tabletes kapsulas Сenas,instrukcijas.,deva,zāle/preparāts  

APTEKA.LV

Esiet veseli!

Ja Jūs slikti saredzat - spiediet  šeit!
Latvijas aptieku akcijas!-Сenas-Akcija               Latvijas aptieku akcijas!
Latvijas aptieku karte-СenasLatvijas aptieku karte Dežūrārsti. Medicīnskā palīdzība-СenasDežūrārsti. Medicīnskā palīdzība
Aktuālie vakcinācijas piedāvājumi-Сenas-Akcija               Vakcinācijas piedāvājumi
Zāļu un to analogu meklēšana:-Сenas Zāļu alfabētiskā meklēšana: ABCDEFG...

Zāļu un to analogu meklēšana:

Meklētājā ievadīt nemazāk kā 3 simbolus:

         Noderīgi         

Rindas uz izmeklējumus
Kompensējamo zāļu saraksti

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju! Vietne nekādā gadījumā nenes atbildību par zemāk publicēto preparāta aprakstu. Jūs pats uzņematies risku par tā lietošanu vai nelietošanu!

KVENTIAX 100MG APV.TBL. N60

Uz 2017-Jan-17
KVENTIAX-zāle/preparāts -tabletes aptuvenā pirkšanas cena uz "KVENTIAX 100MG APV.TBL. N60 " Rīgā, Latvijā ir:

  • 14.73€  15.6$  12.93£  930Rub  139.7SEK  64PLN  59.73₪ 

Maksimāla pieļaujamā valsts cena Latvijā (no ZVA tīmekļa vietne) Euro:

Maksimāla pieļaujamā cena Latvijā rādīta/indiceta attēlā uz zāle/preparāts -tabletes  KVENTIAX 100MG APV.TBL. N60

    Pārbaudīt vēlreiz.

ATĶ kods: N05AH04Aktīvās vielas: Quetiapinum

Ražotājs: Krka. 
KVENTIAX 100MG APV.TBL. N60 - kompensējams medikaments Latvijā. 
Izsniegšanas kārtība: Recepšu zāle.

Zāles vai produkta nosaukums  Сenas Aptieku tīkls
KVENTIAX TBL 100MG N60
12.90€ Aptieka Igaunija Valga südameapteek (Igaunija) (Jan-2017)
KVENTIAX 100MG APV.TBL. N60 (K)
14.73€ A-aptieka (Jan-2016) Riga
Preparāta instrukcija krievu valodā. Здесь инструкция к препарату на русском языке

Saskaņots ZVA 26.05.2011.

ZĀĻU APRAKSTS

1.    ZĀĻU NOSAUKUMS

Kventiax 25 mg apvalkotās tabletes Kventiax 100 mg apvalkotās tabletes Kventiax 150 mg apvalkotās tabletes Kventiax 200 mg apvalkotās tabletes Kventiax 300 mg apvalkotās tabletes

2.    KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 25 mg, 100 mg, 150 mg, 200 mg vai 300 mg kvetiapīna (kvetiapīna hemifumarāta veidā).

Palīgviela: laktoze.

25 mg

100 mg

150 mg

200 mg

300 mg

Laktoze

4,28 mg

17,10 mg

25,65 mg

34,20 mg

51,30 mg

Pilnu paligvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.    ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes.

25 mg tabletes ir gaiši sarkanas, apaļas apvalkotās tabletes ar slīpām malām.

100 mg tabletes ir dzelteni brūnas, apaļas apvalkotās tabletes.

150 mg tabletes ir baltas, apaļas apvalkotās tabletes ar slīpām malām.

200 mg tabletes ir baltas, apaļas apvalkotās tabletes.

300 mg tabletes ir baltas, kapsulas formas apvalkotās tabletes.

4.    KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1    Terapeitiskās indikācijas

Kventiax indicēts, lai ārstētu:

•    Šizofrēniju.

•    Bipolārus traucējumus:

o vidēji smagas līdz smagas mānijas epizodes, o smagas depresijas epizodes.

Kventiax indicēts recidīvu profilaksei pacientiem ar bipolāriem traucējumiem, kuru mānijas vai depresijas epizodes pakļaujas kvetiapīna terapijai.

4.2    Devas un lietošanas veids

Kventiax drīkst lietot neatkarīgi no ēdienreizes.

Pieaugušie:

Šizofrēnija

Šizofrēnijas arstešanai Kventiax jalieto divas reizes diena. Kopēja dienas deva pirmajās četras ārstēšanas dienās ir 50 mg (1. dienā), 100 mg (2. dienā), 200 mg (3. dienā) un 300 mg (4. dienā).

Sākot ar 4. dienu un turpmāk deva jātitrē līdz parastajam efektīvajam dienas devas līmenim 300 - 450 mg robežās. Atkarībā no pacienta individuālās klīniskās atbildes reakcijas un zāļu panesamības deva var tikt pielāgota robežās no 150 mg līdz 750 mg dienā.

Vidēji smagas līdz smagas mānijas epizodes bipolāru traucējumu gadījumā Ar bipolāriem afektīviem traucējumiem saistītu mānijas epizožu ārstēšanai Kventiax jālieto divas reizes dienā. Kopējā diennakts deva pirmajās četrās ārstēšanas dienās ir 100 mg (1. dienā), 200 mg (2. dienā), 300 mg (3. dienā) un 400 mg (4. dienā).

Turpmāka devas pielāgošana līdz 800 mg dienā veicama līdz 6. dienai, paaugstinot devu par ne vairāk kā 200 mg dienā. Atkarībā no pacienta individuālās klīniskās atbildes reakcijas un zāļu panesamības, deva var tikt pielāgota robežās no 200 mg līdz 800 mg dienā. Parastā efektīvā deva ir robežās no 400 līdz 800 mg dienā.

Depresijas epizožu ārstēšanai bipolāru traucējumu gadījumā

Depresijas epizožu ārstēšanai bipolāru traucējumu gadījumā Kventiax jālieto vienu reizi

dienā pirms gulētiešanas, Kopējā dienas deva pirmajās četrās ārstēšanas dienās ir 50 mg (1. dienā),

100 mg (2. dienā), 200 mg (3. dienā) un 300 mg (4. dienā). Ieteicamā dienas deva ir 300 mg. Klīniskos pētījumos nav konstatēta papildus labvēlīga ietekme grupā, kas saņēma 600 mg dienā, salīdzinot ar 300 mg grupu (skatīt apakšpunktu 5.1). Atsevišķiem pacientiem var būt piemērota 600 mg deva.

Devas virs 300 mg jānozīmē ārstiem ar pieredzi bipolāru traucējumu ārstēšanā.

Ja ir aizdomas par toleranci, klīniskajos pētījumos konstatēts, ka atsevišķiem pacientiem var apsvērt devas samazināšanu līdz minimāli 200 mg.

Bipolāru traucējumu recidīvu profilaksei

Māniju, depresijas un jaukta tipa lēkmju recidīvu profilaksei bipolāru traucējumu gadījumā pacientiem, kuri ir reaģējuši uz kvetiapīna terapiju akūtu bipolāru traucējumu gadījumā, tā ir jāturpina, lietojot to pašu devu. Devu, atkarīgi no konkrētā pacienta klīniskās atbildes reakcijas un panesības, var pielāgot robežās no 300 mg līdz 800 mg dienā, ieņemot divās dalītās devās. Uzturošai terapijai ir svarīgi lietot mazāko efektīvo devu.

Gados vecākiem pacientiem:

Līdzīgi kā citi antipsihotiskie līdzekļi, Kventiax gados vecākiem pacientiem jālieto piesardzīgi, īpaši sākotnējā devas titrēšanas periodā.

Atkarībā no katra pacienta klīniskās atbildes reakcijas un panesamības devas titrēšanas posms var būt ilgāks un dienas deva var būt mazāka nekā jaunākiem pacientiem. Vidēji plazmas klīrenss gados vecākiem pacientiem ir par 30 - 50% mazāks nekā jaunākiem pacientiem.

Pacientiem ar depresijas epizodēm virs 65 gadu vecuma efektivitāte un drošība bipolāro traucējumu gadījumā nav izvērtēta.

Bērni un pusaudži:

Kventiax nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav informācijas, kas pamatotu zāļu lietošanu šajā vecuma grupā. Pieejamā informācija no placebo kontrolētiem klīniskiem pētījumiem, ir atspoguļota apakšpunktā 4.4, 4.8, 5.1 un 5.2.

Nieru darbības traucējumi:

Devas pielāgošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav nepieciešama.

Aknu darbības traucējumi:

Kvetiapīns lielā mērā tiek metabolizēts aknās. Tādēļ jāievēro piesardzība, lietojot Kventiax pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, īpaši sākotnējā titrēšanas periodā.

Sākotnējā deva pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir 25 mg dienā. Devu var paaugstināt ik dienas par 25 - 50 mg, līdz efektīvai devai atkarībā no pacienta individuālās klīniskās atbildes reakcijas un panesamības.

4.3    Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Lietošana vienlaikus ar citohroma P450 3A4 inhibitoriem, piemēram, HIV proteāzes inhibitoriem, azola atvasinājumu pretsēnīšu līdzekļiem, eritromicīnu, klaritromicīnu un nefazodonu, ir kontrindicēta. Skatīt apakšpunktu 4.5.

4.4    Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā Bērni un pusaudži (no 10 līdz 17 gadu vecumam)

Kventiax nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav pietiekamas informācijas, kas pamatotu zāļu lietošanu šajā vecuma grupā. Klīniskajos pētījumos ir pierādīts, ka papildus zināmajam drošības profilam pieaugušajiem (skatīt apakšpunktu 4.8), noteiktas blakusparādības (pastiprināta ēstgriba, paaugstināta prolaktīna koncentrācija serumā un ekstrapiramidālie simptomi) bērniem un pusaudžiem izpaudās biežāk, turklāt šajā vecuma grupā reģistrēta viena blakusparādība, kas iepriekš pētījumos ar pieaugušajiem nebija novērota (asinsspiediena paaugstināšanās). Bērniem un pusaudžiem novēroja arī vairogdziedzera funkcijas izmaiņas.

Turklāt nav novērtēts, kā ārstēšana vairāk nekā 26 nedēļu garumā ilgtermiņā ietekmē augšanu un nobriešanu. Nav zināma ilgtermiņa ietekme uz kognitīvo un sociālo iemaņu attīstību.

Placebo kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros piedalījušies ar kvetiapīnu ārstēti bērni un pusaudži, pacientiem, kuriem ar kvetiapīnu ārstēja šizofrēniju un bipolāru māniju, biežāk nekā ar placebo ārstētiem pacientiem novēroja ekstrapiramidālos simptomus (EPS) (skatīt apakšpunktu 4.8).

Pašnāvība/pašnāvnieciskas domas vai klīnisks saasinājums

Depresija bipolāro traucējumu gadījumā ir saistīta ar paaugstinātu pašnāvniecisku domu, pašsavainošanās un pašnāvības (ar pašnāvību saistītu gadījumu) risku. Šis risks pastāv, līdz iestājas būtiska remisija. Tā kā uzlabojums var neiestāties pirmajās pāris ārstēšanās nedēļās vai ilgāk, pacienti rūpīgi jānovēro, līdz iestājas uzlabojums. Vispārējā klīniskā pieredze liecina, ka pašnāvības risks var palielināties atveseļošanās agrīnajā stadijā.

Klīniskajos pētījumos pacientiem ar smagām depresijas epizodēm bipolāro traucējumu gadījumā ar kvetiapīnu ārstētiem jauniem pieaugušiem pacientiem līdz 25 gadu vecumam novēroja paaugstinātu ar pašnāvību saistītu gadījumu risku, salīdzinot ar placebo grupu (attiecīgi 3.0% pret

Ārstiem būtu papildus jāņem vērā potenciālu ar pašnāvību saistītu gadījumu risku, ja terapija ar kvetiapīnu tiek pārtraukta pēkšņi, zinot ārstējamās slimības riska faktorus.

Miegainība

Kvetiapīna terapija var būt saistīta ar miegainību un līdzīgiem simptomiem, piem. sedāciju (skatīt apakšpunktu 4.8). Klīniskajos pētījumos pacientiem ar bipolāro depresiju tā parasti iestājās terapijas pirmo trīs dienu laikā un pārsvarā bija viegla vai mērena. Pacienti ar bipolāro depresiju, kuri izjūt stipru miegainību, jānovēro biežāk vismaz 2 nedēļas kopš miegainības parādīšanās vai līdz simptomi uzlabojas. Jāapsver arī terapijas pārtraukšana.

Sirds-asinsvadu sistēmas slimības

Jāievēro piesardzība, lietojot Kventiax pacientiem ar sirds-asinsvadu sistēmas slimībām, cerebrovaskulārām slimībām un dažiem citiem stāvokļiem, kas var veicināt hipotensijas rašanos.

Kvetiapīns var izraisīt ortostatisku hipotensiju, īpaši sākotnējā devas titrēšanas periodā. Šādos gadījumos jāapsver devas samazināšana vai pakāpeniska devas titrēšana. Pacientiem ar kardiovaskulāru slimību var apsvērt lēnāku devas titrēšanas režīmu.

Krampji

Kontrolētos klīniskos pētījumos netika konstatēta atšķirība krampju biežumā starp pacientiem, kuri saņēma kvetiapīnu vai placebo. Līdzīgi kā ar citiem antipsihotiskiem līdzekļiem jāievēro piesardzība, nozīmējot to pacientiem ar krampjiem anamnēzē (skatīt apakšpunktu 4.8).

Ekstrapiramidālie simptomi

Placebo kontrolētos pētījumos smagu depresijas epizožu ārstēšanai bipolāru traucējumu gadījumā kvetiapīna grupas pieaugušiem pacientiem EPS sastopamība bija biežāka nekā placebo grupas pacientiem (skatīt apakšpunktu 4.8).

Tardīvā diskinēzija

Ja parādās tardīvās diskinēzijas pazīmes un simptomi, jāapsver Kventiax devas samazināšana vai lietošanas pārtraukšana. Pēc terapijas pārtraukšanas tardīvās diskinēzijas simptomi var pastiprināties vai pat rasties (skatīt apakšpunktu 4.8).

Neiroleptiskais ļaundabīgais sindroms

Neiroleptiskais ļaundabīgais sindroms ir saistīts ar antipsihotisko līdzekļu, arī kvetiapīna, lietošanu (skatīt apakšpunktu 4.8). Klīniskās izpausmes ietver hipertermiju, psihiskā stāvokļa pārmaiņas, muskuļu rigiditāti, autonomās nervu sistēmas nestabilitāti un paaugstinātu kreatīnfosfokināzes līmeni asinīs.

Šādos gadījumos Kventiax lietošana ir jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoša ārstēšana.

Smaga neitropēnija

Klīniskajos pētījumos retākos gadījumos tika ziņots par smagu neitropēniju (neitrofilu skaits <0,5x109/l). Lielākajā daļā gadījumu smaga neitropēnija parādījās dažu mēnešu laikā uzsākot terapiju ar kvetiapīnu. Nav saistības ar devu. Pēcreģistrācijas pieredze rāda, ka leikopēnija un/vai neitropēnija pāriet pēc terapijas pārtraukšanas. Iespējamie neitropēnijas riska faktori ir iepriekš zems balto asinsķermenīšu daudzums un medikamentu izraisīta neitropēnija anamnēzē. Kvetiapīns jāpārtrauc lietot pacientiem ar neitrofilu skaitu <1.0x109/l. Pacientiem jānovēro infekcijas pazīmes un simptomi un jāseko neitrofilu skaitam (līdz tas pārsniedz 1,5x109/l). (Skatīt apakšpunktu 5.1).

Mijiedarbības:

Skatīt arī apakšpunktu 4.5.

Kventiax un spēcīgu aknu enzīmu inducētāju, tādu kā karbamazepīns un fenitoīns, vienlaicīga lietošana var ievērojami samazināt kvetiapīna koncentrāciju plazmā, kas var ietekmēt ārstēšanas ar Kventiax efektivitāti.

Nozīmēt Kventiax pacientiem, kuri saņem aknu enzīmus inducējošus medikamentus, var tikai pēc tam, kad ir izvērtēts iespējamais ieguvums no Kventiax lietošanas attiecībā pret risku, kas saistīts ar aknu enzīmu inducētāju lietošanas pārtraukšanu. Ir svarīgi jebkuras pārmaiņas aknu enzīmu inducētāju lietošanā veikt pakāpeniski. Ja nepieciešams, aknu enzīmu inducētāji jāaizvieto ar neinducējošiem līdzekļiem (piemēram, nātrija valproātu).

Ķermeņa masa

Pacientiem, kuri ārstēti ar kvetiapīnu, ziņots par ķermeņa masas palielināšanos, tāpēc šie pacienti jāuzrauga un klīniski atbilstoši jāārstē saskaņā ar izmantotajām antipsihotisko līdzekļu lietošanas vadlīnijām (skatīt apakšpunktus 4.8 un 5.1).

Hiperglikēmija

Reti ziņots par hiperglikēmiju un/vai cukura diabēta rašanos vai pasliktināšanos, reizēm ar ketoacidozi vai komu, bijuši arī daži letāli gadījumi (skatīt apakšpunktu 4.8). Dažos gadījumos ziņots par iepriekšēju ķermeņa masas palielināšanos, kas var būt predisponējošs faktors. Ieteicams veikt klīnisko uzraudzību atbilstoši antipsihotisko līdzekļu vadlīnijām. Pacienti, kuri tiek ārstēti ar kādu antipsihotisko līdzekli, arī kvetiapīnu, jānovēro, vai tiem neparādās hiperglikēmijas simptomi (piemēram, polidipsija, poliūrija, polifāgija un vājums), un pacienti ar cukura diabētu vai cukura diabēta riska faktoriem regulāri jānovēro, lai konstatētu, vai nepasliktinās glikozes līmeņa kontrole. Regulāri jānovēro ķermeņa masa.

Lipīdi

Klīniskajos pētījumos ar kvetiapīnu novērota triglicerīdu , ZBL un holesterīna rādītāju palielināšanās un ABL-holesterīna samazināšanās (skatīt apakšpunktu 4.8). Lipīdu izmaiņas ārstē atbilstoši klīniskai nepieciešamībai.

Metabolais risks

Ņemot vērā klīniskajos pētījumos novērotās svara, asins glikozes (skatīt Hiperglikēmija), un lipīdu izmaiņas, atsevišķiem pacientiem iespējama metabolā riska profila pasliktināšanās, ko ārstē atbilstoši klīniskai nepieciešamībai (skatīt arī apakšpunktu 4.8).

QT intervāla pagarināšanās

Klīniskos pētījumos un lietojot saskaņā ar zāļu aprakstu nav novērots, ka kvetiapīns pagarinātu absolūtos QT intervālus. Pēcreģistrācijas pieredzē ziņots par QT intervāla pagarināšanos pie kvetiapīna terapeitiskās devas (skatīt apakšpunktu 4.8) un pārdozēšanas (skatīt apakšpunktu 4.9).. Līdzīgi kā lietojot citus antipsihotiskos līdzekļus, jāievēro piesardzība nozīmējot Kventiax pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām, kā arī pacientiem, kuru ģimenes anamnēzē ir QT intervāla pagarināšanās. Piesardzība jāievēro gadījumos, kad kvetiapīnu ordinē kopā ar preparātiem, par kuriem zināms, ka tie pagarina QT intervālu, vai neiroleptiskajiem līdzekļiem. Šī piesardzība ir īpaši svarīga, nozīmējot kvetiapīnu gados veciem pacientiem, pacientiem ar iedzimtu QT intervāla pagarinājumu un sastrēguma sirds mazspēju, sirds hipertrofiju, hipokaliēmiju vai hipomagnēmiju (skatīt apakšpunktu 4.5).

Atcelšanas reakcijas

Pēc pēkšņas kvetiapīna lietošanas pārtraukšanas ir aprakstīti akūti abstinences simptomi, piemēram, bezmiegs, slikta dūša, galvassāpes, caureja, vemšana, reibonis un nervozums. Tādēļ ieteicams pārtraukt lietošanu pakāpeniski vismaz vienas līdz divu nedēļu laikā (skatīt apakšpunktu 4.8).

Ar demenci saistīta psihoze gados vecākiem pacientiem

Kvetiapīns nav reģistrēts ar demenci saistītas psihozes ārstēšanai.

Nejaušinātos, placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos ir novērots, ka, lietojot dažus atipiskos antipsihotiskos līdzekļus, pacientiem ar demenci 3 reizes palielinājās cerebrovaskulāro nevēlamo blakusparādību risks. Šīs riska palielināšanās mehānisms nav zināms. Nevar izslēgt riska palielināšanos, lietojot citus antipsihotiskos līdzekļus un citās pacientu populācijās. Pacientiem ar insulta riska faktoriem kvetiapīns jālieto, ievērojot piesardzību.

Atipisko antipsihotisko līdzekļu metaanalīzē konstatēts, ka ar demenci saistītas psihozes gadījumā gados vecākiem pacientiem ir paaugstināts nāves risks, salīdzinot ar placebo.

Tomēr divos 10 nedēļu ilgos, placebo kontrolētos kvetiapīna pētījumos tajā pašā pacientu populācijā (n=710; vidējais vecums: 83 gadi; diapazons: 56 - 99 gadi) mirstības sastopamība ar kvetiapīnu ārstētiem pacientiem bija 5,5% salīdzinot ar 3,2% placebo grupā. Pacienti šajos pētījumos bija miruši dažādu iemeslu dēļ, kas sakrita ar paredzamajiem iemesliem šajā populācijā. Šie dati neapstiprina cēloņsakarību starp kvetiapīna terapiju un mirstību gados vecākiem pacientiem ar demenci.

Disfāgija

Ir ziņots par disfāgijas (skatīt apakšpunktu 4.8) gadījumiem, lietojot kvetiapīnu. Pacientiem ar aspirācijas pneimonijas risku kvetiapīns jālieto piesardzīgi.

Venoza trombembolija

Saistībā ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu saņemti ziņojumi par venozas trombembolijas (VTE) gadījumiem. Pacientiem, kurus ārstē ar antipsihotiskiem līdzekļiem, bieži mēdz būt iegūtie VTE riska faktori. Tāpēc pirms ārstēšanas sākšanas ar kvetiapīnu un tās laikā jānosaka visi iespējamie VTE riska faktori un jāveic profilaktiski pasākumi.

Cita informācija

Ir ierobežoti dati par kvetiapīna kombinētu lietošanu ar divalproex vai litiju vidēji smagu līdz smagu akūtu mānijas epizožu ārstēšanā, tomēr kombinētā terapija bija labi panesama (skatīt arī apakšpunktus 4.8 un 5.1). Dati uzrādīja papildus labvēlīgu ietekmi 3. nedēļā.

Laktoze:

Šīs zāles satur laktozi. Tās nedrīkst nozīmēt pacientiem ar tādām retām iedzimtām patoloģijām kā galaktozes nepanesība, Lapp laktāzes nepietiekamība vai glikozes-galaktozes malabsorbcija.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tā kā kvetiapīns galvenokārt ietekmē centrālo nervu sistēmu, Kventiax jālieto piesardzīgi kombinācijā ar citiem centrālas darbības mehānisma līdzekļiem un alkoholu.

Citohroms P450 (CYP) 3A4 ir galvenais enzīms, kas atbildīgs par kvetiapīna metabolismu ar citohroma P450 starpniecību. Mijiedarbības pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem vienlaicīga kvetiapīna (deva- 25 mg) un ketokonazola (CYP 3A4 inhibitora) lietošana 5 - 8 reizes palielināja kvetiapīna AUC. Tādēļ kvetiapīna vienlaikus lietošana ar spēcīgiem CYP 3A4 inhibitoriem ir kontrindicēta. Neiesaka arī kvetiapīna terapijas laikā lietot greipfrūtu sulu.

Farmakokinētikas atkārtotu devu pētījumā tika novērots, ka karbamazepīna (zināms aknu enzīmu inducētājs) lietošana kvetiapīna terapijas laikā nozīmīgi palielināja kvetiapīna klīrensu. Šis klīrensa pieaugums pavājināja kvetiapīna sistēmisko iedarbību (nosakot to pēc AUC) vidēji līdz 13%, salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma tikai kvetiapīnu, lai gan dažiem pacientiem novēroja lielāku ietekmi. Šīs mijiedarbības rezultātā var novērot zemāku koncentrāciju plazmā, kas var ietekmēt Kventiax terapijas efektivitāti.

Kvetiapīna un fenitoīna (cits mikrosomālo enzīmu inducētājs) vienlaicīga lietošana izraisīja kvetiapīna klīrensa palielināšanos par aptuveni 450%.

Nozīmēt Kventiax pacientiem, kuri saņem aknu enzīmus inducējošus līdzekļus, var tikai pēc tam, kad ir izvērtēts iespējamais ieguvums no Kventiax lietošanas attiecībā pret risku, kas saistīts ar aknu enzīmu inducētāju lietošanas pārtraukšanu. Ir svarīgi jebkuras pārmaiņas aknu enzīmu inducētāju lietošanā veikt pakāpeniski. Ja nepieciešams, aknu enzīmu inducētāji jāaizvieto ar neinducējošiem līdzekļiem (piemēram, nātrija valproātu) (skatīt apakšpunktu 4.4).

Kvetiapīna farmakokinētika netika nozīmīgi ietekmēta, lietojot to vienlaikus ar antidepresantiem -imipramīnu (kas ir zināms CYP 2D6 inhibitors) vai fluoksetīnu (zināms CYP 3A4 un CYP 2D6 inhibitors).

Kvetiapīna farmakokinētika netika nozīmīgi ietekmēta, lietojot to vienlaikus ar antipsihotiskiem līdzekļiem - risperidonu vai haloperidolu. Tomēr kvetiapīna un tioridazīna vienlaicīga lietošana palielināja kvetiapīna klīrensu vidēji par 70%.

Lietojot vienlaicīgi ar cimetidīnu, kvetiapīna farmakokinētika nemainījās.

Lietojot vienlaicīgi ar kvetiapīnu, litija farmakokinētika netika ietekmēta.

Lietojot vienlaicīgi nātrija valproātu un kvetiapīnu, to farmakokinētika klīniski nozīmīgā apjomā nemainījās.

Oficiāli mijiedarbības pētījumi ar bieži lietotajiem kardiovaskulārajiem līdzekļiem veikti.

Piesardzība jaievero gadījumos, kad kvetiapinu lieto vienlaicīgi ar preparātiem, par kuriem zināms, ka tie izraisa elektrolītu līdzsvara traucējumus vai pagarina QT intervālu.

4.6    Fertilitate, grūtniecība un zīdīšana

Grūtniecība

Nav veikti pētījumi par kvetiapīna lietošanas drošību un efektivitāti sievietēm grūtniecības laikā. Pētījumos ar dzīvniekiem līdz šim kaitīga ietekme nav novērota. Nav pētīta iespējamā ietekme uz embriju acīm. Tādēļ Kventiax grūtniecības laikā lietojams tikai gadījumos, kad ieguvums pārsniedz iespējamos riskus. Jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības laikā saņēmušas kvetiapīnu, novēroja atcelšanas simptomus.

Zīdīšana

Nav zināms, cik lielā daudzumā kvetiapīns izdalās mātes pienā. Tādēļ Kventiax lietošanas laikā ir jāizvairās no zīdīšanas.

4.7    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Kventiax ir neliela ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Kvetiapīns galvenokārt ietekmē centrālo nervu sistēmu, tādēļ tas var ietekmēt darbības, kuru veikšanai nepieciešama modrība. Tādēļ pacientiem jāizvairās no transportlīdzekļu vadīšanas un mehānismu apkalpošanas, līdz nav noteikta viņu individuālā jutība pret šīm zālēm.

4.8    Nevēlamās blakusparādības

Visbiežākās nevēlamās blakusparādības kvetiapīna lietošanas laikā ir miegainība, reibonis, sausums mutē, viegla astēnija, aizcietējums, tahikardija, ortostatiska hipotensija un dispepsija.

Līdzīgi kā citu antipsihotisko līdzekļu, arī kvetiapīna lietošana ir saistīta ar svara pieaugumu, ģīboni, neiroleptisko ļaundabīgo sindromu, leikopēniju, neitropēniju un perifēru tūsku.

Blakusparādību sastopamība, lietojot kvetiapīnu, norādīta tabulā atbilstoši Starptautisko medicīnisko zinātņu organizācijas padomes (CIOMS III darba grupa; 1995) ieteiktam formātam.

Nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas šādās biežuma grupās: ļoti bieži (> 1/10), bieži (> 1/100 un < 1/10), retāk (> 1/1000 un < 1/100), reti (> 1/10 000 un < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000), nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežumu grupā nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi

-    Bieži: leikopēnija1.

-    Retāk: eozinofīlija, trombocitopēnija.

-    Nezināmi: neitropēnija1.

Imūnās sistēmas traucējumi

-    Retāk: paaugstināta jutība.

-    Ļoti reti: anafilaktiskas reakcijasEndokrīnās sistēmas traucējumi

-    Bieži: hiperprolaktinēmija16

-    Ļoti reti: neatbilstoša antidiurētiskā hormona sekrēcija Vielmaiņa un uztures traucējumi

-    Bieži: pastiprināta apetīte

-    Retāk: hiponatriēmija20

-    Ļoti reti: Diabetes mellitus1, 5 6'

Psihiskie traucējumi

-    Bieži: patoloģiski sapņi un murgi

Nervu sistēmas traucējumi

-    Ļoti bieži: reibonis’17, galvassāpes, miegainība 1 217.

-    Bieži: sinkopē, ekstrapiramidālie simptomi , 1,13 disartrija

-    Retāk: krampji1, nemierīgo kāju sindroms, disartrija, tardīvā diskinēzija 23.

Acu bojājumi

-    Bieži: neskaidra redze Sirds funkcijas traucējumi

-    Bieži: tahikardija4.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

-    Bieži: ortostatiskā hipotensija 53.

-    Reti: venoza trombembolija6

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

-    Bieži: rinīts.

Kuņģa- zarnu trakta traucējumi

-    Ļoti bieži: sausa mute

-    Bieži: dispepsija, aizcietējums,

-    Retāk: disfāgija7

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

-    Reti: dzelte8.

-    Ļoti reti: hepatīts3.

Ādas un zemādas audu bojājumi

-    Ļoti reti: angioneirotiskā tūska3, Stīvenss- Džonsona sindroms6.

Skeleta-muskuļu, saistaudu sistēmas un kaulu bojājumi

-    Ļoti reti: rabdomiolīze Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

-    Retāk: seksuāla disfunkcija

-    Reti: priapizms, galaktoreja, krūšu pietūkums, menstruāciju traucējumi Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

-    Ļoti bieži: atcelšanas (lietošanas pārtraukšanas) simptomi 1,10 ,

-    Bieži: viegla astēnija, perifēra tūska, aizkaitināmība.

-    Reti: ļaundabīgais neiroleptiskais    sindroms9.

Izmeklējumi

-    Ļoti bieži: seruma triglicerīdu pieaugums 10, kopējā holesterīna pieaugums (galvenokārt ZBL) 12, ABL- holesterīna samazināšanās 18, svara pieaugums 8,

-    Bieži: seruma transamināžu (ALAT , ASAT) pieaugums11, samazināts neitrofīlu skaits, paaugstināts cukura līmenis asinīs līdz hiperglikēmijas līmenim 9

-    Retāk: paaugstināts gamma-GT4 līmenis3, samazināts trombocītu skaits 14, QT pagarināšanās 1,13,19

-    Reti: paaugstināta kreatīna fosfokināzes koncentrācija asinīs 15

(pacientiem < 18 gadi) vismaz vienā pārbaudē.

12. Holesterīns ≥240mg/dL (>6,2064 mmol/L) (pacientiem ≥ 18 gadi) vai ≥200 mg/dL (>5,172 mmol/L)

(pacientiem < 18 gadi) vismaz vienā pārbaudē. Ļoti bieži novērota ZBL-holesterīna palielināšanās par ≥30 mg/dL (>0,769 mmol/L). Vidējās izmaiņas pacientiem, kuriem bija šī palielināšanās, bija 41,7 mg/dL (>1,07 mmol/L)

13 Skatīt tekstu zemāk.

14.    Trombocītu skaits >100 x 109/l vismaz vienā pārbaudē.

15.    Pamatojoties uz nevēlamo blakusparādību ziņojumiem klīniskajos pētījumos par paaugstinātu kreatīna fosfokināzes līmeni asinīs, kas nebija saistīts ar ļaundabīgu neiroleptisko sindromu.

16.    Prolaktīna līmeņi (pacienti>18 gadiem): >20 μg/L (>869.56 μmol/L) vieriešiem; >30 μg/L (>1304,34 μmol/L) sievietēm jebkurā laikā.

17.    Var izraisīt kritienu.

18.    ABL-holesterīns: <40 mg/dL (1,025 mmol/L) vīriešiem; <50 mg/dL (1,282 mmol/L) sievietēm jebkurā laikā.

19 Pacientu daudzums, kuriem ir QTc novirze no <450 msek. līdz ≥ 450 msek. ar vairāk kā ≥ 30 msek. pieaugumu. Ar placebo kontrolētos pētījumos ar kvetiapīnu vidējā pacientu skaita izmaiņa, kuriem ir klīniski nozīmīga novirze, ir līdzīga kvetiapīna un placebo grupās.

20. Maiņa >132 mmoll/L uz <132 mmlo/L, vismaz vienā gadījumā.

Neiroleptisko līdzekļu lietošanas laikā ir aprakstīta QT intervāla pagarināšanās, sirds kambaru aritmija, pēkšņa, neizskaidrota iemesla izraisīta nāve, sirdsdarbības apstāšanās un torsades de pointes.

Īslaicīgos, placebo kontrolētos šizofrēnijas un bipolāras mānijas klīniskos pētījumos kopējais ekstrapiramidālo simptomu biežums bija līdzīgs kā ar placebo (šizofrēnija: 7,8% ar kvetiapīnu un 8,0% ar placebo; bipolāra mānija: 11,2% ar kvetiapīnu un 11,4% ar placebo). Īslaicīgos, placebo kontrolētos klīniskos bipolāras depresijas pētījumos kopējais ekstrapiramidālo simptomu biežums bija 8,9 % ar kvetiapīnu, salīdzinot ar 3,8% - lietojot placebo, tomēr atsevišķu blakusparādību (piemēram, akatīzijas, ekstrapiramidālu traucējumu, trīces, diskinēzijas, distonijas, nemiera, patvaļīgu muskuļu kontrakciju, psihomotoras hiperaktivitātes un muskuļu stīvuma) biežums parasti bija mazs un nepārsniedza 4% nevienā no ārstēšanas grupām.

Kvetiapīna lietošana ir saistīta ar nelielu, no devas atkarīgu vairogdziedzera hormonu, īpaši kopējā T4 un brīvā T4, līmeņa samazināšanos. Kopējā un brīvā T4 līmeņa samazināšanās ir visizteiktākā pirmajās divās līdz četrās ar kvetiapīnu ārstēšanas nedēļās un vairs nesamazinājās ilgtermiņa lietošanas laikā. Gandrīz visos gadījumos kvetiapīna lietošanas pārtraukšana bija saistīta ar atgriezenisku ietekmi attiecīgi uz kopējo un brīvo T4 neatkarīgi no terapijas ilguma.

Mazāk izteikts kopējā T3 un atgriezeniskā T3 samazinājums tika novērots tikai pie augstākām devām. TSG līmenis nemainījās un kopumā nenovēroja arī TSH koncentrācijas palielināšanos, kā arī netika izraisīta klīniski nozīmīga hipotireoze.

Bērni un pusaudži (10 - 17 gadus veci)

Jāievēro, ka bērniem un pusaudžiem ir iespējamas tās pašas iepriekš minētās NBP, kas ir aprakstītas pieaugušajiem. Turpmāk tabulā ir apkopotas NBP, kuras 10 - 17 gadus veciem bērniem un pusaudžiem novēro biežāk nekā pieaugušo populācijā vai NBP, kuras pieaugušo populācijā nav konstatētas.

Nevēlamās blakusparādības pēc to biežuma ir iedalītas šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (> 1/100 līdz < 1/10), retāk (> 1/1000 līdz < 1/100), reti (> 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000), nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežumu grupā nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Vielmaiņas un uzturēs traucējumi

-    Ļoti bieži: Pastiprināta apetīte Izmeklējumi

" Ļoti bieži: Prolaktīna koncentrācijas palielināšanās ', asinsspiediena paaugstināšanās 2 Nervu sistēmas traucējumi

-    Ļoti bieži: Ekstrapiramidāli simptomiVispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

-    Bieži: Aizkaitināmība4

1.    Prolaktma koncentrācija pacientiem līdz 18 gadu vecumam: > 20 ug/l (> 869,56 μmol/l) zēniem; > 26 ug/l (> 1130,428 μmol/l) meitenēm jebkurā laikā. Mazāk nekā 1 % pacientu prolaktīna koncentrācija palielinājās līdz vērtībai, kas pārsniedz 100 ug/l

2.    Ņemot vērā novirzes virs klīniski nozīmīgām robežvērtībām (pielāgots pēc Nacionālā veselības institūta kritērijiem) jeb sistoliskā asinsspiediena palielināšanās par vairāk nekā 20 mmHg vai diastoliskā asinsspiediena palielināšanās par vairāk nekā 10 mmHg jebkurā laikā ir noteikti, pamatojoties uz novirzēm divu akūtu (3 - 6 nedēļas ilgu) ar placebo kontrolētu pētījumu laikā.

3.    Skatīt apakšpunktu 5.1.

4.    Piezīme: Biežums atbilst pieaugušajiem novērotajam, taču aizkaitināmība bērniem un pusaudžiem varētu būt saistīta ar atšķirīgām klīniskajām sekām nekā pieaugušajiem.

4.9 Pārdozēšana

Saņemti ziņojumi par pacientu nāvi klīnisko pētījumu laikā, kad akūti pārdozēts kvetiapīns, ieņemot 13,6 gramus un pēcreģistrācijas laikā ar tik zemu devu kā 6 grami.

Ziņoti arī pacientu izdzīvošanas gadījumi, kad, akūti pārdozēts,ieņemot līdz 30 gramus lielas devas. Pēcreģistrācijas pieredze liecina, ka ļoti retos kvetiapīna pārdozēšanas gadījumos iestājas nāve vai koma, vai QT intervāla pagarināšanos.

Pacientiem ar jau agrāk esošām smagām kardiovaskulārām slimībām pārdozēšanas izraisīto parādību risks ir lielāks (skatīt apakšpunktu 4.4 Sirds-asinsvadu sistēma).

Kopumā novērotās pazīmes un simptomus izraisīja zāļu zināmās farmakoloģiskās iedarbības pastiprināta izpausme: miegainība un sedācija, tahikardija un hipotensija.

Kvetiapīnam nav specifiska antidota. Smagas saindēšanās gadījumos jāapsver vairāku zāļu iesaistes iespēja un tiek ieteikti intensīvās aprūpes pasākumi: brīvu elpceļu nodrošināšana, adekvātas skābekļa aμgādes un elpošanas nodrošināšana, kā arī kardiovaskulārās sistēmas novērošana un atbalsts. Lai gan nav pētīta uzsūkšanās inhibīcija pārdozēšanas gadījumā, kuņģa skalošana var būt indicēta smagas saindēšanās gadījumā un, ja to iespējams veikt vienas stundas laikā pēc zāļu ieņemšanas. Jāapsver medicīniskās ogles lietošana.

Rūpīga medicīniska uzraudzība un novērošana jāturpina, līdz pacients atveseļojas.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antipsihotiskie līdzekļi, ATĶ kods: N05AH04.

Darbības mehānisms:

Kvetiapīns ir atipisks antipsihotisks līdzeklis. Kvetiapīns un tā aktīvais metabolīts, kas atrodas cilvēka plazmā (norkvetiapīns), mijiedarbojas ar daudziem nervu impulsu pārvades receptoriem. Kvetiapīnam un norkvetiapīnam ir raksturīga afinitāte pret smadzeņu serotonīna 5HT2 receptoriem un dopamīna D1 un D2 receptoriem. Uzskata, ka, salīdzinot ar tipiskiem antipsihotiskiem līdzekļiem, to klīniskās antipsihotiskās īpašības un zemo tendenci izraisīt nevēlamas EPS rakstura blakusparādības (EPS) nosaka tā receptoru antagonisma kombinācija ar augstāku selektivitāti pret 5HT2 receptoriem, salīdzinot ar selektivitāti pret D2 receptoriem. Turklāt N-dealkilkvetiapīnam ir raksturīga augsta afinitāte pret norepinefrīna transportvielu (NET). Kvetiapīnam un N-dealkilkvetiapīnam ir raksturīga arī augsta afinitāte pret histamīnerģiskajiem un adrenerģiskajiem a1 receptoriem, un zemāka afinitāte pret adrenerģiskajiem a2 un seretonīna 5HT1A receptoriem. Kvetiapīnam nav jūtamas afinitātes pret holīnerģiskajiem muskarīna tipa receptoriem vai benzodiazepīna receptoriem.

Farmakodinamiskie efekti:

Kvetiapīns uzrāda aktivitāti antipsihotiskās aktivitātes testos, piemēram, izvairīšanās testā. Tas bloķē arī dopamīna agonistu iedarbību, kas konstatēts uzvedības testos vai elektrofizioloģiski, kā arī paaugstina dopamīna metabolītu koncentrāciju, kas ir neiroķīmisks D2 receptoru blokādes rādītājs.

Preklīniskos pētījumos par iespējamām EPS, kvetiapīns nelīdzinās tipiskiem antipsihotiskiem līdzekļiem un tam ir atipiskas īpašības. Kvetiapīns nerada dopamīna D2 receptoru paaugstinātu jutību pēc ilgstošas lietošanas. Lietojot to efektīvās dopamīna D2 receptoru bloķējošās devās, kvetiapīns rada tikai vieglu katalepsiju. Pēc ilgstošas lietošanas kvetiapīns selektīvi iedarbojas uz limbisko sistēmu, radot depolarizējošu blokādi mezolimbiskos dopamīnerģiskos neironos, bet ne nigrostriatālajos neironos.

Kvetiapīns rada minimālu distonijas iespēju ar haloperidolu sensitizētiem vai zāles nelietojušiem Cebus pērtiķiem pēc akūtas vai ilgstošas lietošanas (skatīt apakšpunktum 4.8).

Klīniskā efektivitāte:

Trīs placebo kontrolētos klīniskos pētījumos pacientiem ar šizofrēniju, lietojot dažādas kvetiapīna devas, netika novērota nekāda atšķirība starp kvetiapīna un placebo EPS sastopamībā vai vienlaikus antiholīnerģisko līdzekļu lietošanas ziņā. Placebo kontrolētā pētījumā, kur tika izvērtētas fiksētas kvetiapīna devas robežās no 75 līdz 750 mg/dienā, netika konstatēta biežāka EPS sastopamība vai antiholīnerģisko līdzekļu lietošana.

Četros placebo kontrolētos klīniskos pētījumos, vērtējot kvetiapīna devas līdz 800 mg dienā vidēji smagas un smagas mānijas epizožu ārstēšanai, divi bija monoterapijas pētījumi un divi kā kombinācijas terapija ar litiju vai divalproeksu, nekonstatēja atšķirības starp kvetiapīna un placebo terapijas grupām EPS sastopamības vai vienlaikus antiholīnerģisko līdzekļu lietošanas ziņā.

Placebo kontrolētu pētījumu laikā, pētot gados vecākus slimniekus ar psihozēm, kas saistītas ar demenci, ir konstatēts, ka ar kvetiapīnu ārstētajiem pacientiem nevēlamo blakusparādību biežums smadzeņu asinsvadu sistēmā, attiecinot uz 100 pacientgadiem, nepārsniedz to, kāds ir novērots pacientiem, kuri ir saņēmuši placebo.

Vidēji smagu un smagu mānijas epizožu ārstēšanas laikā kvetiapīns uzrādīja lielāku efektivitāti, salīdzinot ar placebo, mānijas simptomu samazināšanās ziņā pēc 3 un 12 nedēļām divos monoterapijas pētījumos. Nav datu no ilgtermiņa pētījumiem par kvetiapīna efektivitāti sekojošu mānijas vai depresijas epizožu profilaksē. Dati par kvetiapīna lietošanu kombinācijā ar divalproeksu vai litiju akūtu, vidēji smagu līdz smagu mānijas epizožu ārstēšanā pēc 3 un 6 nedēļām ir ierobežoti, tomēr kombinētā terapija ir labi panesama. Dati uzrādīja papildus labvēlīgu ietekmi 3. nedēļā. Otrajā pētījumā netika novērota papildus labvēlīga ietekme 6. nedēļā.

Vidējā pēdējās nedēļas kvetiapīna deva pacientiem ar uzlabošanos bija aptuveni 600 mg, un aptuveni 85% gadījumu tā bija no 400 līdz 800 mg dienā.

Četros 8 nedēļu klīniskos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar mērenas vai smagas depresijas epizodēm, bipolāru I vai bipolāru II traucējumu gadījumā, kvetiapīna 300 mg un 600 mg rezultāti bija ievērojami pārāki nekā placebo pacientu grupā attiecīgajiem rādītājiem: vidējā uzlabošanās MADRS skalā un atbildes reakcijām, ko definēja kā vismaz 50 % uzlabošanos MADRS kopējā skalā salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Nebija efekta atšķirības pacientiem, kuri saņēma kvetiapīna 300 mg un 600 mg devu.

Divu šo pētījumu turpinājuma fāzē konstatēja, ka ilgtermiņa ārstēšana pacientiem, kuri reaģēja uz kvetiapīna 300 mg un 600 mg terapiju, bija efektīva salīdzinot ar placebo uz depresijas simptomiem, bet neietekmēja mānijas simptomus.

Divos recidīva profilakses pētījumos, kuros vērtēja kvetiapīnu kombinācijā ar garastāvokļa stabilizētājiem pacientiem ar mānijas, depresijas vai jauktām garastāvokļa epizodēm, kombinācija ar kvetiapīnu bija labāka par garastāvokļa stabilizētāju monoterapiju, pagarinot laiku līdz jebkādam atkārtotam garastāvokļa traucējumam (mānijai, jauktam vai depresīvam traucējumam).

kvetiapins tika lietots divas reizes diena, pavisam 400 - 800 mg diena, kombinēta terapija ar litiju vai valproātu.

Ilgstoša pētījuma laikā (terapija līdz 2 gadiem) vērtējot recidīvu profilaksi pacientiem ar māniju, depresijas vai jaukta tipa lēkmēm, kvetiapīns bija pārāks par placebo, pacientiem ar I tipa bipolārajiem traucējumiem attālinot jebkāda veida garastāvokļa traucējumu (māniju, depresijas vai jaukta tipa traucējumu) recidīvus. Garastāvokļa maiņas pacientu bija attiecīgi 91 (22.5%) kvetiapīna, 208 (51.5%) placebo un 95 (26.1%) litija terapijas grupā.

Salīdzinot ilgstošu kvetiapīna terapiju un pāreju uz litija preparātiem pacientiem, kuri ir reaģējuši uz akūtu kvetiapīna terapiju, pāreja uz litija preparātu lietošanu nenodrošina garastāvokļa maiņas recidīva attālināšanu.

Klīniskajos pētījumos pierādīts, ka kvetiapīns ir efektīvs šizofrēnijas un mānijas gadījumos, to lietojot divas reizes dienā, lai gan kvetiapīna farmakokinētiskais pussabrukšanas periods ir 7 stundas. To apstiprinājuši arī dati no pozitrona emisijas tomogrāfijas (PET) pētījuma, kur secināts, ka kvetiapīna 5HT2 un D2 receptoru savienošanās laiks ir līdz 12 stundām. Devu, kas lielākas par 800 mg/dienā, drošība un efektivitāte nav izvērtēta.

Ilgtermiņa kvetiapīna efektivitāte šizofrēnijas recidīvu profilaksē nav apstiprināta aklos klīniskajos pētījumos. Atklātos klīniskos pētījumos pacientiem ar šizofrēniju, kvetiapīns bija efektīvs saglabājot klīnisko uzlabošanos terapiju turpinot pacientiem, kas uzrādīja agrīnu atbildi uz terapiju, tādējādi paredzot ilgtermiņa efektivitāti.

Placebo kontrolētos monoterapijas klīniskos pētījumos ar sākotnējo neitrofīlu skaitu > 1.5 X 109/L, gadījumu biežums ar <1.5 X 109/L bija 1.72% kvetiapīna pacientu grupā salīdzinot ar 0.73% placebo pacientu grupā. Visos klīniskajos pētījumos (placebo kontrolētos, atklātos, salīdzinošos; pacienti ar sākotnējo neitrofīlu skaitu >1.5 X 109/L)), biežums ar vismaz vienu gadījumu, kur neitrofīlu skaits ir <0.5 X 109/L bija 0,21% pacientiem kvetiapīna grupā un 0% placebo grupā, un biežums >0.5 - <1.0 X 109/L bija 0.75% pacientiem kvetiapīna grupā un 0.11% placebo grupā.

Bērni un pusaudži (no 10 līdz 17 gadu vecumam)

Kvetiapīna efektivitāte un drošība pētīta 3 nedēļas ilgā placebo kontrolētā pētījumā par mānijas ārstēšanu (n= 284, pacienti no ASV, vecums 10-17 gadi). Aptuveni 45% pacientu papildus bija diagnosticēts UDHS. Turklāt tika veikts 6 nedēļas ilgs placebo kontrolēts pētījums par šizofrēnijas ārstēšanu (n = 222 pacienti, vecums 13-17 gadi). Abos pētījumos no tiem izslēdza pacientus, kam nebija atbildes reakcijas pret kvetiapīnu. Ārstēšanu ar kvetiapīnu sāka ar devu 50 mg dienā, ko 2. dienā palielināja līdz 100 mg dienā; pēc tam devu titrēja līdz mērķa devai (400600 mg dienā mānijas gadījumā; 400-800 mg dienā šizofrēnijas gadījumā), izmantojot soli 100 mg dienā un lietojot zāles divas vai trīs reizes dienā.

Pētījumā par māniju LS vērtības vidējās izmaiņas, salīdzinot ar sākotnējiem YMRS kopējiem rādītājiem (aktīvā ārstēšana mīnus placebo) bija -5,21 ar 400 mg kvetiapīna dienā un -6,56 ar 600 mg kvetiapīna dienā. Atbildes reakcijas biežums (YMRS uzlabojums par >50%) bija 64% ar 400 mg kvetiapīna dienā, 58 % ar 600 mg kvetiapīna dienā un 37 % placebo grupā.

Pētījumā par šizofrēniju LS vērtības vidējās izmaiņas, salīdzinot ar sākotnējiem PANSS kopējiem rādītājiem (aktīvā ārstēšana mīnus placebo) bija -8,16 ar 400 mg kvetiapīna dienā un -9,29 ar 800 mg kvetiapīna dienā. Ne terapija ar nelielām kvetiapīna devām (400 mg dienā), ne ar lielām kvetiapīna devām (800 mg dienā) nebija pārāka par placebo attiecībā uz tādu pacientu procentuālo daudzumu, kuriem bija panākta atbildes reakcja, ko definēja kā PANSS kopējā rādītāja samazinājumu par >30 %, salīdzinot ar sākotnējo vērtību. Gan mānijas, gan šizofrēnijas gadījumā lielākas devas deva skaitliski mazāku atbildes reakcijas biežumu.

Nav pieejami dati par efekta saglabāšanos vai recidīva profilaksi šajā vecuma grupā.

26 nedēļas ilgā atklātā akūto pētījumu pagarinājumā (n= 380 pacienti), elastīgi lietojot kvetiapīnu 400-800 mg lielās dienas devās, tika iegūti papildu dati par drošību. Tika ziņots par asinsspiediena paaugstināšanos bērniem un pusaudžiem, kā arī par pastiprinātu ēstgribu, ekstrapiramidālajiem simptomiem un prolaktīna līmeņa serumā paaugstināšanos, ko bērniem un pusaudžiem novēroja biežāk nekā pieaugušajiem (skatīt apakšpunktu 4.4 un 4.8).

Ekstrapiramidālie simptomi

Īstermiņa placebo kontrolētā monoterapijas pētījumā, lietojot kvetiapīnu pusaudžiem (vecums 1317 gadi) ar šizofrēniju, ekstrapiramidālo simptomu kopējais biežums kvetiapīna grupā bija 12,9 %, bet placebo grupā — 5,3 %, lai gan atsevišķu nevēlamo blakusparādību (piemēram, akatīzijas, trīces, ekstrapiramidālo traucējumu, hipokinēzijas, nemiera, psihomotoras hiperaktivitātes, muskuļu stīvuma, diskinēzijas) biežums nevienā no ārstēšanas grupām nepārsniedza 4,1 %. Placebo kontrolētā monoterapijas īstermiņa pētījumā, lietojot kvetiapīnu bērniem un pusaudžiem (vecums 10-17 gadi) ar bipolāru māniju, ekstrapiramidālo simptomu kopējais biežums kvetiapīna grupā bija 3,6%, bet placebo grupā — 1,1%. Atklāta tipa ilgtermiņa pētījumā, lietojot kvetiapīnu šizofrēnijas un bipolāras mānijas ārstēšanai, ārstēšanas izraisītu EPS biežums bija 10%.

Ķermeņa masas palielināšanās

Īstermiņa klīniskajos pētījumos, lietojot kvetiapīnu bērniem (vecums 10-17 gadi), 17 % ar kvetiapīnu ārstēto pacientu un 2,5% ar placebo ārstēto pacientu ķermeņa masa palielinājās par >7% no sākotnējās ķermeņa masas. Koriģējot atbilstoši normālai augšanai ilgtermiņā, par klīniski nozīmīgu izmaiņu kritēriju izmantoja sākotnējā ķermeņa masas indeksa (ĶMI) pieaugumu vismaz par 0,5 standarta novirzēm; šim kritērijam atbilda 18,3% pacientu, kuri bija ārstēti ar kvetiapīnu vismaz 26 nedēļas.

Pašnāvība/ domas par pašnāvību vai klīniskā stāvokļa pasliktināšanās Placebo kontrolētos īstermiņa klīniskajos pētījumos, kuros kvetiapīns lietots bērniem ar šizofrēniju, ar pašnāvību saistītu gadījumu biežums starp pacientiem līdz 18 gadu vecumam kvetiapīna grupā bija 1,4% (2/147), bet placebo grupā — 1,3% (1/75). Placebo kontrolētos īstermiņa pētījumos, kuros kvetiapīns lietots bērniem ar bipolāru māniju, ar pašnāvību saistītu gadījumu biežums starp pacientiem līdz 18 gadu vecumam kvetiapīna grupā bija 1,0% (2/193), bet placebo grupā — 0% (0/90).

5.2 Farmakokinetiskas īpašības

Kvetiapīns pēc iekšķīgas lietošanas labi uzsūcas un izteikti metabolizējas. Kvetiapīna lietošanai kopā ar uzturu nav nozīmīgas ietekmes uz tā biopieejamību. Aptuveni 83% kvetiapīna saistās ar plazmas olbaltumvielām. Stabilas koncentrācijas apstākļos augstākā aktīvā metabolīta (norkvetiapīna) molārā koncentrācija atbilst 35% no konstatētās kvetiapīna koncentrācijas. Kvetiapīna un norkvetiapīna eliminācijas pusperiodu ilgums ir attiecīgi aptuveni 7 un 12 stundas.

Lietošanai reģistrēto preparāta devu robežās kvetiapīna un norkvetiapīna farmakokinētika ir lineāra. Vīriešiem un sievietēm kvetiapīna farmakokinētikas parametri neatšķiras.

Kvetiapīna vidējais klīrenss gados vecākiem cilvēkiem par aptuveni 30 - 50% mazāks nekā 18 - 65 gadus veciem pieaugušajiem.

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss mazāks par 30 ml/min/1,73 m2) vidējais kvetiapīna plazmas klīrenss bija samazināts par aptuveni 25%, bet individuālie klīrensa rādītāji bija normas robežās. Vidējais ar urīnu izvadītais molārais brīvā kvetiapīna un tā aktīvā metabolīta (norkvetiapīna), kas atrodas cilvēka plazmā, daudzums ir <5%.

Kvetiapīns izteikti metabolizējas aknās, pēc radioiezīmēta kvetiapīna ieņemšanas mazāk nekā 5% izdalās neizmainītā veidā ar urīnu vai izkārnījumiem. Aptuveni 73% radioaktīvās vielas izdalās ar urīnu un 21% ar izkārnījumiem. Vidējais kvetiapīna plazmas klīrenss samazinās aptuveni par 25% pacientiem ar zināmiem aknu bojājumiem (stabilu alkohola cirozi). Tā kā kvetiapīns tiek plaši metabolizēts aknās, populācijai ar aknu bojājumiem sagaidāma paaugstināta tā koncentrācija plazmā. Šiem pacientiem var būt nepieciešama devas pielāgošana (skatīt apakšpunktu 4.2).

In vitro pētījumos ir noteikts, ka CYP3A4 ir galvenais par kvetiapīna metabolismu ar citohroma P450 starpniecību atbildīgais enzīms. Norkvetiapīna veidošanās un eliminācija galvenokārt ir saistīta ar CYP3A4.

In vitro kvetiapīns un vairāki tā metabolīti (arī norkvetiapīns)ir vāji cilvēka citohromu P450 1A2, 2C9, 2C19, 2D6 un 3A4 aktivitātes inhibitori. In vitro apstākļos CYP inhibīciju novēro tikai tad, ja vielas koncentrācija aptuveni 5 - 50 reizes pārsniedz koncentrāciju, ko novēro, cilvēkam lietojot preparāta devas, kuru lielums ir robežās no 300 līdz 800 mg dienā. Ievērojot minētos in vitro iegūtos rezultātus, ir maz ticams, ka kvetiapīna lietošana vienlaicīgi ar citām zālēm varētu izraisīt klīniski nozīmīgu ar citohromu P450 saistītu citu zāļu metabolisma nomākumu.

Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēts, ka kvetiapīns var inducēt citohroma P450 enzīmus. Tomēr īpašos mijiedarbības pētījumos psihotiskiem pacientiem, pēc kvetiapīna lietošanas netika novērota citohroma P450 aktivitātes paaugstināšanās.

Bērni un pusaudži (no 10 līdz 17 gadu vecumam)

Farmakokinētikas rādītājus noteica, izmantojot paraugus no 9 bērniem 10-12 gadu vecumā un 12 pusaudžiem, kuri saņēma stabilu ārstēšanu ar 400 mg kvetiapīna (Seroquel) divreiz dienā. Atbilstoši devai koriģētā pamatsavienojuma kvetiapīna koncentrācija plazmā bērniem un pusaudžiem (10-17 gadu vecumā) līdzsvara fāzē kopumā bija līdzīga kā pieaugušajiem, taču bērniem Cmax rādītāji bija augstāki par pieaugušajiem novēroto diapazonu. Salīdzinot ar pieaugušajiem, bija augstākas aktīvā metabolīta norkvetiapīna AUC un Cmax vērtības, attiecīgi par aptuveni 62% un 49% bērniem (10-12 gadu vecumā) un par 28% un 14% pusaudžiem (1317 gadu vecumā).

5.3 Prekliniskie dati par drošību

Vairākos in vitro un in vivo genotoksicitātes pētījumos genotoksicitāte netika pierādīta. Laboratorijas dzīvniekiem klīniski nozīmīgas iedarbības līmeņu ietekmē novēroja sekojošas novirzes, kuras vēl nav pierādītas ilgtermiņa klīniskā izpētē: žurkām tika novērota pigmenta izgulsnēšanās vairogdziedzerī; mērkaķiem novēroja vairogdziedzera folikulāro šūnu hipertrofiju, plazmas T3 līmeņa pazemināšanos, samazinātu hemoglobīna koncentrāciju un samazinātu balto un sarkano asinsķermenīšu skaitu; suņiem - lēcas saduļķošanos un kataraktu.

Ņemot vērā šos novērojumus, kvetiapīna terapijas ieguvums jāizsver attiecībā pret iespējamo risku pacienta drošībai.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Laktozes monohidrāts Kalcija hidrogenfosfāta dihidrāts Mikrokristāliskā celuloze Povidons

Nātrija cietes glikolāts (A tipa)

Magnija stearāts Tabletes apvalks:

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 4000

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172) - tikai 25 mg un 100 mg tabletēs Sarkanais dzelzs oksīds (E172) - tikai 25 mg tabletēs

6.2    Nesaderība Nav piemērojama.

6.3    Uzglabāšanas laiks 3 gadi.

ABPE pudelīte ar tabletēm:

Uzglabāšanas laiks pēc pirmās atvēršanas ir 3 mēneši.

6.4    Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm īpaši uzglabāšanas apstākļi nav nepieciešami.

6.5    Iepakojuma veids un saturs

Blisteriepakojums (PVH/Al): 6 (tikai 25 mg tabletes), 10, 20, 30, 30 x 1, 50, 60, 90, 98,100, 100 x 1, 120 (tikai 150 mg un 300 mg tabletes), 180 (tikai 150 mg un 300 mg tabletes) vai 240 (tikai 150 mg un 300 mg tabletes) tabletes kastītē.

Polietilēna (ABPE) plastmasas pudelīte: 250 tabletes (tikai 100 mg un 200 mg) kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6    Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

Kventiax 25 mg apvalkotās tabletes: 07-0229 Kventiax 100 mg apvalkotās tabletes: 07-0230 Kventiax 150 mg apvalkotās tabletes: 07-0231 Kventiax 200 mg apvalkotās tabletes: 07-0232 Kventiax 300 mg apvalkotās tabletes: 07-0233

9.    REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 30.07.2007.

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS 2010. gada jūlijs.

15

1

   Skatīt apakšpunktu 4.4.

2

   Var parādīties miegainība, īpaši pirmajās divās ārstēšanas nedēļās, kas parasti izzūd, turpinot kvetiapīna terapiju.

3

   Šo nevēlamo blakusparādību biežuma aprēķins izdarīts ņemot vērā tikai pēcreģistrācijas datus.

4

   Līdzīgi kā citi antipsihotiskie līdzekļi ar alfa 1 adrenerģiskos receptorus bloķējošu ietekmi, kvetiapīns var bieži izraisīt ortostatisko hipotensiju, kas saistīta ar reiboni, tahikardiju un, dažiem pacientiem, ģīboni, īpaši sākotnējā devas titrēšanas posmā (skatīt apakšpunktu 4.4).

5

   Ļoti retos gadījumos ziņots par jau esoša diabēta paasināšanos.

6

   Vismaz vienā gadījumā cukura līmenis >126 mg/dl (> 7.0 mmol/l) tukšā dūšā vai pēc ēšanas cukura līmenis >200 mg/dl (> 11.1 mmol/l).

7

   Disfāgijas biežuma palielināšanās, lietojot kvetiapīnu, salīdzinot ar placebo, bija novērota tikai klīniskos pētījumos bipolāras depresijas gadījumā.

8

   Ņemot vērā svara pieaugumu par >7%, salīdzinot ar sākotnējo. Pārsvarā novērojams terapijas pirmajās nedēļās pieaugušajiem.

9

   Šādi atcelšanas simptomi novēroti visbiežāk akūtos placebo kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros izvērtēja terapijas pārtraukšanas simptomus: bezmiegs, slikta dūša, galvas sāpes, caureja, vemšana, reibonis, uzbudināmība. Šo reakciju biežums ievērojami samazinājās 1 nedēļu pēc pārtraukšanas.

10

   Triglicerīdi ≥200mg/dL ≥2,258 mmol/L) (pacientiem ≥ 18 gadi) vai M50 mg/dL (M,694 mmol/L)

11

   Dažiem pacientiem, kuri saņēma kvetiapīnu, novēroja asimptomātisku seruma transamināžu (AlAT, AsAT) vai gamma GT līmeņa paaugstināšanos. Šī paaugstināšanās parasti izzuda, turpinot kvetiapīna terapiju.



 Lietošanas instrukcijas, zāļu(preparata) apraksta, anotācijas avots: Zāļu valsts aģentūra-ZVA


[*] DDD. Informācijas avots: Pasaules veselības organizācijas (PVO) Zāļu statistikas metodoloģijas sadarbības centrs - [Nov-2015]


Atpakaļ

  Aptiekām un veselības veikaliem    Reklāmdevējiem   

 Autortiesības © 2011-2017 APTEKA.LV. Visas tiesības aizsargātas

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai!

Konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju!