvara traucējumi un nieru mazspēja. Pacients ir rūpīgi jākontrolē un terapijai ir jābūt simptomātiskai un uzturošai. Ieteicamie pasākumi ir primāra detoksikācija (kuņģa skalošana, adsorbentu lietošana) un hemodinamikas atjaunošanas pasākumi, tostarp arī ai adrenerģisko agonistu vai angiotenzīna II (angiotenzīnamīda) lietošana. Hemodialīze ramiprila aktīvo metabolītu ramiprilātu no vispārējās asinsrites izvada vāji.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: nekombinēti AKE inhibitori, ATĶ kods: C09AA05 Darbības mehānisms

Zāļu pamatformas ramiprila aktīvais metabolīts ramiprilāts inhibē enzīmu

dipeptidilkarboksipeptidāzi I (sinonīmi: angiotenzīnu konvertējošais enzīms; kinīnāze II). Plazmā un audos šis ferments katalizē angiotenzīna I pārveidošanos par aktīvu asinsvadus sašaurinošu vielu angiotenzīnu II, kā arī aktīvā vazodilatatora bradikinīna noārdīšanos. Samazināta angiotenzīna II veidošanās un bradikinīna noārdīšanās inhibīcija izraisa vazodilatāciju. Tā kā angiotenzīns II stimulē arī aldosterona atbrīvošanos, ramiprilāts izraisa aldosterona sekrēcijas samazināšanos. Vidējā atbildreakcija uz AKE inhibitoru monoterapiju bija zemāka melnās rases (Āfrikas-Karību) pacientiem ar hipertensiju (parasti šai populācijai ir hipertensija ar zemu renīna līmeni), salīdzinot ar citu rasu pacientiem.

Farmakodinamiskās īpašības

Iedarbība pret hipertensiju:

Ramiprila lietošana izraisa izteiktu perifēro artēriju pretestības samazināšanos. Parasti nerodas lielas plazmas plūsmas nierēs un glomerulārās filtrācijas ātruma izmaiņas. Ramiprila lietošana pacientiem ar hipertensiju izraisa asinsspiediena pazemināšanos guļus un stāvus stāvoklī bez kompensējošas sirds darbības ātruma palielināšanās. Vairumam pacientu antihipertensīvās darbības efekts rodas 1 -2 stundas pēc perorālas vienreizējas devas lietošanas. Maksimālais efekts parasti rodas 3 - 6 stundas pēc vienreizējas perorālas devas lietošanas. Antihipertensīvais efekts pēc vienreizējas devas lietošanas parasti ilgst 24 stundas. Maksimālā antihipertensīvā ietekme ilgstošas ramiprila terapijas laikā parasti parādās pēc 3 - 4 nedēļām. Pierādīts, ka ilgstošas terapijas laikā antihipertensīvais darbības efekts saglabājas 2 gadus. Pēkšņa ramiprila lietošanas pārtraukšana nerada strauju un izteiktu atsitiena asinsspiediena palielināšanos.

Sirds mazspēja:

Papildus konvencionālajai ārstēšanai ar diurētiskajiem līdzekļiem un sirds glikozīdiem (pēc izvēles), ir pierādīts, ka ramiprils ir efektīvs pacientiem ar II - IV pakāpes veiktspēju (pēc Ņujorkas Sirds asociācijas klasifikācijas). Šim preparātam ir raksturīga labvēlīga ietekme uz sirds hemodinamiku (tas pazemina sirds kreisā un labā kambara pildījuma spiedienu, samazina kopējo perifēro asinsvadu pretestību, palielina sirds minūtes tilpumu un uzlabo sirds indeksu). Preparāts arī samazina neiroendokrīnās sistēmas aktivāciju.

Klīniskā efektivitāte un drošība

Sirds - asinsvadu sistēmas/nieru aizsardzība

Ir veikts ar placebo kontrolēts profilaktiskas ārstēšanas pētījums (pētījums HOPE). Šī pētījuma laikā ar ramiprilu tika papildināta vairāk nekā 9200 pacientiem ordinētās standarta terapijas shēma. Pētījumā tika iekļauti pacienti ar paaugstinātu sirds - asinsvadu slimību risku pēc aterotrombotiskām sirds - asinsvadu sistēmas slimībām (koronāro sirds slimību, insultu vai perifēro asinsvadu slimību anamnēzē) vai cukura diabēta slimnieki ar vismaz vienu papildu riska faktoru (dokumentētu mikroalbuminūriju, hipertensiju, paaugstinātu kopējā holesterīna koncentrāciju, zemu augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna koncentrāciju vai smēķēšanu).Sī pētījuma rezultāti pierādīja, ka ramiprils statistiski nozīmīgi samazina miokarda infarkta, kā arī sirds - asinsvadu sistēmas slimību un insulta izraisītu nāves gadījumu biežumu (atsevišķi un kopā) (primārie apvienotie rezultāti).

Pētījums P

OPE: galvenie rezultāti

Ramiprils

Placebo

Relatīvais risks (95% ticamības intervālā)

p vērtība

%

%

Visi pacienti

N = 4,645

N = 4,652

Primārie apvienotie rezultāti

14.0

17.8

0.78 (0.70-0.86)

< 0.001

Miokarda infarkts

9.9

12.3

0.80 (0.70-0.90)

< 0.001

Sirds - asinsvadu slimību izraisīta nāve

6.1

8.1

0.74 (0.64-0.87)

< 0.001

Insults

3.4

4.9

0.68 (0.56-0.84)

< 0.001

Sekundārie rezultāti

Jebkāda iemesla

izraisīta nāve

10.4

12.2

0.84 (0.75-0.95)

0.005

Revaskularizācijas

nepieciešamība

16.0

18.3

0.85 (0.77-0.94)

0.002

Hospitalizācija

nestabilas stenokardijas dēļ

12.1

12.3

0.98 (0.87-1.10)

NS

Hospitalizācija sirds mazspējas dēļ

3.2

3.5

0.88 (0.70-1.10)

0.25

Ar diabētu saistītas komplikācijas

6.4

7.6

0.84 (0.72-0.98)

0.03

Pētījuma MICRO-HOPE (iepriekš minētā pētījuma HOPE apakšpētījuma) laikā tika pētīta ietekme, ko 3577 normotensīviem vai hipertensīviem pacientiem no 55 gadu vecuma (bez maksimālā vecuma ierobežojuma) galvenokārt ar 2. tipa diabētu (un vismaz vēl vienu SAS riska faktoru) izraisa izmantotās terapijas shēmas papildinājums ar 10 mg ramiprila salīdzinājumā ar placebo.

Primārās analīzes rezultāti pierādīja, ka 117 (6,5 %) pētījuma dalībniekiem, kuri saņēma ramiprilu, un 149 (8,4 %) dalībniekiem, kuri saņēma placebo, attīstījās simptomātiska nefropātija. Tas atbilst 24 % RRA (95 % TI [3-40], p = 0,027).

Randomizētā, daudzcentru dubultmaskētā, paralēlu grupu un ar placebo kontrolētā pētījumā REIN, kura mērķis bija novērtēt ramiprila terapijas ietekmi uz glomerulārās filtrācijas ātruma (GFĀ) samazināšanos 352 normotensīviem vai hipertensīviem 18 - 70 gadus veciem pacientiem ar hroniskas, ne-diabētiskas nefropātijas izraisītu vieglu (t. i., vidējā proteīnu ekskrēcija ar urīnu > 1 un < 3 g/24 h) vai smagu proteīnūriju (> 3 g/24 h). Abas populācijas tika grupētas prospektīvi.

Galvenie par pacientiem ar vissmagāko proteinūriju iegūtie analīzes rezultāti (sakarā ar ieguvumu ramiprila grupā grupēšana tika pārtraukta priekšlaicīgi) pierādīja, ka vidējais GFĀ samazinājums mēneša laikā ramiprila grupā bija mazāks nekā placebo grupā: 0,54 (0,66) salīdzinājumā ar -0,88 (1,03) ml/min mēnesī, p = 0.038. Tādējādi atšķirība starp grupām bija 0,34 [0,03-0,65] mēnesī un aptuveni 4 ml/min gadā. Ramiprila grupā apvienoto sekundāro rezultātu (sākotnējās kreatinīna koncentrācijas serumā dubultošanos vai nieru slimību terminālā fāzē jeb NSTF) sasniedza 23,1 % pacientu pret 45,5 % placebo grupā (p = 0,02).

Sekundāra profilakse pēc akūta miokarda infarkta

AIRE pētījumā tika iekļauti vairāk nekā 2000 pacienti ar pārejošām/stabilām klīniskām sirds

mazspējas pazīmēm un dokumentētu miokarda infarktu. Ārstēšana ar ramiprilu tika sākta 3 - 10 dienas pēc akūta miokarda infarkta. Pētījuma laikā tika pierādīts, ka pēc vidēji 15 mēnešus ilga novērojumu perioda mirstība starp ar ramiprilu ārstētajiem pacientiem bija 16,9 %, bet starp pacientiem, kuri saņēma placebo, tā bija 22,6 %. Tas nozīmē, ka absolūtā mirstība samazinās par 5,7 %, bet relatīvais risks samazinās par 27 % (95 % TI [11-40 %]).

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Farmakokinētika un metabolisms

Absorbcija

Pēc perorālas lietošanas ramiprils ātri absorbējas no kuņģa - zarnu trakta: ramiprila augstākā koncentrācija plazmā tiek sasniegta vienas stundas laikā. Ievērojot no urīna izdalīto vielas daudzumu, absorbcijas pakāpe ir vismaz 56 % un to nozīmīgi neietekmē uztura klātbūtne kuņģa -zarnu traktā. Pēc perorālas 2,5 mg un 5 mg lielu ramiprila devu ieņemšanas aktīvā metabolīta ramiprilāta biopieejamība ir 45 %. Ramiprila vienīgā aktīvā metabolīta ramiprilāta augstākā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2 - 4 stundas pēc ramiprila lietošanas. Pēc parasto ramiprila devu lietošanas vienu reizi dienā stabila ramiprilāta koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni 4. ārstēšanas dienā.

Izkliede

Ar seruma proteīniem saistās aptuveni 73 % ramiprila un aptuveni 56 % ramiprilāta.

Metabolisms

Ramiprils gandrīz pilnīgi metabolizējas par ramiprilātu, kā arī diketopiperazīna ēsteri, diketopiperazīnskābi un ramiprila un ramiprilāta glikuronīdiem.

Eliminācija

Metabolītu ekskrēcija galvenokārt notiek caur nierēm. Ramiprilāta koncentrācija plazmā samazinās polifāziskā veidā. Sakarā ar tā spēcīgo un piesātināmo saistību ar AKE un tā lēno disociāciju no enzīma, ramiprilātam ir raksturīga ilgstoša terminālā eliminācijas fāze ar ļoti zemu ramiprilāta koncentrāciju plazmā. Pēc atkārtotu 5 - 10 mg lielu ramiprila devu lietošanas vienu reizi dienā efektīvo ramiprilāta koncentrāciju pusperiods ilgst 13 - 17 stundas, bet mazāku, 1,25 - 2,5 mg lielu devu gadījumos tas ir ilgāks. Šī atšķirība ir saistīta ar enzīma piesātināmo spēju piesaistīt ramiprilātu. Vienreizēja perorāla ramiprila deva mātes pienā rada nenosakāmu ramiprila un tā metabolīta koncentrāciju, tomēr vairāku devu lietošanas ietekme nav zināma.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem (skatīt apakšpunktu 4.2)

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir samazināta ramiprilāta ekskrēcija caur nierēm, un ramiprilāta renālais klīrenss ir proporcionāli saistīts ar kreatinīna klīrensu. Tas izraisa paaugstinātu ramiprilāta koncentrāciju plazmā, kas samazinās lēnāk nekā pacientiem ar normālu nieru darbību.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem (skatīt apakšpunktu 4.2)

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem sakarā ar mazāku aknu esterāžu aktivitāti tiek kavēts ramiprila metabolisms par ramiprilātu un šādiem pacientiem palielinās ramiprila koncentrācija plazmā. Tomēr ramiprilāta augstākā koncentrācija šādiem pacientiem neatšķiras no tās, kas novērota cilvēkiem ar normālu aknu darbību.

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Konstatēts, ka perorāla ramiprila lietošana grauzējiem un suņiem akūtu toksicitāti neizraisa. Pētījumi par ilgstošu perorālu lietošanu veikti ar žurkām, suņiem un pērtiķiem. 3 sugām ir novērotas pazīmes, kas liecina par elektrolītu līdzsvara izmaiņām plazmā un asinsainas izmaiņām. Kā ramiprila farmakodinamiskās aktivitātes izpausme ir novērota nozīmīga jukstaglomerulārā aparāta palielināšanās suņiem un pērtiķiem, lietojot 250 mg/kg ķermeņa masas un lielākas dienas devas.

Žurkas, suņi un pērtiķi bez kaitīgas ietekmes panesa attiecīgi 2, 2,5 un 8 mg/kg lielas dienas devas. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar žurkām, trušiem un pērtiķiem netika atklātas nekādas teratogēnas īpašības. Ne žurku tēviņiem, ne mātītēm netika traucēta auglība. Ramiprila lietošana žurku mātītēm fetālā periodā un laktācijas periodā izraisīja neatgriezeniskus nieru bojājumus (nieru bļodiņas dilatāciju) pēcnācējiem, lietojot 50 mg/kg ķermeņa masas vai lielākas dienas devas. Plašās mutagenitātes pārbaudēs, lietojot vairākas testu sistēmas, netika atklāts, ka ramiprils būtu mutagēns vai genotoksisks.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1    Palīgvielu saraksts

Mikrokristāliska celuloze Preželatinizēta (kukurūzas) ciete izgulsnēts silīcija dioksīds (E551) glicīna hidrohlonds (E640) glicerīna dibehenāts

papildus Ramicor 5 mg: sarkanais dzelzs oksīds (E172)

6.2    Nesaderība Nav piemērojama.

6.3    Uzglabāšanas laiks 2 gadi

6.4    Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā.

6.5    Iepakojuma veids un saturs

5 mg, 10 mg: alumīnija/ZBPE// ZBPE/alumīnija plāksnītes 5 mg, 10 mg: OPA/alumīnija/PE// PE/alumīnija blisteri

Iepakojumā:

5 mg, 10 mg: 10, 20, 28, 30, 50, 60, 100, 100 x 1, 250 tabletes Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6    Norādījumi par sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Hexal AG Industriestrasse 25 83607 Holzkirchen Vācija

8.    REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

Ramicor 5 mg tabletes: 04-0388 Ramicor 10 mg tabletes: 04-0389

9.    REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

02.11.2004.

10.    TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2010



 Lietošanas instrukcijas, zāļu(preparata) apraksta, anotācijas avots: Zāļu valsts aģentūra-ZVA


[*] DDD. Informācijas avots: Pasaules veselības organizācijas (PVO) Zāļu statistikas metodoloģijas sadarbības centrs - [Nov-2015]


Atpakaļ

Thai Lotus Spa Massage
Aptiekām un veselības veikaliem Reklāmdevējiem

Autortiesības © 2011-2017 APTEKA.LV. Visas tiesības aizsargātas

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai!

Konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju!