apteka.lvAPTEKA.LV

Предложения месяца-Цены-Цена предл. Предложения месяца
Карта аптек латвии Дежурные врачи медпомощь
Поиск лекарств и их аналогов-ЦеныЛекарства по алфавиту
Предложения по вакцинации. Прейскуранты-Цены-Цена предл. Вакцинация
Геомагнитная обстановка Геомагнитная обстановка
    
Очереди на
   медобследования   
    Списки компенсиру‑    
емых медикаментов
Е‑здоровье
    Мои рецепты    

ZIAGEN 300MG APV TBL N60

# На 2024-Mar-29
ориентировочно, Вы можете купить "ZIAGEN 300MG APV TBL N60 " в городе Рига, Латвия по следующей цене:
  • 302.61€  327.15$  258.76£  34947Rub  3487.6SEK  1305PLN  1204.36₪ 


Mакcимально допустимая государством цена в Латвии (от сайта ZVA) Euro:Цена, макcимально допустимая в Латвии, показаная в картинке на лекарство/препарат -таблетки  ZIAGEN 300MG APV TBL N60

ATC кодJ05AF06 

Активные вещества: Abacaviri Sulfas

 

ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI.

Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma!
Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.


Фирма производитель: 
...

Cписок лекарств, продуктов c таким же или со схожим наименованием *
Название товара / лекарства  Цены Аптечная сеть
Ziagen sol.20mg/ml 240ml, Abacaviri Sulfas Rx (Viiv Healthcare) [Poland,United Kingdo]
77.96€ , Oct.2021 Интернет аптека Latvija Meness aptieka T. 8555, Время работы: рабочие дни 9.00-18.00. *Указанная цена ориентировочна и может несколько отличаться.Перейти к продавцу для покупки
Ziagen tab.obd.300mg N60, Abacaviri Sulfas Rx (Viiv Healthcare) [Poland,United Kingdo]
230.78€, Oct.2021 Интернет аптека Latvija Meness aptieka T. 8555, Время работы: рабочие дни 9.00-18.00. *Указанная цена ориентировочна и может несколько отличаться.Перейти к продавцу для покупки
* Данная таблица была скомпонована полностью автоматически, независимым от позиции рекламодателей способом, напрямую и без модификаций, ретранслируя открытые предложения доступные на указанные даты.

Maksimālā zāļu cena vai cenas diapazons EUR ar PVN atkarībā no iepakojuma lieluma

270.69€

Zāļu produkta identifikators

EU/1/99/112/001

Zāļu reģistrācijas numurs

EU/1/99/112/001

Ražotājs

GlaxoSmithKline Pharmaceuticals S.A., Poland; Glaxo Operations UK Limited, United Kingdom

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

08-JUL-99

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

300 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

ViiV Healthcare BV, Netherlands

ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS Ziagen 300 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra tablete satur 300 mg abakavīra (Abacavir) (sulfāta veidā). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA Apvalkotā tablete (tabletes). Abpusēji izliektas, dzeltenas, kapsulas formas tabletes ar dalījuma līniju, tām abās pusēs iegravēts kods „GX 623”. Tableti var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA 4.1. Terapeitiskās indikācijas Ziagen ir indicēts cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas kombinētai antiretrovīrusu terapijai pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu). Ziagen efektivitāte ir demonstrēta galvenokārt pētījumos, kuros pacienti, kas agrāk nav saņēmuši terapiju, divas reizes dienā saņēma kombinētu terapiju (skatīt 5.1. apakšpunktu). Pirms ārstēšanas sākšanas ar abakavīru visiem ar HIV inficētajiem pacientiem neatkarīgi no rases piederības nepieciešams veikt skrīningu par HLA-B*5701 alēles nēsāšanu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Abakavīru nedrīkst lietot pacientiem, kuri ir apstiprināti HLA-B*5701 alēles nēsātāji. 4.2. Devas un lietošanas veids Ziagen jāizraksta ārstam, kam ir pieredze HIV infekcijas ārstēšanā. Ziagen var lietot kopā ar ēdienu vai atsevišķi. Lai panāktu, ka pacients saņem pilnu devu, vislabāk tablete(s) būtu jānorij nesasmalcinot. Ziagen ir pieejams arī šķīduma veidā iekšķīgai lietošanai bērniem no trīs mēnešu vecuma, kuri sver mazāk par 14 kg, un tiem pacientiem, kam tabletes nav piemērotas. Alternatīvi, pacientiem, kas nespēj norīt tabletes, tableti(-es) drīkst arī sasmalcināt un pievienot nelielam daudzumam pusšķidra ēdiena vai šķidruma, kas viss nekavējoties jānorij (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pieaugušie, pusaudži un bērni (ar ķermeņa masu vismaz 25 kg): Ieteicamā Ziagen deva ir 600 mg dienā. To var nozīmēt kā 300 mg (vienu tableti) divas reizes dienā vai arī kā 600 mg (divas tabletes) vienu reizi dienā (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
2

Bērni (ar ķermeņa masu mazāk kā 25 kg)
Ziagen tablešu devu ieteicams izvēlēties atkarībā no ķermeņa masas.
Bērni ar ķermeņa masu ≥ 20 kg –< 25 kg: ieteicamā deva ir 450 mg dienā. To ir iespējams saņemt, lietojot 150 mg (vienu pusi tabletes) no rīta un 300 mg (vienu veselu tableti) vakarā vai 450 mg (pusotru 300 mg tableti) vienu reizi dienā.
Bērni ar ķermeņa masu 14 kg–< 20 kg: ieteicamā deva ir 300 mg dienā. To ir iespējams saņemt, lietojot 150 mg (vienu pusi tabletes) divreiz dienā vai 300 mg (vienu veselu tableti) vienu reizi dienā.
Bērni līdz triju mēnešu vecumam: klīniskā pieredze bērniem līdz triju mēnešu vecumam ir ierobežota un nav pietiekama, lai ieteiktu specifisku dozēšanas režīmu (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pacientiem, kas pāriet no šo zāļu lietošanas divas reizes dienā uz to lietošanu vienu reizi dienā, ieteiktā vienu reizi dienā lietojamā deva (kā aprakstīts iepriekš) jālieto aptuveni 12 stundas pēc pēdējās divreiz dienā lietojamās devas un pēc tam ārstēšana jāturpina ar ieteikto vienu reizi dienā lietojamo devu (kā aprakstīts iepriekš) aptuveni ik pēc 24 stundām. Kad tiek pāriets atpakaļ pie zāļu lietošanas divas reizes dienā, pacientiem ieteiktā divas reizes dienā lietojamā deva jālieto aptuveni 24 stundas pēc pēdējās vienu reizi dienā lietojamās devas.
Īpašas populācijas
Nieru darbības traucējumi Pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem nav nepieciešama Ziagen devas pielāgošana. Tomēr Ziagen neiesaka lietot pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi Abakavīrs primāri metabolizējas aknās. Nav iespējams sniegt galīgās rekomendācijas par dozēšanu pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh rādītājs 5-6). Nav pieejami klīniskie dati par pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem, tādēļ abakavīra lietošana netiek ieteikta, izņemot gadījumus, kad tā tiek uzskatīta par nepieciešamu. Gadījumos, kad abakavīrs tiek lietots pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem, ir nepieciešama rūpīga novērošana, iekļaujot abakavīra plazmas koncentrācijas monitorēšanu, ja iespējams (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Gados vecāki cilvēki Pašlaik nav pieejami farmakokinētikas dati par pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret abakavīru vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Hipersensitivitātes reakcijas (skatīt arī 4.8. apakšpunktu)
Abakavīra lietošana ir saistīta ar hipersensitivitātes reakciju (HSR) risku (skatīt 4.8. apakšpunktu). HSR izpaužas ar drudzi un/vai izsitumiem kopā ar citiem simptomiem, kas liecina par daudzu orgānu bojājumu. Abakavīra lietošanas gadījumā novērotas HSR, kas reizēm apdraudējušas dzīvību un retos gadījumos, ja nav veikta atbilstoša terapija, beigušās letāli.
Liels abakavīra HSR risks ir pacientiem, kam pierādīta HLA-B*5701 alēles klātbūtne. Pacientiem, kuri nav šīs alēles nēsātāji, par abakavīra HSR ziņots retāk.
Tāpēc jāievēro turpmāk norādītais:
3

• pirms terapijas sākšanas vienmēr jādokumentē HLA-B*5701 statuss;
• Ziagen lietošanu nekādā gadījumā nedrīkst uzsākt pacientiem ar pozitīvu HLA-B*5701 atradi, kā arī pacientiem ar negatīvu HLA-B*5701 atradi, kuriem iepriekš pēc abakavīru saturošu zāļu (piemēram, Kivexa, Trizivir, Triumeq) lietošanas bijušas aizdomas par abakavīra HSR; ja rodas aizdomas par HSR, Ziagen lietošana nekavējoties jāpārtrauc, arī pacientiem bez HLA-B*5701 alēles. Aizkavēta Ziagen lietošanas pārtraukšana, ja radusies paaugstināta jutība, var izraisīt dzīvībai bīstamu reakciju;
• ja iespējamas HSR dēļ pārtraukta ārstēšana ar Ziagen, nekad nedrīkst atsākt Ziagen vai jebkādu citu abakavīru saturošu zāļu (piemēram, Kivexa, Trizivir, Triumeq) lietošanu;
• abakavīru saturošu zāļu lietošanas atsākšana pēc iespējamas abakavīra HSR var izraisīt simptomu drīzu atkārtošanos dažu stundu laikā. Atkārtotā epizode parasti ir smagāka par sākotnējo un var izpausties ar dzīvībai bīstamu hipotensiju un nāves iestāšanos;
• lai izvairītos no abakavīra lietošanas atsākšanas, pacientiem, kuriem bijusi HSR, jānorāda iznīcināt atlikušās Ziagen tabletes.
• Abakavīra HSR klīniskais apraksts
Abakavīra HSR labi aprakstītas klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā. Simptomi parasti parādās pirmo sešu nedēļu laikā (laika mediāna līdz simptomu sākumam ir 11 dienas) pēc abakavīra lietošanas sākšanas, taču šīs reakcijas terapijas laikā var rasties jebkurā brīdī.
Gandrīz visas abakavīra HSR ietver drudzi un/vai izsitumus. Citas pazīmes un simptomi, kas novēroti abakavīra HSR gadījumā, arī elpceļu un kuņģa-zarnu trakta simptomi, sīkāk aprakstīti 4.8. apakšpunktā (Atsevišķu blakusparādību apraksts). Svarīgi, ka šo simptomu dēļ iespējams HSR vietā kļūdaini diagnosticēt elpceļu slimību (pneimoniju, bronhītu, faringītu) vai gastroenterītu.
Simptomi, kas saistīti ar HSR, pastiprinās, turpinot ārstēšanu, un var apdraudēt pacienta dzīvību. Šie simptomi parasti izzūd, pārtraucot abakavīra lietošanu.
Retos gadījumos pacientiem, kuri pārtraukuši abakavīra lietošanu ar HSR simptomiem nesaistītu iemeslu dēļ, dažu stundu laikā pēc abakavīra terapijas atsākšanas radušās arī dzīvībai bīstamas reakcijas (skatīt 4.8. apakšpunktā “Atsevišķu blakusparādību apraksts”). Abakavīra lietošanas atsākšana šādiem pacientiem jāveic apstākļos, kur nekavējoties pieejama medicīniska palīdzība.
Mitohondriju disfunkcija pēc iedarbības in utero Nukleoz(t)īdu analogi var ietekmēt mitohondriju funkciju dažādā pakāpē, bet visizteiktākā ietekme ir vērojama, lietojot stavudīnu, didanozīnu un zidovudīnu. Ir ziņojumi par mitohondriju disfunkciju HIV negatīviem zīdaiņiem, kas in utero un/vai postnatāli ir bijuši pakļauti nukleozīdu analogu iedarbībai; tas galvenokārt attiecas uz ārstēšanu ar terapijas shēmām, kas satur zidovudīnu. Galvenās nevēlamās blakusparādības, par kurām ir ziņots, ir hematoloģiski traucējumi (anēmija, neitropēnija) un metabolisma traucējumi (hiperlaktātēmija, hiperlipāzēmija). Šīs nevēlamās blakusparādības bieži ir bijušas pārejošas. Reti ir ziņots par vēlīniem neiroloģiskiem traucējumiem (hipertonusu, krampjiem, izmainītu uzvedību). Pašlaik nav zināms, vai šādi neiroloģiskie traucējumi ir pārejoši vai paliekoši. Šīs atrades jāizvērtē katram bērnam, kas in utero bijis pakļauts nukleoz(t)īdu analogu iedarbībai un kam novēro smagas un nezināmas etioloģijas klīniskās atrades, īpaši neiroloģiskās atrades. Šīs atrades neietekmē esošās nacionālās rekomendācijas par antiretrovīrusu terapijas lietošanu grūtniecēm, lai novērstu HIV vertikālo transmisiju.
Ķermeņa masa un vielmaiņas raksturlielumi
Pretretrovīrusu terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs. Šīs izmaiņas daļēji var būt saistītas ar slimības kontroli un ar dzīvesveidu. Dažos
4

gadījumos iegūti pierādījumi par terapijas ietekmi uz lipīdu līmeni, bet nav pārliecinošu pierādījumu, kas ķermeņa masas palielināšanos ļautu saistīt ar kādu noteiktu ārstēšanas līdzekli. Par lipīdu un glikozes līmeņa kontroli asinīs sniegta atsauce uz oficiālām HIV ārstēšanas vadlīnijām. Lipīdu līmeņa traucējumi jāārstē atbilstoši klīniskām indikācijām.
Pankreatīts
Ir bijuši ziņojumi par pankreatītu, bet tā cēloniskā sakarība ar abakavīra terapiju nav skaidra.
Terapija ar trīs nukleozīdu kombināciju
Pacientiem ar augstu vīrusa slodzi ( 100 000 kopijām/ml) trīs medikamentu- abakavīra, lamivudīna un zidovudīna- kombinācijas izvēle īpaši jāapsver (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Ir ziņojumi par lielu negatīvas virusoloģiskās atbildes gadījumu skaitu un agrīnu rezistences attīstību, lietojot abakavīru kombinācijā ar tenofovira dizoproksila fumarātu un lamivudīnu vienu reizi dienā.
Aknu funkciju traucējumi:
Ziagen drošums un efektivitāte pacientiem ar esošām nopietnām aknu slimībām nav zināma. Ziagen
nav ieteicams pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Pacientiem, kam ir iepriekš esoša aknu disfunkcija, ieskaitot hronisku aktīvu hepatītu, ir palielināts aknu funkciju patoloģiju biežums kombinētas antiretrovīrusu terapijas laikā, un tie ir jānovēro atbilstoši parastajai praksei. Ja šādiem pacientiem rodas pazīmes, kas liecina par aknu slimības pastiprināšanos, jāapsver terapijas pārtraukšana vai izbeigšana.
Pacienti ar vienlaicīgu hronisku B vai C hepatīta vīrusinfekciju:
Pacientiem, kuriem ir hronisks B vai C hepatīts un kas saņēmuši kombinētu antiretrovīrusu terapiju, ir palielināts smagu un iespējami letālu aknu komplikāciju risks. Ja vienlaikus tiek veikta B vai C hepatīta pretvīrusu terapija, lūdzu, iepazīstieties arī ar attiecīgo produktu zāļu aprakstu.
Nieru funkciju traucējumi
Ziagen nedrīkst tikt nozīmēts pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Imūnsistēmas reaktivācijas sindroms
HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot kombinēto pretretrovīrusu terapiju (combination antiretroviral therapy - CART), ir smags imūndeficīts, var parādīties iekaisuma reakcija uz asimptomātiskiem vai esošiem oportūniskajiem patogēnajiem mikroorganismiem. Iekaisuma reakcija var novest pie smaga klīniskā stāvokļa vai pasliktināt simptomu izpausmes. Parasti šādas reakcijas ir novērotas dažu pirmo nedēļu vai mēnešu laikā pēc CART uzsākšanas. Nozīmīgākie šādu reakciju piemēri ir citomegalovīrusu izraisīts tīklenes iekaisums, ģeneralizētas un/vai vietējas mikobaktēriju izraisītas infekcijas un Pneumocystis carinii pneimonija. Visas iekaisuma reakciju pazīmes ir jāizvērtē, un nepieciešamības gadījumā jāordinē ārstēšana. Imūnsistēmas reaktivācijas gadījumā ziņots arī par autoimūniem traucējumiem (piemēram, par Greivsa slimību un autoimūnu hepatītu), taču ziņotais traucējumu parādīšanās laiks ir dažāds, un šie traucējumi var rasties daudzus mēnešus pēc ārstēšanas sākšanas.
Osteonekroze
Tiek ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar progresējošu HIV-slimību un/vai pacientiem, kuri ilgstoši saņēmuši CART, lai gan tiek uzskatīts, ka etioloģiju nosaka vairāki faktori (tai skaitā kortikosteroīdu lietošana, alkohola lietošana, smaga imūnsupresija, palielināts ķermeņa
5

masas indekss). Ja rodas locītavu smeldze un sāpes, locītavu stīvums vai kļūst apgrūtinātas kustības, pacientam jāiesaka konsultēties ar ārstu.
Oportūnistiskās infekcijas
Pacientiem, kas saņem Ziagen vai kādu citu antiretrovīrusu terapijas veidu, var turpināties oportūnistisko infekciju attīstība un citas HIV infekcijas komplikācijas. Tādēļ tiem ir jāpaliek ar HIV saistīto slimību ārstēšanā pieredzējuša ārsta ciešā uzraudzībā.
HIV transmisija
Lai gan ir pierādīts, ka efektīva vīrusu supresija, lietojot pretretrovīrusu terapiju, būtiski mazina seksuālas transmisijas risku, nevar izslēgt noteiktu atlikušo risku. Jāveic piesardzības pasākumi transmisijas novēršanai saskaņā ar nacionālajām vadlīnijām.
Miokarda infarkts
Novērojumi ir parādījuši saistību starp miokarda infarktu un abakavīra lietošanu. Pārsvarā novērojumos bija iekļauti pacienti, kas iepriekš saņēmuši antiretrovīrusu terapiju. Klīnisko pētījumu datos miokarda infarkta gadījumu skaits ir ierobežots, un nevar izslēgt nelielu riska pieaugumu. Kopumā pieejamie dati no novērošanas grupām un nejaušinātiem pētījumiem ir nedaudz pretrunīgi, tāpēc nevar ne apstiprināt, ne noliegt cēloņsakarību starp abakavīra terapiju un miokarda infarkta risku. Līdz šim nav konstatēts bioloģiskais mehānisms, kas varētu izskaidrot potenciālo riska pieaugumu. Nozīmējot Ziagen, ir jāveic nepieciešamās darbības visu ietekmējamo riska faktoru (piemēram, smēķēšana, hipertensija, hiperlipidēmija) minimizēšanai.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Balstoties uz in vitro eksperimentu rezultātiem un galvenajiem zināmajiem abakavīra metabolisma ceļiem, ar P450 starpniecību noritošas medikamentu mijiedarbības iespēja ar abakavīru ir neliela. P450 nav galvenā loma abakavīra metabolismā, un abakavīrs neuzrāda spēju inhibēt CYP 3A4 enzīmu mediēto metabolismu. Ir pierādīts, ka in vitro abakavīrs klīniskajā koncentrāciju spektrā neinhibē enzīmus CYP 3A4, CYP2C9 vai CYP2D6. Klīniskajos pētījumos nav novērota aknu metabolisma indukcija. Tādēļ mijiedarbības iespēja ar antiretrovīrusu proteāžu inhibitoriem un citiem medikamentiem, ko metabolizē lielākā daļa P450 enzīmu, ir neliela. Pētījumi ir pierādījuši, ka nav klīniski nozīmīgas mijiedarbības starp abakavīru, zidovudīnu un lamivudīnu.
Spēcīgi enzīmu induktori, piemēram, rifampicīns, fenobarbitāls un fenitoīns, iedarbojoties uz UDPglikuroniltransferāzēm, var nedaudz samazināt abakavīra koncentrāciju plazmā.
Etanols: abakavīra metabolismu ietekmē vienlaicīga etilspirta lietošana, kas izraisa abakavīra AUC pieaugumu par apmēram 41%. Šos datus neuzskata par klīniski nozīmīgiem. Abakavīram nav ietekmes uz etanola metabolismu.
Metadons: farmakokinētikas pētījumā vienlaicīga 600 mg abakavīra ievadīšana divas reizes dienā un metadona lietošana izraisīja abakavīra Cmax samazināšanos par 35% un tmax kavēšanos par vienu stundu, bet AUC palika neizmainīts. Izmaiņas abakavīra farmakokinētikā netiek uzskatītas par klīniski nozīmīgām. Šajā pētījumā abakavīrs palielināja metadona vidējo sistēmisko klīrensu par 22%. Tādējādi nevar izslēgt medikamentu metabolizējošo enzīmu indukciju. Pacienti, kas tiek ārstēti ar metadonu un abakavīru, ir jānovēro, lai noteiktu, vai nesākas atcelšanas simptomi, kas norāda uz pārāk zemas devas lietošanu, jo atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams mainīt metadona devu.
Retinoīdi: retinoīdi tiek izvadīti no organisma ar alkohola dehidrogenāzes palīdzību. Mijiedarbība ar abakavīru ir iespējama, taču tā nav pētīta.
6

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Pieņemot lēmumu par pretretrovīrusu līdzekļu lietošanu grūtniecēm HIV infekcijas ārstēšanai, kā arī lai mazinātu HIV vertikālās transmisijas risku jaundzimušajam, vienmēr ir jāņem vērā gan dzīvnieku pētījumu dati, gan klīniskā pieredze ar sievietēm grūtniecības periodā.
Pētījumos ar dzīvniekiem novērota toksiska ietekme uz embrija un augļa attīstību žurkām, bet ne trušiem (skatīt 5.3. apakšpunktu). Dzīvnieku modeļos abakavīram konstatēta karcinogēna ietekme (skatīt 5.3. apakšpunktu). Šo datu klīniskā nozīme cilvēkiem nav zināma. Ir pierādīts, ka abakavīrs un/vai tā metabolīti izkļūst caur placentāro barjeru cilvēkiem.
Dati par grūtniecēm (vairāk nekā 800 iznākumi pēc zāļu lietošanas pirmajā trimestrī un vairāk nekā 1000 iznākumi pēc zāļu lietošanas otrajā un trešajā trimestrī) neliecina par abakavīra malformatīvu vai feto/neonatālu toksicitāti. Pamatojoties uz šiem datiem, malformāciju rašanās risks cilvēkiem ir maz ticams.
Mitohondriju disfunkcija In vitro un in vivo ir pierādīts, ka nukleozīdu un nukleotīdu analogi izraisa dažādas pakāpes mitohondriju bojājumus. Ir bijuši ziņojumi par mitohondriju disfunkciju HIV-negatīviem zīdaiņiem, kuri in utero un/vai postnatāli ir bijuši pakļauti nukleozīdu analogu iedarbībai (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Žurkām abakavīrs un tā metabolīti izdalās pienā. Abakavīrs izdalās arī mātes pienā cilvēkiem . Nav datu par abakavīra drošumu, lietojot to mazuļiem, kas jaunāki par trīs mēnešiem. Sievietēm, kas inficētas ar HIV, tiek rekomendēts nekādā gadījumā nebarot bērnus ar krūti, lai izvairītos no HIV transmisijas.
Fertilitāte
Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka abakavīrs neietekmē fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Daudzu ziņoto blakusparādību gadījumā nav skaidrs, vai tās ir saistītas ar Ziagen, ar HIV infekcijas ārstēšanā lietoto plašo medikamentu klāstu vai tās ir slimības rezultāts.
Daudzas no tālāk uzskaitītajām blakusparādībām (slikta dūša, vemšana, caureja, drudzis, letarģija, izsitumi) bieži rodas pacientiem ar abakavīra hipersensitivitāti. Tādēļ pacienti ar jebkuru no šiem simptomiem rūpīgi jāizvērtē attiecībā uz hipersensitivitātes reakcijas iespēju (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ļoti reti ir ziņots par erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindromu vai toksisku epidermas nekrolīzi, kuru gadījumā nevarēja pilnīgi izslēgt abakavīra hipersensitivitāti. Šādos gadījumos abakavīru saturošu zāļu lietošana jāpārtrauc pavisam.
Lielākajā daļā gadījumu blakusparādības nav ierobežojušas terapiju. To sastopamība tiek definēta kā:ļoti bieži (1/10), bieži (1/100 līdz 1/10), retāk (1/1000 līdz 1/100), reti (1/10000 līdz 1/1000) ļoti reti (1/10000).
Vielmaiņas un uztures traucējumi Bieži: anoreksija
7

Ļoti reti: laktacidoze

Nervu sistēmas traucējumi Bieži: galvassāpes

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Bieži: slikta dūša, vemšana, caureja Reti: pankreatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi Bieži: izsitumi (bez sistēmiskiem simptomiem) Ļoti reti: Erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiska epidermas nekrolīze

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Bieži: drudzis, letarģija, nogurums

Atsevišķu blakusparādību apraksts
Hipersensitivitātes reakcijas pret abakavīru
Turpmāk norādītas HSR pazīmes un simptomi. Tie atklāti vai nu klīniskos pētījumos, vai pēcreģistrācijas perioda laikā. Simptomi, par kuriem ziņots vismaz 10% pacientu ar hipersensitivitātes reakciju, atzīmēti treknrakstā.

Gandrīz visiem pacientiem, kuriem rodas hipersensitivitātes reakcija, sindroma sastāvdaļa ir drudzis un/vai izsitumi (parasti makulopapulozi vai urtikāri), tomēr ir bijušas arī reakcijas bez izsitumiem vai drudža. Citi galvenie simptomi ir kuņģa-zarnu trakta, elpošanas vai vispārēji simptomi, piemēram, letarģija un savārgums.

Āda

Izsitumi (parasti makulopapulozi vai nātrene)

Kuņģa- zarnu trakts

Slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, čūlu veidošanās mutes dobumā

Elpceļi

Apgrūtināta elpošana, klepus, kakla sāpes, pieaugušo respiratorā distresa sindroms, elpošanas mazspēja

Dažādi

Drudzis, letarģija, savārgums, tūska, limfadenopātija, hipotensija, konjunktivīts, anafilakse

Neiroloģija/Psihiatrija

Galvassāpes, parestēzijas

Hematoloģija

Limfopēnija

Aknas/aizkuņģa dziedzeris

Paaugstināti aknu funkcionālo testu rādītāju rezultāti, hepatīts, aknu mazspēja

Skeleta-muskuļu sistēma

Mialģija, retos gadījumos miolīze, artralģija, kreatinīna fosfokināzes līmeņa paaugstināšanās

Uroloģija

Paaugstināts kreatinīna līmenis, nieru mazspēja

Ja ārstēšana tiek turpināta, ar šo HSR saistītie simptomi pastiprinās un var apdraudēt dzīvību, un retos gadījumos izraisīt nāvi.

Abakavīru saturošu zāļu lietošanas atsākšana pēc abakavīra HSR izraisa simptomu drīzu atkārtošanos dažu stundu laikā. Atkārtotā epizode parasti ir smagāka par sākotnējo un var izpausties ar dzīvībai

8

bīstamu hipotensiju un nāves iestāšanos. Līdzīgas reakcijas pēc abakavīra lietošanas atsākšanas retos gadījumos radušās arī pacientiem, kuriem pirms abakavīra lietošanas pārtraukšanas bija tikai viens no galvenajiem hipersensitivitātes simptomiem (skatīt iepriekš); un ļoti retos gadījumos tās novērotas arī pacientiem, kas atsākuši terapiju, ja iepriekš HSR simptomu nav bijis (t. i., pacientiem, kuriem iepriekš bijusi šķietami laba abakavīra panesamība).
Vielmaiņas raksturlielumi Pretretrovīrusu terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Imūnsistēmas reaktivācijas sindroms HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot kombinēto pretretrovīrusu terapiju (CART), ir smags imūndeficīts, var parādīties iekaisuma reakcija uz asimptomātiskiem vai esošiem oportūniskajiem patogēnajiem mikroorganismiem. Imūnsistēmas reaktivācijas gadījumā ziņots arī par autoimūniem traucējumiem (piemēram, par Greivsa slimību un autoimūnu hepatītu), taču ziņotais traucējumu parādīšanās laiks ir dažāds, un tie var rasties daudzus mēnešus pēc ārstēšanas sākšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Osteonekroze Ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar vispārzināmiem riska faktoriem, progresējošu HIV-slimību vai pakļautiem ilgstošai CART ietekmei. Tās sastopamības biežums nav zināms (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Laboratorisko bioķīmisko izmeklējumu rezultātu izmaiņas
Kontrolētos klīniskajos pētījumos izmaiņas laboratoriskajos rādītājos, kas saistītas ar Ziagen, bija retas, bez atšķirībām sastopamības biežumā starp pacientiem, ko ārstēja ar Ziagen un kontrolgrupām.
Pediatriskā populācija
1206 ar HIV inficēti 3 mēnešus līdz 17 gadus veci bērni tika iekļauti pētījumā ARROW (COL105677). No šiem bērniem 669 vienu vai divas reizes dienā saņēma abakavīru un lamivudīnu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Bērniem pēc zāļu lietošanas vienu vai divas reizes dienā netika novērotas ar drošumu saistītas papildu problēmas, salīdzinot ar pieaugušajiem.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9. Pārdozēšana
Klīniskajos pētījumos pacientiem ir lietotas Ziagen vienreizējas devas līdz pat 1200 mg un dienas devas līdz pat 1800 mg. Netika ziņots par citām blakusparādībām kā tām, par kurām ziņots arī lietojot parastās devas. Lielāku devu ietekme nav zināma. Pārdozēšanas gadījumā jānovēro, vai pacientam neparādās toksicitātes pazīmes (skatīt 4.8. apakšpunktu) un pēc nepieciešamības jānodrošina standarta balstterapija. Nav zināms, vai abakavīru var izvadīt ar peritoneālās dialīzes vai hemodialīzes palīdzību
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitori, ATĶ kods: J05AF06.
9

Darbības mehānisms

Abakavīrs ir nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitors (NRTI). Tas ir spēcīgs, selektīvs HIV-1 un HIV-2 inhibitors. Abakavīrs intracelulāri metabolizējas par aktīvo formu - karbovir 5’-trifosfātu (TP). In vitro pētījumi ir pierādījuši, ka tā darbības mehānisms attiecībā uz HIV ir reversās transkriptāzes enzīma inhibīcija, kas rezultējas ķēdes terminācijā un vīrusa replikācijas cikla pārtraukšanā. Lietojot abakavīru kombinācijās ar nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem (NRTI) didanozīnu, emtricitabīnu, lamivudīnu, stavudīnu, tenofovīru vai zidovudīnu, nenukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoru (NNRTI) nevirapīnu vai proteāzes inhibitoru (PI) amprenaviru, abakavīra pretvīrusu aktivitāte šūnu kultūrās netika antagonizēta.

Rezistence

In vitro rezistence: In vitro ir selektēti HIV-1 izolāti, kas ir rezistenti pret abakavīru un saistīti ar specifiskām genotipiskām izmaiņām reversās transkriptāzes (RT) kodona reģionā (kodoni M184V, K65R, L74V un Y115F). Vīrusu rezistence pret abakavīru in vitro rodas relatīvi lēni, tam nepieciešamas multiplas mutācijas, lai sasniegtu klīniski nozīmīgu EC50 pārsvaru pār parasto vīrusa tipu.

In vivo rezistence (terapiju iepriekš nesaņēmušiem pacientiem): izolāti vairumam pacientu, kam pivotālos klīniskos pētījumos, lietojot abakavīru saturošu shēmu, neradās viroloģiska atbildreakcija, pierādīja vai nu ar NRTI nesaistītas pārmaiņas no sākumstāvokļa (45%) vai tikai M184V vai M184I selekciju (45%). Kopumā M184V vai M184I selekcijas biežums bija liels (54%), un L74V (5%), K65R (1%) un Y115F (1%) selekcija bija retāka. Tika atklāts, ka zidovudīna iekļaušana shēmā mazināja L74V un K65R selekcijas biežumu abakavīra klātbūtnē (ar zidovudīnu: 0/40, bez zidovudīna: 15/192, 8%).

Terapija
Personu skaits Viroloģiskas ārstēšanas neveiksmju
skaits Genotipu skaits terapijas
laikā

Abakavīrs + Combivir1
282
43
40 (100%)

Abakavīrs + lamivudīns +
NNRTI
1094

Abakavīrs + lamivudīns +
PI (vai PI/ritonavirs)
909

90

158

51 (100%)2

141 (100%)

Kopā 2285 291
232 (100%)

K65R

0

1 (2%)

2 (1%)

3 (1%)

L74V

0

9 (18%)

3 (2%)

12 (5%)

Y115F

0

2 (4%)

0

2 (1%)

M184V/I

34 (85%)

22 (43%)

70 (50%)

126 (54%)

TAM3

3 (8%)

2 (4%)

4 (3%)

9 (4%)

1. Combivir ir lamivudīna un zidovudīna fiksētas devas kombinācija.

2. Ietver trīs neviroloģiskas ārstēšanas neveiksmes un četras neapstiprinātas viroloģiskas ārstēšanas

neveiksmes.

3. Pacientu skaits ar 1 timidīna analogu mutāciju (TAM).

TAM var tikt konstatētas, lietojot timidīna analogus kopā ar abakavīru. Vienā metaanalīzē no sešiem klīniskiem pētījumiem TAM netika atrastas, lietojot shēmas, kas satur abakavīru bez zidovudīna (0/127), bet tika atrastas, lietojot shēmas, kas satur abakavīru un timidīna analogu zidovudīnu (22/86, 26%).

In vivo rezistence (pacientiem, kas iepriekš saņēmuši terapiju): klīniski nozīmīga jutības mazināšanās pret abakavīru novērota klīniskos izolātos, kas iegūti no pacientiem ar nekontrolētu vīrusa replikāciju,
10

kas iepriekš ārstēti ar citiem nukleozīdu inhibitoriem un ir rezistenti pret tiem. Metaanalīzēs no pieciem klīniskiem pētījumiem, kur terapijas pastiprināšanai tika pievienots abakavīrs, no 166 personām 123 (74%) bija M184V/I, 50 (30%) bija T215Y/F, 45 (27%) bija M41L, 30 (18%) bija
K70R un 25 (15%) bija D67N. K65R neradās un L74V un Y115F bija retāk sastopami (3%). Paredzamās genotipa vērtības loģistiskās regresijas modelēšana (kas pielāgota HIV-1RNS [vRNS] līmenim plazmā sākumstāvoklī, CD4+ šūnu skaitam, iepriekšējo pretretrovīrusu terapiju skaitam un ilgumam) pierādīja 3 vai vairākas ar NRTI rezistenci saistītas mutācijas, kas radīja mazinātu atbildreakciju 4. nedēļā (p=0,015) vai 4 vai vairākas mutācijas vidēji 24. nedēļā (p0,012). Turklāt 69. ievietošanas komplekss vai Q151M mutācija, ko parasti konstatē kombinācijā ar A62V, V75I, F77L un F116Y, izraisa augstu rezistenci pret abakavīru.

Reversās transkriptāzes mutācija sākumstāvoklī
Nav Tikai M184V Jebkura viena NRTI mutācija Jebkuras divas ar NRTI saistītas
mutācijas Jebkuras trīs ar NRTI saistītas
mutācijas Četras vai vairākas ar NRTI
saistītas mutācijas

4. nedēļa

(n = 166)

n

Vidējā pārmaiņa vRNS (log10 c/ml)

Procenti ar <400 kopijām/ml vRNS

15

-0,96

40%

75

-0,74

64%

82

-0,72

65%

22

-0,82

32%

19

-0,30

5%

28

-0,07

11%

Fenotipiska rezistence un krusteniska rezistence: Lai rastos fenotipiska rezistence pret abakavīru, nepieciešama M184V klātbūtne kopā ar vismaz vēl vienu citu abakavīra selektētu mutāciju vai M184V klātbūtne kopā ar multiplām TAM. Fenotipiska krusteniska rezistence pret citiem NRTI ar atsevišķu M184V vai M184I mutāciju ir neliela. Zidovudīnam, didanozīnam, stavudīnam un tenofoviram saglabājas pretretrovīrusu aktivitāte pret šādiem HIV-1 variantiem. Tomēr M184V klātbūtne kopā ar K65R izraisa krusteniskās rezistences pieaugumu starp abakavīru, tenofoviru, didanozīnu un lamivudīnu, un M184V klātbūtne kopā ar L74V izraisa krusteniskās rezistences pieaugumu starp abakavīru, didanozīnu un lamivudīnu. M184V klātbūtne kopā ar Y115F izraisa krusteniskās rezistences pieaugumu starp abakavīru un lamivudīnu. Lai pareizi lietotu abakavīru, var izmantot pašlaik ieteiktos rezistences algoritmus.

Krusteniskā rezistence starp abakavīru un citu grupu pretretrovīrusu līdzekļiem (piemēram, proteāžu inhibitoriem (PI) vai nenukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem (NNRTI)) ir maz ticama.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Ziagen lietošanas priekšrocības galvenokārt noteiktas pamatojoties uz pētījumiem, kuros terapiju iepriekš nesaņēmuši pieaugušie saņēmuši Ziagen 300 mg divas reizes dienā kombinācijā ar zidovudīnu un lamivudīnu

Lietošana divas reizes dienā (300 mg):

• Pieauguši pacienti, kas iepriekš nav saņēmuši antiretrovīrusu terapiju

Klīniskajos pētījumos pieaugušajiem, kuri tika ārstēti ar abakavīru kombinācijā ar lamivudīnu un zidovudīnu, pacientu īpatsvars ar nenosakāmu vīrusu slodzi (400 kopijām/ml) un attiecīgu CD4 šūnu skaita pieaugumu bija aptuveni 70% (ņemot vērā datus par visiem attiecīgās grupas pacientiem (intention to treat analysis- ITT) pēc 48 nedēļām).

Vienā randomizētā, dubultaklā, placebo kontrolētā klīniskajā pētījumā pieaugušajiem tika salīdzināta abakavīra, lamivudīna un zidovudīna kombinācija ar indinavira, lamivudīna un zidovudīna

11

kombināciju. Sakarā ar augsto priekšlaicīgas pārtraukšanas īpatsvaru (līdz 48. nedēļai randomizēto terapiju pārtrauca 42% pacientu) nav iespējams sniegt noteiktus secinājumus par šo terapijas shēmu ekvivalenci 48. nedēļā. Kaut arī abakavīru un indinaviru saturošajām shēmām bija līdzīgs antivīrusu efekts attiecībā uz pacientu īpatsvaru ar nenosakāmu vīrusu slodzi (400 kopijām/ml; ņemot vērā datus par visiem attiecīgās grupas pacientiem (ITT) abakavīra un indinavira kombinācijām bija attiecīgi 47% pret 49%, ņemot vērā tikai pacientus, kas sekmīgi pabeidza pētījumu (treated analysis (AT)) attiecīgi 86% pret 94%), indinavira kombinācijas rezultāti bija labāki, īpaši attiecībā uz pacientiem ar augstu vīrusu slodzi (sākotnēji 100 000 kopijām/ml: ITT abakavīram un indinaviram attiecīgi 46% pret 55%, AT attiecīgi 84% pret 93%).

Daudzcentru, dubultmaskētā, kontrolētā pētījumā (CNA30024) 654 HIV inficēti pacienti, kuri iepriekš nav saņēmuši antiretrovīrusu terapiju, tika randomizēti saņemt vai nu abakavīru 300 mg divas reizes dienā vai zidovudīnu 300 mg divas reizes dienā, abus kombinācijā ar lamivudīnu 150 mg divas reizes dienā un efavirenzu 600 mg vienu reizi dienā. Dubultmaskētās ārstēšanas ilgums bija 48 nedēļas. Ārstēt paredzētajā populācijā (ITT- intent to treat) 70% pacientu abakavīra grupā salīdzinot ar 69% pacientu zidovudīna grupā, sasniedza plazmas HIV-1 RNS virusoloģisko atbildi < 50 kopijām/ml 48. nedēļā. (terapijas atšķirības novērtējums: 0,8, 95% CI- 6,3, 7,9). Analizējot ārstēto pacientu datus, atšķirība starp abām terapijas grupām bija vairāk pamanāma (88% pacientu abakavīra grupā salīdzinot ar 95% pacientu zidovudīna grupā). (Terapijas atšķirības novērtējums: -6,8. 95% CI- 11,8, -1,7). Tomēr, abi rezultāti ir salīdzināmi un secinājums ir, ka neviena no metodēm nav pārāka par otru.

ACTG5095 bija randomizēts (1:1:1), dubultakls, placebo kontrolēts pētījums, kas tika veikts ar 1147 ar HIV-1 inficētiem un pretretrovīrusu terapiju iepriekš neārstētiem pieaugušajiem, salīdzinot 3 ārstēšanas shēmas: zidovudīns (ZDV), lamivudīns (3TC), abakavīrs (ABC), efavirenzs (EFV), salīdzinot ar ZDV/3TC/EFV un ar ZDV/3TC/ABC. Vidēji pēc 32 nedēļu ilgas novērošanas trīskārša terapija ar trīs nukleozīdiem ZDV/3TC/ABC izrādījās viroloģiski sliktāka, salīdzinot ar divām pārējām grupām. Neatkarīgi no sākotnējās vīrusu slodzes (< vai > 100 000 kopijas/ml) 26% pacientu ZDV/3TC/ABC grupā, 16% ZDV/3TC/EFV grupā un 13% 4 zāļu grupā terapija tika novērtēta kā viroloģiska neveiksme (HIV RNS >200 kopijas/ml). Pēc 48 nedēļām pacientu daudzums ar HIV RNS <50 kopijas/ml bija 63%, 80% un 86% attiecīgi ZDV/3TC/ABC, ZDV/3TC/EFV un ZDV/3TC/ABC/EFV grupās. Pētījumā Data Safety Monitoring Board šai laikā tika pārtraukta ZDV/3TC/ABC grupas ārstēšana, jo bija lielāks daudzums pacientu ar viroloģisku neveiksmi. Atlikušās grupas turpināja pētījumu aklā veidā. Pēc vidēji 144 nedēļu ilgas novērošanas 25% pacientiem ZDV/3TC/ABC/EFV grupā un 26% ZDV/3TC/EFV grupā terapija tika novērtēta kā viroloģiska neveiksme. Nebija nozīmīgas atšķirības pirmās viroloģiskās neveiksmes rašanās ātrumā (p=0,73, log-rank tests) starp 2 grupām. Šai pētījumā ABC pievienošana ZDV/3TC/EFV efektivitāti nozīmīgi neuzlaboja.

Viroloģiska neveiksme 32 nedēļas

(HIV RNS

144

>200 kopijas/ml)

nedēļas

ZDV/3TC/ABC 26% -

ZDV/3TC/EFV 16% 26%

ZDV/3TC/ABC/EFV 13% 25%

Viroloģiska veiksme (48 nedēļas HIV RNS < 50 kopijas/ml)

63%

80%

86%

• Pieaugušie, kas iepriekš ir saņēmuši terapiju

Pieaugušajiem, kas ir saņēmuši mērenu antiretrovīrusu terapiju, abakavīra pievienošana antiretrovīrusu terapijas kombinācijai nedaudz samazināja vīrusu slodzi (vidējās izmaiņas bija 0,44 log10 kopijas/ml 16 nedēļās).

Pacientiem, kas iepriekš ir saņēmuši intensīvu NRTI terapiju, abakavīra efektivitāte ir ļoti zema. Ieguvums no jaunās kombinācijas lietošanas būs atkarīgs no iepriekšējās terapijas veida un ilguma, kura var būt izvēlēta HIV-1 variantiem ar krustisko rezistenci pret abakavīru.

12

Lietošana vienu reizi dienā (600 mg):
• Pieaugušie, kas iepriekš nav saņēmuši antiretrovīrusu terapiju
Abakavīra lietošanu vienu reizi dienā pamato 48 nedēļas ilgs, dubultmaskēts, kontrolēts (CNA30021) pētījums ar 770 HIV-inficētiem, antiretrovīrusu terapiju iepriekš nesaņēmušiem pacientiem. Tie bija primāri asimptomātiski HIV inficēti pacienti - A stadija pēc Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) iedalījuma. Pacienti tika randomizēti saņemt vai nu 600 mg abakavīra vienu reizi dienā vai 300 mg divas reizes dienā, kombinācijā ar efavirenzu un lamivudīnu vienu reizi dienā. Abām terapijas shēmām novēroja līdzīgu (ne sliktāku) klīnisko efektu (terapijas atšķirības novērtējums -1,7; 95% CI 8,4; 4,9). No šiem rezultātiem var secināt, ka ar 95% ticamību patiesā atšķirība ir mazāka par 8,4% par labu lietošanai divas reizes dienā. Šī iespējamā atšķirība ir pietiekami maza, lai izdarītu vispārējus secinājumus par to, ka abakavīra lietošana vienu reizi dienā ir mazāk efektīva, nekā lietošana divas reizes dienā.
Abās terapijas grupās novēroja zemu vispārējo negatīvas virusoloģiskās atbildes incidenci (vīrusa slodze > 50 kopijām/ml), attiecīgi 10% lietojot vienu reizi dienā un 8% lietojot divas reizes dienā. Nelielam skaitam pacientu, kam tika veikta genotipiskā izmeklēšana, novēroja tendenci uz lielāku skaitu ar NRTI saistītām mutācijām pacientu grupā, kura lietoja abakavīru vienu reizi dienā, salīdzinot ar grupu, kura lietoja abakavīru divas reizes diena. Pamatojoties uz šī pētījuma datiem nevar izdarīt konkrētus secinājumus, jo datu daudzums ir nepietiekams. Ilgtermiņa dati par abakavīra lietošanu vienu reizi dienā (ilgāk kā 48 nedēļas) pagaidām ir ierobežoti.
• Pieaugušie, kas iepriekš ir saņēmuši terapiju
Pētījumā CAL30001 182 pacienti, kuri iepriekš virusoloģiski neveiksmīgi saņēmuši terapiju, tika randomizēti un saņēma vai nu abakavīra/lamivudīna fiksētas devas kombināciju vienu reizi dienā vai abakavīru 300 mg divas reizes dienā ar lamivudīnu 300 mg vienu reizi dienā, abus kombinācijā ar tenofoviru un PI vai NNRTI 48 nedēļas ilgi. Dati parādīja, ka rezultāti, pamatojoties uz līdzīgu HIV-1 RNS līmeņa samazināšanos, nosakot to kā vidējais laukums zem līknes mīnus sākotnējais līmenis (AAUCMB, -1,65 log10 kopijas/ml pret -1,83 log10 kopijām/ml attiecīgi, 95% CI -0,13, 0,38), fiksētas devas kombinācijas grupā nebija sliktāki kā grupai, kura abakavīru saņēma divas reizes dienā. Pacientu proporcijas ar HIV-1 RNS <50 kopijām/ml (50% pret 47%) un <400 kopijām/ml (54% pret 57%) arī bija līdzīgas abās grupās (visiem attiecīgās grupas pacientiem). Tomēr, tā kā iekļauti bija tikai pacienti ar vidēju pieredzi antiretrovīrusu terapijas saņemšanā ar nelīdzsvarotu sākotnējo vīrusa slodzi, šie rezultāti jāinterpretē uzmanīgi.
Pētījumā ESS30008 260 pacienti ar vīrusa supresiju pēc pirmās izvēles terapijā saņemto abakavīru 300 mg un lamivudīnu 150 mg, abus divas reizes dienā un PI vai NNRTI, tika randomizēti turpināt saņemt to pašu vai abakavīra/lamivudīna fiksētas devas kombināciju ar PI vai NNRTI 48 nedēļas ilgi. Dati liecināja, ka fiksētas devas kombinācijas grupā ir līdzīgi rezultāti (ne sliktāki), salīdzinot ar abakavīra un lamivudīna grupu, pamatojoties uz pacientu ar HIV-1 RNS<50 kopijām/ml proporciju (attiecīgi 90% un 85%, 95% CI- -2,7, 13,5).
Papildus informācija
Ziagen drošums un efektivitāte dažādās vairāku medikamentu kombinācijas shēmās joprojām nav pilnībā izvērtēti (īpaši attiecībā uz kombinācijām ar nenukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem (NNRTI).
Abakavīrs penetrē cerebrospinālajā šķidrumā (CSŠ) (skatīt 5.2. apakšpunktu), un ir pierādīts, ka tas samazina HIV-1 RNS līmeni tajā. Tomēr nav novērota tā ietekme uz neiropsiholoģisko stāvokli, ievadot to pacientiem ar AIDS dementia complex.
13

Pediatriskā populācija

Randomizētā, kontrolētā, daudzcentru pētījumā ar HIV inficētiem pediatriskiem pacientiem randomizēti tika salīdzinātas shēmas, kad lamivudīns un abakavīrs tiek lietots vienu vai divas reizes dienā. Pētījumā ARROW (COL105677) tika iekļauti 1206 bērni vecumā no trim mēnešiem līdz 17 gadiem, kuriem devas saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ārstēšanas vadlīnijām par devām (Antiretroviral therapy of HIV infection in infants and children, 2006) tika noteiktas atkarībā no ķermeņa masas. Pēc 36 nedēļām, kuru laikā tika izmantota shēma ar abakavīra un lamivudīna lietošanu divas reizes dienā, 669 piemērotie pacienti tika randomizēti vai nu turpmākai zāļu lietošanai divas reizes dienā, vai abakavīra un lamivudīna lietošanai vienu reizi dienā vismaz 96 nedēļu garumā. Jāatzīmē, ka klīniskie dati par bērniem līdz viena gada vecumam šajā pētījumā nebija pieejami. Rezultāti ir apkopoti nākamajā tabulā.

Pētījuma ARROW 48. un 96. nedēļā novērotā viroloģiskā atbildreakcija, pamatojoties uz HIV RNS līmeni < 80 kopiju/ml plazmas, salīdzinot randomizētu abakavīra un lamivudīna kombinācijas lietošanu vienu vai divas reizes dienā (saskaņā ar analīzes rezultātiem)

Divas reizes dienā Vienu reizi dienā

n (%)

n (%)

0. nedēļā (pēc ≥ 36 nedēļas ilgas ārstēšanas)

HIV-1 RNS < 80 kopiju/ml

250/331 (76)

237/335 (71)

Riska atšķirība (salīdzinot lietošanu -4,8 % (95 % TI -11,5% līdz +1,9%),

vienu un divas reizes dienā)

p = 0,16

48. nedēļā

HIV-1 RNS < 80 kopiju/ml

242/331 (73)

236/330 (72)

Riska atšķirība (salīdzinot lietošanu -1,6 % (95 % TI -8,4% līdz +5,2%),

vienu un divas reizes dienā)

p = 0,65

96. nedēļā

HIV-1 RNS < 80 kopiju/ml

234/326 (72)

230/331 (69)

Riska atšķirība (salīdzinot lietošanu -2,3 % (95 % TI -9,3% līdz +4,7%),

vienu un divas reizes dienā)

p = 0,52

Grupā, kas abakavīru un lamivudīnu lietoja vienu reizi dienā, tika konstatēts, ka šāda lietošana nav mazāk iedarbīga par lietošanu divas reizes dienā, balstoties uz iepriekš definēto vismaz līdzvērtīgas efektivitātes robežu -12 % attiecībā uz primāro mērķa kritēriju < 80 kopiju/ml 48. nedēļā un 96. nedēļā (sekundārais mērķa kritērijs), kā arī visām pārējām pārbaudītajām sliekšņa vērtībām (< 200, < 400 un 1000 kopiju/ml), kas labi iekļāvās šajās vismaz līdzvērtīgas efektivitātes robežās. Apakšgrupu heterogenitātes analīze, salīdzinot lietošanu vienu un divas reizes dienā, nav pierādījusi, ka dzimumam, vecumam vai vīrusu slodzei randomizēšanas laikā būtu nozīmīga ietekme uz rezultātiem. Secinājumi apstiprināja vismaz līdzvērtīgu efektivitāti neatkarīgi no analīzes metodes.

Atsevišķā pētījumā, kurā tika salīdzinātas atklātas NRTI kombinācijas (ar vai bez maskētas nelfinavīra klātbūtnes kombinācijās) bērniem, pacientu īpatsvars, kuriem pēc 48 nedēļām HIV-1 RNS bija 400 kopijām/ml, bija lielāks grupā, kas tika ārstēta ar abakavīru un lamivudīnu (71%) vai abakavīru un zidovudīnu (60%), salīdzinot ar tiem, kas saņēma lamivudīnu un zidovudīnu (47%) [p=0,09, ITT]. Līdzīgi bērnu īpatsvars, kuriem pēc 48 nedēļām HIV-1 RNS bija 50 kopijām/ml, bija lielāks grupā, kas tika ārstēta ar abakavīru saturošām kombinācijām (attiecīgi 53%, 42% un 28%, p=0,07).

Farmakokinētikas pētījumā (PENTA 15) četri viroloģiski kontrolēti pacienti līdz 12 mēnešu vecumam tika pārcelti no abakavīra un lamivudīna iekšķīgi lietojamā šķīduma lietošanas divas reizes dienā uz tā lietošanu vienu reizi dienā. 48. nedēļā trijiem pacientiem bija nenosakāma vīrusu slodze, un vienam pacientam plazmā bija 900 HIV RNS kopiju/ml. Šiem pacientiem netika novērotas nekādas ar drošumu saistītas problēmas.

14

5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Abakavīrs ātri un labi uzsūcas pēc perorālas ievades. Absolūtā perorāli ievadīta abakavīra biopieejamība pieaugušajiem ir aptuveni 83%. Pēc perorālas ievades vidējais laiks (tmax) līdz maksimālai abakavīra koncentrācijai serumā ir apmēram 1,5 stundas tabletēm un apmēram 1,0 stunda šķīdumam.
Terapeitiskās devās (300 mg divas reizes dienā) pacientiem abakavīra plato fāzes vidējie (CV) Cmax un Cmin plazmā ir attiecīgi apmēram 3,0 μg/ml (30%) un 0,01 μg/ml (99%). Vidējais (CV) AUC 12 stundu dozēšanas intervālam ir 6,02 μg.h/ml (29%) kas ir ekvivalents dienas AUC apmēram 12,0 μg.h/ml. Cmax vērtība perorālajam šķīdumam ir nedaudz lielāka nekā tabletēm. Pēc 600 mg abakavīra tablešu ieņemšanas, vidējais (CV) abakavīra Cmax bija aptuveni 4,26 µg/ml (28%) un vidējais (CV) AUC bija 11,95 µg.h/ml (21%).
Ēdiens aizkavēja absorbciju un samazināja Cmax, bet neietekmēja kopējo plazmas koncentrāciju (AUC). Tādēļ Ziagen var lietot gan kopā ar ēdienu, gan atsevišķi.
Nav sagaidāms, ka sasmalcinātu tablešu lietošana kopā ar nelielu daudzumu pusšķidra ēdiena vai šķidruma varētu ietekmēt to farmaceitisko kvalitāti, līdz ar to nav sagaidāmas arī klīniskās efektivitātes izmaiņas. Šis secinājums ir balstīts uz fizikāli-ķīmiskajiem un farmakokinētiskajiem datiem, pieņemot, ka pacients sasmalcina un pārnes 100% tabletes, un norij nekavējoties.
Izkliede
Pēc intravenozas ievades šķietamais izkliedes tilpums bija apmēram 0,8 l/kg, norādot, ka abakavīrs brīvi penetrē organisma audos.
Pētījumi ar HIV inficētiem pacientiem ir pierādījuši, ka abakavīram ir laba penetrācija CSŠ, ar CSŠ un plazmas AUC attiecību no 30 līdz 44%. Novērotās maksimālo koncentrāciju vērtības bija 9 reizes lielākas nekā IC50 abakavīram- 0,08 μg/ml vai 0,26 μM, ja abakavīrs tika lietots pa 600 mg divreiz dienā.
Pētot saistīšanos ar plazmas proteīniem in vitro, atklāts, ka abakavīrs terapeitiskās koncentrācijās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām saistās maz vai mēreni (49%). Tas norāda, ka ir maz ticama mijiedarbība ar citiem medikamentiem, kas norit ar saistīšanos ar plazmas olbaltumvielām.
Biotransformācija
Primārais abakavīra metabolisms notiek aknās, aptuveni 2% ievadītās devas izdalās caur nierēm neizmainītā veidā. Primārais metabolisma ceļš cilvēka organismā ir alkohola dehidrogenāze un glikuronēšana, radot 5-karboksilskābi un 5-glikuronīdu, ko veido aptuveni 66% ieņemtās devas. Metabolīti izdalās ar urīnu.
Eliminācija
Abakavīra vidējais eliminācijas pusperiods ir apmēram 1,5 stundas. Pēc multiplām perorālā abakavīra devām pa 300 mg divas reizes dienā nerodas nozīmīga abakavīra akumulācija. Abakavīra eliminācija notiek ar aknu metabolisma palīdzību un sekojošu metabolītu ekskrēciju galvenokārt urīnā. Metabolīti un neizmainītais abakavīrs urīnā veido aptuveni 83% no ievadītās abakavīra devas, atlikumu izvada ar fēcēm.
Intracelulārā farmakokinētika
Pētījumā ar 20 HIV inficētiem pacientiem, kuri saņēma abakavīru 300 mg divas reizes dienā tikai vienu devu saņemot 24 stundas pirms paraugu ņemšanas, ģeometriskais vidējais karbovir-TP
15

intracelulārais eliminācijas pusperiods plato fāzē bija 20,6 stundas, salīdzinot ar abakavīra ģeometrisko vidējo plazmas eliminācijas pusperiodu šajā pētījumā, kas bija 2,6 stundas. Krustotā pētījumā 27 HIV inficētiem pacientiem lietojot 600 mg abakavīra vienu reizi dienā, intracelulārā karbovir-TP koncentrācija bija augstāka (AUC24,ss + 32 %, Cmax24,ss + 99 % un Ctrough + 18 %) nekā lietojot 300 mg abakavīra divas reizes dienā. Kopumā šie dati pamato abakavīra 600 mg lietošanu vienu reizi dienā HIV inficētu pacientu ārstēšanai. Turklāt, abakavīra efektivitāte un drošums, lietojot to vienu reizi dienā, ir pierādīti pivotālā klīniskā pētījumā (CNA30021- skatīt 5.1. apakšpunktu Klīniskā pieredze).
Īpašas pacientu grupas
Aknu darbības traucējumi
Abakavīrs primāri metabolizējas aknās. Ir pētīta abakavīra farmakokinētika pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh rādītājs 5-6), kuri saņēma vienu 600 mg abakavīra devu; vidējā (diapazons) AUC vērtība bija 24,1 (10,4 līdz 54,8) μg.h/ml. Rezultāti rāda, ka abakavīra AUC vidēji (90%CI) bija 1,89 reizes lielāks [1,32; 2,70] un eliminācijas pusperiods 1,58 reizes ilgāks [1,22; 2,04]. Tomēr nav iespējams sniegt galīgās rekomendācijas par devas samazināšanu pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem, jo abakavīra koncentrācija ir ļoti variabla. Abakavīru nav ieteicams lietot pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem.
Nieru darbības traucējumi
Primārais abakavīra metabolisms notiek aknās, aptuveni 2% izdalās ar urīnu neizmainītā veidā. Abakavīra farmakokinētika pacientiem ar nieru slimībām terminālā stadijā ir līdzīga kā pacientiem ar normālām nieru funkcijām. Tādēļ pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav nepieciešams mainīt devu. Tā kā pieredze ir ierobežota, jāizvairās lietot Ziagen pacientiem ar nieru slimībām terminālā stadijā.
Pediatriskā populācija
Klīniskie pētījumi ar bērniem rāda, ka abakavīrs ātri un labi absorbējas no šķīduma iekšķīgai lietošanai un tablešu zāļu formām, lietojot tās bērniem. Pierādīts, ka, lietojot vienādas devas, plazmā sasniegtā abakavīra ekspozīcija abām zāļu formām ir vienāda. Bērniem, kas saskaņā ar ieteikto devu shēmu saņem abakavīra iekšķīgi lietojamo šķīdumu, plazmā sasniegtā abakavīra ekspozīcija ir līdzīga kā pieaugušajiem. Bērniem, kas saskaņā ar ieteikto devu shēmu saņem abakavīra iekšķīgi lietojamās tabletes, plazmā sasniegtā abakavīra ekspozīcija ir lielāka nekā iekšķīgi lietojamo šķīdumu saņēmušiem bērniem, jo ar tablešu formu tiek lietotas lielākas mg/kg devas.
Nav pietiekami daudz drošuma datu, lai ieteiktu Ziagen lietošanu zīdaiņiem, kas jaunāki par 3 mēnešiem. Ierobežotie pieejamie dati liecina, ka 2 mg/kg iekšķīgi lietojamā šķīduma deva jaundzimušajiem, kas jaunāki par 30 dienām, rada līdzīgu vai lielāku AUC kā 8 mg/kg iekšķīgi lietojamā šķīduma deva vecākiem bērniem.
Dati par farmakokinētiku ir iegūti trijos farmakokinētikas pētījumos (PENTA 13, PENTA 15 un ARROW FK apakšpētījumā), kur iesaistīti bērni līdz 12 gadu vecumam. Iegūtie dati ir parādīti nākamajā tabulā.
16

Visos pētījumos iegūto datu apkopojums par līdzsvara stāvoklī plazmā novēroto abakavīra AUC0–24 (µg•h/ml) un statistisko salīdzinājumu par iekšķīgu lietošanu vienu un divas reizes dienā

Pētījums

Vecuma grupa

Abakavīra lietošana pa 16 mg/kg vienu reizi dienā, ģeometriski vidējā vērtība (95 % TI)

ARROW FK apakšpētījums
1. daļa PENTA 13

3–12 gadi (n = 36) 2–12 gadi (n = 14)

PENTA 15

3–36 mēneši (n = 18)

15,3 (13,3-17,5)
13,4 (11,8-15,2)
11,6 (9,89-13,5)

Abakavīra lietošana pa 8 mg/kg divas reizes dienā, ģeometriski vidējā vērtība (95 % TI)
15,6 (13,7-17,8)
9,91 (8,3-11,9)
10,9 (8,9-13,2)

Lietošana vienu reizi dienā
salīdzinājumā ar lietošanu divas
reizes dienā, vidējā
ģeometriski mazāko kvadrātu
attiecība (90 % TI)
0,98 (0,89, 1,08)
1,35 (1,19-1,54)
1,07 (0,92-1,23)

Pētījumā PENTA 15 abakavīra ģeometriski vidējais AUC0–24 plazmā (95 % TI) četriem pacientiem līdz 12 mēnešu vecumam, kuri no lietošanas divas reizes dienā tika pārcelti uz lietošanu vienu reizi dienā (skatīt 5.1. apakšpunktu), bija 15,9 (8,86, 28,5) µg•h/ml, lietojot vienu reizi dienā, un 12,7 (6,52, 24,6) µg•h/ml, lietojot divas reizes dienā.

Gados vecāki cilvēki

Abakavīra farmakokinētika nav pētīta pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Abakavīrs baktēriju testos nav bijis mutagēns, bet tas uzrāda aktivitāti, veicot in vitro pētījumus ar cilvēka limfocītu hromosomu aberācijām, peļu limfomas pētījumā un in vivo mikrokodolu testā. Tas saskan ar zināmo citu nukleozīdu iedarbību. Šie rezultāti norāda, ka abakavīram ir neliels hromosomu bojājuma izraisīšanas potenciāls gan in vitro, gan in vivo pie augstām pētījuma koncentrācijām.

Perorāli lietota abakavīra kancerogenitātes pētījumos ar pelēm un žurkām atklāja ļaundabīgu un labdabīgu audzēju sastopamības palielināšanos. Abām sugām ļaundabīgie audzēji radās priekšādiņas dziedzeros tēviņiem un klitora dziedzeros mātītēm, bet žurkām arī vairogdziedzerī tēviņiem un aknās, urīnpūslī, limfmezglos un zemādas audos mātītēm.

Lielākā daļa šo audzēju radās pie augstākās abakavīra devas – 330 mg/kg/dienā pelēm un 600 mg/kg/dienā žurkām. Izņēmums bija audzējs priekšādiņas dziedzeros, kas pelēm radās pie devas 110 mg/kg/dienā. Sistēmiskā koncentrācija, pie kuras neizpaudās šie efekti, pelēm un žurkām bija attiecīgi 3 un 7 reizes lielāka nekā sistēmiskā koncentrācija cilvēkiem terapijas laikā. Kaut arī karcinogēnais potenciāls cilvēkiem nav zināms, šie dati liecina, ka iespējamais pozitīvais terapijas efekts ir jāizsver attiecībā pret iespējamo karcinogenitātes risku.

Pirmsklīniskos toksikoloģijas pētījumos abakavīra terapija palielināja aknu masu žurkām un pērtiķiem. Šīs atradnes klīniskā nozīmība nav zināma. Klīniskos pētījumos nav atrasti pierādījumi, ka abakavīrs būtu hepatotoksisks. Bez tam cilvēkiem nav novērota abakavīra metabolisma autoindukcija vai citu aknās metabolizētu medikamentu metabolisma indukcija.

17

Pēc 2 gadus ilgas abakavīra lietošanas pelēm un žurkām tika novērota neliela miokarda deģenerācija. Sistēmiskās koncentrācijas bija 7 līdz 24 reizes lielākas nekā sagaidāmā sistēmiskā koncentrācija cilvēkiem. Šīs atrades klīniskā nozīmība nav noteikta.
Reprodukcijas toksiskuma pētījumos žurkām tika novērots toksiskums uz embriju un augli, bet trušiem tas netika novērots. Tika konstatēta samazināta augļa masa, augļa tūska, skeleta variāciju/ malformāciju palielināšanās, agrīna intrauterīna nāve un nedzīvi dzimušo skaita palielināšanās. Nav iespējams veikt secinājumus attiecībā uz abakavīra teratogēno potenciālu sakarā ar tā embriofetālo toksiskumu.
Auglības pētījumā ar žurkām tika atklāts, ka abakavīrs neietekmē tēviņu vai mātīšu auglību.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols: Mikrokristāliskā celuloze Nātrija cietes glikolāts Magnija stearāts Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds
Tabletes apvalks: Triacetīns Metilhidroksipropilceluloze Titāna dioksīds Polisorbāts 80 Dzeltenais dzelzs oksīds
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Bērniem neatverami folijas blisteriepakojumi (polivinilhlorīds/alumīnijs/papīrs) pa 60 tabletēm.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
ViiV Healthcare BV Huis ter Heideweg 62 3705 LZ Zeist Nīderlande
18

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/99/112/001 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums - 1999. gada 8. jūlijs Pēdējās pārreģistrācijas datums – 2014. gada 21. marts 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.emea.europa.eu
19

1. ZĀĻU NOSAUKUMS Ziagen 20 mg/ml šķīdums iekšķīgai lietošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katrs ml šķīduma iekšķīgai lietošanai satur 20 mg abakavīra (Abacavir) (sulfāta veidā). Palīgvielas ar zināmu iedarbību: Sorbīts (E420) 340 mg/ml Metilparahidroksibenzoāts (E218) 1,5 mg/ml Propilparahidroksibenzoāts (E216) 0,18 mg/ml Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA Šķīdums iekšķīgai lietošanai. Šķīdums iekšķīgai lietošanai ir dzidrs līdz nedaudz dzeltenīgi opalescējošs ūdens šķīdums, kas laika gaitā var kļūt brūns.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA 4.1. Terapeitiskās indikācijas Ziagen ir indicēts cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas kombinētai antiretrovīrusu terapijai pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu). Ziagen efektivitāte ir demonstrēta galvenokārt pētījumos, kuros pacienti, kas agrāk nav saņēmuši terapiju, divas reizes dienā saņēma kombinētu terapiju (skatīt 5.1. apakšpunktu). Pirms ārstēšanas sākšanas ar abakavīru visiem ar HIV inficētajiem pacientiem neatkarīgi no rases piederības nepieciešams veikt skrīningu par HLA-B*5701 alēles nēsāšanu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Abakavīru nedrīkst lietot pacientiem, kuri ir apstiprināti HLA-B*5701 alēles nēsātāji. 4.2. Devas un lietošanas veids Ziagen jāizraksta ārstam, kam ir pieredze HIV infekcijas ārstēšanā. Ziagen var lietot kopā ar ēdienu vai atsevišķi. Ziagen ir pieejams arī tablešu veidā. Pieaugušie, pusaudži un bērni (ar ķermeņa masu vismaz 25 kg): Ieteicamā Ziagen deva ir 600 mg (30 ml) dienā. To var nozīmēt vai nu kā 300 mg (15 ml) divas reizes dienā vai 600 mg (30 ml) vienu reizi dienā (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
20

Bērni (ar ķermeņa masu mazāk kā 25 kg)
Bērni no viena gada vecuma: ieteicamā deva ir 8 mg/kg divas reizes dienā vai 16 mg/kg vienu reizi dienā līdz maksimālajai kopējai dienas devai 300 mg (30 ml).
Bērni no triju mēnešu līdz viena gada vecumam: ieteicamā deva ir 8 mg/kg divas reizes dienā. Ja lietošana divas reizes dienā nav iespējama, var apsvērt lietošanu pa 16 mg/kg vienu reizi dienā. Jāņem vērā, ka šajā populācijā iegūtie dati par lietošanu vienu reizi dienā ir ļoti ierobežoti (skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktu).
Bērni līdz triju mēnešu vecumam: pieredze lietošanai bērniem, kas jaunāki par trīs mēnešiem, ir ierobežota (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pacientiem, kas pāriet no šo zāļu lietošanas divas reizes dienā uz to lietošanu vienu reizi dienā, ieteiktā vienu reizi dienā lietojamā deva (kā aprakstīts iepriekš) jālieto aptuveni 12 stundas pēc pēdējās divreiz dienā lietojamās devas un pēc tam ārstēšana jāturpina ar ieteikto vienu reizi dienā lietojamo devu (kā aprakstīts iepriekš) aptuveni ik pēc 24 stundām. Kad tiek pāriets atpakaļ pie zāļu lietošanas divas reizes dienā, pacientiem ieteiktā divas reizes dienā lietojamā deva jālieto aptuveni 24 stundas pēc pēdējās vienu reizi dienā lietojamās devas.
Īpašas populācijas
Nieru darbības traucējumi Pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem nav nepieciešama Ziagen devas pielāgošana. Tomēr Ziagen neiesaka lietot pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi Abakavīrs primāri metabolizējas aknās. Nav iespējams sniegt galīgās rekomendācijas par dozēšanu pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh rādītājs 5-6). Nav pieejami dati par pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem, tādēļ abakavīra lietošana netiek ieteikta, izņemot gadījumus, kad tā tiek uzskatīta par nepieciešamu. Gadījumos, kad abakavīrs tiek lietots pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem, ir nepieciešama rūpīga novērošana, iekļaujot abakavīra plazmas koncentrācijas monitorēšanu, ja iespējams (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Gados vecāki cilvēki Pašlaik nav pieejami farmakokinētikas dati par pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret abakavīru vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Hipersensitivitātes reakcijas (skatīt arī 4.8. apakšpunktu)
Abakavīra lietošana ir saistīta ar hipersensitivitātes reakciju (HSR) risku (skatīt 4.8. apakšpunktu). HSR izpaužas ar drudzi un/vai izsitumiem kopā ar citiem simptomiem, kas liecina par daudzu orgānu bojājumu. Abakavīra lietošanas gadījumā novērotas HSR, kas reizēm apdraudējušas dzīvību un retos gadījumos, ja nav veikta atbilstoša terapija, beigušās letāli.
Liels abakavīra HSR risks ir pacientiem, kam pierādīta HLA-B*5701 alēles klātbūtne. Pacientiem, kuri nav šīs alēles nēsātāji, par abakavīra HSR ziņots retāk.
Tāpēc jāievēro turpmāk norādītais: • pirms terapijas sākšanas vienmēr jādokumentē HLA-B*5701 statuss;
21

• Ziagen lietošanu nekādā gadījumā nedrīkst uzsākt pacientiem ar pozitīvu HLA-B*5701 atradi, kā arī pacientiem ar negatīvu HLA-B*5701 atradi, kuriem iepriekš pēc abakavīru saturošu zāļu (piemēram, Kivexa, Trizivir, Triumeq) lietošanas bijušas aizdomas par abakavīra HSR;
• ja rodas aizdomas par HSR, Ziagen lietošana nekavējoties jāpārtrauc, arī pacientiem bez HLA-B*5701 alēles. Aizkavēta Ziagen lietošanas pārtraukšana, ja radusies paaugstināta jutība, var izraisīt dzīvībai bīstamu reakciju;
• ja iespējamas HSR dēļ pārtraukta ārstēšana ar Ziagen, nekad nedrīkst atsākt Ziagen vai jebkādu citu abakavīru saturošu zāļu (piemēram, Kivexa, Trizivir, Triumeq) lietošanu;
• abakavīru saturošu zāļu lietošanas atsākšana pēc iespējamas abakavīra HSR var izraisīt simptomu drīzu atkārtošanos dažu stundu laikā. Atkārtotā epizode parasti ir smagāka par sākotnējo un var izpausties ar dzīvībai bīstamu hipotensiju un nāves iestāšanos;
• lai izvairītos no abakavīra lietošanas atsākšanas, pacientiem, kuriem bijusi HSR, jānorāda iznīcināt atlikušo Ziagen šķīdumu iekšķīgai lietošanai.
• Abakavīra HSR klīniskais apraksts
Abakavīra HSR labi aprakstītas klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā. Simptomi parasti parādās pirmo sešu nedēļu laikā (laika mediāna līdz simptomu sākumam ir 11 dienas) pēc abakavīra lietošanas sākšanas, taču šīs reakcijas terapijas laikā var rasties jebkurā brīdī.
Gandrīz visas abakavīra HSR ietver drudzi un/vai izsitumus. Citas pazīmes un simptomi, kas novēroti abakavīra HSR gadījumā, arī elpceļu un kuņģa-zarnu trakta simptomi, sīkāk aprakstīti 4.8. apakšpunktā (Atsevišķu blakusparādību apraksts). Svarīgi, ka šo simptomu dēļ iespējams HSR vietā kļūdaini diagnosticēt elpceļu slimību (pneimoniju, bronhītu, faringītu) vai gastroenterītu.
Simptomi, kas saistīti ar HSR, pastiprinās, turpinot ārstēšanu, un var apdraudēt pacienta dzīvību. Šie simptomi parasti izzūd, pārtraucot abakavīra lietošanu.
Retos gadījumos pacientiem, kuri pārtraukuši abakavīra lietošanu ar HSR simptomiem nesaistītu iemeslu dēļ, dažu stundu laikā pēc abakavīra terapijas atsākšanas radušās arī dzīvībai bīstamas reakcijas (skatīt 4.8. apakšpunktā “Atsevišķu blakusparādību apraksts”). Abakavīra lietošanas atsākšana šādiem pacientiem jāveic apstākļos, kur nekavējoties pieejama medicīniska palīdzība.
Mitohondriju disfunkcija pēc iedarbības in utero Nukleoz(t)īdu analogi var ietekmēt mitohondriju funkciju dažādā pakāpē, bet visizteiktākā ietekme ir vērojama, lietojot stavudīnu, didanozīnu un zidovudīnu. Ir ziņojumi par mitohondriju disfunkciju HIV negatīviem zīdaiņiem, kas in utero un/vai postnatāli ir bijuši pakļauti nukleozīdu analogu iedarbībai; tas galvenokārt attiecas uz ārstēšanu ar terapijas shēmām, kas satur zidovudīnu. Galvenās nevēlamās blakusparādības, par kurām ir ziņots, ir hematoloģiski traucējumi (anēmija, neitropēnija) un metabolisma traucējumi (hiperlaktātēmija, hiperlipāzēmija). Šīs nevēlamās blakusparādības bieži ir bijušas pārejošas. Reti ir ziņots par vēlīniem neiroloģiskiem traucējumiem (hipertonusu, krampjiem, izmainītu uzvedību). Pašlaik nav zināms, vai šādi neiroloģiskie traucējumi ir pārejoši vai paliekoši. Šīs atrades jāizvērtē katram bērnam, kas in utero bijis pakļauts nukleoz(t)īdu analogu iedarbībai un kam novēro smagas un nezināmas etioloģijas klīniskās atrades, īpaši neiroloģiskās atrades. Šīs atrades neietekmē esošās nacionālās rekomendācijas par antiretrovīrusu terapijas lietošanu grūtniecēm, lai novērstu HIV vertikālo transmisiju.
Ķermeņa masa un vielmaiņas raksturlielumi
Pretretrovīrusu terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes
22

līmenis asinīs. Šīs izmaiņas daļēji var būt saistītas ar slimības kontroli un ar dzīvesveidu. Dažos gadījumos iegūti pierādījumi par terapijas ietekmi uz lipīdu līmeni, bet nav pārliecinošu pierādījumu, kas ķermeņa masas palielināšanos ļautu saistīt ar kādu noteiktu ārstēšanas līdzekli. Par lipīdu un glikozes līmeņa kontroli asinīs sniegta atsauce uz oficiālām HIV ārstēšanas vadlīnijām. Lipīdu līmeņa traucējumi jāārstē atbilstoši klīniskām indikācijām.
Pankreatīts
Ir bijuši ziņojumi par pankreatītu, bet tā cēloniskā sakarība ar abakavīra terapiju nav skaidra.
Terapija ar trīs nukleozīdu kombināciju
Pacientiem ar augstu vīrusa slodzi ( 100 000 kopijām/ml) trīs medikamentu- abakavīra, lamivudīna un zidovudīna- kombinācijas izvēle īpaši jāapsver (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Ir ziņojumi par lielu negatīvas virusoloģiskās atbildes gadījumu skaitu un agrīnu rezistences attīstību, lietojot abakavīru kombinācijā ar tenofovira dizoproksila fumarātu un lamivudīnu vienu reizi dienā.
Aknu funkciju traucējumi
Ziagen drošums un efektivitāte pacientiem ar esošām nopietnām aknu slimībām nav zināma. Ziagen
nav ieteicams pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Pacientiem, kam ir iepriekš esoša aknu disfunkcija, ieskaitot hronisku aktīvu hepatītu, ir palielināts aknu funkciju patoloģiju biežums kombinētas antiretrovīrusu terapijas laikā, un tie ir jānovēro atbilstoši parastajai praksei. Ja šādiem pacientiem rodas pazīmes, kas liecina par aknu slimības pastiprināšanos, jāapsver terapijas pārtraukšana vai izbeigšana.
Pacienti ar vienlaicīgu hronisku B vai C hepatīta vīrusinfekciju
Pacientiem, kuriem ir hronisks B vai C hepatīts un kas saņēmuši kombinētu antiretrovīrusu terapiju, ir palielināts smagu un iespējami letālu aknu komplikāciju risks. Ja vienlaikus tiek veikta B vai C hepatīta pretvīrusu terapija, lūdzu, iepazīstieties arī ar attiecīgo medikamentu zāļu aprakstu.
Nieru funkciju traucējumi
Ziagen nedrīkst tikt nozīmēts pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Palīgvielas
Ziagen šķīdums perorālai lietošanai satur 340 mg/ml sorbitola. Lietojot saskaņā ar dozēšanas shēmām, katra 15 ml deva satur aptuveni 5 g sorbitola. Pacientiem ar retu iedzimtu saslimšanu- fruktozes nepanesību- nevajadzētu lietot šīs zāles. Sorbitolam var būt viegls laksatīvs efekts. Sorbitola kalorāža ir 2,6 kcal/g.
Ziagen šķīdums iekšķīgai lietošanai satur arī metilparahidroksibenzoātu un propilparahidroksibenzoātu, kas var izraisīt alerģisku reakciju (iespējams aizkavētu).
Imūnsistēmas reaktivācijas sindroms
HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot kombinēto pretretrovīrusu terapiju (combination antiretroviral therapy - CART), ir smags imūndeficīts, var parādīties iekaisuma reakcija uz asimptomātiskiem vai esošiem oportūniskajiem patogēnajiem mikroorganismiem. Iekaisuma reakcija var novest pie smaga klīniskā stāvokļa vai pasliktināt simptomu izpausmes. Parasti šādas reakcijas ir novērotas dažu pirmo nedēļu vai mēnešu laikā pēc CART uzsākšanas. Nozīmīgākie šādu reakciju piemēri ir citomegalovīrusu izraisīts tīklenes iekaisums, ģeneralizētas un/vai vietējas mikobaktēriju
23

izraisītas infekcijas un Pneumocystis carinii pneimonija. Visas iekaisuma reakciju pazīmes ir jāizvērtē, un nepieciešamības gadījumā jāordinē ārstēšana. Imūnsistēmas reaktivācijas gadījumā ziņots arī par autoimūniem traucējumiem (piemēram, par Greivsa slimību un autoimūnu hepatītu), taču ziņotais traucējumu parādīšanās laiks ir dažāds, un šie traucējumi var rasties daudzus mēnešus pēc ārstēšanas sākšanas.
Osteonekroze
Tiek ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar progresējošu HIV-slimību un/vai pacientiem, kuri ilgstoši saņēmuši CART, lai gan tiek uzskatīts, ka etioloģiju nosaka vairāki faktori (tai skaitā kortikosteroīdu lietošana, alkohola lietošana, smaga imūnsupresija, palielināts ķermeņa masas indekss). Ja rodas locītavu smeldze un sāpes, locītavu stīvums vai kļūst apgrūtinātas kustības, pacientam jāiesaka konsultēties ar ārstu.
Oportūnistiskās infekcijas
Pacientiem, kas saņem Ziagen vai kādu citu antiretrovīrusu terapijas veidu, var turpināties oportūnistisko infekciju attīstība un citas HIV infekcijas komplikācijas. Tādēļ tiem ir jāpaliek ar HIV saistīto slimību ārstēšanā pieredzējuša ārsta ciešā uzraudzībā.
HIV transmisija
Lai gan ir pierādīts, ka efektīva vīrusu supresija, lietojot pretretrovīrusu terapiju, būtiski mazina seksuālas transmisijas risku, nevar izslēgt noteiktu atlikušo risku. Jāveic piesardzības pasākumi transmisijas novēršanai saskaņā ar nacionālajām vadlīnijām.
Miokarda infarkts
Novērojumi ir parādījuši saistību starp miokarda infarktu un abakavīra lietošanu. Pārsvarā novērojumos bija iekļauti pacienti, kas iepriekš saņēmuši antiretrovīrusu terapiju. Klīnisko pētījumu datos miokarda infarkta gadījumu skaits ir ierobežots, un nevar izslēgt nelielu riska pieaugumu. Kopumā pieejamie dati no novērošanas grupām un nejaušinātiem pētījumiem ir nedaudz pretrunīgi, tāpēc nevar ne apstiprināt, ne noliegt cēloņsakarību starp abakavīra terapiju un miokarda infarkta risku. Līdz šim nav konstatēts bioloģiskais mehānisms, kas varētu izskaidrot potenciālo riska pieaugumu. Nozīmējot Ziagen, ir jāveic nepieciešamās darbības visu ietekmējamo riska faktoru (piemēram, smēķēšana, hipertensija, hiperlipidēmija) minimizēšanai.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Balstoties uz in vitro eksperimentu rezultātiem un galvenajiem zināmajiem abakavīra metabolisma ceļiem, ar P450 starpniecību noritošas medikamentu mijiedarbības iespēja ar abakavīru ir neliela. P450 nav galvenā loma abakavīra metabolismā, un abakavīrs neuzrāda spēju inhibēt CYP 3A4 enzīmu mediēto metabolismu. Ir pierādīts, ka in vitro abakavīrs klīniskajā koncentrāciju spektrā neinhibē enzīmus CYP 3A4, CYP2C9 vai CYP2D6. Klīniskajos pētījumos nav novērota aknu metabolisma indukcija. Tādēļ mijiedarbības iespēja ar antiretrovīrusu proteāžu inhibitoriem un citiem medikamentiem, ko metabolizē lielākā daļa P450 enzīmu, ir neliela. Pētījumi ir pierādījuši, ka nav klīniski nozīmīgas mijiedarbības starp abakavīru, zidovudīnu un lamivudīnu.
Spēcīgi enzīmu induktori, piemēram, rifampicīns, fenobarbitāls un fenitoīns, iedarbojoties uz UDPglikuroniltransferāzēm, var nedaudz samazināt abakavīra koncentrāciju plazmā.
Etanols: abakavīra metabolismu ietekmē vienlaicīga etilspirta lietošana, kas izraisa abakavīra AUC pieaugumu par apmēram 41%. Šos datus neuzskata par klīniski nozīmīgiem. Abakavīram nav ietekmes uz etanola metabolismu.
Metadons: farmakokinētikas pētījumā vienlaicīga 600 mg abakavīra ievadīšana divas reizes dienā un metadona lietošana izraisīja abakavīra Cmax samazināšanos par 35 % un tmax kavēšanos par vienu
24

stundu, bet AUC palika neizmainīts. Izmaiņas abakavīra farmakokinētikā netiek uzskatītas par klīniski nozīmīgām. Šajā pētījumā abakavīrs palielināja metadona vidējo sistēmisko klīrensu par 22%. Tādējādi nevar izslēgt medikamentu metabolizējošo enzīmu indukciju. Pacienti, kas tiek ārstēti ar metadonu un abakavīru, ir jānovēro, lai noteiktu, vai nesākas atcelšanas simptomi, kas norāda uz pārāk zemas devas lietošanu, jo atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams mainīt metadona devu.
Retinoīdi: retinoīdi tiek izvadīti no organisma ar alkohola dehidrogenāzes palīdzību. Mijiedarbība ar abakavīru ir iespējama, taču tā nav pētīta.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Pieņemot lēmumu par pretretrovīrusu līdzekļu lietošanu grūtniecēm HIV infekcijas ārstēšanai, kā arī lai mazinātu HIV vertikālās transmisijas risku jaundzimušajam, vienmēr ir jāņem vērā gan dzīvnieku pētījumu dati, gan klīniskā pieredze ar sievietēm grūtniecības periodā.
Pētījumos ar dzīvniekiem novērota toksiska ietekme uz embrija un augļa attīstību žurkām, bet ne trušiem (skatīt 5.3. apakšpunktu). Dzīvnieku modeļos abakavīram konstatēta karcinogēna ietekme (skatīt 5.3. apakšpunktu). Šo datu klīniskā nozīme cilvēkiem nav zināma. Ir pierādīts, ka abakavīrs un/vai tā metabolīti izkļūst caur placentāro barjeru cilvēkiem.
Dati par grūtniecēm (vairāk nekā 800 iznākumi pēc zāļu lietošanas pirmajā trimestrī un vairāk nekā 1000 iznākumi pēc zāļu lietošanas otrajā un trešajā trimestrī) neliecina par abakavīra malformatīvu vai feto/neonatālu toksicitāti. Pamatojoties uz šiem datiem, malformāciju rašanās risks cilvēkiem ir maz ticams.
Mitohondriju disfunkcija In vitro un in vivo ir pierādīts, ka nukleozīdu un nukleotīdu analogi izraisa dažādas pakāpes mitohondriju bojājumus. Ir bijuši ziņojumi par mitohondriju disfunkciju HIV-negatīviem zīdaiņiem, kuri in utero un/vai postnatāli ir bijuši pakļauti nukleozīdu analogu iedarbībai (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Žurkām abakavīrs un tā metabolīti izdalās pienā. Abakavīrs izdalās arī mātes pienā cilvēkiem. Nav datu par abakavīra drošumu, lietojot to mazuļiem, kas jaunāki par trīs mēnešiem. Sievietēm, kas inficētas ar HIV, tiek rekomendēts nekādā gadījumā nebarot bērnus ar krūti, lai izvairītos no HIV transmisijas.
Fertilitāte
Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka abakavīrs neietekmē fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Daudzu ziņoto blakusparādību gadījumā nav skaidrs, vai tās ir saistītas ar Ziagen, ar HIV infekcijas ārstēšanā lietoto plašo medikamentu klāstu vai tās ir slimības rezultāts.
Daudzas no tālāk uzskaitītajām blakusparādībām (slikta dūša, vemšana, caureja, drudzis, letarģija, izsitumi) bieži rodas pacientiem ar abakavīra hipersensitivitāti. Tādēļ pacienti ar jebkuru no šiem simptomiem rūpīgi jāizvērtē attiecībā uz hipersensitivitātes reakcijas iespēju (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ļoti reti ir ziņots par erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindromu vai toksisku epidermas
25

nekrolīzi, kuru gadījumā nevarēja pilnīgi izslēgt abakavīra hipersensitivitāti. Šādos gadījumos abakavīru saturošu zāļu lietošana jāpārtrauc pavisam. Lielākajā daļā gadījumu blakusparādības nav ierobežojušas terapiju. To sastopamība tiek definēta kā:ļoti bieži (1/10), bieži (1/100 līdz 1/10), retāk (1/1000 līdz 1/100), reti (1/10000 līdz 1/1000) ļoti reti (1/10000). Vielmaiņas un uztures traucējumi Bieži: anoreksija Ļoti reti: laktacidoze Nervu sistēmas traucējumi Bieži: galvassāpes Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Bieži: slikta dūša, vemšana, caureja Reti: pankreatīts Ādas un zemādas audu bojājumi Bieži: izsitumi (bez sistēmiskiem simptomiem) Ļoti reti: Erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiska epidermas nekrolīze Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Bieži: drudzis, letarģija, nogurums Atsevišķu blakusparādību apraksts Hipersensitivitātes reakcijas pret abakavīru Turpmāk norādītas HSR pazīmes un simptomi. Tie atklāti vai nu klīniskos pētījumos, vai pēcreģistrācijas perioda laikā. Simptomi, par kuriem ziņots vismaz 10% pacientu ar hipersensitivitātes reakciju, atzīmēti treknrakstā. Gandrīz visiem pacientiem, kuriem rodas hipersensitivitātes reakcija, sindroma sastāvdaļa ir drudzis un/vai izsitumi (parasti makulopapulozi vai urtikāri), tomēr ir bijušas arī reakcijas bez izsitumiem vai drudža. Citi galvenie simptomi ir kuņģa-zarnu trakta, elpošanas vai vispārēji simptomi, piemēram, letarģija un savārgums.
26

Āda Kuņģa- zarnu trakts Elpceļi Dažādi Neiroloģija/Psihiatrija Hematoloģija Aknas/aizkuņģa dziedzeris Skeleta-muskuļu sistēma Uroloģija

Izsitumi (parasti makulopapulozi vai nātrene)
Slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, čūlu veidošanās mutes dobumā
Apgrūtināta elpošana, klepus, kakla sāpes, pieaugušo respiratorā distresa sindroms, elpošanas mazspēja
Drudzis, letarģija, savārgums, tūska, limfadenopātija, hipotensija, konjunktivīts, anafilakse
Galvassāpes, parestēzijas
Limfopēnija
Paaugstināti aknu funkcionālo testu rādītāju rezultāti, hepatīts, aknu mazspēja
Mialģija, retos gadījumos miolīze, artralģija, kreatinīna fosfokināzes līmeņa paaugstināšanās
Paaugstināts kreatinīna līmenis, nieru mazspēja

Ja ārstēšana tiek turpināta, ar šo HSR saistītie simptomi pastiprinās un var apdraudēt dzīvību, un retos gadījumos izraisīt nāvi.
Abakavīru saturošu zāļu lietošanas atsākšana pēc abakavīra HSR izraisa simptomu drīzu atkārtošanos dažu stundu laikā. Atkārtotā epizode parasti ir smagāka par sākotnējo un var izpausties ar dzīvībai bīstamu hipotensiju un nāves iestāšanos. Līdzīgas reakcijas pēc abakavīra lietošanas atsākšanas retos gadījumos radušās arī pacientiem, kuriem pirms abakavīra lietošanas pārtraukšanas bija tikai viens no galvenajiem hipersensitivitātes simptomiem (skatīt iepriekš); un ļoti retos gadījumos tās novērotas arī pacientiem, kas atsākuši terapiju, ja iepriekš HSR simptomu nav bijis (t. i., pacientiem, kuriem iepriekš bijusi šķietami laba abakavīra panesamība).
Vielmaiņas raksturlielumi Pretretrovīrusu terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Metabolisma traucējumi CART bijusi saistīta ar tādām metabolisma patoloģijām kā hipertrigliceridēmiju, hiperholesterinēmiju, insulīna rezistenci, hiperglikēmiju un hiperlaktātēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Imūnsistēmas reaktivācijas sindroms HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot kombinēto pretretrovīrusu terapiju (CART), ir smags imūndeficīts, var parādīties iekaisuma reakcija uz asimptomātiskiem vai esošiem oportūniskajiem patogēnajiem mikroorganismiem. Imūnsistēmas reaktivācijas gadījumā ziņots arī par autoimūniem traucējumiem (piemēram, par Greivsa slimību un autoimūnu hepatītu), taču ziņotais traucējumu parādīšanās laiks ir dažāds, un tie var rasties daudzus mēnešus pēc ārstēšanas sākšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Osteonekroze Ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar vispārzināmiem riska faktoriem, progresējošu HIV-slimību vai pakļautiem ilgstošai CART ietekmei. Tās sastopamības biežums nav zināms (skatīt 4.4. apakšpunktu).

27

Laboratorisko bioķīmisko izmeklējumu rezultātu izmaiņas
Kontrolētos klīniskajos pētījumos izmaiņas laboratoriskajos rādītājos, kas saistītas ar Ziagen, bija retas, bez atšķirībām sastopamības biežumā starp pacientiem, ko ārstēja ar Ziagen, un kontrolgrupām.
Pediatriskā populācija
1206 ar HIV inficēti 3 mēnešus līdz 17 gadus veci bērni tika iekļauti pētījumā ARROW (COL105677). No šiem bērniem 669 vienu vai divas reizes dienā saņēma abakavīru un lamivudīnu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Bērniem pēc zāļu lietošanas vienu vai divas reizes dienā netika novērotas ar drošumu saistītas papildu problēmas, salīdzinot ar pieaugušajiem.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9. Pārdozēšana
Klīniskajos pētījumos pacientiem ir lietotas Ziagen vienreizējas devas līdz pat 1200 mg un dienas devas līdz pat 1800 mg. Netika ziņots par citām blakusparādībām kā tām, par kurām ziņots arī lietojot parastās devas. Lielāku devu ietekme nav zināma. Pārdozēšanas gadījumā jānovēro, vai pacientam neparādās toksicitātes pazīmes (skatīt 4.8. apakšpunktu) un pēc nepieciešamības jānodrošina standarta balstterapija. Nav zināms, vai abakavīru var izvadīt ar peritoneālās dialīzes vai hemodialīzes palīdzību
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitori, ATĶ kods: J05AF06.
Darbības mehānisms
Abakavīrs ir nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitors (NRTI). Tas ir spēcīgs, selektīvs HIV-1 un HIV-2 inhibitors. Abakavīrs intracelulāri metabolizējas par aktīvo formu- karbovir 5’-trifosfātu (TP). In vitro pētījumi ir pierādījuši, ka tā darbības mehānisms attiecībā uz HIV ir reversās transkriptāzes enzīma inhibīcija, kas rezultējas ķēdes terminācijā un vīrusa replikācijas cikla pārtraukšanā. Lietojot abakavīru kombinācijās ar nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem (NRTI) didanozīnu, emtricitabīnu, lamivudīnu, stavudīnu, tenofovīru vai zidovudīnu, nenukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoru (NNRTI) nevirapīnu vai proteāzes inhibitoru (PI) amprenaviru, abakavīra pretvīrusu aktivitāte šūnu kultūrās netika antagonizēta.
Rezistence
In vitro rezistence: in vitro ir selektēti HIV-1 izolāti, kas ir rezistenti pret abakavīru un saistīti ar specifiskām genotipiskām izmaiņām reversās transkriptāzes (RT) kodona reģionā (kodoni M184V, K65R, L74V un Y115F). Vīrusu rezistence pret abakavīru in vitro rodas relatīvi lēni, tam nepieciešamas multiplas mutācijas, lai sasniegtu klīniski nozīmīgu EC50 pārsvaru pār parasto vīrusa tipu.
In vivo rezistence (terapiju iepriekš nesaņēmušiem pacientiem): izolāti vairumam pacientu, kam pivotālos klīniskos pētījumos, lietojot abakavīru saturošu shēmu, neradās viroloģiska atbildreakcija, pierādīja vai nu ar NRTI nesaistītas pārmaiņas no sākumstāvokļa (45%) vai tikai M184V vai M184I selekciju (45%). Kopumā M184V vai M184I selekcijas biežums bija liels (54%), un L74V (5%), K65R (1%) un Y115F (1%) selekcija bija retāka. Tika atklāts, ka zidovudīna iekļaušana shēmā
28

mazināja L74V un K65R selekcijas biežumu abakavīra klātbūtnē (ar zidovudīnu: 0/40, bez zidovudīna: 15/192, 8%).

Terapija
Personu skaits Viroloģiskas ārstēšanas neveiksmju
skaits Genotipu skaits terapijas
laikā

Abakavīrs + Combivir1
282
43
40 (100%)

Abakavīrs + lamivudīns +
NNRTI
1094

Abakavīrs + lamivudīns +
PI (vai PI/ritonavirs)
909

90

158

51 (100%)2

141 (100%)

Kopā 2285 291
232 (100%)

K65R

0

1 (2%)

2 (1%)

3 (1%)

L74V

0

9 (18%)

3 (2%)

12 (5%)

Y115F

0

2 (4%)

0

2 (1%)

M184V/I

34 (85%)

22 (43%)

70 (50%)

126 (54%)

TAM3

3 (8%)

2 (4%)

4 (3%)

9 (4%)

1. Combivir ir lamivudīna un zidovudīna fiksētas devas kombinācija.

2. Ietver trīs neviroloģiskas ārstēšanas neveiksmes un četras neapstiprinātas viroloģiskas ārstēšanas

neveiksmes.

3. Pacientu skaits ar 1 timidīna analogu mutāciju (TAM).

TAM var tikt konstatētas, lietojot timidīna analogus kopā ar abakavīru. Vienā metaanalīzē no sešiem klīniskiem pētījumiem TAM netika atrastas, lietojot shēmas, kas satur abakavīru bez zidovudīna (0/127), bet tika atrastas, lietojot shēmas, kas satur abakavīru un timidīna analogu zidovudīnu (22/86, 26%).

In vivo rezistence (pacientiem, kas iepriekš saņēmuši terapiju): klīniski nozīmīga jutības mazināšanās pret abakavīru novērota klīniskos izolātos, kas iegūti no pacientiem ar nekontrolētu vīrusa replikāciju, kas iepriekš ārstēti ar citiem nukleozīdu inhibitoriem un ir rezistenti pret tiem. Metaanalīzēs no pieciem klīniskiem pētījumiem, kur terapijas pastiprināšanai tika pievienots abakavīrs, no 166 personām 123 (74%) bija M184V/I, 50 (30%) bija T215Y/F, 45 (27%) bija M41L, 30 (18%) bija
K70R un 25 (15%) bija D67N. K65R neradās un L74V un Y115F bija retāk sastopami (3%). Paredzamās genotipa vērtības loģistiskās regresijas modelēšana (kas pielāgota HIV-1RNS [vRNS] līmenim plazmā sākumstāvoklī, CD4+ šūnu skaitam, iepriekšējo pretretrovīrusu terapiju skaitam un ilgumam) pierādīja 3 vai vairākas ar NRTI rezistenci saistītas mutācijas, kas radīja mazinātu atbildreakciju 4. nedēļā (p=0,015) vai 4 vai vairākas mutācijas vidēji 24. nedēļā (p0,012). Turklāt 69 ievietošanas komplekss vai Q151M mutācija, ko parasti konstatē kombinācijā ar A62V, V75I, F77L un F116Y, izraisa augstu rezistenci pret abakavīru.

29

4. nedēļa

Reversās transkriptāzes mutācija

(n = 166)

sākumstāvoklī

n

Vidējā pārmaiņa vRNS (log10 c/ml)

Procenti ar <400 kopijām/ml vRNS

Nav

15

-0,96

40%

Tikai M184V

75

-0,74

64%

Jebkura viena NRTI mutācija

82

-0,72

65%

Jebkuras divas ar NRTI saistītas mutācijas

22

-0,82

32%

Jebkuras trīs ar NRTI saistītas mutācijas

19

-0,30

5%

Četras vai vairākas ar NRTI saistītas mutācijas

28

-0,07

11%

Fenotipiska rezistence un krusteniska rezistence: Lai rastos fenotipiska rezistence pret abakavīru, nepieciešama M184V klātbūtne kopā ar vismaz vēl vienu citu abakavīra selektētu mutāciju vai M184V klātbūtne kopā ar multiplām TAM. Fenotipiska krusteniska rezistence pret citiem NRTI ar atsevišķu M184V vai M184I mutāciju ir neliela. Zidovudīnam, didanozīnam, stavudīnam un tenofoviram saglabājas pretretrovīrusu aktivitāte pret šādiem HIV-1 variantiem. Tomēr M184V klātbūtne kopā ar K65R izraisa krusteniskās rezistences pieaugumu starp abakavīru, tenofoviru, didanozīnu un lamivudīnu, un M184V klātbūtne kopā ar L74V izraisa krusteniskās rezistences pieaugumu starp abakavīru, didanozīnu un lamivudīnu. M184V klātbūtne kopā ar Y115F izraisa krusteniskās rezistences pieaugumu starp abakavīru un lamivudīnu. Lai pareizi lietotu abakavīru, var izmantot pašlaik ieteiktos rezistences algoritmus.

Krusteniskā rezistence starp abakavīru un citu grupu pretretrovīrusu līdzekļiem (piemēram, proteāžu inhibitoriem (PI) vai nenukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem (NNRTI)) ir maz ticama.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Ziagen lietošanas priekšrocības galvenokārt noteiktas pamatojoties uz pētījumiem, kuros terapiju iepriekš nesaņēmuši pieaugušie saņēmuši Ziagen 300 mg divas reizes dienā kombinācijā ar zidovudīnu un lamivudīnu.

Lietošana divas reizes dienā (300 mg):

• Pieauguši pacienti, kas iepriekš nav saņēmuši antiretrovīrusu terapiju

Klīniskajos pētījumos pieaugušajiem, kuri tika ārstēti ar abakavīru kombinācijā ar lamivudīnu un zidovudīnu, pacientu īpatsvars ar nenosakāmu vīrusu slodzi (400 kopijām/ml) un attiecīgu CD4 šūnu skaita pieaugumu bija aptuveni 70% (ņemot vērā datus par visiem attiecīgās grupas pacientiem (intention to treat analysis- ITT) pēc 48 nedēļām).

Vienā randomizētā, dubultaklā, placebo kontrolētā klīniskajā pētījumā pieaugušajiem tika salīdzināta abakavīra, lamivudīna un zidovudīna kombinācija ar indinavira, lamivudīna un zidovudīna kombināciju. Sakarā ar augsto priekšlaicīgas pārtraukšanas īpatsvaru (līdz 48. nedēļai randomizēto terapiju pārtrauca 42% pacientu) nav iespējams sniegt noteiktus secinājumus par šo terapijas shēmu ekvivalenci 48. nedēļā. Kaut arī abakavīru un indinaviru saturošajām shēmām bija līdzīgs antivīrusu efekts attiecībā uz pacientu īpatsvaru ar nenosakāmu vīrusu slodzi (400 kopijām/ml; ņemot vērā datus par visiem attiecīgās grupas pacientiem (ITT) abakavīra un indinavira kombinācijām bija attiecīgi 47% pret 49%, ņemot vērā tikai pacientus, kas sekmīgi pabeidza pētījumu (treated analysis (AT)) attiecīgi 86% pret 94%), indinavira kombinācijas rezultāti bija labāki, īpaši attiecībā uz
pacientiem ar augstu vīrusu slodzi (sākotnēji 100 000 kopijām/ml: ITT abakavīram un indinaviram attiecīgi 46% pret 55%, AT attiecīgi 84% pret 93%).

30

Daudzcentru, dubultmaskētā, kontrolētā pētījumā (CNA30024) 654 HIV inficēti pacienti, kuri iepriekš nav saņēmuši antiretrovīrusu terapiju, tika randomizēti saņemt vai nu abakavīru 300 mg divas reizes dienā vai zidovudīnu 300 mg divas reizes dienā, abus kombinācijā ar lamivudīnu 150 mg divas reizes dienā un efavirenzu 600 mg vienu reizi dienā. Dubultmaskētās ārstēšanas ilgums bija 48 nedēļas. Ārstēt paredzētajā populācijā (ITT- intent to treat) 70% pacientu abakavīra grupā salīdzinot ar 69% pacientu zidovudīna grupā, sasniedza plazmas HIV-1 RNS virusoloģisko atbildi < 50 kopijām/ml 48. nedēļā. (terapijas atšķirības novērtējums: 0,8, 95% CI- 6,3, 7,9). Analizējot ārstēto pacientu datus, atšķirība starp abām terapijas grupām bija vairāk pamanāma (88% pacientu abakavīra grupā salīdzinot ar 95% pacientu zidovudīna grupā). (Terapijas atšķirības novērtējums: -6,8. 95% CI- 11,8, -1,7). Tomēr, abi rezultāti ir salīdzināmi un secinājums ir, ka neviena no metodēm nav pārāka par otru.

ACTG5095 bija randomizēts (1:1:1), dubultakls, placebo kontrolēts pētījums, kas tika veikts ar 1147 ar HIV-1 inficētiem un pretretrovīrusu terapiju iepriekš neārstētiem pieaugušajiem, salīdzinot 3 ārstēšanas shēmas: zidovudīns (ZDV), lamivudīns (3TC), abakavīrs (ABC), efavirenzs (EFV), salīdzinot ar ZDV/3TC/EFV un ar ZDV/3TC/ABC. Vidēji pēc 32 nedēļu ilgas novērošanas trīskārša terapija ar trīs nukleozīdiem ZDV/3TC/ABC izrādījās viroloģiski sliktāka, salīdzinot ar divām pārējām grupām. Neatkarīgi no sākotnējās vīrusu slodzes (< vai > 100 000 kopijas/ml) 26% pacientu ZDV/3TC/ABC grupā, 16% ZDV/3TC/EFV grupā un 13% 4 zāļu grupā terapija tika novērtēta kā viroloģiska neveiksme (HIV RNS >200 kopijas/ml). Pēc 48 nedēļām pacientu daudzums ar HIV RNS <50 kopijas/ml bija 63%, 80% un 86% attiecīgi ZDV/3TC/ABC, ZDV/3TC/EFV un ZDV/3TC/ABC/EFV grupās. Pētījumā Data Safety Monitoring Board šai laikā tika pārtraukta ZDV/3TC/ABC grupas ārstēšana, jo bija lielāks daudzums pacientu ar viroloģisku neveiksmi. Atlikušās grupas turpināja pētījumu aklā veidā. Pēc vidēji 144 nedēļu ilgas novērošanas 25% pacientiem ZDV/3TC/ABC/EFV grupā un 26% ZDV/3TC/EFV grupā terapija tika novērtēta kā viroloģiska neveiksme. Nebija nozīmīgas atšķirības pirmās viroloģiskās neveiksmes rašanās ātrumā (p=0,73, log-rank tests) starp 2 grupām. Šai pētījumā ABC pievienošana ZDV/3TC/EFV efektivitāti nozīmīgi neuzlaboja.

Viroloģiska neveiksme 32 nedēļas

(HIV RNS

144

>200 kopijas/ml)

nedēļas

ZDV/3TC/ABC 26% -

ZDV/3TC/EFV 16% 26%

ZDV/3TC/ABC/EFV 13% 25%

Viroloģiska veiksme (48 nedēļas HIV RNS < 50 kopijas/ml)

63%

80%

86%

• Pieaugušie, kas iepriekš ir saņēmuši terapiju

Pieaugušajiem, kas ir saņēmuši mērenu antiretrovīrusu terapiju, abakavīra pievienošana antiretrovīrusu terapijas kombinācijai nedaudz samazināja vīrusu slodzi (vidējās izmaiņas bija 0.44 log10 kopijas/ml 16 nedēļās).

Pacientiem, kas iepriekš ir saņēmuši intensīvu NRTI terapiju, abakavīra efektivitāte ir ļoti zema. Ieguvums no jaunās kombinācijas lietošanas būs atkarīgs no iepriekšējās terapijas veida un ilguma, kura var būt izvēlēta HIV-1 variantiem ar krustisko rezistenci pret abakavīru.

Lietošana vienu reizi dienā (600 mg):

• Pieaugušie, kas iepriekš nav saņēmuši antiretrovīrusu terapiju

Abakavīra lietošanu vienu reizi dienā pamato 48 nedēļas ilgs, dubultmaskēts, kontrolēts (CNA30021) pētījums ar 770 HIV-inficētiem, antiretrovīrusu terapiju iepriekš nesaņēmušiem pacientiem. Tie bija primāri asimptomātiski HIV inficēti pacienti – A stadija pēc Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) iedalījuma. Pacienti tika randomizēti saņemt vai nu 600 mg abakavīra vienu reizi dienā vai 300 mg divas reizes dienā, kombinācijā ar efavirenzu un lamivudīnu vienu reizi dienā. Abām terapijas shēmām novēroja līdzīgu (ne sliktāku) klīnisko efektu (terapijas atšķirības novērtējums -1,7; 95% CI -

31

8,4; 4,9). No šiem rezultātiem var secināt, ka ar 95% ticamību patiesā atšķirība ir mazāka par 8,4% par labu lietošanai divas reizes dienā. Šī iespējamā atšķirība ir pietiekami maza, lai izdarītu vispārējus secinājumus par to, ka abakavīra lietošana vienu reizi dienā ir mazāk efektīva, nekā lietošana divas reizes dienā.
Abās terapijas grupās novēroja zemu vispārējo negatīvas virusoloģiskās atbildes incidenci (vīrusa slodze > 50 kopijām/ml), attiecīgi 10% lietojot vienu reizi dienā un 8% lietojot divas reizes dienā. Nelielam skaitam pacientu, kam tika veikta genotipiskā izmeklēšana, novēroja tendenci uz lielāku skaitu ar NRTI saistītām mutācijām pacientu grupā, kura lietoja abakavīru vienu reizi dienā, salīdzinot ar grupu, kura lietoja abakavīru divas reizes diena. Pamatojoties uz šī pētījuma datiem nevar izdarīt konkrētus secinājumus, jo datu daudzums ir nepietiekams. Ilgtermiņa dati par abakavīra lietošanu vienu reizi dienā (ilgāk kā 48 nedēļas) pagaidām ir ierobežoti.
• Pieaugušie, kas iepriekš ir saņēmuši terapiju
Pētījumā CAL30001 182 pacienti, kuri iepriekš virusoloģiski neveiksmīgi saņēmuši terapiju, tika randomizēti un saņēma vai nu abakavīra/lamivudīna fiksētas devas kombināciju vienu reizi dienā vai abakavīru 300 mg divas reizes dienā ar lamivudīnu 300 mg vienu reizi dienā, abus kombinācijā ar tenofoviru un PI vai NNRTI 48 nedēļas ilgi. Dati parādīja, ka rezultāti, pamatojoties uz līdzīgu HIV-1 RNS līmeņa samazināšanos, nosakot to kā vidējais laukums zem līknes mīnus sākotnējais līmenis (AAUCMB, -1,65 log10 pret -1,83 log10 attiecīgi, 95% CI -0,13, 0,38), fiksētas devas kombinācijas grupā nebija sliktāki kā grupai, kura abakavīru saņēma divas reizes dienā. Pacientu proporcijas ar HIV-1 RNS <50 kopijām/ml (50% pret 47%) un <400 kopijām/ml (54% pret 57%) arī bija līdzīgas abās grupās (visiem attiecīgās grupas pacientiem). Tomēr, tā kā iekļauti bija tikai pacienti ar vidēju pieredzi antiretrovīrusu terapijas saņemšanā ar nelīdzsvarotu sākotnējo vīrusa slodzi, šie rezultāti jāinterpretē uzmanīgi.
Pētījumā ESS30008 260 pacienti ar vīrusa supresiju pēc pirmās izvēles terapijā saņemto abakavīru 300 mg un lamivudīnu 150 mg, abus divas reizes dienā un PI vai NNRTI, tika randomizēti turpināt saņemt to pašu vai abakavīra/lamivudīna fiksētas devas kombināciju ar PI vai NNRTI 48 nedēļas ilgi. Dati liecināja, ka fiksētas devas kombinācijas grupā ir līdzīgi rezultāti (ne sliktāki), salīdzinot ar abakavīra un lamivudīna grupu, pamatojoties uz pacientu ar HIV-1 RNS<50 kopijām/ml proporciju (attiecīgi 90% un 85%, 95% CI- -2,7, 13,5).
Papildus informācija
Ziagen drošums un efektivitāte dažādās vairāku medikamentu kombinācijas shēmās joprojām nav pilnībā izvērtēti (īpaši attiecībā uz kombinācijām ar nenukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem (NNRTI).
Abakavīrs penetrē cerebrospinālajā šķidrumā (CSŠ) (skatīt 5.2. apakšpunktu), un ir pierādīts, ka tas samazina HIV-1 RNS līmeni tajā. Tomēr nav novērota tā ietekme uz neiropsiholoģisko stāvokli, ievadot to pacientiem ar AIDS dementia complex.
Pediatriskā populācija
Randomizētā, kontrolētā, daudzcentru pētījumā ar HIV inficētiem pediatriskiem pacientiem randomizēti tika salīdzinātas shēmas, kad lamivudīns un abakavīrs tiek lietots vienu vai divas reizes dienā. Pētījumā ARROW (COL105677) tika iekļauti 1206 bērni vecumā no trim mēnešiem līdz 17 gadiem, kuriem devas saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ārstēšanas vadlīnijām par devām (Antiretroviral therapy of HIV infection in infants and children, 2006) tika noteiktas atkarībā no ķermeņa masas. Pēc 36 nedēļām, kuru laikā tika izmantota shēma ar abakavīra un lamivudīna lietošanu divas reizes dienā, 669 piemērotie pacienti tika randomizēti vai nu turpmākai zāļu lietošanai divas reizes dienā, vai abakavīra un lamivudīna lietošanai vienu reizi dienā vismaz 96 nedēļu garumā. Jāatzīmē, ka klīniskie dati par bērniem līdz viena gada vecumam šajā pētījumā nebija pieejami. Rezultāti ir apkopoti nākamajā tabulā.
32

Pētījuma ARROW 48. un 96. nedēļā novērotā viroloģiskā atbildreakcija, pamatojoties uz HIV RNS līmeni < 80 kopiju/ml plazmas, salīdzinot randomizētu abakavīra un lamivudīna kombinācijas lietošanu vienu vai divas reizes dienā (saskaņā ar analīzes rezultātiem)

Divas reizes dienā Vienu reizi dienā

n (%)

n (%)

0. nedēļā (pēc ≥ 36 nedēļas ilgas ārstēšanas)

HIV-1 RNS < 80 kopiju/ml

250/331 (76)

237/335 (71)

Riska atšķirība (salīdzinot lietošanu -4,8 % (95 % TI -11,5% līdz +1,9%),

vienu un divas reizes dienā)

p = 0,16

48. nedēļā

HIV-1 RNS < 80 kopiju/ml

242/331 (73)

236/330 (72)

Riska atšķirība (salīdzinot lietošanu -1,6 % (95 % TI -8,4% līdz +5,2%),

vienu un divas reizes dienā)

p = 0,65

96. nedēļā

HIV-1 RNS < 80 kopiju/ml

234/326 (72)

230/331 (69)

Riska atšķirība (salīdzinot lietošanu -2,3 % (95 % TI -9,3% līdz +4,7%),

vienu un divas reizes dienā)

p = 0,52

Grupā, kas abakavīru un lamivudīnu lietoja vienu reizi dienā, tika konstatēts, ka šāda lietošana nav mazāk iedarbīga par lietošanu divas reizes dienā, balstoties uz iepriekš definēto vismaz līdzvērtīgas efektivitātes robežu -12 % attiecībā uz primāro mērķa kritēriju < 80 kopiju/ml 48. nedēļā un 96. nedēļā (sekundārais mērķa kritērijs), kā arī visām pārējām pārbaudītajām sliekšņa vērtībām (< 200, < 400 un 1000 kopiju/ml), kas labi iekļāvās šajās vismaz līdzvērtīgas efektivitātes robežās. Apakšgrupu heterogenitātes analīze, salīdzinot lietošanu vienu un divas reizes dienā, nav pierādījusi, ka dzimumam, vecumam vai vīrusu slodzei randomizēšanas laikā būtu nozīmīga ietekme uz rezultātiem. Secinājumi apstiprināja vismaz līdzvērtīgu efektivitāti neatkarīgi no analīzes metodes.

Atsevišķā pētījumā, kurā tika salīdzinātas atklātas NRTI kombinācijas (ar vai bez maskētas nelfinavīra klātbūtnes kombinācijās) bērniem, pacientu īpatsvars, kuriem pēc 48 nedēļām HIV-1 RNS bija 400 kopijām/ml, bija lielāks grupā, kas tika ārstēta ar abakavīru un lamivudīnu (71%) vai abakavīru un zidovudīnu (60%), salīdzinot ar tiem, kas saņēma lamivudīnu un zidovudīnu (47%) [p=0,09, ITT]. Līdzīgi bērnu īpatsvars, kuriem pēc 48 nedēļām HIV-1 RNS bija 50 kopijām/ml, bija lielāks grupā, kas tika ārstēta ar abakavīru saturošām kombinācijām (attiecīgi 53%, 42% un 28%, p=0,07).

Farmakokinētikas pētījumā (PENTA 15) četri viroloģiski kontrolēti pacienti līdz 12 mēnešu vecumam tika pārcelti no abakavīra un lamivudīna iekšķīgi lietojamā šķīduma lietošanas divas reizes dienā uz tā lietošanu vienu reizi dienā. 48. nedēļā trijiem pacientiem bija nenosakāma vīrusu slodze, un vienam pacientam plazmā bija 900 HIV RNS kopiju/ml. Šiem pacientiem netika novērotas nekādas ar drošumu saistītas problēmas.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Abakavīrs ātri un labi uzsūcas pēc perorālas ievades. Absolūtā perorāli ievadīta abakavīra biopieejamība pieaugušajiem ir aptuveni 83%. Pēc perorālas ievades vidējais laiks (tmax) līdz maksimālai abakavīra koncentrācijai serumā ir apmēram 1,5 stundas tabletēm un apmēram 1,0 stunda šķīdumam.

Nav novērotas atšķirības starp AUC tabletēm un šķīdumam. Terapeitiskās devās (300 mg divas reizes dienā) pacientiem abakavīra plato fāzes vidējie (CV) Cmax un Cmin plazmā ir attiecīgi apmēram 3,0 μg/ml (30%) un 0,01 μg/ml (99%). Vidējais (CV) AUC 12 stundu dozēšanas intervālam ir 6,02 μg.h/ml (29%), kas ir ekvivalents dienas AUC apmēram 12,0 μg.h/ml. Cmax vērtība perorālajam

33

šķīdumam ir nedaudz lielāka nekā tabletēm. Pēc 600 mg abakavīra tablešu ieņemšanas, vidējais (CV) abakavīra Cmax bija aptuveni 4,26 µg/ml (28%) un vidējais (CV) AUC bija 11,95 µg.h/ml (21%).
Ēdiens aizkavēja absorbciju un samazināja Cmax, bet neietekmēja kopējo plazmas koncentrāciju (AUC). Tādēļ Ziagen var lietot gan kopā ar ēdienu, gan atsevišķi.
Izkliede
Pēc intravenozas ievades šķietamais izkliedes tilpums bija apmēram 0,8 l/kg, norādot, ka abakavīrs brīvi penetrē organisma audos.
Pētījumi ar HIV inficētiem pacientiem ir pierādījuši, ka abakavīram ir laba penetrācija CSŠ, ar CSŠ un plazmas AUC attiecību no 30 līdz 44%. Novērotās maksimālo koncentrāciju vērtības bija 9 reizes lielākas nekā IC50 abakavīram- 0,08 μg/ml vai 0,26 μM, ja abakavīrs tika lietots pa 600 mg divreiz dienā.
Pētot saistīšanos ar plazmas proteīniem in vitro, atklāts, ka abakavīrs terapeitiskās koncentrācijās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām saistās maz vai mēreni (49%). Tas norāda, ka ir maz ticama mijiedarbība ar citiem medikamentiem, kas norit ar saistīšanos ar plazmas olbaltumvielām.
Biotransformācija
Primārais abakavīra metabolisms notiek aknās, aptuveni 2% ievadītās devas izdalās caur nierēm neizmainītā veidā. Primārais metabolisma ceļš cilvēka organismā ir alkohola dehidrogenāze un glikuronēšana, radot 5-karboksilskābi un 5-glikuronīdu, ko veido aptuveni 66% no ieņemtās devas. Metabolīti izvadās ar urīnu.
Eliminācija
Abakavīra vidējais eliminācijas pusperiods ir apmēram 1,5 stundas. Pēc multiplām perorālā abakavīra devām pa 300 mg divas reizes dienā nerodas nozīmīga abakavīra akumulācija. Abakavīra eliminācija notiek ar aknu metabolisma palīdzību un sekojošu metabolītu ekskrēciju galvenokārt urīnā. Metabolīti un neizmainītais abakavīrs urīnā veido aptuveni 83% no ievadītās abakavīra devas, atlikumu izvada ar fēcēm.
Intracelulārā farmakokinētika
Pētījumā ar 20 HIV inficētiem pacientiem, kuri saņēma abakavīru 300 mg divas reizes dienā tikai vienu devu saņemot 24 stundas pirms paraugu ņemšanas, ģeometriskais vidējais karbovir-TP intracelulārais eliminācijas pusperiods plato fāzē bija 20,6 stundas, salīdzinot ar abakavīra ģeometrisko vidējo plazmas eliminācijas pusperiodu šajā pētījumā, kas bija 2,6 stundas. Krustotā pētījumā 27 HIV inficētiem pacientiem lietojot 600 mg abakavīra vienu reizi dienā, intracelulārā karbovir-TP koncentrācija bija augstāka (AUC24,ss + 32 %, Cmax24,ss + 99 % un Ctrough + 18 %) nekā lietojot 300 mg abakavīra divas reizes dienā. Kopumā šie dati pamato abakavīra 600 mg lietošanu vienu reizi dienā HIV inficētu pacientu ārstēšanai. Turklāt, abakavīra efektivitāte un drošums, lietojot to vienu reizi dienā, ir pierādīti pivotālā klīniskā pētījumā (CNA30021- skatīt 5.1. apakšpunktu Klīniskā pieredze).
Īpašas pacientu grupas
Aknu darbības traucējumi
34

Abakavīrs primāri metabolizējas aknās. Ir pētīta abakavīra farmakokinētika pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh rādītājs 5-6), kuri saņēma vienu 600 mg abakavīra devu; vidējā (diapazons) AUC vērtība bija 24,1 (10,4 līdz 54,8) μg.h/ml. Rezultāti rāda, ka abakavīra AUC vidēji (90%CI) bija 1,89 reizes lielāks [1,32; 2,70] un eliminācijas pusperiods 1,58 reizes ilgāks [1,22; 2,04]. Tomēr nav iespējams sniegt galīgās rekomendācijas par devas samazināšanu pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem, jo abakavīra koncentrācija ir ļoti variabla. Abakavīru nav ieteicams lietot pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem. Nieru darbības traucējumi Primārais abakavīra metabolisms notiek aknās, aptuveni 2% izdalās ar urīnu neizmainītā veidā. Abakavīra farmakokinētika pacientiem ar nieru slimībām terminālā stadijā ir līdzīga kā pacientiem ar normālām nieru funkcijām. Tādēļ pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav nepieciešams mainīt devu. Tā kā pieredze ir ierobežota, jāizvairās lietot Ziagen pacientiem ar nieru slimībām terminālā stadijā. Pediatriskā populācija Klīniskie pētījumi ar bērniem rāda, ka abakavīrs ātri un labi absorbējas no šķīduma iekšķīgai lietošanai un tablešu zāļu formām, lietojot tās bērniem. Pierādīts, ka, lietojot vienādas devas, plazmā sasniegtā abakavīra ekspozīcija abām zāļu formām ir vienāda. Bērniem, kas saskaņā ar ieteikto devu shēmu saņem abakavīra iekšķīgi lietojamo šķīdumu, plazmā sasniegtā abakavīra ekspozīcija ir līdzīga kā pieaugušajiem. Bērniem, kas saskaņā ar ieteikto devu shēmu saņem abakavīra iekšķīgi lietojamās tabletes, plazmā sasniegtā abakavīra ekspozīcija ir lielāka nekā iekšķīgi lietojamo šķīdumu saņēmušiem bērniem, jo ar tablešu formu tiek lietotas lielākas mg/kg devas. Nav pietiekami daudz drošuma datu, lai ieteiktu Ziagen lietošanu zīdaiņiem, kas jaunāki par 3 mēnešiem. Ierobežotie pieejamie dati liecina, ka 2 mg/kg iekšķīgi lietojamā šķīduma deva jaundzimušajiem, kas jaunāki par 30 dienām, rada līdzīgu vai lielāku AUC kā 8 mg/kg iekšķīgi lietojamā šķīduma deva vecākiem bērniem. Dati par farmakokinētiku ir iegūti trijos farmakokinētikas pētījumos (PENTA 13, PENTA 15 un ARROW FK apakšpētījumā), kur iesaistīti bērni līdz 12 gadu vecumam. Iegūtie dati ir parādīti nākamajā tabulā.
35

Visos pētījumos iegūto datu apkopojums par līdzsvara stāvoklī plazmā novēroto abakavīra AUC0–24 (µg•h/ml) un statistisko salīdzinājumu par iekšķīgu lietošanu vienu un divas reizes dienā

Pētījums

Vecuma grupa

Abakavīra lietošana pa 16 mg/kg vienu reizi dienā, ģeometriski vidējā vērtība (95 % TI)

ARROW FK apakšpētījums
1. daļa PENTA 13

3–12 gadi (n = 36) 2–12 gadi (n = 14)

PENTA 15

3–36 mēneši (n = 18)

15,3 (13,3-17,5)
13,4 (11,8-15,2)
11,6 (9,89-13,5)

Abakavīra lietošana pa 8 mg/kg divas reizes dienā, ģeometriski vidējā vērtība (95 % TI)
15,6 (13,7-17,8)
9,91 (8,3-11,9)
10,9 (8,9-13,2)

Lietošana vienu reizi dienā
salīdzinājumā ar lietošanu divas
reizes dienā, vidējā
ģeometriski mazāko kvadrātu
attiecība (90 % TI)
0,98 (0,89, 1,08)
1,35 (1,19-1,54)
1,07 (0,92-1,23)

Pētījumā PENTA 15 abakavīra ģeometriski vidējais AUC0–24 plazmā (95 % TI) četriem pacientiem līdz 12 mēnešu vecumam, kuri no lietošanas divas reizes dienā tika pārcelti uz lietošanu vienu reizi dienā (skatīt 5.1. apakšpunktu), bija 15,9 (8,86, 28,5) µg•h/ml, lietojot vienu reizi dienā, un 12,7 (6,52, 24,6) µg•h/ml, lietojot divas reizes dienā.

Gados vecāki cilvēki Abakavīra farmakokinētika nav pētīta pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Abakavīrs baktēriju testos, nav bijis mutagēns, bet tas uzrāda aktivitāti, veicot in vitro pētījumus ar cilvēka limfocītu hromosomu aberācijām, peļu limfomas pētījumā un in vivo mikrokodolu testā. Tas saskan ar zināmo citu nukleozīdu iedarbību. Šie rezultāti norāda, ka abakavīram ir neliels hromosomu bojājuma izraisīšanas potenciāls gan in vitro, gan in vivo pie augstām pētījuma koncentrācijām.

Perorāli lietota abakavīra kancerogenitātes pētījumos ar pelēm un žurkām atklāja ļaundabīgu un labdabīgu audzēju sastopamības palielināšanos. Abām sugām ļaundabīgie audzēji radās priekšādiņas dziedzeros tēviņiem un klitora dziedzeros mātītēm, bet žurkām arī vairogdziedzerī tēviņiem un aknās, urīnpūslī, limfmezglos un zemādas audos mātītēm.

Lielākā daļa šo audzēju radās pie augstākās abakavīra devas – 330 mg/kg/dienā pelēm un 600 mg/kg/dienā žurkām. Izņēmums bija audzējs priekšādiņas dziedzeros, kas pelēm radās pie devas 110 mg/kg/dienā. Sistēmiskā koncentrācija, pie kuras neizpaudās šie efekti, pelēm un žurkām bija attiecīgi 3 un 7 reizes lielāka nekā sistēmiskā koncentrācija cilvēkiem terapijas laikā. Kaut arī karcinogēnais potenciāls cilvēkiem nav zināms, šie dati liecina, ka iespējamais pozitīvais terapijas efekts ir jāizsver attiecībā pret iespējamo karcinogenitātes risku.

Pirmsklīniskos toksikoloģijas pētījumos abakavīra terapija palielināja aknu masu žurkām un pērtiķiem. Šīs atradnes klīniskā nozīmība nav zināma. Klīniskos pētījumos nav atrasti pierādījumi, ka abakavīrs būtu hepatotoksisks. Bez tam cilvēkiem nav novērota abakavīra metabolisma autoindukcija vai citu aknās metabolizētu medikamentu metabolisma indukcija.

36

Pēc 2 gadus ilgas abakavīra lietošanas pelēm un žurkām tika novērota neliela miokarda deģenerācija. Sistēmiskās koncentrācijas bija 7 līdz 24 reizes lielākas nekā sagaidāmā sistēmiskā koncentrācija cilvēkiem. Šīs atrades klīniskā nozīmība nav noteikta.
Reprodukcijas toksiskuma pētījumos žurkām tika novērots toksiskums uz embriju un augli, bet trušiem tas netika novērots. Tika konstatēta samazināta augļa masa, augļa tūska, skeleta variāciju/ malformāciju palielināšanās, agrīna intrauterīna nāve un nedzīvi dzimušo skaita palielināšanās. Nav iespējams veikt secinājumus attiecībā uz abakavīra teratogēno potenciālu sakarā ar tā embriofetālo toksiskumu.
Auglības pētījumā ar žurkām tika atklāts, ka abakavīrs neietekmē tēviņu vai mātīšu auglību.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Sorbīts 70% (E420) Saharīna nātrija sāls Nātrija citrāts Bezūdens citronskābe Metilparahidroksibenzoāts (E218) Propilparahidroksibenzoāts (E216) Propilēnglikols (E1520) Maltodekstrīns Pienskābe Gliceriltriacetāts Mākslīgie zemeņu un banānu aromatizatori Attīrīts ūdens Nātrija hidroksīds un/vai sālsskābe pH korekcijai.
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
Pēc pudelītes pirmās atvēršanas: 2 mēneši.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Ziagen šķīdums iekšķīgai lietošanai ir fasēts augsta blīvuma polietilēna pudelītēs ar bērniem neatveramu vāciņu, katrā pudelītē ir 240 ml šķīduma iekšķīgai lietošanai.
Iepakojumam pievienots arī polietilēna šļirces adapters un 10 ml perorālās dozēšanas šļirce, kas sastāv no polipropilēna korpusa (graduēts ml) un polietilēna virzuļa.
37

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai Lai varētu precīzi izmērīt nozīmēto šķīduma iekšķīgai lietošanai devu, ir pievienots plastmasas adapteris un perorālās dozēšanas šļirce. Adapteri uzliek uz pudeles kakliņa un tam pievieno šļirci. Pudeli apgriež otrādi un ievelk šļircē vajadzīgo daudzumu. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS ViiV Healthcare BV Huis ter Heideweg 62 3705 LZ Zeist Nīderlande 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/99/112/002 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums – 1999. gada 8. jūlijs Pēdējās pārreģistrācijas datums – 2014. gada 21. marts 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu
38

I A. RAŽOTĀJS(-I), KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS
NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ
DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
39

A. RAŽOTĀJS(-I), KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI
Ražotāja(-u), kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese
Apvalkotās tabletes
Glaxo Operations UK Ltd (trading as Glaxo Wellcome Operations) Priory Street Ware Hertfordshire SG12 0DJ Lielbritānija
vai
GlaxoSmithKline Pharmaceuticals S.A. ul. Grunwaldzka 189 60-322 Poznan Polija
Šķīdums iekšķīgai lietošanai
Aspen Bad Oldesloe GmbH Industriestrasse 32-36 23843 Bad Oldesloe Vācija
vai
Glaxo Operations UK Ltd (trading as GlaxoWellcome Operations) Harmire Road Barnard Castle Co. Durham DL12 8DT Lielbritānija
vai
ViiV Healthcare Trading Services UK Limited 12 Riverwalk, Citywest Business Campus Dublin 24, Īrija
Drukātajā lietošanas instrukcijā jānorāda ražotāja, kas atbild par attiecīgās sērijas izlaidi, nosaukums un adrese.
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI
Zāles ar parakstīšanas ierobežojumiem (skatīt I pielikumu: zāļu apraksts, 4.2. apakšpunkts)
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS
• Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums
40

Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāiesniedz šo zāļu periodiski atjaunojamie drošuma ziņojumi atbilstoši Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstam (EURD sarakstam), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu un publicēts Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.

D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU

• Riska pārvaldības plāns (RPP)

Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjaunotajos apstiprinātajos RPP.

Papildināts RPP jāiesniedz:

• pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma;

• ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.

Ja PADZ un atjaunotā RPP iesniegšanas termiņš sakrīt, abus minētos dokumentus var iesniegt vienlaicīgi.

• Riska mazināšanas papildu pasākumi

Abakavīru (ABC) saturošo zāļu (Ziagen, Kivexa un Trizivir) ES RPP ietver šādu riska mazināšanas plānu saistībā ar paaugstinātas jutības reakciju (PJR) pret abakavīru, kas ir svarīgs atklāts risks:

Drošuma apdraudējums
Standarta riska mazināšanas pasākumi Papildu riska mazināšanas pasākumi

Paaugstināta jutība pret ABC (arī risks, kas saistīts ar samazinātu klīnisko modrību attiecībā uz ABC PJR pēc HLAB*5701 skrīninga). ES ZA sniegta sīka informācija un ieteikumi par ABC PJR
Mērķis un pamatojums: uzlabot izpratni par ABC PJR un tās apzināšanos. Ierosinātie pasākumi: valstīs, kurās RAĪ ir reģistrējis ABC, izsniegt veselības aprūpes speciālistiem atjaunotus izglītojošos materiālus par ABC PJR. Ieteikto riska mazināšanas pasākumu iedarbīguma novērtēšanas kritēriji: apmācības programmas īstenošanu uzraudzīs RAĪ, veicot auditus. Ieteiktais pārskata periods: materiāli tiks pārskatīti reizi gadā.

ABC PJR apmācības programma tiek īstenota kopš ABC monopreparāta ZIAGEN reģistrācijas (ASV 1998. g. decembrī, ES 1999. g. jūlijā).
Galvenie izglītojošajā materiālā iekļautie elementi izpratnes un apzināšanās par ABC PJR uzlabošanai un pašlaik ES apstiprinātajā ZA iekļautās informācijas papildināšanai:
1. Abakavīra paaugstinātas jutības reakciju diagnoze

41

Galvenie ABC PJR simptomi ir drudzis (~80%), izsitumi (~70%), kuņģa-zarnu trakta simptomi (>50%), piemēram, slikta dūša, sāpes vēderā, vemšana un caureja, slikta pašsajūta, nespēks un galvassāpes (~50%), kā arī citi simptomi (~30%), piemēram, ar elpošanu, gļotādām un skeletumuskuļiem saistīti simptomi. Ņemot vērā iepriekš minēto, pacientiem ieteicams nekavējoties sazināties ar savu ārstu, lai noskaidrotu, vai ir jāpārtrauc abakavīra lietošana, ja:
• ir izsitumi uz ādas VAI • rodas viens vai vairāki simptomi no vismaz divām tālāk minētajām grupām:
 drudzis;  elpas trūkums, rīkles iekaisums vai klepus;  slikta dūša vai vemšana, vai caureja, vai sāpes vēderā;  stiprs nogurums vai sāpes, vai slikta vispārējā pašsajūta.
2. Farmakoģenētiskā pārbaude HLA-B*5701 ir vienīgais atklātais farmakoģenētiskais marķieris, kas nemainīgi saistīts ar klīnisku ABC PJR diagnozi. Tomēr dažiem pacientiem ar iespējamu paaugstinātas jutības reakciju pret ABC var nebūt HLA-B*5701 alēles.
Pirms abakavīra terapijas uzsākšanas ārstam jāveic HLA-B*5701 skrīnings. Pirms terapijas uzsākšanas vienmēr jādokumentē HLA-B*5701 statuss un jāizskaidro pacientam. Klīnisko lēmumu pamatā joprojām ir iespējamās paaugstinātās jutības pret ABC klīniska diagnosticēšana. HLA-B*5701 skrīnings paaugstinātas jutības pret ABC riska novērtēšanai nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt pienācīgu klīnisku uzraudzību un ABC lietojošo pacientu aprūpi. Ja klīniski nevar izslēgt paaugstinātu jutību pret ABC, ABC lietošana ir pilnīgi jāpārtrauc, un to nedrīkst atsākt, neatkarīgi no HLA-B*5701 skrīninga rezultātiem. Skrīnings ieteicams arī pirms abakavīra terapijas atsākšanas pacientiem ar nezināmu HLA-B*5701 statusu, kuri agrāk ir labi panesuši abakavīru.
3. PJ reakcijas pret ABC ārstēšana Neatkarīgi no HLA-B*5701 statusa pacientiem, kuriem diagnosticēta paaugstinātas jutības reakcija, nekavējoties jāpārtrauc abakavīra lietošana. Simptomi var parādīties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā ar ABC, taču parasti tie rodas pirmajās sešās ārstēšanas nedēļās. Ja abakavīra terapijas pārtraukšana pēc paaugstinātas jutības rašanās tiek aizkavēta, tas var izraisīt tūlītēju un dzīvībai bīstamu reakciju. Pēc abakavīra lietošanas pārtraukšanas reakcijas simptomi jāārstē atbilstoši vietējiem terapijas standartiem. Atkārtota lietošana var izraisīt straujāku un smagāku reakciju, kas var būt letāla, tāpēc atkārtota lietošana ir kontrindicēta.
4. Paaugstinātas jutības gadījumu analīze Izglītojošajā materiālā ir analizēti trīs modeļu gadījumi, kas parāda atšķirīgus klīniskos scenārijus un rīcību to gadījumā.
42

II MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
43

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
44

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJAIS IEPAKOJUMS, TABLETES
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Ziagen 300 mg apvalkotās tabletes Abacavir
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra apvalkotā tablete satur 300 mg abakavīra (sulfāta veidā).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 60 apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Izņemiet pievienoto brīdinājuma kartīti, tajā ir sniegta svarīga informācija par drošumu. BRĪDINĀJUMS. Ja rodas jebkādi simptomi, kas norāda uz paaugstinātas jutības reakciju, NEKAVĒJOTIES sazinieties ar savu ārstu. “Pavilkt šeit” (ar brīdinājuma kartīti)
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz {MM/GGGG}
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 30C.
45

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE ViiV Healthcare BV Huis ter Heideweg 62 3705 LZ Zeist Nīderlande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/99/112/001
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ ziagen 300mg 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
46

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES TABLETES BLISTERA FOLIJAS TEKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Ziagen 300 mg tabletes. Abacavir 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS ViiV Healthcare BV 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP {MM/GGGG} 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA
47

BRĪDINĀJUMA KARTĪTES TEKSTS
1. PUSE SVARĪGI - BRĪDINĀJUMA KARTĪTE ZIAGEN (abakavīra) tabletes Vienmēr nēsājiet šo kartīti sev līdzi!
Tā kā Ziagen satur abakavīru, dažiem pacientiem, kuri lieto Ziagen, var attīstīties hipersensitivitātes reakcija (smaga alerģiska reakcija), kas var būt bīstama dzīvībai, ja Ziagen lietošana tiek turpināta. NEKAVĒJOTIES SAZINIETIES AR SAVU ĀRSTU, lai uzzinātu, vai Jums ir jāpārtrauc lietot Ziagen, ja: 1) Jums rodas ādas izsitumi VAI 2) Jums rodas viens vai vairāki simptomi no vismaz DIVĀM sekojošām grupām:
- drudzis; - elpas trūkums, kakla sāpes vai klepus - slikta dūša vai vemšana, vai caureja, vai sāpes vēderā - stiprs nogurums vai sāpes dažādās ķermeņa vietās, vai slikta vispārējā pašsajūta Ja Jūs esat pārtraucis Ziagen lietošanu šīs reakcijas dēļ, Jūs vairs NEKAD NEDRĪKSTAT LIETOT Ziagen vai kādu citu abakavīru saturošu medikamentu (piem., Kivexa, Trizivir vai Triumeq), jo tas var dažu stundu laikā izraisīt dzīvībai bīstamu asinsspiediena pazemināšanos vai nāvi.
(skatīt kartītes otru pusi)
2. PUSE Jums nekavējoties jāsazinās ar savu ārstu, ja Jūs domājat, ka Jums ir hipersensitivitātes reakcija pret Ziagen. Lūdzu, uzrakstiet zemāk informāciju par savu ārstu : Ārsta uzvārds:…………………………………… Tālrunis:……………………………….. Ja Jūsu ārsts nav pieejams, Jums nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība citur (piem., tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā). Lai iegūtu vispārēju informāciju par Ziagen, sazinieties ar GlaxoSmithKline …… pa tālruni ….. (šeit tiks ievietots vietējās pārstāvniecības nosaukums un tālruņa numurs)
48

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJAIS IEPAKOJUMS - ŠĶĪDUMS IEKŠĶĪGAI LIETOŠANAI
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Ziagen 20 mg/ml šķīdums iekšķīgai lietošanai Abacavir
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katrs ml šķīduma iekšķīgai lietošanai satur 20 mg abakavīra (sulfāta veidā)
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Citas sastāvdaļas ir arī sorbīts (340 mg/ml, E420), metilparahidroksibenzoāts (E218) un propilparahidroksibenzoāts (E216). Sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 240 ml šķīduma iekšķīgai lietošanai
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Izņemiet pievienoto brīdinājuma kartīti, tajā ir sniegta svarīga informācija par drošumu. BRĪDINĀJUMS. Ja rodas jebkādi simptomi, kas norāda uz paaugstinātas jutības reakciju, NEKAVĒJOTIES sazinieties ar savu ārstu. “Pavilkt šeit” (ar brīdinājuma kartīti)
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz {MM/GGGG}
49

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 30C. Iznīcināt divus mēnešus pēc pudeles pirmās atvēršanas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE ViiV Healthcare BV Huis ter Heideweg 62 3705 LZ Zeist Nīderlande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/99/112/002
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ ziagen 20mg/ml 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
50

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA PUDELES ETIĶETE - ŠĶĪDUMS IEKŠĶĪGAI LIETOŠANAI
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Ziagen 20 mg/ml šķīdums iekšķīgai lietošanai Abacavir
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katrs ml šķīduma iekšķīgai lietošanai satur 20 mg abakavīra (sulfāta veidā)
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Citas sastāvdaļas ir arī sorbīts (340 mg/ml, E420), metilparahidroksibenzoāts (E218) un propilparahidroksibenzoāts (E216). Sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 240 ml šķīduma iekšķīgai lietošanai
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz {MM/GGGG}
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 30C. Iznīcināt divus mēnešus pēc pudeles pirmās atvēršanas.
51

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE ViiV Healthcare BV Huis ter Heideweg 62 3705 LZ Zeist Nīderlande 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/99/112/002 13. SĒRIJAS NUMURS Sērija 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles. 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ ziagen 20mg/ml 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA
52

BRĪDINĀJUMA KARTĪTES TEKSTS
1. PUSE SVARĪGI - BRĪDINĀJUMA KARTĪTE
ZIAGEN (abakavīra) šķīdums iekšķīgai lietošanai Vienmēr nēsājiet šo kartīti sev līdzi!
Tā kā Ziagen satur abakavīru, dažiem pacientiem, kuri lieto Ziagen, var attīstīties hipersensitivitātes reakcija (smaga alerģiska reakcija), kas var būt bīstama dzīvībai, ja Ziagen lietošana tiek turpināta. NEKAVĒJOTIES SAZINIETIES AR SAVU ĀRSTU, lai uzzinātu, vai Jums ir jāpārtrauc lietot Ziagen, ja: 1) Jums rodas ādas izsitumi VAI 2) Jums rodas viens vai vairāki simptomi no vismaz DIVĀM sekojošām grupām:
- drudzis - elpas trūkums, kakla sāpes vai klepus - slikta dūša vai vemšana, vai caureja, vai sāpes vēderā - stiprs nogurums vai sāpes dažādās ķermeņa vietās, vai slikta vispārējā pašsajūta Ja Jūs esat pārtraucis Ziagen lietošanu šīs reakcijas dēļ, Jūs vairs NEKAD NEDRĪKSTAT LIETOT Ziagen vai kādu citu abakavīru saturošu medikamentu (piem., Kivexa, Trizivir vai Triumeq), jo tas var dažu stundu laikā izraisīt dzīvībai bīstamu asinsspiediena pazemināšanos vai nāvi.
(skatīt kartītes otru pusi)
2. PUSE Jums nekavējoties jāsazinās ar savu ārstu, ja Jūs domājat, ka Jums ir hipersensitivitātes reakcija pret Ziagen. Lūdzu, uzrakstiet zemāk informāciju par savu ārstu : Ārsta uzvārds:…………………………………… Tālrunis:……………………………….. Ja Jūsu ārsts nav pieejams, Jums nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība citur (piem., tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā). Lai iegūtu vispārēju informāciju par Ziagen, sazinieties ar …… pa tālruni ….. (šeit tiks ievietots vietējās pārstāvniecības nosaukums un tālruņa numurs)
53

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
54

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Ziagen 300 mg apvalkotās tabletes Abacavir

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

-

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

-

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

-

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja

šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

SVARĪGI — paaugstinātas jutības reakcijas Ziagen satur abakavīru (kas ir arī tādu zāļu kā Kivexa, Triumeq un Trizivir aktīvā viela). Dažiem cilvēkiem, kuri lieto abakavīru, var rasties paaugstinātas jutības reakcija (nopietna alerģiska reakcija), kura var būt dzīvībai bīstama, ja viņi turpina lietot abakavīru saturošas zāles.
Jums uzmanīgi jāizlasa visa informācija, kas sniegta zem virsraksta “Paaugstinātas jutības reakcijas” 4. punktā.
Ziagen iepakojumā ir brīdinājuma kartīte, kuras uzdevums ir atgādināt Jums un medicīniskajam personālam par paaugstinātu jutību pret abakavīru. Izņemiet šo kartīti un vienmēr nēsājiet sev līdz.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Ziagen un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Ziagen lietošanas 3. Kā lietot Ziagen 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Ziagen 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Ziagen un kādam nolūkam to lieto
Ziagen lieto HIV (cilvēka imūndeficīta vīrusa) infekcijas ārstēšanai.
Ziagen aktīvā viela ir abakavīrs. Abakavīrs pieder antiretrovīrusu zāļu grupai, ko sauc par nukleozīdu analogu reversās transkriptāzes inhibitoriem (NRTI).
Ziagen pilnībā neizārstē HIV infekciju, bet samazina vīrusu daudzumu organismā un neļauj tam palielināties. Ziagen arī palielina CD4 šūnu skaitu asinīs. CD4 šūnas ir leikocītu veids, kam ir svarīga loma, palīdzot Jūsu organismam cīnīties ar infekciju.
Visi cilvēki uz ārstēšanu ar Ziagen nereaģē vienādi. Jūsu ārsts sekos līdzi ārstēšanas efektivitātei.

2. Kas Jums jāzina pirms Ziagen lietošanas
Nelietojiet Ziagen šādos gadījumos • Ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret abakavīru (vai kādām citām abakavīru saturošām
zālēm, piemēram, Trizivir, Triumeq vai Kivexa) vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Uzmanīgi izlasiet visu informāciju par paaugstinātas jutības reakcijām 4. punktā. Ja domājat, ka tas ir attiecināms uz Jums, konsultējieties ar ārstu.

55

Īpaša piesardzība, lietojot Ziagen, nepieciešama šādos gadījumos Dažiem cilvēkiem, kuri lieto Ziagen HIV ārstēšanai, ir lielāks nopietnu blakusparādību risks. Jums jāapzinās šāds papildu risks: • ja Jums ir vidēji smaga vai smaga aknu slimība; • ja Jums jebkad ir bijusi aknu slimība, arī B vai C hepatīts; • ja Jums ir izteikta aptaukošanās (īpaši, ja esat sieviete); • ja Jums ir smaga nieru slimība.
Aprunājieties ar ārstu, ja kaut kas no iepriekš minētā ir attiecināms uz Jums. Jums zāļu lietošanas laikā var būt jāveic papildu pārbaudes, arī asins analīzes. Vairāk informācijas skatīt 4. punktā.
Paaugstinātas jutības reakcijas pret abakavīru Arī pacientiem, kuriem nav HLA-B*5701 gēna, tomēr var rasties paaugstinātas jutības reakcija (nopietna alerģiska reakcija).
Uzmanīgi izlasiet visu informāciju par paaugstinātas jutības reakcijām šīs lietošanas instrukcijas 4. punktā.
Sirdslēkmes risks Nevar izslēgt, ka abakavīrs varētu palielināt sirdslēkmes risku.
Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir sirdsdarbības traucējumi, Jūs smēķējat vai ja Jums ir citas slimības, kuras varētu palielināt sirds slimību risku, piemēram, paaugstināts asinsspiediens vai diabēts. Nepārtrauciet lietot Ziagen, ja vien to neiesaka darīt ārsts.
Pievērsiet uzmanību nozīmīgiem simptomiem Dažiem cilvēkiem, kuri lieto zāles HIV infekcijas ārstēšanai, var rasties citi iespējami nopietni traucējumi. Jums jāzina, kādām svarīgām pazīmēm un simptomiem jāpievērš uzmanība, lietojot Ziagen.
Izlasiet informāciju “Citas iespējamās blakusparādības, lietojot kombinēto terapiju HIV ārstēšanai” šīs lietošanas instrukcijas 4. punktā.
Sargiet citus cilvēkus HIV infekcija izplatās seksuālu kontaktu ceļā, stājoties dzimumattiecībās ar inficētu personu, vai pārnesot inficētas asinis (piemēram, lietojot vienu injekciju adatu). Lai gan efektīvas pretretrovīrusu terapijas rezultātā risks mazinās, tomēr Jūs varat turpināt izplatīt HIV arī šo zāļu lietošanas laikā. Pārrunājiet ar savu ārstu nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai izvairītos no citu cilvēku inficēšanas.
Citas zāles un Ziagen Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, ieskaitot augu izcelsmes zāles, vai citas zāles, ko var iegādāties bez receptes. Atcerieties pastāstīt ārstam vai farmaceitam, ja Ziagen lietošanas laikā sākat lietot jaunas zāles.
Dažas zāles mijiedarbojas ar Ziagen. Pie tām pieder:
• fenitoīns epilepsijas ārstēšanai. Pastāstiet savam ārstam, ja lietojat fenitoīnu. Jūsu ārstam Ziagen lietošanas laikā var būt Jūs jānovēro;
• metadons, ko lieto kā heroīna aizvietotāju. Abakavīrs palielina ātrumu, ar kādu metadons tiek izvadīts no organisma. Ja Jūs lietojat metadonu, tiks veiktas pārbaudes, vai Jums nav radušies abstinences simptomi. Var būt nepieciešams mainīt metadona devu. Pastāstiet savam ārstam, ja lietojat metadonu.
56

Grūtniecība Ziagen neiesaka lietot grūtniecības laikā. Ziagen un līdzīgas zāles var izraisīt blakusparādības vēl nedzimušiem bērniem. Ja Jūs esat lietojusi Ziagen grūtniecības laikā, Jūsu ārsts var noteikt regulāri veikt asins analīzes un citas diagnostiskās pārbaudes, lai novērotu bērna attīstību. Bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas NRTI, ieguvums no aizsardzības pret HIV attaisno blakusparādību risku.
Barošana ar krūti HIV pozitīvas sievietes nedrīkst barot bērnu ar krūti, jo HIV infekcija ar mātes piena starpniecību var nonākt bērna organismā. Neliels daudzums Ziagen sastāvdaļu arī var nonākt mātes pienā. Ja barojat bērnu ar krūti vai domājat to darīt,
nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus, ja nejūtaties labi.
3. Kā lietot Ziagen
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam. Norijiet tabletes, uzdzerot nedaudz ūdens. Ziagen var lietot ēdienreižu laikā vai neatkarīgi no tām. Ja nevarat norīt tableti(-es), tās var sasmalcināt un kombinēt ar nelielu daudzumu pārtikas vai dzēriena; visa deva jāiedzer uzreiz. Regulāri sazinieties ar ārstu Ziagen palīdz kontrolēt Jūsu stāvokli. Lai nepieļautu slimības progresēšanu, Jums tas jālieto katru dienu. Jums joprojām var rasties citas infekcijas un slimības, kas saistītas ar HIV infekciju.
Uzturiet kontaktu ar ārstu un nepārtrauciet lietot Ziagen bez ārsta ziņas.
Cik daudz zāļu lietot Pieaugušie, pusaudži un bērni ar ķermeņa masu vismaz 25 kg Parastā Ziagen deva ir 600 mg dienā. To var uzņemt, vai nu lietojot vienu 300 mg tableti divreiz dienā, vai divas 300 mg tabletes vienreiz dienā. Bērni vecumā no viena gada ar ķermeņa masu mazāk kā 25 kg Lietotā deva ir atkarīga no bērna ķermeņa masas. Ieteicamās devas ir šādas: • Bērni ar ķermeņa masu vismaz 20 kg un mazāk kā 25 kg: parastā Ziagen deva ir 450 mg. To ir
iespējams saņemt, saskaņā ar ārsta norādījumiem lietojot vai nu 150 mg (pusi tabletes) no rīta un 300 mg (vienu veselu tableti) vakarā, vai 450 mg (pusotru tableti) vienu reizi dienā. • Bērni ar ķermeņa masu vismaz 14 kg un mazāk kā 20 kg: parastā Ziagen deva ir 300 mg. To ir iespējams saņemt, saskaņā ar ārsta norādījumiem lietojot vai nu 150 mg (pusi tabletes) divas reizes dienā, vai 300 mg (vienu veselu tableti) vienu reizi dienā. Tableti var dalīt vienādās daļās. Bērnu, kuri vecāki par trim mēnešiem un kuru ķermeņa masa ir mazāka par 14 kg, vai tādu cilvēku, kuriem nepieciešama par parasto mazāka deva vai kuri nevar lietot tabletes, ārstēšanai ir pieejams arī iekšķīgi lietojams šķīdums (20 mg abakavīra/ml).
57

Ja esat lietojis Ziagen vairāk nekā noteikts Ja Jūs nejauši esat lietojis Ziagen vairāk nekā noteikts, pastāstiet par to savam ārstam vai farmaceitam vai sazinieties ar tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu, lai saņemtu ieteikumus par tālāko rīcību.
Ja esat aizmirsis lietot Ziagen Ja esat aizmirsis vienu devu, lietojiet to, tiklīdz atceraties. Pēc tam turpiniet ārstēšanu, kā iepriekš. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ir svarīgi lietot Ziagen regulāri, jo neregulāras lietošanas gadījumā Jums var būt lielāka paaugstinātas jutības reakcijas rašanās iespēja.
Ja esat pārtraucis lietot Ziagen Ja jebkāda iemesla dēļ esat pārtraucis lietot Ziagen, jo īpaši, ja domājat, ka Jums ir blakusparādības, vai citas slimības dēļ:
pirms atsākt lietošanu, konsultējieties ar ārstu. Jūsu ārsts pārbaudīs, vai simptomi bija saistīti ar paaugstinātas jutības reakciju. Ja ārsts uzskatīs, ka tie varētu būt saistīti, Jums norādīs nekad vairs nelietot Ziagen vai jebkuras citas abakavīru saturošas zāles (piemēram, Triumeq, Trizivir vai Kivexa). Ir svarīgi ievērot šo ieteikumu.
Ja Jūsu ārsts teiks, ka Jūs varat atsākt lietot Ziagen, pirmās devas Jums var lūgt lietot vietā, kur Jums nepieciešamības gadījumā būs tūlīt pieejama medicīniskā palīdzība.
4. Iespējamās blakusparādības
HIV infekcijas ārstēšanas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs. Tas daļēji tiek saistīts ar veselības atgūšanu un dzīvesveidu, bet lipīdu līmeņa izmaiņu gadījumā – dažreiz arī ar zālēm pret HIV. Jūsu ārsts veiks izmeklējumus, lai atklātu šīs izmaiņas.
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums tiek ārstēta HIV infekcija, var būt grūti noteikt, vai attiecīgais simptoms ir Ziagen vai citu lietoto zāļu blakusparādība vai HIV slimības izpausme. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi pārrunāt ar savu ārstu visas Jūsu veselības stāvokļa izmaiņas.
Arī pacientiem, kuriem nav HLA-B*5701 gēna, tomēr var rasties paaugstinātas jutības reakcija (nopietna alerģiska reakcija), kas aprakstīta šīs lietošanas instrukcijas sadaļā “Paaugstinātas jutības reakcijas”.
Ir ļoti svarīgi, lai Jūs izlasītu un izprastu informāciju par šo nopietno reakciju.
Bez tālāk minētajām Ziagen blakusparādībām kombinētas HIV terapijas gadījumā var rasties arī citi traucējumi. Ir svarīgi, lai Jūs izlasītu tālāk šajā punktā sniegto informāciju ar virsrakstu "Citas iespējamās blakusparādības kombinētas HIV terapijas gadījumā".
Paaugstinātas jutības reakcijas Ziagen satur abakavīru (kas ir arī Trizivir, Triumeq un Kivexa aktīvā viela). Abakavīrs var izraisīt nopietnu alerģisku reakciju, ko sauc par paaugstinātas jutības reakciju. Šīs paaugstinātās jutības reakcijas biežāk novērotas cilvēkiem, kuri lietojuši abakavīru saturošas zāles.
Kam rodas šādas reakcijas? Ikvienam Ziagen lietotājam var rasties paaugstinātas jutības reakcija pret abakavīru, un tā var būt bīstama dzīvībai, ja tiek turpināta Ziagen lietošana.
58

Ja Jums ir HLA-B*5701 gēns, šādas reakcijas rašanās iespējamība ir lielāka (taču reakcija var būt arī tad, ja Jums nav šī gēna). Pirms Ziagen parakstīšanas Jums vajadzētu būt noteiktam šim gēnam. Ja zināt, ka Jums ir šis gēns, pirms Ziagen lietošanas informējiet par to ārstu. Aptuveni 3 – 4 no katriem 100 pacientiem, kuri klīniskā pētījumā lietoja abakavīru un kuriem nebija HLA-B*5701 gēna, radās paaugstinātas jutības reakcija.
Kādi ir simptomi? Biežākie simptomi ir: • drudzis (augsta temperatūra) un izsitumi uz ādas.
Citi bieži simptomi ir: • slikta dūša, vemšana, caureja, vēdersāpes, izteikts nogurums.
Citi simptomi ir šādi: sāpes locītavās vai muskuļos, kakla pietūkums, elpas trūkums, sāpes kaklā, klepus, epizodiskas galvassāpes, acu iekaisums (konjunktivīts), čūlas mutes dobumā, zems asinsspiediens, tirpšana vai nejutīgums plaukstās un pēdās.
Kad rodas šādas reakcijas? Paaugstinātas jutības reakcijas var sākties jebkurā brīdī Ziagen terapijas laikā, taču lielāka to rašanās iespējamība ir pirmajās 6 ārstēšanas nedēļās.
Ja rūpējaties par bērnu, kurš tiek ārstēts ar Ziagen, ir svarīgi, lai Jūs izprastu informāciju par šo paaugstinātas jutības reakciju. Ja Jūsu bērnam rodas tālāk aprakstītie simptomi, ir svarīgi rīkoties saskaņā ar norādījumiem.
Nekavējoties sazinieties ar ārstu: 1. ja Jums rodas izsitumi uz ādas VAI 2. ja Jums rodas simptomi no vismaz 2 tālāk minētajām grupām:
- drudzis; - elpas trūkums, sāpes kaklā vai klepus; - slikta dūša vai vemšana, caureja vai vēdersāpes; - izteikts nogurums vai sāpes dažādās ķermeņa vietās, vai slikta vispārējā pašsajūta. Jūsu ārsts Jums var ieteikt pārtraukt lietot Ziagen.
Ja esat pārtraucis lietot Ziagen
Ja esat pārtraucis lietot Ziagen paaugstinātas jutības reakcijas dēļ, Jūs NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NEDRĪKSTAT ATKĀRTOTI lietot Ziagen vai jebkuras citas abakavīru saturošas zāles (piemēram, Trizivir, Triumeq vai Kivexa). Pretējā gadījumā Jums dažu stundu laikā iespējama bīstama asinsspiediena pazemināšanās, kā rezultātā var iestāties nāve.
Ja jebkāda iemesla dēļ esat pārtraucis lietot Ziagen, jo īpaši, ja domājat, ka Jums ir blakusparādības, vai citas slimības dēļ:
pirms atsākt lietošanu, konsultējieties ar ārstu. Jūsu ārsts pārbaudīs, vai simptomi bija saistīti ar paaugstinātas jutības reakciju. Ja ārsts uzskatīs, ka tā varētu būt, Jums norādīs nekad vairs nelietot Ziagen vai jebkuras citas abakavīru saturošas zāles (piemēram, Trizivir, Triumeq vai Kivexa). Ir svarīgi ievērot šo ieteikumu.
Dažkārt reakcijas pēc abakavīra lietošanas atsākšanas radušās cilvēkiem, kuriem pirms lietošanas pārtraukšanas bijis tikai viens brīdinājuma kartītē norādītais simptoms.
Ļoti retos gadījumos reakcijas pēc abakavīra lietošanas atsākšanas radušās cilvēkiem, kuriem pirms lietošanas pārtraukšanas nav bijis neviena simptoma.
Ja Jūsu ārsts teiks, ka Jūs varat atsākt lietot Ziagen, pirmās devas Jums var lūgt lietot vietā, kur Jums nepieciešamības gadījumā būs tūlīt pieejama medicīniskā palīdzība.
59

Ja Jums ir paaugstināta jutība pret Ziagen, atdodiet visas neizlietotās Ziagen tabletes atpakaļ, lai tās tiktu likvidētas drošā veidā. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Ziagen iepakojumā ir brīdinājuma kartīte, lai atgādinātu Jums un medicīnas darbiniekiem par paaugstinātas jutības reakcijām. Atdaliet šo kartīti un vienmēr nēsājiet to sev līdzi.
Biežas blakusparādības Tās var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem: • paaugstinātas jutības reakcija; • slikta dūša (nelabums); • galvassāpes; • vemšana; • caureja; • ēstgribas zudums; • nogurums, enerģijas trūkums; • drudzis (augsta temperatūra) • izsitumi uz ādas.
Retas blakusparādības Tās var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem: • aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts).
Ļoti retas blakusparādības Tās var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem: • izsitumi uz ādas, kas var veidot pūšļus un izskatīties kā nelieli mērķi (tumšs laukums vidū, ko
aptver bālāka zona, ar tumšu gredzenu ap malu) (erythema multiforme); • izplatīti izsitumi ar pūšļiem un ādas lobīšanos, jo īpaši ap muti, degunu, acīm un dzimumorgāniem
(Stīvensa-Džonsona sindroms), un smagāka forma, kad rodas plaša ādas lobīšanās, kas skar vairāk nekā 30% ķermeņa virsmas (toksiskā epidermālā nekrolīze) ; • laktacidoze (pārāk liels pienskābes daudzums asinīs).
Ja pamanāt jebkuru no šiem simptomiem, steidzami sazinieties ar ārstu.
Ja Jums rodas blakusparādības Ja Jūs novērojat kādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas, vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu, izstāstiet to savam ārstam vai farmaceitam.
Citas iespējamās blakusparādības kombinētās HIV terapijas gadījumā Ziagen ietveroša kombinētā terapija HIV ārstēšanas laikā var izraisīt citu traucējumu rašanos.
Infekcijas un iekaisuma simptomi
Iespējams senu infekciju uzliesmojums Cilvēkiem ar progresējošu HIV infekciju (AIDS) ir novājināta imūnsistēma, un viņiem ir lielāka nopietnu (oportūnistisku) infekciju rašanās iespējamība. Uzsākot šādu cilvēku ārstēšanu, viņiem var uzliesmot senas, slēptas infekcijas, izraisot iekaisuma pazīmes un simptomus. Iespējams, ka šādu simptomu rašanās cēlonis ir organisma imūnsistēmas nostiprināšanās tiktāl, ka organisms sāk cīņu ar šīm infekcijām. Simptomi parasti ir drudzis kopā ar kādu no turpmāk minētajām pazīmēm:
• galvassāpes; • vēdera sāpes; • apgrūtināta elpošana.
60

Retos gadījumos, imūnsistēmai nostiprinoties, tā var uzbrukt arī veseliem ķermeņa audiem (autoimūni traucējumi). Autoimūnu traucējumu simptomi var rasties daudzus mēnešus pēc tam, kad uzsākāt zāļu lietošanu HIV infekcijas ārstēšanai. Simptomi var būt šādi:
• sirdsklauves (ātra vai neregulāra sirdsdarbība) vai trīce, • hiperaktivitāte (pārmērīgs nemiers un kustīgums), • vājums, kas sākas plaukstās un pēdās un izplatās uz augšu rumpja virzienā.
Ja Jums Ziagen lietošanas laikā rodas jebkādi infekcijas simptomi, nekavējoties informējiet par to ārstu. Nelietojiet citas zāles infekcijas ārstēšanai, nekonsultējoties ar ārstu.
Jums var rasties problēmas ar kauliem Dažiem cilvēkiem, kas lieto kombinētu terapiju HIV ārstēšanai, rodas stāvoklis, ko dēvē par osteonekrozi. Tā gadījumā atmirst kaulaudu daļas nepietiekamas asinsapgādes dēļ. Lielāka šī stāvokļa rašanās iespējamība ir cilvēkiem: • kas kombinēto terapiju lietojuši ilgstoši; • kas vienlaikus lieto kortikosteroīdu grupas pretiekaisuma līdzekļus; • kas lieto alkoholu; • kam ir ļoti novājināta imūnsistēma; • kam ir liekā ķermeņa masa. Osteonekrozes pazīmes ir šādas: • stīvums locītavās; • sāpes un smelgšana (īpaši gurnos, ceļgalos vai plecos); • apgrūtinātas kustības. Ja konstatējat kādu no šiem simptomiem,
ziņojiet par to savam ārstam.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Ziagen
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 C.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Ziagen satur Katra Ziagen apvalkotā tablete ar dalījuma līniju satur 300 mg aktīvās vielas abakavīra (sulfāta veidā).
61

Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, nātrija cietes glikolāts, magnija stearāts un bezūdens koloidālais silīcija dioksīds tabletes kodolā. Tabletes apvalks satur triacetīnu, metilhidroksipropilcelulozi, titāna dioksīdu, polisorbātu 80 un dzelteno dzelzs oksīdu. Ziagen ārējais izskats un iepakojums Ziagen apvalkotajām tabletēm abās pusēs ir iegravēts ‘GX 623’. Tabletes ar dalījuma līniju ir dzeltenas, veidotas kapsulas formā un iepakotas blisteros pa 60 tabletēm. Reģistrācijas apliecības īpašnieks ViiV Healthcare BV, Huis ter Heideweg 62, 3705 LZ Zeist, Nīderlande Ražotājs Glaxo Operations UK Ltd. (tirgū — Glaxo Wellcome Operations), Priory Street, Ware, Hertfordshire SG 12 0DJ, Lielbritānija GlaxoSmithKline Pharmaceuticals S.A., ul. Grunwaldzka 189, 60-322 Poznan, Polija.
62

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību.

België/Belgique/Belgien ViiV Healthcare sprl/bvba Tél/Tel: + 32 (0) 10 85 65 00

Lietuva GlaxoSmithKline Lietuva UAB Tel: + 370 5 264 90 00 [email protected]

България ГлаксоСмитКлайн ЕООД Teл.: + 359 2 953 10 34

Luxembourg/Luxemburg ViiV Healthcare sprl/bvba Belgique/Belgien Tél/Tel: + 32 (0) 10 85 65 00

Česká republika GlaxoSmithKline s.r.o. Tel: + 420 222 001 111 [email protected]

Magyarország GlaxoSmithKline Kft. Tel.: + 36 1 225 5300

Danmark GlaxoSmithKline Pharma A/S Tlf: + 45 36 35 91 00 [email protected]

Malta GlaxoSmithKline Malta Tel: + 356 21 238131

Deutschland ViiV Healthcare GmbH Tel.: + 49 (0)89 203 0038-10 [email protected]

Nederland ViiV Healthcare BV Tel: + 31 (0)30 6986060 [email protected]

Eesti GlaxoSmithKline Eesti OÜ Tel: + 372 6676 900 [email protected]

Norge GlaxoSmithKline AS Tlf: + 47 22 70 20 00 [email protected]

Ελλάδα GlaxoSmithKline A.E.B.E. Τηλ: + 30 210 68 82 100

Österreich GlaxoSmithKline Pharma GmbH Tel: + 43 (0)1 97075 0 [email protected]

España Laboratorios ViiV Healthcare, S.L. Tel: + 34 902 051 260 [email protected]

Polska GSK Services Sp. z o.o. Tel.: + 48 (0)22 576 9000

France ViiV Healthcare SAS Tél.: + 33 (0)1 39 17 6969 [email protected]

Portugal VIIV HEALTHCARE, UNIPESSOAL, LDA Tel: + 351 21 094 08 01 [email protected]

Hrvatska GlaxoSmithKline d.o.o. Tel: + 385 1 6051 999

România GlaxoSmithKline (GSK) S.R.L. Tel: + 4021 3028 208

63

Ireland GlaxoSmithKline (Ireland) Limited Tel: + 353 (0)1 4955000
Ísland Vistor hf. Sími: +354 535 7000
Italia ViiV Healthcare S.r.l Tel: + 39 (0)45 9212611
Κύπρος GlaxoSmithKline (Cyprus) Ltd Τηλ: + 357 22 39 70 00 [email protected]
Latvija GlaxoSmithKline Latvia SIA Tel: + 371 67312687 [email protected]

Slovenija GlaxoSmithKline d.o.o. Tel: + 386 (0)1 280 25 00 [email protected]
Slovenská republika GlaxoSmithKline Slovakia s. r. o. Tel: + 421 (0)2 48 26 11 11 [email protected]
Suomi/Finland GlaxoSmithKline Oy Puh/Tel: + 358 (0)10 30 30 30 [email protected]
Sverige GlaxoSmithKline AB Tel: + 46 (0)8 638 93 00 [email protected]
United Kingdom ViiV Healthcare UK Limited Tel: + 44 (0)800 221441 [email protected]

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu

64

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Ziagen 20 mg/ml šķīdums iekšķīgai lietošanai Abacavir

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

-

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

-

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

-

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja

šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

-

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas

arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

SVARĪGI — paaugstinātas jutības reakcijas
Ziagen satur abakavīru (kas ir arī tādu zāļu kā Kivexa, Triumeq un Trizivir aktīvā viela). Dažiem cilvēkiem, kuri lieto abakavīru, var rasties paaugstinātas jutības reakcija (nopietna alerģiska reakcija), kura var būt dzīvībai bīstama, ja viņi turpina lietot abakavīru saturošas zāles. Jums uzmanīgi jāizlasa visa informācija, kas sniegta zem virsraksta “Paaugstinātas jutības reakcijas” 4. punktā.
Ziagen iepakojumā ir brīdinājuma kartīte, kuras uzdevums ir atgādināt Jums un medicīniskajam personālam par paaugstinātu jutību pret abakavīru. Izņemiet šo kartīti un vienmēr nēsājiet sev līdz.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Ziagen un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Ziagen lietošanas 3. Kā lietot Ziagen 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Ziagen 6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Ziagen un kādam nolūkam to lieto
Ziagen lieto HIV (cilvēka imūndeficīta vīrusa) infekcijas ārstēšanai.
Ziagen aktīvā viela ir abakavīrs. Abakavīrs pieder antiretrovīrusu zāļu grupai, ko sauc par nukleozīdu analogu reversās transkriptāzes inhibitoriem (NRTI).
Ziagen pilnībā neizārstē HIV infekciju, bet samazina vīrusu daudzumu organismā un neļauj tam atkal palielināties. Ziagen arī palielina CD4 šūnu skaitu asinīs. CD4 šūnas ir leikocītu veids, kam ir svarīga loma, palīdzot Jūsu organismam cīnīties ar infekciju.
Visi cilvēki uz ārstēšanu ar Ziagen nereaģē vienādi. Jūsu ārsts sekos līdzi ārstēšanas efektivitātei.

2. Kas Jums jāzina pirms Ziagen lietošanas
Nelietojiet Ziagen šādos gadījumos • Ja Jums ir alerģija pret abakavīru (vai kādām citām abakavīru saturošām zālēm, piemēram,
Trizivir, Triumeq vai Kivexa) vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Uzmanīgi izlasiet visu informāciju par paaugstinātas jutības reakcijām 4. punktā. Ja domājat, ka tas ir attiecināms uz Jums, konsultējieties ar ārstu.

65

Īpaša piesardzība, lietojot Ziagen, nepieciešama šādos gadījumos Dažiem cilvēkiem, kuri lieto Ziagen HIV ārstēšanai, ir lielāks nopietnu blakusparādību risks. Jums jāapzinās šāds papildu risks: • ja Jums ir vidēji smaga vai smaga aknu slimība; • ja Jums jebkad ir bijusi aknu slimība, arī B vai C hepatīts; • ja Jums ir izteikta aptaukošanās (īpaši, ja esat sieviete); • ja Jums ir smaga nieru slimība.
Aprunājieties ar ārstu, ja kaut kas no iepriekš minētā ir attiecināms uz Jums. Jums zāļu lietošanas laikā var būt jāveic papildu pārbaudes, arī asins analīzes. Vairāk informācijas skatīt 4. punktā.
Paaugstinātas jutības reakcijas pret abakavīru Arī pacientiem, kuriem nav HLA-B*5701 gēna, tomēr var rasties paaugstinātas jutības reakcija (nopietna alerģiska reakcija).
Uzmanīgi izlasiet visu informāciju par paaugstinātas jutības reakcijām šīs lietošanas instrukcijas 4. punktā.
Sirdslēkmes risks Nevar izslēgt, ka abakavīrs varētu palielināt sirdslēkmes risku.
Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir sirdsdarbības traucējumi, Jūs smēķējat vai ja Jums ir citas slimības, kuras varētu palielināt sirds slimību risku, piemēram, paaugstināts asinsspiediens vai diabēts. Nepārtrauciet lietot Ziagen, ja vien to neiesaka darīt ārsts.
Pievērsiet uzmanību nozīmīgiem simptomiem Dažiem cilvēkiem, kuri lieto zāles HIV infekcijas ārstēšanai, var rasties citi iespējami nopietni traucējumi. Jums jāzina, kādām svarīgām pazīmēm un simptomiem jāpievērš uzmanība, lietojot Ziagen.
Izlasiet informāciju “Citas iespējamās blakusparādības, lietojot kombinēto terapiju HIV ārstēšanai” šīs lietošanas instrukcijas 4. punktā.
Sargiet citus cilvēkus HIV infekcija izplatās seksuālu kontaktu ceļā, stājoties dzimumattiecībās ar inficētu personu, vai pārnesot inficētas asinis (piemēram, lietojot vienu injekciju adatu). Lai gan efektīvas pretretrovīrusu terapijas rezultātā risks mazinās, tomēr Jūs varat turpināt izplatīt HIV arī šo zāļu lietošanas laikā. Pārrunājiet ar savu ārstu nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai izvairītos no citu cilvēku inficēšanas.
Citas zāles un Ziagen Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, ieskaitot augu izcelsmes zāles, vai citas zāles, ko var iegādāties bez receptes. Atcerieties pastāstīt ārstam vai farmaceitam, ja Ziagen lietošanas laikā sākat lietot jaunas zāles.
Dažas zāles mijiedarbojas ar Ziagen. Pie tām pieder:
• fenitoīns epilepsijas ārstēšanai. Pastāstiet savam ārstam, ja lietojat fenitoīnu. Jūsu ārstam Ziagen lietošanas laikā var būt Jūs jānovēro;
• metadons, ko lieto kā heroīna aizvietotāju. Abakavīrs palielina ātrumu, ar kādu metadons tiek izvadīts no organisma. Ja Jūs lietojat metadonu, tiks veiktas pārbaudes, vai Jums nav radušies abstinences simptomi. Var būt nepieciešams mainīt metadona devu. Pastāstiet savam ārstam, ja lietojat metadonu.
66

Grūtniecība Ziagen neiesaka lietot grūtniecības laikā. Ziagen un līdzīgas zāles var izraisīt blakusparādības vēl nedzimušiem bērniem. Ja Jūs esat lietojusi Ziagen grūtniecības laikā, Jūsu ārsts var noteikt regulāri veikt asins analīzes un citas diagnostiskās pārbaudes, lai novērotu bērna attīstību. Bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas NRTI, ieguvums no aizsardzības pret HIV attaisno blakusparādību risku.
Barošana ar krūti HIV pozitīvas sievietes nedrīkst barot bērnu ar krūti, jo HIV infekcija ar mātes piena starpniecību var nonākt bērna organismā. Neliels daudzums Ziagen sastāvdaļu arī var nonākt mātes pienā. Ja barojat bērnu ar krūti vai domājat to darīt,
nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus, ja Jūs nejūtaties labi.
Svarīga informācija par kādu no Ziagen šķīduma iekšķīgai lietošanai sastāvdaļām
Šīs zāles satur saldinātāju sorbītu (aptuveni 5 g katrā 15 ml devā), kam var būt viegla caureju izraisoša iedarbība. Nelietojiet sorbītu saturošas zāles, ja Jums ir iedzimta fruktozes nepanesība. Sorbīta enerģētiskā vērtība ir 2,6 kcal/g.
Ziagen satur arī konservantus (parahidroksibenzoātus), kas var izraisīt alerģiskas reakcijas (iespējams, vēlīnas).
3. Kā lietot Ziagen
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam. Ziagen var lietot ēdienreižu laikā vai neatkarīgi no tām. Regulāri sazinieties ar ārstu Ziagen palīdz kontrolēt Jūsu stāvokli. Lai nepieļautu slimības progresēšanu, Jums tas jālieto katru dienu. Jums joprojām var rasties citas infekcijas un slimības, kas saistītas ar HIV infekciju.
Uzturiet kontaktu ar ārstu un nepārtrauciet lietot Ziagen bez ārsta ziņas.
Cik daudz zāļu lietot Pieaugušie, pusaudži un bērni ar ķermeņa masu vismaz 25 kg Parastā Ziagen deva ir 600 mg (30 ml) dienā. To var uzņemt, vai nu lietojot 300 mg (15 ml) divreiz dienā, vai 600 mg (30 ml) vienreiz dienā. Bērni vecumā no trim mēnešiem ar ķermeņa masu mazāk kā 25 kg Deva ir atkarīga no bērna ķermeņa masas. Ieteicamā deva ir 8 mg/kg divreiz dienā vai 16 mg/kg vienreiz dienā līdz maksimālajai kopējai dienas devai 600 mg dienā. Kā nomērīt devu un lietot zāles Precīzai devas nomērīšanai izmantojiet iepakojumam pievienoto šļirci iekšķīgi lietojamo zāļu dozēšanai. Pilna šļirce satur 10 ml šķīduma.
1. Noņemiet pudeles vāciņu. Novietojiet to drošā vietā. 2. Stingri turiet pudeli. Iespiediet plastmasas adapteru pudeles kakliņā. 3. Cieši ievietojiet šļirci adapterā. 4. Apgrieziet pudeli otrādi. 5. Velciet uz āru šļirces virzuli, līdz šļircē ir pirmā daļa no Jūsu pilnās devas. 6. Apgrieziet pudeli ar pareizo galu uz augšu. Izņemiet šļirci no adaptera.
67

7. Ievietojiet šļirci mutē, šļirces galu spiežot pret vaiga iekšpusi. Lēni spiediet virzuli uz iekšu, lai būtu laiks norīt zāles. Nespiediet pārāk stipri, jo spēcīga strūkla pret rīkles mugurējo sienu var izraisīt aizrīšanos.
8. Atkārtojiet 3.–7. punktā aprakstītās darbības, līdz ir saņemta visa deva. Piemēram, ja Jūsu deva ir 30 ml, Jums jālieto 3 pilnas šļirces zāļu.
9. Izņemiet šļirci no pudeles un rūpīgi nomazgājiet aukstā ūdenī. Pirms atkārtotas lietošanas ļaujiet tai pilnībā nožūt.
10. Ar vāciņu cieši aizveriet pudeli, atstājot adapteru vietā.
Ja esat lietojis Ziagen vairāk nekā noteikts Ja Jūs nejauši esat lietojis Ziagen vairāk nekā noteikts, pastāstiet par to savam ārstam vai farmaceitam vai sazinieties ar tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu, lai saņemtu ieteikumus par tālāko rīcību.
Ja esat aizmirsis lietot Ziagen Ja esat aizmirsis vienu devu, lietojiet to, tiklīdz atceraties. Pēc tam turpiniet ārstēšanu, kā iepriekš. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ir svarīgi lietot Ziagen regulāri, jo neregulāras lietošanas gadījumā Jums var būt lielāka paaugstinātas jutības reakcijas rašanās iespējamība.
Ja esat pārtraucis lietot Ziagen Ja jebkāda iemesla dēļ esat pārtraucis lietot Ziagen, jo īpaši, ja domājat, ka Jums ir blakusparādības, vai citas slimības dēļ:
pirms atsākt lietošanu, konsultējieties ar ārstu. Jūsu ārsts pārbaudīs, vai simptomi bija saistīti ar paaugstinātas jutības reakciju. Ja ārsts uzskatīs, ka tie varētu būt saistīti, Jums norādīs nekad vairs nelietot Ziagen vai jebkuras citas abakavīru saturošas zāles (piemēram, Triumeq, Trizivir vai Kivexa). Ir svarīgi ievērot šo ieteikumu.
Ja Jūsu ārsts teiks, ka Jūs varat atsākt lietot Ziagen, pirmās devas Jums var lūgt lietot vietā, kur Jums nepieciešamības gadījumā būs tūlīt pieejama medicīniskā palīdzība.
4. Iespējamās blakusparādības
HIV infekcijas ārstēšanas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs. Tas daļēji tiek saistīts ar veselības atgūšanu un dzīvesveidu, bet lipīdu līmeņa izmaiņu gadījumā – dažreiz arī ar zālēm pret HIV. Jūsu ārsts veiks izmeklējumus, lai atklātu šīs izmaiņas.
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums tiek ārstēta HIV infekcija, var būt grūti noteikt, vai attiecīgais simptoms ir Ziagen vai citu lietoto zāļu blakusparādība vai HIV slimības izpausme. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi pārrunāt ar savu ārstu visas Jūsu veselības stāvokļa izmaiņas.
Arī pacientiem, kuriem nav HLA-B*5701 gēna, tomēr var rasties paaugstinātas jutības reakcija (nopietna alerģiska reakcija), kas aprakstīta šīs lietošanas instrukcijas sadaļā “Paaugstinātas jutības reakcijas”.
Ir ļoti svarīgi, lai Jūs izlasītu un izprastu informāciju par šo nopietno reakciju.
Bez tālāk minētajām Ziagen blakusparādībām kombinētas HIV terapijas gadījumā var rasties arī citi traucējumi.
Ir svarīgi, lai Jūs izlasītu tālāk šajā punktā sniegto informāciju zem virsraksta "Citas iespējamās blakusparādības kombinētas HIV terapijas gadījumā".
Paaugstinātas jutības reakcijas
68

Ziagen satur abakavīru (kas ir arī Trizivir, Triumeq un Kivexa aktīvā viela). Abakavīrs var izraisīt nopietnu alerģisku reakciju, ko sauc par paaugstinātas jutības reakciju. Šīs paaugstinātās jutības reakcijas biežāk novērotas cilvēkiem, kuri lietojuši abakavīru saturošas zāles.
Kam rodas šādas reakcijas? Ikvienam Ziagen lietotājam var rasties paaugstinātas jutības reakcija pret abakavīru, un tā var būt bīstama dzīvībai, ja tiek turpināta Ziagen lietošana. Ja Jums ir HLA-B*5701 gēns, šādas reakcijas rašanās iespējamība ir lielāka (taču reakcija var būt arī tad, ja Jums nav šī gēna). Pirms Ziagen parakstīšanas Jums vajadzētu būt noteiktam šim gēnam. Ja zināt, ka Jums ir šis gēns, pirms Ziagen lietošanas informējiet par to ārstu.
Aptuveni 3 – 4 no katriem 100 pacientiem, kuri klīniskā pētījumā lietoja abakavīru un kuriem nebija HLA-B*5701 gēna, radās paaugstinātas jutības reakcija.
Kādi ir simptomi? Biežākie simptomi ir: • drudzis (augsta temperatūra) un izsitumi uz ādas.
Citi bieži simptomi ir: • slikta dūša, vemšana, caureja, vēdersāpes, izteikts nogurums.
Citi simptomi ir šādi: sāpes locītavās vai muskuļos, kakla pietūkums, elpas trūkums, sāpes kaklā, klepus, epizodiskas galvassāpes, acu iekaisums (konjunktivīts), čūlas mutes dobumā, zems asinsspiediens, tirpšana vai nejutīgums plaukstās un pēdās.
Kad rodas šādas reakcijas? Paaugstinātas jutības reakcijas var sākties jebkurā brīdī Ziagen terapijas laikā, taču lielāka to rašanās iespējamība ir pirmajās 6 ārstēšanas nedēļās.
Ja rūpējaties par bērnu, kurš tiek ārstēts ar Ziagen, ir svarīgi, lai Jūs izprastu informāciju par šo paaugstinātas jutības reakciju. Ja Jūsu bērnam rodas tālāk aprakstītie simptomi, ir svarīgi rīkoties saskaņā ar norādījumiem.
Nekavējoties sazinieties ar ārstu: 1. ja Jums rodas izsitumi uz ādas VAI 2. ja Jums rodas simptomi no vismaz 2 tālāk minētajām grupām:
- drudzis; - elpas trūkums, sāpes kaklā vai klepus; - slikta dūša vai vemšana, caureja vai vēdersāpes; - izteikts nogurums vai sāpes dažādās ķermeņa vietās, vai slikta vispārējā pašsajūta. Jūsu ārsts Jums var ieteikt pārtraukt lietot Ziagen.
Ja esat pārtraucis lietot Ziagen
Ja esat pārtraucis lietot Ziagen paaugstinātas jutības reakcijas dēļ, Jūs NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NEDRĪKSTAT ATKĀRTOTI lietot Ziagen vai jebkuras citas abakavīru saturošas zāles (piemēram, Trizivir, Triumeq vai Kivexa). Pretējā gadījumā Jums dažu stundu laikā iespējama bīstama asinsspiediena pazemināšanās, kā rezultātā var iestāties nāve.
Ja jebkāda iemesla dēļ esat pārtraucis lietot Ziagen, jo īpaši, ja domājat, ka Jums ir blakusparādības, vai citas slimības dēļ:
pirms atsākt lietošanu, konsultējieties ar ārstu. Jūsu ārsts pārbaudīs, vai simptomi bija saistīti ar paaugstinātas jutības reakciju. Ja ārsts uzskatīs, ka tā varētu būt, Jums norādīs nekad vairs nelietot Ziagen vai jebkuras citas abakavīru saturošas zāles (piemēram, Trizivir, Triumeq vai Kivexa). Ir svarīgi ievērot šo ieteikumu.
Dažkārt reakcijas pēc abakavīra lietošanas atsākšanas radušās cilvēkiem, kuriem pirms lietošanas pārtraukšanas bijis tikai viens brīdinājuma kartītē norādītais simptoms.
69

Ļoti retos gadījumos reakcijas pēc abakavīra lietošanas atsākšanas radušās cilvēkiem, kuriem pirms lietošanas pārtraukšanas nav bijis neviena simptoma.
Ja Jūsu ārsts teiks, ka Jūs varat atsākt lietot Ziagen, pirmās devas Jums var lūgt lietot vietā, kur Jums nepieciešamības gadījumā būs tūlīt pieejama medicīniskā palīdzība.
Ja Jums ir paaugstināta jutība pret Ziagen, atdodiet visu neizlietoto Ziagen šķīdumu iekšķīgai lietošanai atpakaļ, lai tas tiktu likvidēts drošā veidā. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Ziagen iepakojumā ir brīdinājuma kartīte, lai atgādinātu Jums un medicīnas darbiniekiem par paaugstinātas jutības reakcijām. Atdaliet šo kartīti un vienmēr nēsājiet to sev līdzi.
Biežas blakusparādības Tās var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem: • paaugstinātas jutības reakcija; • slikta dūša (nelabums); • galvassāpes; • vemšana; • caureja; • ēstgribas zudums; • nogurums, enerģijas trūkums; • drudzis (augsta temperatūra); • izsitumi uz ādas.
Retas blakusparādības Tās var rasties līdz 1 no 1 000 cilvēkiem: • aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts).
Ļoti retas blakusparādības Tās var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem: • izsitumi uz ādas, kas var veidot pūšļus un izskatīties kā nelieli mērķi (tumšs laukums vidū, ko
aptver bālāka zona, ar tumšu gredzenu ap malu) (erythema multiforme); • izplatīti izsitumi ar pūšļiem un ādas lobīšanos, jo īpaši ap muti, degunu, acīm un dzimumorgāniem
(Stīvensa-Džonsona sindroms), un smagāka forma, kad rodas plaša ādas lobīšanās, kas skar vairāk nekā 30% ķermeņa virsmas (toksiskā epidermālā nekrolīze) ; • laktacidoze (pārāk liels pienskābes daudzums asinīs).
Ja pamanāt jebkuru no šiem simptomiem, steidzami sazinieties ar ārstu. Ja Jums rodas blakusparādības
Ja Jūs novērojat kādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas, vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu, izstāstiet to savam ārstam vai farmaceitam.
Citas iespējamās blakusparādības kombinētās HIV terapijas gadījumā Ziagen ietveroša kombinētā terapija HIV ārstēšanas laikā var izraisīt citu traucējumu rašanos.
Infekcijas un iekaisuma simptomi
Iespējams senu infekciju uzliesmojums
70

Cilvēkiem ar progresējošu HIV infekciju (AIDS) ir novājināta imūnsistēma, un viņiem ir lielāka nopietnu (oportūnistisku) infekciju rašanās iespējamība. Uzsākot šādu cilvēku ārstēšanu, viņiem var uzliesmot senas, slēptas infekcijas, izraisot iekaisuma pazīmes un simptomus. Iespējams, ka šādu simptomu rašanās cēlonis ir organisma imūnsistēmas nostiprināšanās tiktāl, ka organisms sāk cīņu ar šīm infekcijām. Simptomi parasti ir drudzis kopā ar kādu no turpmāk minētajām pazīmēm:
• galvassāpes; • vēdera sāpes; • apgrūtināta elpošana.
Retos gadījumos, imūnsistēmai nostiprinoties, tā var uzbrukt arī veseliem ķermeņa audiem (autoimūni traucējumi). Autoimūnu traucējumu simptomi var rasties daudzus mēnešus pēc tam, kad uzsākāt zāļu lietošanu HIV infekcijas ārstēšanai. Simptomi var būt šādi:
• sirdsklauves (ātra vai neregulāra sirdsdarbība) vai trīce, • hiperaktivitāte (pārmērīgs nemiers un kustīgums), • vājums, kas sākas plaukstās un pēdās un izplatās uz augšu rumpja virzienā.
Ja Jums Ziagen lietošanas laikā rodas jebkādi infekcijas simptomi, nekavējoties informējiet par to ārstu. Nelietojiet citas zāles infekcijas ārstēšanai, nekonsultējoties ar ārstu.
Jums var rasties problēmas ar kauliem
Dažiem cilvēkiem, kas lieto kombinētu terapiju HIV ārstēšanai, rodas stāvoklis, ko dēvē par osteonekrozi. Tā gadījumā atmirst kaulaudu daļas nepietiekamas asinsapgādes dēļ. Lielāka šī stāvokļa rašanās iespējamība ir cilvēkiem: • kas kombinēto terapiju lietojuši ilgstoši; • kas vienlaikus lieto kortikosteroīdu grupas pretiekaisuma līdzekļus; • kas lieto alkoholu; • kam ir ļoti novājināta imūnsistēma; • kam ir liekā ķermeņa masa.
Osteonekrozes pazīmes ir šādas: • stīvums locītavās; • sāpes un smelgšana (īpaši gurnos, ceļgalos vai plecos); • apgrūtinātas kustības. Ja konstatējat kādu no šiem simptomiem,
ziņojiet par to savam ārstam.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Ziagen
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 C.
Šķīdums iekšķīgai lietošanai jāiznīcina divus mēnešus pēc pirmreizējas atvēršanas.
71

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi. 6. Iepakojuma saturs un cita informācija Ko Ziagen satur Katrs mililitrs Ziagen šķīduma iekšķīgai lietošanai satur 20 mg aktīvās vielas abakavīra (sulfāta veidā). Citas sastāvdaļas ir 70% sorbīts (E420), saharīna nātrija sāls, nātrija citrāts, bezūdens citronskābe, metilparahidroksibenzoāts (E218), propilparahidroksibenzoāts (E216), propilēnglikols (E1520), maltodekstrīns, pienskābe, gliceriltriacetāts, mākslīga zemeņu un banānu aromātviela, attīrīts ūdens, nātrija hidroksīds un/vai sālsskābe pH korekcijai. Ziagen ārējais izskats un iepakojums Ziagen šķīdums iekšķīgai lietošanai ir dzidrs līdz iedzeltens, kas laika gaitā var kļūt brūns, un tam ir zemeņu/banānu garša. Tas ir iepakots kastītēs, kurās ir balta polietilēna pudele ar bērniem neatveramu vāciņu. Pudelē ir 240 ml (20 mg abakavīra/ml) šķīduma. Iepakojumam pievienota 10 ml šļirce iekšķīgi lietojamā šķīduma dozēšanai un plastmasas adapters pudelei. Reģistrācijas apliecības īpašnieks ViiV Healthcare BV, Huis ter Heideweg 62, 3705 LZ Zeist, Nīderlande Ražotājs Aspen Bad Oldesloe GmbH, Industriestrasse 32-36, 23843 Bad Oldesloe, Vācija vai Glaxo Operations UK Ltd (trading as GlaxoWellcome Operations), Harmire Road, Barnard Castle, Co. Durham DL12 8DT, Lielbritānija vai ViiV Healthcare Trading Services UK Limited, 12 Riverwalk, Citywest Business Campus, Dublin 24, Īrija
72

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību.

België/Belgique/Belgien ViiV Healthcare sprl/bvba Tél/Tel: + 32 (0) 10 85 65 00

Lietuva GlaxoSmithKline Lietuva UAB Tel: + 370 5 264 90 00 [email protected]

България ГлаксоСмитКлайн ЕООД Teл.: + 359 2 953 10 34

Luxembourg/Luxemburg ViiV Healthcare sprl/bvba Belgique/Belgien Tél/Tel: + 32 (0) 10 85 65 00

Česká republika GlaxoSmithKline s.r.o. Tel: + 420 222 001 111 [email protected]

Magyarország GlaxoSmithKline Kft. Tel.: + 36 1 225 5300

Danmark GlaxoSmithKline Pharma A/S Tlf: + 45 36 35 91 00 [email protected]

Malta GlaxoSmithKline Malta Tel: + 356 21 238131

Deutschland ViiV Healthcare GmbH Tel.: + 49 (0)89 203 0038-10 [email protected]

Nederland ViiV Healthcare BV Tel: + 31 (0)30 6986060 [email protected]

Eesti GlaxoSmithKline Eesti OÜ Tel: + 372 6676 900 [email protected]

Norge GlaxoSmithKline AS Tlf: + 47 22 70 20 00 [email protected]

Ελλάδα GlaxoSmithKline A.E.B.E. Τηλ: + 30 210 68 82 100

Österreich GlaxoSmithKline Pharma GmbH Tel: + 43 (0)1 97075 0 [email protected]

España Laboratorios ViiV Healthcare, S.L. Tel: + 34 902 051 260 [email protected]

Polska GSK Services Sp. z o.o. Tel.: + 48 (0)22 576 9000

France ViiV Healthcare SAS Tél.: + 33 (0)1 39 17 6969 [email protected]

Portugal VIIV HEALTHCARE, UNIPESSOAL, LDA Tel: + 351 21 094 08 01 [email protected]

Hrvatska GlaxoSmithKline d.o.o. Tel: + 385 1 6051 999

România GlaxoSmithKline (GSK) S.R.L. Tel: + 4021 3028 208

73

Ireland GlaxoSmithKline (Ireland) Limited Tel: + 353 (0)1 4955000
Ísland Vistor hf. Sími: +354 535 7000
Italia ViiV Healthcare S.r.l Tel: + 39 (0)45 9212611
Κύπρος GlaxoSmithKline (Cyprus) Ltd Τηλ: + 357 22 39 70 00 [email protected]
Latvija GlaxoSmithKline Latvia SIA Tel: + 371 67312687 [email protected]

Slovenija GlaxoSmithKline d.o.o. Tel: + 386 (0)1 280 25 00 [email protected]
Slovenská republika GlaxoSmithKline Slovakia s. r. o. Tel: + 421 (0)2 48 26 11 11 [email protected]
Suomi/Finland GlaxoSmithKline Oy Puh/Tel: + 358 (0)10 30 30 30 [email protected]
Sverige GlaxoSmithKline AB Tel: + 46 (0)8 638 93 00 [email protected]
United Kingdom ViiV Healthcare UK Limited Tel: + 44 (0)800 221441 [email protected]

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu

74


WC500050344

EUROPEAN MEDICINES AGENCY

SCIENCE MEDICINES HEALTH

EMA/305904/2010

EMEA/H/C/252

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Ziagen

abakavirs

Šis dokuments ir Eiropas Publiska novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Ziagen. Taja ir paskaidrots, ka Cilvēkiem paredzēto zaļu komiteja (CHMP) novērtēja šīs zales pirms sniegt pozitīvu reģistrācijas apliecības piešķiršanas atzinumu un ieteikumus par Ziagen lietošanu.

Kas ir Ziagen?

Ziagen ir zales, kas satur aktīvo vielu abakaviru. Tas ir pieejamas ka dzeltenas kapsulas formas tabletes (300 mg), ka arī šķīdums iekšķīgai lietošanai (20 mg/ml).

Kāpēc lieto Ziagen ?

Ziagen lieto kombinacija ar citam pretvīrusu zalēm, lai arstētu pacientus, kas ir inficēti ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV), vīrusu, kas izraisa iegūta imūndeficīta sindromu (AIDS).

Šīs zales var iegadaties tikai pret recepti.

Kā lieto Ziagen ?

Ziagen terapiju drīkst parakstīt tikai arsts ar pieredzi HIV infekcijas kontrolē.

Pirms Ziagen terapijas visus pacientus parbauda, lai parliecinatos, ka viņiem nav gēna, ko dēvē par HLA-B (5701 alēle). Pacientiem ar šo gēnu ir palielinats alerģiskas reakcijas uz abakaviru risks, tapēc Ziagen tiem jalieto tikai tad, ja nav citas terapijas iespējas. Šis tests ieteicams arī tiem pacientiem, kuriem iepriekš noteikta abakavira panesamība un paredzēts atsakt šo zaļu lietošanu.

Pacientiem no 12 gadu vecuma ieteicama Ziagen deva ir 600 mg diena, lietojot vai nu 600 mg vienu reizi diena vai arī 300 mg divas reizes diena. Bērniem (kas jaunaki par 12 gadiem) deva ir atkarīga no ķermeņa svara. Bērni, kas lieto Ziagen, ir rūpīgi janovēro, lai savlaicīgi konstatētu blakusparadības.

An agency of the European Union

WC500050344

7 Westferry Circus Canary Wharf London E14 4HB United Kingdom Telephone +44 (0)20 7418 8400 Facsimile +44 (0)20 7418 8416 E-mail [email protected] Website www.ema.europa.eu

© European Medicines Agency, 2010. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

Ziagen tabletes ieteicams norīt veselas, tās nesasmalcinot. Pacientiem, kas nespēj norīt tabletes, ieteicams šķīdums iekšķīgai lietošanai, vai arī tabletes jāsasmalcina un jāpievieno nelielam dzēriena vai ēdiena daudzumam tieši pirms zāļu devas lietošanas. Plašāka informācija atrodama zāļu lietošanas pamācībā.

Pacientiem, kas lieto Ziagen, ir jāizsniedz īpaša brīdinājuma kartīte, kurā apkopota pamatinformācija par šo zāļu lietošanas nekaitīgumu.

Ziagen darbojas?

Ziagen aktīvā viela abakavirs ir nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitors (NRTI). Tas bloķē reverso transkriptāzi, HIV ražoto fermentu, kas ļauj vīrusam inficēt organisma šūnas un veidot jaunus vīrusus. Bloķējot šo fermentu, Ziagen kombinācijā ar citām pretvīrusu zālēm samazina HIV daudzumu asinīs un notur to zemā līmenī. Ziagen neizārstē nedz HIV infekciju, nedz AIDS, taču šīs zāles var aizkavēt imūnsistēmas bojājumus, kā arī ar AIDS saistīto infekcijas slimību un citu slimību attīstību.

Kā noritēja Ziagen izpēte?

Ziagen novērtēja sešos pamatpētījumos, kuros tika iesaistīti 1843 ar HIV inficēti pieaugušie no 18 gadu vecuma). Ziagen tika lietotas atsevišķi vai arī kombinācijā ar lamivudīnu un zidovudīnu (citām pretvīrusu zalēm) vai ar pacienta jau lietotajām zālēm HIV ārstēšanai. Vienā pētījumā iesaistot 784 pacientus, novērtēja Ziagen iedarbīgumu kombinācijā ar lamivudīnu un efavirenzu (citām pretvīrusu zālēm), lietojot šīs zāles vienu vai divas reizes dienā.

Turklāt Ziagen novērtēja vēl trijos pētījumos, kuros tika iesaistīti 489 ar HIV inficēti pacienti vecumā no trim mēnešiem līdz 18 gadiem.

Ziagen iedarbīgumu salīdzināja ar citu pretvīrusu zāļu iedarbīgumu, placebo (fiktīvu ārstēšanu), kā arī ar rezultātiem, kas tika iegūti, pacientu neārstējot.

Galvenie iedarbīguma rādītāji bija HIV līmenis asinīs (vīrusu slodze) un CD4 T-šūnu skaits asinīs (CD4 šūnu skaits). CD4 T-šūnas ir baltie asinsķermenīši, kam ir svarīga loma cīņā ar infekcijām, bet kurus HIV iznīcina.

Kāds ir Ziagen iedarbīgums šajos pētījumos?

Visos pētījumos Ziagen pazemināja vīrusu slodzi, īpaši, ja zāles tika lietotas kombinācijā ar citām pretvīrusu zālēm. Šīs zāles bija efektīvākas par placebo un tikpat efektīvas kā pārējās pretvīrusu zāles vīrusu slodzes samazināšanā visās vecuma grupās. Vienā pētījumā 77% pieaugušo pacientu, kas Ziagen bija lietojuši kombinācijā ar lamivudīnu un zidovudīnu, pēc 16 nedēļām vīrusu slodze samazinājās zem 400 vienībām/ml (67 no 87), salīdzinot ar 38% pieaugušo, kas bija lietojuši tikai lamivudīnu un zidovudīnu (33 no 86) bez Ziagen. Lietojot Ziagen vienu vai divas reizes dienā, zāļu

ietekme uz vīrusu slodzi bija līdzīga. Turklāt pacientiem, kuri lietoja Ziagen, palielinājās CD4 šūnu skaits.

Kāds pastāv risks, lietojot Ziagen?

Visbiežāk novērotās Ziagen blakusparādības (vienam līdz desmit pacientiem no simts) ir ēstgribas zudums, galvassāpēs, slikta dūša, vemšana, caureja, izsitumi, drudzis, letarģija (možuma trūkums) un nogurums. Pilns visu Ziagen izraisīto blakusparādību apraksts ir atrodams zāļu lietošanas pamācībā.

Ar paaugstinātu jutību (alerģiju) saistītas reakcijas attīstās apmēram 3% Ziagen lietotāju, parasti pirmajās sešās terapijas nedēļās, un var apdraudēt dzīvību. Paaugstinātas jutības risks ir lielāks tiem pacientiem, kam ir HLA-B (5701. alēle) gēns. Gandrīz vienmēr simptomi ir drudzis vai izsitumi, bet ļoti bieži novērota arī slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, dispneja (aμgrūtināta elpošana), klepus, drudzis, letarģija, slikta pašsajūta, galvassāpes, ar aknu darbības traucējumiem saistītas izmaiņas asins sastāvā un mialģija (sāpes muskuļos). Ziagen lietotāji saņem kartīti, kurā ir uzskaitīti šie simptomi, lai pacienti tos ņemtu vērā un nekavējoties vērstos pie ārsta, ja viņiem attīstās kāda no reakcijām. Plašāka informācija atrodama zāļu lietošanas pamācībā.

Ziagen nedrīkst lietot pacienti ar paaugstinātu jutību (alerģiju) pret abakaviru vai kādu citu šo zāļu sastāvdaļu. Šīs zāles nedrīkst lietot pacienti ar smagiem aknu darbības traucējumiem.

Tāpat kā lietojot citas zāles HIV ārstēšanai, pacientiem, kas lieto Ziagen, pastāv lipodistrofijas (organisma tauku sadalījuma izmaiņu), osteonekrozes (kaulaudu atmiršanas) un imūnsistēmas reaktivācijas sindroma (infekcijas simptomu no atjaunojošās imūnsistēmas) risks. Aknu bojājumu risks Ziagen lietošanas laikā ir lielāks pacientiem ar aknu slimībām (tai skaitā B vai C hepatītu). Tāpat kā citi NRTI (nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitori), Ziagen var izraisīt laktātacidozi (pienskābes uzkrāšanos organismā), savukārt zīdaiņiem, kuru mātes Ziagen lieto grūtniecības laikā, zāles var izraisīt mitohondriju disfunkciju (šūnu enerģiju ražojošo komponentu bojājumus, kas var izraisīt izmaiņas asinīs).

Kāpēc Ziagen tika apstiprinātas?

CHMP atzina, ka Ziagen lietošanas ieguvumus pierāda galvenokārt pētījumi, kuros pieaugušie, kas iepriekš nebija saņēmuši terapiju pret HIV, zāles bija lietojuši divas reizes dienā kopā ar citām zālēm. Komiteja nolēma, ka pacienta ieguvums, lietojot Ziagen, pārsniedz šo zāļu radīto risku, un ieteica izsniegt šo zāļu reģistrācijas apliecību.

Cita informācija par Ziagen.

Eiropas Komisija 1999. gada 8. jūlijā izsniedza Ziagen reģistrācijas apliecību, kas derīga visā Eiropas Savienībā. Reģistrācijas apliecības īpašnieks ir ViiV Healthcare UK Limited. Pēc desmit gadiem

reģistrācijas apliecību atjaunoja uz vēl pieciem gadiem.

Pilns Ziagen EPAR teksts ir atrodams šeit. Plašāka informācija par ārstēšanu ar Ziagen pieejama zāļu lietošanas pamācībā (kas arī ir daļa no EPAR) vai iegūstama, sazinoties ar ārstu vai farmaceitu.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 05./2010.

3. lappuse no 3

Ziagen

EMA/424807/2010



 Источник аннотации, инструкции по применению препарата(лекарства): Европейское агентство лекарственных средств


Назад


Facebook Tweeter E-mail link Draugiem
Аптекам и магазинам БАД’ов Рекламодателям О проекте

2011-2024 iDrugs24.com © . Все права защищены