tabletes kapsulas Сenas,instrukcijas.,deva,zāle/preparāts  

APTEKA.LV

Esiet veseli!

Ja Jūs slikti saredzat - spiediet  šeit!
Latvijas aptieku akcijas!-Сenas-Akcija               Latvijas aptieku akcijas!
Latvijas aptieku karte-СenasLatvijas aptieku karte Dežūrārsti. Medicīnskā palīdzība-СenasDežūrārsti. Medicīnskā palīdzība
Aktuālie vakcinācijas piedāvājumi-Сenas-Akcija               Vakcinācijas piedāvājumi
Zāļu un to analogu meklēšana:-Сenas Zāļu alfabētiskā meklēšana: ABCDEFG...

Zāļu un to analogu meklēšana:

Meklētājā ievadīt nemazāk kā 3 simbolus:

         Noderīgi         

Rindas uz izmeklējumus
Kompensējamo zāļu saraksti

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju! Vietne nekādā gadījumā nenes atbildību par zemāk publicēto preparāta aprakstu. Jūs pats uzņematies risku par tā lietošanu vai nelietošanu!

CELEBREX 200MG CAPS.N30

Uz 2017-Jan-20
CELEBREX-zāle/preparāts aptuvenā pirkšanas cena uz "CELEBREX 200MG CAPS.N30" Rīgā, Latvijā ir:

  • 28.37€  30.27$  24.56£  1804Rub  270.9SEK  124PLN  115.38₪ 

Maksimāla pieļaujamā valsts cena Latvijā (no ZVA tīmekļa vietne) Euro:

Maksimāla pieļaujamā cena Latvijā rādīta/indiceta attēlā uz zāle/preparāts  CELEBREX 200MG CAPS.N30

    Pārbaudīt vēlreiz.

ATĶ kods: M01AH01Aktīvās vielas: Celecoxibum

Ražotājs: Pfizer European Service Center. 
Izsniegšanas kārtība: Recepšu zāle.

Zāles vai produkta nosaukums  Сenas Aptieku tīkls
CELEBREX 200MG CAPS.N30
28.37€ A-aptieka (Jan-2016) Riga
Preparāta instrukcija krievu valodā. Здесь инструкция к препарату на русском языке

Saskaņots ZVA 07.04.2011.

ZĀĻU APRAKSTS

a

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Celebrex 100 mg cietās kapsulas Celebrex 200 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra kapsula satur 100 mg vai 200 mg celekoksiba (Celecoxibum).

Palīgvielas:

Katra Celebrex 100 mg kapsula satur 149,7 mg laktozes monohidrāta (skatīt apakšpunktu 4.4). Katra Celebrex 200 mg kapsula satur 49,8 mg laktozes monohidrāta (skatīt apakšpunktu 4.4).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3. ZĀĻU FORMA

Cietās kapsulas.

Celebrex 100 mg kapsulas:

Baltas vai gandrīz baltas, necaurspīdīgas cietās želatīna kapsulas ar zilu joslu ar uzdruku 100 baltā krāsā uz kapsulas korpusa un zilu joslu ar uzdruku 7767 baltā krāsā uz kapsulas vāciņa.

Celebrex 200 mg kapsulas:

Baltas vai gandrīz baltas, necaurspīdīgas cietās želatīna kapsulas ar zeltītu joslu ar uzdruku 200 baltā krāsā uz kapsulas korpusa un zeltītu joslu ar uzdruku 7767 baltā krāsā uz kapsulas vāciņa.

4.    KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1    Terapeitiskās indikācijas

Osteoartrīta, reimatoīdā artrīta un ankilozējošā spondilīta radītā iekaisuma un sāpju simptomātiska terapija.

Lēmumu par selektīvo COX-2 inhibitoru ordinēšanu jāpieņem, izvērtējot vispārējo risku katram pacientam individuāli (skatīt apakšpunktus 4.3 un 4.4).

4.2    Devas un lietošanas veids

Tā kā celekoksiba kardiovaskulārais risks var palielināties, pieaugot devai un iedarbības laikam, terapijas laikam jābūt pēc iespējas īsākam un jālieto mazākā efektīvā deva. Pacientiem, īpaši ar osteoartrītu, periodiski jāizvērtē simptomu novēršanas nepieciešamība un atbildes reakcija uz terapiju (skatīt apakšpunktus 4.3, 4.4, 4.8 un 5.1).

Osteoartrīts: parastā ieteicamā dienas deva ir 200 mg, kas ieņemama vienā reizē vai dalīta divām ieņemšanas reizēm. Dažiem pacientiem ar nepietiekošu simptomu samazināšanos devas palielināšana līdz 200 mg divas reizes dienā var paaugstināt terapijas efektivitāti. Ja ārstēšana nedod terapeitisku ieguvumu divu nedēļu laikā, tad ir jāapsver citas terapijas iespējas.

Reimatoīdais artrīts: sākumā ieteicamā dienas deva ir 200 mg, ko sadala divām ieņemšanas reizēm. Ja nepieciešams, devu vēlāk var palielināt līdz 200 mg divas reizes dienā. Ja ārstēšana nedod terapeitisku ieguvumu divu nedēļu laikā, tad ir jāapsver citas terapijas iespējas.

Ankilozējošais spondilīts: ieteicamā dienas deva ir 200 mg, kas ieņemama vienā reizē vai dalīta divās lietošanas reizēs. Dažiem pacientiem ar nepietiekošu simptomu mazināšanos devas palielināšana līdz 400 mg vienā reizē vai dalīta divās lietošanas reizēs var paaugstināt terapijas efektivitāti. Ja ārstēšana nedod terapeitisku ieguvumu divu nedēļu laikā, tad ir jāapsver citas terapijas iespējas.

Maksimālā ieteicamā dienas deva visu indikāciju gadījumos ir 400 mg.

Celebrex var lietot ēšanas laikā vai starp ēdienreizēm.

Gados vecāki cilvēki (>65 gadi): Tāpat kā jaunākiem pieaugušajiem, sākumā jālieto 200 mg dienā. Ja nepieciešams, devu vēlāk var palielināt līdz 200 mg divas reizes dienā. Īpaša uzmanība ir jāvelta gados vecākiem pacientiem, kuru ķermeņa masa ir zem par 50 kg (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.2).

Aknu darbības traucējumi: Pacientiem ar vidēji smagiem aknu funkciju traucējumiem (albumīns serumā 25-35 g/l) ārstēšana jāuzsāk ar pusi no ieteicamās devas. Pieredze šādu pacientu ārstēšanā aprobežojas vienīgi ar aknu cirozes slimniekiem (skatīt apakšpunktus 4.3., 4.4.un 5.2.).

Nieru darbības traucējumi: Pieredze celekoksiba lietošanā pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru funkciju traucējumiem ir ierobežota, tādēļ šādi pacienti ārstējami piesardzīgi (skatīt apakšpunktus 4.3.,4.4.un 5.2.).

Bērni: Celekoksibs bērniem nav indicēts.

Vāji CYP2C9 metabolizētāji: Pacientiem, par kuriem pēc gēnu analīzes vai citu CYP2C9 substrātu lietošanas anamnēzes/ pieredzes datiem ir zināms vai pastāv aizdomas, ka viņi ir vāji CYP2C9 metabolizētāji, celekoksibs jāordinē piesardzīgi, jo viņiem ir paaugstināts no devas atkarīgo blakusparādību risks. Ņemot to vērā, jāizvēlas puse no mazākās ieteicamās devas (skatīt apakšpunktu 5.2).

4.3 Kontrindikācijas

Anamnēzē paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām (skatīt apakšpunktu 6.1). Zināma paaugstināta jutība pret sulfanilamīdiem.

Aktīva peptiska čūla vai gastrointestināla (GI) asiņošana.

Pacienti, kuriem pēc acetilsalicilskābes vai nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL), tai skaitā COX-2 (ciklooksigenāzes-2) inhibitora lietošanas radusies astma, akūts rinīts, deguna polipi, angioneirotiskā tūska, nātrene vai cita alerģiska tipa reakcija.

Grūtniecība un sievietes, kurām var iestāties grūtniecība, ja vien tās nelieto efektīvu kontracepcijas metodi (skatīt apakšpunktu 4.5). Pētījumos ar divu sugu dzīvniekiem pierādīts, ka celekoksibs šiem dzīvniekiem izraisa malformācijas (skatīt apakšpunktus 4.6 un 5.3). Potenciālais risks attiecībā uz grūtniecību cilvēkam nav zināms, taču izslēgt to nevar.

Bērna zīdīšana (skatīt apakšpunktus 4.6 un 5.3).

Smaga aknu slimība (seruma albumīns <25 g/l vai Child-Pugh > 10).

Pacienti ar smagu nieru slimību (kreatinīna klīrenss <30 ml/min).

Iekaisīgas zarnu slimības.

Sastrēguma sirds mazspēja (NYHA II-IV).

Ja ir diagnosticēta sirds koronārā slimība, perifēro artēriju slimība un/vai cerebrovaskulārā slimība. Koronāro artēriju šuntēšanas operācijas sāpju ārstēšana.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošana

Ar celekoksibu ārstētiem pacientiem novērotas gastrointestinālā trakta augšējās daļas komplikācijas [perforācija, čūla vai asiņošana], daži gadījumi beigušies ar letālu iznākumu. Jāievēro piesardzība, ārstējot pacientus, kam pastāv sevišķi augsts NPL izraisītu gastrointestinālo komplikāciju risks, tie ir: gados vecāki cilvēki, pacienti, kuri vienlaikus lieto kādus citus NPL vai acetilsalicilskābi, kā arī pacienti ar gastrointestinālu čūlu un GI asiņošanu anamnēzē. Pieaug gastrointestinālo blakusparādību risks (gastrointestināla čūlas slimība vai citas gastrointestinālas komplikācijas), ja celekoksibu lieto kombinācijā ar acetilsalicilskābi (pat mazās devās). Ilgtermiņa klīniskos pētījumos nav iegūti rezultāti, kas apliecinātu būtisku atšķirību gastrointestinālās drošības ziņā, lietojot selektīvos COX-2 inhibitorus + acetilsalicilskābi salīdzinājumā ar NPL + acetilsalicilskābe (skatīt apakšpunktu 5.1).

Jāizvairās lietot celekoksibu vienlaikus ar NPL, izņemot aspirīnu.

Ilgtermiņa placebo-kontrolētā pētījumā sporādiskas adenomatozas polipozes pacientiem, lietojot celekoksibu 200 mg divas reizes dienā un 400 mg divas reizes dienā, konstatēja paaugstinātu nopietnu kardiovaskulāro notikumu, galvenokārt miokarda infarktu, skaitu salīdzinājumā ar placebo (skatīt apakšpunktu 5.1).

Tā kā celekoksiba kardiovaskulārais risks var pieaugt saistībā ar devas un iedarbības ilguma palielināšanos, tad ir jālieto zemākā efektīvā dienas deva pēc iespējas īsāku laiku. Periodiski ārstēšanas gaitā, īpaši pacientiem ar osteoartrītu, ir jāizvērtē nepieciešamība pacientam mazināt slimības simptomus, kā arī atbildes reakcija uz terapiju (skatīt apakšpunktus 4.3, 4.4, 4.8 un 5.1).

Pacientus ar nozīmīgiem kardiovaskulāriem riska faktoriem (piemēram, hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana) vai perifēro artēriju slimību var ārstēt ar celekoksibu tikai pēc rūpīgas riska/ieguvuma apsvēršanas (skatīt apakšpunktu 5.1).

COX-2 selektīvos inhibitorus nevar izmantot acetilsalicilskābes vietā kardiovaskulāras trombembolijas profilaksei, jo tiem nepiemīt antitrombocitārs efekts. Tāpēc antitrombocitārā terapija nav jāpārtrauc (skatīt apakšpunktu 5.1).

Tāpat kā ar citām zālēm, kas inhibē prostaglandīnu sintēzi, pacientiem, kuri lieto celekoksibu, novērota šķidruma aizture un tūska. Šī iemesla dēļ celekoksibs lietojams piesardzīgi pacientiem, kuriem anamnēzē ir sirds mazspēja, kreisā ventrikula disfunkcija vai hipertensija, kā arī pacientiem, kuriem ir jebkādas citas izcelsmes tūska, jo prostaglandīnu inhibīcijas rezultātā var pavājināties nieru funkcija un rasties šķidruma retence. Piesardzība nepieciešama arī tad, ja zāles lieto pacientiem, kuri saņem diurētisku terapiju vai cita iemesla dēļ pakļauti hipovolēmijas riskam.

Tāpat kā visi NPL, arī celekoksibs var izraisīt pirmreizēju hipertensiju vai pasliktināt esošo hipertensiju, un kā viens, tā otrs var veicināt kadiovaskulāru gadījumu biežāku rašanos. Tādēļ, sākot terapiju ar celekoksibu, kā arī visā tās gaitā bieži jāpārbauda asinsspiediens.

Nieru vai aknu un īpaši sirds funkciju ierobežojums biežāk ir gados vecākiem cilvēkiem, un minēto iemeslu dēļ nepieciešama rūpīga medicīniska uzraudzība.

NPL, arī celekoksibs, var izraisīt nieru toksicitāti. Celekoksiba klīniskie pētījumi pierādījuši, ka iedarbība uz nierēm ir līdzīga kā salīdzināmam NPL. Vislielākais nieru toksicitātes risks ir pacientiem, kam ir pavājināta nieru funkcija, sirds mazspēja, aknu funkciju traucējumi, kā arī gados vecākiem cilvēkiem. Šādi pacienti celekoksiba lietošanas laikā rūpīgi jānovēro.

Ar piesardzību zāles jālieto pacientiem ar dehidratāciju. Rekomendē veikt dehidratācijas terapiju pirms ārstēšanas uzsākšanas ar celekoksibu.

Tika ziņots par dažiem gadījumiem, lietojot celekoksibu, kas saistīti ar smagām aknu reakcijām, ieskaitot zibensveida hepatītu (dažiem ar letālu iznākumu), aknu nekrozi un aknu mazspēju (dažiem ar letālu iznākumu vai aknu transplantācijas nepieciešamību). No ziņojumiem, kas tika saņemti terapijas laikā, vairums nevēlamo blakusparādību bija smagi aknu bojājumi, kas attīstījās mēneša laikā pēc terapijas uzsākšanas (skatīt apakšpunktu 4.8).

Ja ārstēšanas laikā pacientam novēro jebkuru no augstāk minēto orgānu sistēmu funkciju pasliktināšanos, tad ir attiecīgi jārīkojas un jāapsver iespēja pārtraukt terapiju ar celekoksibu.

Celekoksibs inhibē CYP2D6. Lai gan tas nav spēcīgs šī enzīma inhibitors, tomēr var rasties nepieciešamība reducēt individuāli pielāgoto devu zālēm, kurus metabolizē CYP2D6 (skatīt apakšpunktu 4.5).

Pacienti, kuriem ir pavājināta CYP2C9 aktivitāte, jāārstē sevišķi piesardzīgi (skatīt apakšpunktu 5.2).

Saņemti ļoti reti ziņojumi par nopietnām ādas reakcijām, dažas no tām letālas, tostarp eksfoliatīvu dermatītu, Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisko epidermālo nekrolīzi pacientiem, kuri lietoja celekoksibu (skatīt apakšpunktu 4.8). Paaugstinātu šo reakciju risku pacientiem parasti novēro terapijas kursa sākumā: lielākajā daļā gadījumu reakcijas sākas terapijas pirmajā mēnesī. Lietojot celekoksibu, tika ziņots par smagām hipersensitivitātes reakcijām (anafilaksi un angioneirotisko tūsku) (skatīt apakšpunktu 4.8). Lielāks nopietnu ādas reakciju vai hipersensitivitātes risks ir pacientiem, kuru anamnēzē ir alerģija pret sulfanilamīdiem vai jebkurām citām zālēm (skatīt apakšpunktu 4.3). Celekoksiba lietošana jāpārtrauc tiklīdz uz ādas parādās pirmie izsitumi, gļotādas bojājumi vai jebkādas citas paaugstinātas jutības pazīmes.

Celekoksibs var maskēt drudzi un citas iekaisuma pazīmes.

Pacientiem, kuri vienlaikus saņēmuši terapiju ar varfarīnu, novērotas smagu asiņošanu epizodes. Jāievēro piesardzība, celekoksibu kombinējot ar varfannu vai citiem perorāliem antikoagulantiem (skatīt apakšpunktu 4.5).

Celebrex 100 mg un 200 mg kapsulas satur laktozi (attiecīgi 149,7 mg un 49,8 mg). Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Pacientiem, kuri līdztekus lieto varfannu vai citus antikoagulantus, jākontrolē antikoagulējošās terapijas efekts, it īpaši sākot ārstēšanos ar celekoksibu vai mainot tā devu, jo šiem pacientiem ir paaugstināts hemorāģisku komplikāciju risks. Šī iemesla dēļ pacientiem, kuri lieto perorālos antikoagulantus, bieži jāpārbauda protrombīna laiks INR, sevišķi pirmās pāris dienas pēc celekoksiba terapijas sākšanas vai celekoksiba devas maiņas (skatīt apakšpunktu 4.4). Ziņots par asiņošanas epizodēm saistībā ar protrombīna laika pagarināšanos pacientiem, pārsvarā gados vecākiem cilvēkiem, kuri celekoksibu saņēmuši līdztekus varfarīnam, dažas no tām bijušas letālas.

NPL var mazināt diurētisko līdzekļu un antihipertensīvo zāļu efektivitāti. Dažiem pacientiem ar traucētu nieru funkciju (piemēram, dehidratētiem vai gados vecākiem pacientiem), lietojot NPL, tai skaitā celekoksibu, kombinācijā ar AKE inhibitoriem vai angiotensīna II receptoru antagonistiem, var būt paaugstināts akūtas nieru mazspējas risks, kas parasti ir atgriezenisks. Tāpēc šī kombinācija ir ordinējama piesardzīgi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem ir jāsaņem adekvāta hidratācija, jāapsver nieru funkciju monitorēšana, uzsākot kombinētu terapiju, kā arī periodiski tās gaitā.

28 dienas ilgā klīniskā pētījumā pacientiem ar lisinoprila kontrolētu I un II stadijas hipertensiju, pēc asinsspiediena 24 stundu ambulatoras monitorēšanas datiem, celekoksiba lietošana pa 200 mg divreiz dienā salīdzinājumā ar placebo neradīja klīniski būtisku vidējā sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena pieaugumu. Pēdējā klīnikas apmeklējuma laikā konstatēts, ka no pacientiem, kas lietojuši celekoksibu pa 200 mg divreiz dienā, 48% nav bijusi reakcija uz lisinoprilu (ar manšeti izmērītais diastoliskais spiediens >90 mmHg vai diastoliskais spiediens paaugstinājies par >10% salīdzinājumā ar sākuma stāvokli), kamēr placebo saņēmušo grupā tādu pacientu bija 27%; šī starpība ir statistiski nozīmīga.

Pastāv norādījumi, ka NPL lietošana kopā ar ciklosporīnu vai takrolimu pastiprina ciklosporīna un takrolima nefrotoksisko efektu. Ja celekoksibs tiek kombinēts ar kādu no šīm zālēm, jāseko nieru funkcijai.

Celekoksibu var kopā lietot ar acetilsalicilskābi mazās devās, bet tas nav acetilsalicilskābes aizstājējs kardiovaskulārai profilaksei. Pēc pētījumu datiem, tāpat kā citu NPL lietošanas gadījumos tad, ja celekoksibu lieto kombinācijā ar mazām acetilsalicilskābes devām, gastrointestinālas čūlas un citu gastrointestinālo komplikāciju risks ir lielāks nekā tad, ja celekoksibu lieto vienu pašu (skatīt apakšpunktu 5.1).

Farmakokinētiskā mijiedarbība Celekoksiba ietekme uz citām zālēm.

Celekoksibs ir CYP2D6 inhibitors. Celekoksiba terapijas laikā CYP2D6 substrāta dekstrometorfāna koncentrācija plazmā pieauga par 136%. Ja celekoksibs tiek lietots vienlaikus ar zālēm, kas ir šī enzīma substrāti, to koncentrācija plazmā var būt paaugstināta. Zāles, kas metabolizē CYP2D6, ir, piemēram, antidepresanti (tricikliskie antidepresanti un selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori), neiroleptiskie līdzekļi, antiaritmiskie līdzekļi u.c. CYP2D6 substrātu individuāli noteikto devu var nākties samazināt, kad tiek sākta terapija ar celekoksibu, vai palielināt, ja terapija ar celekoksibu tiek pārtraukta.

Pētījumos in vitro konstatēts, ka celekoksibam piemīt zināma spēja inhibēt CYP2C19 katalizēto metabolismu. Šīs in vitro atrades klīniskā nozīme nav zināma. Zāles, kas metabolizē CYP2C19, ir, piemēram, diazepāms, citaloprams un imipramīns.

Mijiedarbības pētījumā celekoksibam nebija klīniski nozīmīga efekta uz iekšķīgi lietojamo kontraceptīvo līdzekļu (1 mg noretisterons/35 mikrogrami etinilestradiols) farmakokinētiku.

Celekoksibam nav klīniski nozīmīgas ietekmes uz tolbutamīda (CYP2D9 substrāts) vai glibenklamīda farmakokinētiku.

Pacientiem ar reimatoīdo artrītu celekoksibs neradīja statistiski būtisku ietekmi uz metotreksāta (lietojot reimatoloģiskās devās) farmakokinētiku (plazmas vai nieru klīrensu). Tomēr būtu jāveic adekvāts ar metotreksātu saistītas toksicitātes monitorings, kad šīs zāles lieto kombinācijā.

Veseliem subjektiem celekoksiba 200 mg divas reizes dienā līdztekus lietošana ar litiju 450 mg divas reizes dienā radīja litija vidēji Cmax 16% un AUC 18% pieaugumu. Tādēļ, pacienti, kas lieto litiju, rūpīgi jānovēro, kad uzsāk vai beidz celekoksiba lietošanu.

Citu zāļu ietekme uz celekoksibu

Pacientiem, vājiem CYP2C9 metabolizētājiem, kam ir paaugstināta celekoksiba sistēmiskā ekspozīcija, terapija ar CYP2C9 inhibitoriem var vēl vairāk paaugstināt ekspozīciju celekoksibam. Pacientiem, kas ir zināmi kā vāji CYP2C9 metabolizētāji, no šādas kombinācijas jāizvairās (skatīt apakšpunktu 4.2 un 5.2).

Tā kā celekoksibu galvenokārt metabolizē CYP2C9, pacientiem, kuri vienlaikus saņem flukonazolu, tas jālieto uz pusi mazākā devā. Celekoksiba (atsevišķas 200 mg lielas devas) un CYP2C9 inhibitora flukonazola (200 mg reizi dienā) vienlaicīga lietošana izraisīja celekoksiba Cmax 60% un AUC 130% pieaugumu. Līdztekus lietoti CYP2C9 inducētāji, kā rifampicīns, karbamazepīns un barbiturāti, var pazemināt celekoksiba koncentrāciju plazmā.

Nav novērots, ka ketokonazols vai antacīdie līdzekļi ietekmētu celekoksiba farmakokinētiku.

4.6    Grūtniecība un zīdīšana

Nav pieejami nekādi klīniskie dati par celekoksiba iedarbību uz grūtniecību. Pētījumos ar dzīvniekiem (žurkām un trušiem) konstatēta reproduktiv toksicitāte, tai skaitā malformācijas (skatīt apakšpunktus 4.3 un 5.3). Potenciālais risks cilvēkam grūtniecības laikā nav zināms, taču izslēgt to nevar. Celekoksibs tāpat kā citi prostaglandīnu sintēzi nomācoši līdzekļi var izraisīt dzemdību darbības vājumu un ductus arteriosus priekšlaicīgu slēgšanos pēdējā trimestn. Celekoksibs ir kontrindicēts grūtniecības laikā un sievietēm, kurām iespējama grūtniecības iestāšanās (skatīt apakšpunktus 4.3 un 4.4). Ja grūtniecība iestājas ārstēšanas laikā, celekoksiba lietošana jāpārtrauc.

Celekoksibs izdalās žurku mātīšu pienā tādā pašā koncentrācijā, kādā tas ir plazmā. Novērojot nelielu skaitu sieviešu, kas bērna zīdīšanas laikā lietojušas celekoksibu, konstatēts, ka tas nonāk mātes pienā niecīgā daudzumā. Sievietes, kuras lieto celekoksibu, nedrīkst barot bērnu ar krūti.

4.7    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacientiem, kuri celekoksiba lietošanas laikā jūt reiboni, vertigo vai miegainību, jāatturas no transportlīdzekļa vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas.

4.8    Nevēlamās blakusparādības

1.tabulā norādītās, pēc orgānu sistēmām un biežuma secībā sakārtotās blakusparādības atspoguļo datus, kas iegūti no šādiem avotiem:

•    blakusparādības, kas novērotas osteoartrīta un reimatoīdā artrīta pacientiem biežāk nekā 0,01% gadījumu un biežāk nekā placebo lietojušiem pacientiem 12 placebo un/vai aktīvi kontrolētos, līdz 12 nedēļām ilgos klīniskos pētījumos ar celekoksiba devām no 100 mg līdz 800 mg dienā. Bez tam pētījumos, kuros kontrolei izmantoti neselektīvi NPL, ar celekoksiba devām līdz 800 mg dienā ārstēts aptuveni 7400 artrīta pacientu, tostarp ap 2300 pacientiem ārstēti 1 gadu vai ilgāk. Šajos papildu pētījumos novērotas tādas pašas celekoksiba blakusparādības kā 1.tabulā minētās blakusparādības osteoartrīta un reimatoīdā artrīta pacientiem;

•    blakusparādības, kas biežāk nekā placebo grupā novērotas pacientiem, kuri polipu profilakses ilgtermiņa pētījumos lietojuši 400 mg celekoksiba dienā līdz pat 3 gadiem (APC un PreSAP pētījumi; skatīt sadaļu 5.1 „Farmakodinamiskās īpašības: Kardiovaskulārā drošība - ilgtermiņa pētījumi, kas aptver pacientus ar sporādiskiem adenomatoziem polipiem”);

•    blakusparādības, par kurām zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības kārtā saņemti spontāni ziņojumi laikposmā, kurā, kā tiek lēsts, ar celekoksibu (ar dažādām devām, ilgumu un indikācijām) ārstēti >70 miljoni pacientu. Tā kā reģistrācijas apliecības īpašnieks nesaņem un drošības datu bāzē nenonāk ziņas par visām nevēlamām zāļu izraisītām reakcijām, nav iespējams precīzi noteikt šo blakusparādību biežumu.

1,2

1.tabula. Celekoksiba klīniskos pētījumos un pecreģistracijas uzraudzība reģistrētas blakusparadibas (MedDRA ieteiktie termini)

Blakusparādību biežums

Ļoti bieži    Bieži

Retāk

Reti

Biežums nav zināms

(≥1/10)    (≥1/100 līdz <1/10)

01/1000 līdz <1/100)

01/10 000 līdz <1/1000)

(pēcreģistrācijas uzraudzības dati)3

Infekcijas un infestācijas

Sinusīts, augšējo elpceļu infekcija, unnceļu infekcija

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Anēmija

Leikopēnija,

trombocitopēnija

Pancitopēnija

ImŪnās sistēmas traucējumi

Alerģijas pastiprināšanās

Smagas alerģiskas reakcijas, anafilaktiskais šoks, anafilakse

Psihiski traucējumi

Bezmiegs

Satraukums, depresija, nogurums

Apjukums

Halucinācijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hiperkaliēmija

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis, hipertonija

Parestēzija, miegainība, cerebrāls infarkts1

Ataksija, garšas pārmaiņas

Galvas sāpes, epilepsijas pasliktināšanās, aseptisks meningīts, ageizija, anosmija, fatāla intrakraniāla hemorāģija

Acu bojājumi

Neskaidra redze

Konjunktivīts, asinsizplūdums acī, tīklenes artērijas vai vēnas oklūzija

Ausu un labirinta bojājumi

Troksnis ausīs, vājdzirdība1

Sirds funkcijas traucējumi

Miokarda infarkts1

Sirds mazspēja, sirdsklauves, tahikardija

Aritmija

Asinsvadu sistēmas tarucējumi

Hipertensija1

Hipertensijas pasliktināšanās

Pietvīkums, vaskulīts, plaušu embolija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krušku kurvja un videnes slimības

Faringits, rimts, klepus,    Bronhospazma

dispnoja1

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sāpes vēderā, caureja, dispepsija, flatulence,

Aizcietējums, atraugas, gastrīts, stomatīts, kuņģa-zarnu

Duodēna, kuņģa, barības vada, tievās un resnās

Slikta dūša, kuņģa-zarnu trakta asiņošana, kolīts/kolīta

vemšana1, disfāgija1

iekaisuma paasināšanās

zarnas čūlas; zarnu perforācija; ezofagīts, melēna; pankreatīts

paasināšanās

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Novirzes aknu funkcionālajos rādītājos, ASAT un ALAT līmeņa paaugstināšanās

Aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās

Aknu mazspēja (dažreiz letāla vai nepieciešama aknu transplantācija), zibensveida hepatīts (dažreiz ar letālu iznākumu), aknu nekroze, hepatīts, dzelte

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi, nieze

Nātrene

Alopēcija,

Ekhimozes, bullozi izsitumi,

fotosensitivitāte

eksfoliatīvs dermatīts, multiformā eritēma, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiskā epidermas nekrolīze, angioneirotiskā tūska, akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze

Skeleta- muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Krampji kājās

Artralģija, miozīts

Nieru un urinizvades sistēmas traucējumi

Palielināts kreatinīna līmenis,

Akūta nieru mazspēja, intersticiāls

palielināts urīnvielas slāpekļa (BUN) līmenis asinīs

nefrīts, hiponatriēmija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Nekonkretizēti menstruāli

traucējumi (NOS)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Gripozi simptomi, perifēra tūska/ šķidruma aizture

Sāpes krūtīs

1    Nevēlamās blakusparādības, kas novērotas polipu profilakses pētījumos subjektiem, kuri 2 klīnisko pētījumu (APC un PreSAP pētījumu) ietvaros līdz pat 3 gadiem lietojuši 400 mg celekoksiba dienā. Tabulā minētas tikai tās blakusparādības, kas jau bija atklājušās zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības gaitā vai kuras novērotas biežāk nekā artrītiem veltītos pētījumos.

2    Bez tam polipu profilakses pētījumos subjektiem, kas 2 klīnisko pētījumu (APC un PreSAP pētījumu) ietvaros līdz pat 3 gadiem lietojuši 400 mg celekoksiba dienā, reģistrētas šādas iepriekš nenovērotas blakusparādības:

bieži - stenokardija, kairinātu zarnu sindroms, nefrolitiāze, kreatinīna līmeņa pieaugums asinīs, labdabīga prostatas hiperplāzija, ķermeņa svara pieaugums;

retāk - helicobacter infekcija, herpes zoster, erysipelas, bronhopneimonija, labirintīts, smaganu infekcija, lipoma, stiklveida ķermeņa apduļķošanās, asinsizplūdums konjunktīvā, dziļo vēnu tromboze, disfonija, hemoroidāla asiņošana, bieža vēdera izeja, ulcerācija mutē, alerģisks dermatīts, ganglijs, niktūrija, vagināla asiņošana, krūšu jutīgums, kājas lūzums, nātrija līmeņa pieaugums asinīs.

3    Blakusparādības, par kurām saņemti spontāni ziņojumi, kas ietverti drošības uzraudzības datu bāzē, laikposmā, kad ar celekoksibu (atšķiroties devām, ārstēšanās ilgumam un indikācijām), pēc aptuvenām aplēsēm, jau ārstēti >70 miljoni pacientu. Minēto iemeslu dēļ šo blakusparādību biežumu nav iespējams precīzi noteikt. Tabulā norādītas tikai tās no pēcreģistrācijas perioda populācijā novērotām blakusparādībām, kas nav jau minētas pēc artrīta vai polipu profilakses pētījumu datiem.

Pēc rezultātiem, kas iegūti APC un PreSAP pētījumos, kuros pacienti līdz 3 gadiem ārstēti ar celekoksibu 400 mg dienā (apvienojot abu pētījumu datus; par atsevišķo pētījumu rezultātiem skatīt apakšpunktā 5.1), miokarda infarkta gadījumu skaits celekoksiba grupā bija par 7,6 gadījumiem uz 1000 pacientiem lielāks nekā placebo grupā (kategorizējams kā retāka blakusparādība), bet insulta (nediferencējot tipu) gadījumu skaits nebija lielāks kā placebo grupā.

4.9 Pārdozēšana

Attiecībā uz pārdozēšanu klīniskas pieredzes nav. Veseliem cilvēkiem viena atsevišķa līdz 1200 mg liela deva un atkārtotas līdz 1200 mg lielas devas divas reizes dienā deviņas dienas pēc kārtas klīniski nozīmīgus nelabvēlīgus efektus neradīja. Ja iespējama pārdozēšana, jāveic stāvoklim atbilstoši medicīniskie pasākumi, piemēram, kuņģa satura evakuācija, klīniskā novērošana un, ja nepieciešams, simptomātiska terapija stacionārā. Nav sagaidāms, ka dialīze būs efektīva metode zāļu izvadīšanai, jo celekoksibs lielā mērā būs saistījies pie proteīniem.

5.    FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1    Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: nesteroīdie pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi (NPL), koksibi ATĶ kods - M01AH01.

Celekoksibs ir perorāli lietojams selektīvs ciklooksigenāzes-2 (COX-2) inhibitors, ar klīnisko devu diapazonu (200-400 mg dienā). Nekāda statistiski nozīmīga COX-1 inhibīcija (novērtēts pēc tromboksāna B2 [TxB2] veidošanās kavējuma ex vivo) šajā devu diapazonā veseliem brīvprātīgajiem netika novērota.

Ciklooksigenāze ir enzīms, kas nepieciešams prostaglandīnu sintēzes procesā. Identificētas divas tā izoformas, COX-1 un COX-2. Pierādīts, ka enzīma izoformu COX-2 inducē iekaisumu veicinošie faktori un tieši tā ir atbildīga par sāpju, iekaisuma un drudža prostanoīdo mediatoru sintēzi. COX-2 iesaistās arī ovulācijas, implantācijas un ductus arteriosus slēgšanās procesos, tā piedalās nieru darbības kontrolē un centrālās nervu sistēmas funkcijās (inducē drudzi, nodrošina sāpju percepciju un kognitīvo funkciju). Tai varētu būt nozīme arī čūlas sadzīšanas procesā. Cilvēkiem COX-2 konstatēta audos ap kuņģa čūlām, taču tās saistība ar čūlu dzīšanu nav pierādīta.

Atšķirības dažu COX-1 inhibējošo NPL un selektīvo COX-2 inhibitoru antitrombocitārā aktivitātē var būt klīniski nozīmīgas pacientiem ar trombembolisku komplikāciju risku. COX-2 inhibitori nomāc sistēmiskā (un tādējādi, iespējams, arī endoteliālā) prostaciklīna veidošanos, neietekmējot trombocītos esošo tromboksānu.

Celekoksibs ir diaril-aizvietots pirazola atvasinājums, kas ķīmiski līdzīgs citiem ne-arilamina sulfanilamīdiem (piemēram, tiazīdiem, furosemīdam), bet atšķirīgs no arilamīna grupu saturošiem sulfanilamīdiem (piemēram, sulfametoksizola un citiem sulfanilamīda antibakteriāliem līdzekļiem).

Pēc lielām celekoksiba devām novērota no devas atkarīga ietekme uz TxB2 veidošanos. Tomēr dažos nelielos vairāku devu pētījumos veseliem subjektiem 600 mg celekoksiba divas reizes dienā (trīs reizes pārsniedz maksimālo ieteicamo devu) salīdzinājumā ar placebo neietekmēja ne trombocītu agregāciju, ne asiņošanas laiku.

Veikti vairāki klīniskie pētījumi, kuri apliecina iedarbīgumu un drošumu osteoartrīta, reimatoīdā artrīta un ankilozējošā spondilīta pacientiem. Placebo un aktīvi kontrolētos līdz 12 nedēļu ilgos pētījumos celekoksibs tika lietots ceļa un gūžas osteoartrīta iekaisuma un sāpju gadījumā aptuveni 4200 pacientiem. Tas tika lietots arī placebo un aktīvi kontrolētā līdz 24 nedēļu ilgā pētījumā reimatoīdā artrīta iekaisuma un sāpju terapijā aptuveni 2100 pacientiem. Celekoksibs dienas devā 200 mg - 400 mg uzrādīja sāpju atvieglojumu 24 stundas no devas ieņemšanas brīža. Placebo un aktīvi kontrolētos līdz 12 nedēļu ilgos pētījumos celekoksibs tika lietots ankilozējošā spondilīta simptomu terapijā 896 pacientiem. Celekoksibs devās 100 mg divas reizes dienā, 200 mg reizi dienā, 200 mg divas reizes dienā un 400 mg reizi dienā šajos pētījumos uzrādīja ievērojamu sāpju samazināšanos un uzlabojumu vispārējā slimības un ankilozējošā spondilīta stāvoklī/funkcijā.

Veikti pieci randomizēti, dubultakli, kontrolēti pētījumi, ietverot kuņģa-zarnu trakta augšējās daļas plānveida endoskopiju, kuros piedalījās ap 4500 pacientu bez čūlām sākumstāvoklī (celekoksiba devas bija no 50 līdz 400 mg divas reizes dienā). Divpadsmit nedēļu endoskopiskos pētījumos celekoksibs (100800 mg dienā) tika saistīts ar būtiski zemāku gastroduodenālo čūlu risku salīdzinājumā ar naproksēnu (1000 mg dienā) un ibuprofēnu (2400 mg dienā). Dati salīdzinājumā ar diklofenaku (150 mg dienā) bija pretrunīgi. Divos 12-nedēļu pētījumos procentuālais pacientu skaits ar endoskopiski konstatētām gastroduodenālām čūlām placebo grupā un celekoksiba grupās, lietojot 200 mg divas reizes dienā un 400 mg divas reizes dienā, bija bez būtiskas atšķirības.

Prospektīvā ilgtermiņa drošības pētījumā (6 līdz 15 mēnešu ilgs, CLASS pētījums) 5800 osteoartrīta un 2200 reimatoīdā artrīta pacienti saņēma 400 mg celekoksibu divas reizes dienā (4-kārtīgi un 2-kārtīgi pārsniedz attiecīgi osteoartrīta un reimatoīdā artrīta ieteicamās devas), ibuprofēnu 800 mg trīs reizes dienā vai diklofenaku 75 mg trīs reizes dienā (abi terapeitiskajās devās). Divdesmit divi procenti iekļauto pacientu līdztekus saņēma acetilsalicilskābi mazās devās ≥325 mg/dienā), galvenokārt kardiovaskulārai profilaksei. Celekoksiba grupā primārā mērķa kritērija - komplicētu čūlu (definētu kā gastrointestināla asiņošana, perforācija vai obstrukcija) - biežums būtiski neatšķīrās no ibuprofēna grupas vai diklofenaka grupas. Salīdzinot arī ar kombinētu NPL grupu, nebija statistiski ticamas atšķirības komplicētu čūlu biežumā (relatīvais risks 0,77, 95 %, ticamības intervāls 0,41-1,46, balstīts uz pilnu pētījuma laiku). Celekoksiba grupā kombinētais mērķa kritērijs - komplicētu un simptomātisku čūlu biežums, - bija būtiski zemāks, salīdzinot ar NPL grupu, relatīvais risks 0,66, 95 %, ticamības intervāls 0,45-0,97, bet ne starp celekoksiba un diklofenaka grupām. Tiem pacientiem, kuri lietoja līdztekus celekoksibu un acetilsalicilskābi zemā devā, komplicētas čūlas novēroja 4 reizes biežāk nekā tiem, kuri lietoja tikai celekoksibu. Pacientiem celekoksiba grupā bija būtiski zemāka klīniski nozīmīga hemoglobīna samazināšanās incidence, apstiprināta atkārtotos mērījumos, salīdzinot ar NPL grupu, relatīvais risks 0,29, 95 % ticamības intervāls 0,17-0,48. Šī gadījuma būtiski zemāka sastopamība, lietojot celekoksibu, tika novērota gan ar, gan bez acetilsalicilskābes vienlaicīgas lietošanas.

Prospektīvā, randomizētā, 24 nedēļu ilgā drošības pētījumā pacientiem, kuru vecums bija >60 gadiem vai kuriem anamnēzē bija gastroduodenālas čūlas (izņemot pacientus, kuri lietoja acetilsalicilskābi), noteiktās vai iespējamās gastrointestinālas izcelsmes hemoglobīna (>2 g/dL) un/vai hematokrīta (>10%) līmeņa samazinājuma biežums bija mazāks pacientiem, kuri saņēma 200 mg celekoksiba divreiz dienā (N=2238), salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma 75 mg diklofenaka SR divreiz dienā kopā ar 20 mg omeprazola vienreiz dienā (N=2246) (0,2% un 1,1% noteiktās gastrointestinālas izcelsmes gadījumā, p=0,004; 0,4% un 2,4% iespējamās gastrointestinālas izcelsmes gadījumā, p=0,0001). Gatrointestinālu komplikāciju klīnisko izpausmju, piemēram, perforācijas, obstrukcijas vai asiņošanas biežums bija ļoti mazs, bez atšķirībām abās terapijas grupās (4-5 gadījumi katrā grupā).

Kardiovaskulārā drošība - ilgtermiņa pētījumi, kas aptver pacientus ar sporādiskiem adenomatoziem polipiem

Divi pētījumi, kuros iekļauti pacienti ar sporādiskiem adenomatoziem polipiem, veikti ar celekoksibu, t.i., APC pētījums (Adenoma Prevention with Celecoxib - adenomas profilakse ar celekoksibu) un PreSAP pētījums (Prevention of Spontaneous Adenomatous Polyps - spontānu adenomatozu polipu profilakse). APC pētījumā 3 gadu laikā celekoksibu lietojošiem pacientiem salīdzinājumā ar placebo grupu novērots kombinētā mērķa kritērija - kardiovaskulāras nāves, miokarda infarkta vai insulta gadījumu (verificētu) -no devas atkarīgs pieaugums. Tāda paša kombinētā mērķa kritērija statistiski nozīmīgs pieaugums PreSAP pētījumā netika novērots.

APC pētījumā kombinētā mērķa kritērija, resp., kardiovaskulāras nāves, miokarda infarkta vai insulta relatīvais risks pacientiem, kas lietoja 400 mg celekoksiba divas reizes dienā, salīdzinājumā ar placebo grupu bija 3,4 (95% ticamības intervāls 1,4-8,5), bet pacientiem, kas lietoja 200 mg celekoksiba divas reizes dienā, - 2,8 (95% ticamības intervāls 1,1-7,2). Kombinētā mērķa kritērija kopējais biežums 3 gadu laikā bija, attiecīgi, 3,0% (20/671 subjektiem) un 2,5% (17/685 subjektiem), bet placebo grupā - 0,9% (6/679 subjektiem). Relatīvā riska pieaugums abās celekoksiba grupās salīdzinājumā ar placebo bija saistīts ar galvenokārt miokarda infarkta biežuma pieaugumu.

PreSAP pētījumā šī paša kombinētā mērķa kritērija relatīvais risks pacientiem, kas lietoja 400 mg celekoksiba vienreiz dienā, salīdzinājumā ar placebo bija 1,2 (95% ticamības intervāls 0,6-2,4). Kombinētā mērķa kritērija kopējais biežums 3 gadu laikā bija, attiecīgi, 2,3% (21/933 subjektiem) un 1,9% (12/628 subjektiem). Miokarda infarkta biežums pacientiem, kas lietoja 400 mg celekoksiba vienreiz dienā, bija 1,0% (9/933 subjektiem) un pacientiem, kas lietoja placebo, - 0,6% (4/628 subjektiem).

Trešā ilglaicīgā pētījumā ADAPT (The Alzheimer ’s Disease Anti-inflammatory Prevention Trial -Alcheimera slimības pretiekaisuma profilakses pētījums) nav konstatēts būtisks kardiovaskulārā riska pieaugums, lietojot 200 mg celekoksiba divas reizes dienā, ja salīdzina ar placebo. Tāda paša kombinētā mērķa kritērija (KV nāves, MI, insulta) relatīvais risks pacientiem, kas lietoja 200 mg celekoksiba divas reizes dienā, salīdzinājumā ar placebo bija 1,14 (95% ticamības intervāls 0,61-2,12). Miokarda infarkta biežums pacientiem, kas lietoja 200 mg celekoksiba divas reizes dienā, bija 1,1% (8/717 pacientiem) un pacientiem, kas lietoja placebo, - 1,2% (13/1070 pacientiem).

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Celekoksibs labi uzsūcas, maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedzot pēc apmēram 2-3 stundām. Zāļu ieņemšana kopā ar uzturu (treknas maltītes laikā) palēnina tā absorbciju par apmēram 1 stundu.

Celekoksiba eliminācija galvenokārt notiek, tam metabolizējoties. Neizmainītā formā ar urīnu izdalās mazāk par 1% no devas. Celekoksiba ekspozīcija dažādiem cilvēkiem var atšķirties aptuveni par 10 reizēm. Celekoksibam terapeitisko devu diapazonā piemīt no devas un laika neatkarīga farmakokinētika. Saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām pie terapeitiskām koncentrācijām plazmā ir ap 97%, un zāles pārsvarā netiek piesaistītas pie eritrocītiem. Eliminācijas pusperiods ir 8-12 stundas. Vienmērīgas koncentrācijas līmenis plazmā tiek sasniegts 5 terapijas dienu laikā. Farmakoloģiskā aktivitāte piemīt nepārveidotam savienojumam. Galvenajiem asinsritē atrodamiem metabolītiem nekāda konstatējama COX-1 vai COX-2 aktivitāte nepiemīt.

Celekoksiba metabolisms notiek galvenokārt ar citohroma P450 2C9 starpniecību. Cilvēka plazmā identificēti trīs metabolīti bez COX-1 un COX-2 inhibējošas aktivitātes, proti, primārs spirts, attiecīgā karboksilskābe un tās konjugāts ar glikuronīdu.

Cilvēkiem ar ģenētisku polimorfismu ir pavājināta citohroma P450 2C9 aktivitāte, tādēļ viņiem ir vāja enzimātiskā aktivitāte, kā tas raksturīgi homozigotiem ar CYP2C9*3 polimorfismu.

Celekoksiba farmakokinētikas pētījumā, kurā veseli brīvprātīgie ar genotipu CYP2C9*1/*1,

CYP2C9*1/*3 vai CYP2C9*3/*3 lietoja 200 mg celekoksiba dienā, 7.dienā subjektiem ar CYP2C9*3/*3 genotipu celekoksiba vidējā C max un AUC0-24 bija, attiecīgi, 4 un 7 reizes lielāka nekā pārējiem genotipiem. Trijos atsevišķos vienas devas pētījumos, kuros pavisam bija 5 subjekti ar CYP2C9*3/*3 genotipu, viņiem vienas devas AUC0-24 bija aptuveni 3 reizes lielāks nekā „normāliem metabolizētājiem”. Tiek lēsts, ka dažādās etniskās grupās ir 0,3-1,0% cilvēku-homozigotu ar *3/*3 genotipu.

Ja pēc anamnēzes/ārstēšanas pieredzes ar citiem CYP2C9 substrātiem ir zināms vai ir iespējams, ka pacients ir CYP2C9 „vājš metabolizētājs”, celekoksibs jāordinē piesardzīgi (skatīt apakšpunktu 4.2).

Nav novērotas klīniski nozīmīgas atšķirības celekoksiba farmakokinētiskajos parametros starp gados vecākiem afroamerikāņiem un baltās rases pārstāvjiem.

Celekoksiba koncentrācija plazmā ir palielināta par aptuveni 100 % gados vecākām sievietēm (>65 gadi).

Pacientiem ar vieglu aknu bojājumu celekoksiba vidējais Cmax pieauga par 53 % un AUC par 26 %, salīdzinot ar veseliem subjektiem, kam aknu funkcija ir normāla. Salīdzinošie rādītāji pacientiem ar vidēji smagu aknu bojājumu bija attiecīgi 41 % un 146 %. Metaboliskā kapacitāte pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu bojājumu vislabāk korelēja ar albumīnu līmeni. Pacientiem ar vidēji smagu aknu bojājumu (seruma albumīns 25-35 g/l) ārstēšana būtu jāuzsāk ar pusi no ieteicamās devas. Pētījumi ar pacientiem, kuriem ir smaga aknu mazspēja (seruma albumīns <25 g/l), nav veikti, un celekoksibs šai pacientu grupai ir kontrindicēts.

Pieredze celekoksiba lietošanā nieru mazspējas gadījumā ir maza. Celekoksiba farmakokinētika pacientiem ar nieru mazspēju nav pētīta, taču maz ticams, ka šiem pacientiem būtu redzamas izmaiņas. Ieteicama uzmanība, ārstējot pacientus ar nieru mazspēju. Smaga nieru mazspēja ir kontrindikācija.

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Konvenciālos embriofetālā toksicitātes pētījumos konstatēta no devas atkarīga diafragmālās trūces attīstīšanās žurku augļiem un kardiovaskulāras malformācijas trušu augļiem sistēmiskas ekspozīcijas apstākļos, kas apmēram 5 reizes (žurkām) un 3 reizes (trušiem) pārsniedza maksimālo ieteicamo dienas devu cilvēkam (400 mg). Diafragmālās trūces veidošanās novērota arī perinatālās un postnatālās toksicitātes pētījumā ar žurkām, kurš ietvēra ekspozīciju organoģenēzes periodā. Šajā pētījumā sistēmiskās ekspozīcijas viszemākais robežlīmenis, pie kura šī anomālija vēl radās kaut vienam dzīvniekam, bija 3 reizes lielāks par maksimālo ieteicamo dienas devu cilvēkam.

Dzīvniekiem ekspozīcija celekoksibam agrīnā embrionālās attīstības stadijā izraisīja embrija bojāeju pirms implantācijas un pēc implantācijas. Šie efekti ir likumsakarīgi kā prostaglandīnu sintēzes kavējuma sekas.

Celekoksibs izdalījās žurku mātīšu pienā. Vienā perinatālā un postnatālā pētījumā ar žurkām tika novērota toksiska ietekme uz mazuļiem.

Balstoties uz konvenciāliem pētījumiem, attiecībā uz genotoksicitāti vai karcinogenitāti, nekāds specifisks risks ārpus tā, kāds minēts šī apraksta citās sadaļās, cilvēkam netika novērots. Divu gadu toksicitātes pētījumā, lietojot zāles lielās devās, žurku tēviņiem tika novērots neadrenālas trombozes pieaugums.

6.    FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1    Palīgvielu saraksts

100 mg kapsulas saturs: laktozes monohidrāts nātrija laurilsulfāts povidons K30 nātrija kroskarmeloze magnija stearāts

Kapsulas apvalks:

želatīns

titāna dioksīds (E171)

Apdrukās tinte: indigokarmīns (E132) šellaka

propilēnglikols

200 mg kapsulas saturs: laktozes monohidrāts nātrija laurilsulfāts povidons K30 nātrija kroskarmeloze magnija stearāts

Kapsulas apvalks: želatīns

titāna dioksīds (E171)

Apdrukas tinte:

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172) šellaka

propilēnglikols

6.2    Nesaderība Nav piemērojama.

6.3    Uzglabāšanas laiks 3 gadi.

6.4    Īpaši uzglabāšanas nosacījumi Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.5    Iepakojuma veids un saturs

PVH/alumīnija folijas blisteri. Iepakojumā 2, 6, 10, 20, 30, 40, 50, 60, 100, 10x10, 10x30, 10x50, 1x50, 1x100 kapsulas.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami

6.6    Īpaši norādījumi atkritumu    likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Limited

Ramsgate Road, Sandwich, Kent

CT13 9NJ

Lielbritānija

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

CELEBREX 100 mg cietās kapsulas: 01-0288 CELEBREX 200 mg cietās kapsulas: 01-0289

9.    REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

28.04.2006.

10.    TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2010. gada novembris

16



 Lietošanas instrukcijas, zāļu(preparata) apraksta, anotācijas avots: Zāļu valsts aģentūra-ZVA


[*] DDD. Informācijas avots: Pasaules veselības organizācijas (PVO) Zāļu statistikas metodoloģijas sadarbības centrs - [Nov-2015]


Atpakaļ

  Aptiekām un veselības veikaliem    Reklāmdevējiem   

 Autortiesības © 2011-2017 APTEKA.LV. Visas tiesības aizsargātas

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai!

Konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju!