apteka.lv APTEKA.LV

Latvijas aptieku akcijas!-Сenas-Akcija               Latvijas aptieku akcijas!
Latvijas aptieku karte-СenasLatvijas aptieku karte Dežūrārsti. Medicīnskā palīdzība-СenasDežūrārsti. Medicīnskā palīdzība
Vakcinācijas piedāvājumi-Сenas-Akcija               Vakcinācijas piedāvājumi
Zāļu un to analogu meklēšana-Сenas Zāļu alfabētiskā meklēšana: ABCDEFG...

Zāļu un to analogu meklēšana Zāļu un to analogu meklēšana

Meklētājā ievadīt nemazāk kā 3 simbolus:

         Noderīgi         

Rindas uz izmeklējumus
Kompensējamo zāļu saraksti

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju! Vietne nekādā gadījumā nenes atbildību par zemāk publicēto preparāta aprakstu. Jūs pats uzņematies risku par tā lietošanu vai nelietošanu!

PRESTERAM 5MG/5MG TBL N30

Uz 2017-Jul-28
PRESTERAM-zāle/preparāts -tabletes aptuvenā pirkšanas cena uz "PRESTERAM 5MG/5MG TBL N30 " Rīgā, Latvijā ir:

  • 12.07€  14.11$  10.74£  841Rub  115.7SEK  51PLN  50.22₪ 


Maksimāla pieļaujamā valsts cena Latvijā (no ZVA tīmekļa vietne) Euro: Maksimāla pieļaujamā cena Latvijā rādīta/indiceta attēlā uz zāle/preparāts -tabletes  PRESTERAM 5MG/5MG TBL N30     Pārbaudīt vēlreiz.

 ATĶ kods: C09BB04Aktīvās vielas: Perindoprili Argininum, Amlodipini Besylas

 Ražotājs, zīmols: Les Laboratoires Servier. 
PRESTERAM 5MG/5MG TBL N30 - kompensējams medikaments Latvijā. 
 Izsniegšanas kārtība: Recepšu zāle. 

Zāles vai produkta nosaukums  Сenas Aptieku tīkls
PRESTERAM 5MG/5MG TABL.
10.47€ internetaptieka.lv (Jul-2017)
PRESTERAM 5 MG/10 MG, TABL. N30 (R)
11.01€ Internetaptieka Lietuva Camelia vaistine, evaistine.camelia.lt (Lietuva) (Jul-2017)
PRESTERAM 5MG/10MG TABL.
11.25€ internetaptieka.lv (Jul-2017)
PRESTERAM 5MG/5MG TBL N30 (K)
12.07€ A-aptieka (Jan-2016) Riga
Preparāta instrukcija krievu valodā. Здесь инструкция к препарату на русском языке

SASKAŅOTS ZVA 17-05-2012

1.    ZĀĻU NOSAUKUMS

Presteram 5 mg/5 mg tabletes [Presteram 5 mg/10 mg tabletes] [Presteram 10 mg/5 mg tabletes] [Presteram 10 mg/10 mg tabletes]

2.    KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena tablete satur 3,395 mg perindoprila (perindoprilum), kas atbilst 5 mg perindoprila arginīna    (perindoprili argininum),    un 6,935 mg amlodipīna    besilāta,    kas    atbilst    5 mg

amlodipīna (amlodipinum).

[Viena tablete satur 3,395 mg perindoprila (perindoprilum), kas atbilst 5 mg perindoprila arginīna (perindoprili argininum), un 13,870 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 10 mg amlodipīna (amlodipinum)]

[Viena tablete satur 6,790 mg perindoprila (perindoprilum), kas atbilst 10 mg perindoprila arginīna    (perindoprili argininum),    un 6,935 mg amlodipīna    besilāta,    kas    atbilst    5 mg

amlodipīna (amlodipinum)]

[Viena tablete satur 6,790 mg perindoprila (perindoprilum), kas atbilst 10 mg perindoprila arginīna (perindoprili argininum), un 13,870 mg amlodipīna besilāta, kas atbilst 10 mg amlodipīna (amlodipinum)]

Palīgviela: laktozes monohidrāts.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.    ZĀĻU FORMA

Tablete.

Balta, nūjveida tablete, kurai vienā pusē ir gravējums 5/5, bet otrā pusē - gravējums ≥ . [Balta, četrstūraina tablete, kmai vienā pusē ir gravējums 5/10, bet otrā pusē - gravējums

^ .]

[Balta, trīsstūraina tablete, kmai vienā pusē ir gravējums 10/5, bet otrā pusē - gravējums

-Ü—I_

[Balta, apaļa tablete, kmai vienā pusē ir gravējums 10/10, bet otrā pusē - gravējums ≥ .]

4.    KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1    Terapeitiskās indikācijas

Presteram indicēts kā aizvietojoša terapija esenciālas hipertensijas un/vai stabilas koronāro artēriju slimības ārstēšanā pacientiem, kuru stāvoklis jau tiek kontrolēts ar kombinētu perindoprila un amlodipīna lietošanu atbilstošā devā.

4.2    Devas un lietošanas veids Iekšķīgai lietošanai.

Pa vienai tabletei dienā vienā devā, ieteicams no rīta un pirms maltītes.

Fiksētas devas kombinācija nav piemērota sākumterapijai.

Ja nepieciešama devas mainīšana, Presteram devu var mainīt vai arī apsvērt individuālu devas titrēšanu ar brīvu kombināciju.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem un gados vecāki cilvēki (skatīt apakšpunktu 4.4 un 5.2)

Gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar nieru mazspēju perindoprilāta izvadīšana no organisma mazinās. Tādēļ parastā medicīniskā uzraudzībā jāietver bieža kreatinīna un kālija līmeņa noteikšana.

Presteram var lietot pacienti ar Clcr ≥ 60 ml/min, taču tā lietošana nav piemērota pacientiem ar Clcr < 60 ml/min. Šādiem pacientiem ieteicama individuāla devas titrēšana ar katru aktīvo vielu atsevišķi.

Amlodipīna koncentrācijas pārmaiņas plazmā nekorelē ar nieru darbības traucējumu pakāpi.

Pacienti ar aknu funkciju traucējumiem: skatīt apakšpunktu 4.4 un 5.2

Ieteicamā deva pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem nav noteikta. Tādēļ Presteram jālieto piesardzīgi.

Bērni un pusaudži

Presteram nedrīkst lietot bērni un pusaudži, jo perindoprila un amlodipīna efektivitāte un panesamība bērniem un pusaudžiem gan monoterapijā, gan kombinācijā nav zināma.

4.3    Kontrindikācijas

Ar perindoprilu saistītas:

-    Paaugstināta jutība pret perindoprilu vai kādu citu AKE inhibitoru,

-    Ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju saistīta angioneirotiskā tūska anamnēzē,

-    Pārmantojama vai idiopātiska angioneirotiskā tūska,

-    Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt apakšpunktu 4.4 un 4.6).

Ar amlodipīnu saistītas:

-    Smaga hipotensija,

-    Paaugstināta jutība pret amlodipīnu vai kādu citu dihidropiridīna grupas līdzekli,

-    Šoks, tai skaitā kardiogēns šoks,

-    Kreisā kambara izplūdes trakta (piemēram, ļoti izteikta aortas stenoze),

-    Nestabila stenokardija (tai skaitā Princmetala stenokardija),

-    Sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta (pirmo 28 dienu laikā).

Ar Presteram saistītas:

Visas augstāk norādītās ar aktīvajām vielām saistītās kontrindikācijas attiecas arī uz fiksēto kombināciju Presteram.

-    Paaugstināta jutība pret jebkuru palīgvielu.

4.4    Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošana

Visi ar aktīvām vielām saistītie brīdinājumi, kas raksturoti zemāk, attiecas arī uz fiksēto kombināciju Presteram.

Ar perindoprilu saistīti

Īpaši brīdinājumi

Paaugstināta jutība/angioneirotiskā tūska:

Retos gadījumos pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, tai skaitā perindoprilu, radusies sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioneirotiskā tūska (skatīt apakšpunktu 4.8). Šī parādība var rasties jebkurā terapijas brīdī. Šādos gadījumos nekavējoties jāpārtrauc Presteram lietošana un jāsāk piemērota monitorēšana, kas jāturpina līdz pilnīgai simptomu izzušanai. Ja radusies tikai sejas un lūpu tūska, komplikācija izzudusi bez īpašas terapijas, lai arī simptomu mazināšanai noderīgi bijuši prethistamīna līdzekļi.

Ar balsenes tūsku saistīta angioneirotiskā tūska var būt letāla. Ja komplikācija izpaužas ar mēles, balss spraugas vai balsenes tūsku un var izraisīt elpceļu obstrukciju, nekavējoties jāsāk neatliekamās palīdzības pasākumi. Tie var ietvert adrenalīna ievadīšanu un/vai elpceļu caurejamības uzturēšanu. Pacientam jābūt ciešā medicīniskā uzraudzībā, līdz simptomi izzūd pilnīgi un stāvoklis stabilizējas.

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir ar AKE inhibitoru terapiju nesaistīta angioneirotiskā tūska, var būt palielināts angioneirotiskās tūskas risks AKE inhibitora lietošanas laikā (skatīt apakšpunktu 4.3).

Retos gadījumos pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitorus, radusies zarnu angioneirotiskā tūska. Šādiem pacientiem tā izpaudusies ar vēdersāpēm (ar vai bez sliktas dūšas vai vemšanas); dažos gadījumos pirms tam nebija sejas angioneirotiskās tūskas un C-1 esterāzes līmenis bija normāls. Angioneirotiskās tūskas diagnoze noteikta, izmantojot dažādas procedūras, tai skaitā vēdera dobuma datortomogrāfisku skenēšanu vai izmeklēšanu ar ultraskaņu, vai ķirurģiskas operācijas laikā, bet simptomi izzuda pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas. Zarnu angioneirotiskā tūska jāuzskata par vienu diferenciāldiagnozi pacientiem, kas lieto AKE inhibitorus un meklē medicīnisku palīdzību vēdersāpju dēļ (skatīt apakšpunktu 4.8).

Anafilaktoīdas reakcijas zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā:

Retos gadījumos pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitorus zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā ar dekstrāna sulfātu, radušās dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šādām reakcijām iespējams izvairīties, uz laiku pārtraucot AKE inhibitoru terapiju pirms katras aferēzes.

Anafilaktoīdas reakcijas desensitivizācijas laikā:

Pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitoru desensitivizācijas terapijas laikā (piemēram, ar plēvspārņu indi), radušās anafilaktoīdas reakcijas. Šiem pacientiem anafilaktoīdās reakcijas nav radušās, ja AKE inhibitoru lietošana uz laiku pārtraukta, bet radušās atkārtoti pēc nejaušas lietošanas vienlaikus.

Neitropēnija/agranulocitoze/Trombocitopēnija/Anēmija:

Pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitorus, radusies neitropēnija/agranulocitoze, trombocitopēnija un anēmija. Pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citiem komplikācijas veicinošiem faktoriem neitropēnija rodas reti. Perindoprils sevišķi piesardzīgi jālieto pacientiem ar vaskulārām kolagēna slimībām, terapiju ar imūnsupresīviem līdzekļiem, allopurinolu vai prokaīnamīdu vai šo komplikāciju rašanos veicinošo faktoru kombināciju, īpaši gadījumos, ja jau ir nieru darbības traucējumi. Dažiem no šiem pacientiem radušās smagas infekcijas, kas dažos gadījumos nereaģēja uz intensīvu terapiju ar antibiotikām. Ja šādi pacienti lieto perindoprilu, ieteicama periodiska leikocītu skaita noteikšana un pacientiem jāieteic ziņot par jebkādām infekcijas pazīmēm (piemēram, sāpes kaklā, drudzis).

Grūtniecība:

Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt AKE inhibitoru lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skat. apakšpunktus 4.3 un 4.6).

Piesardzība lietošanā

Hipotensija:

AKE inhibitori var izraisīt strauju asinsspiediena pazemināšanos. Hipertensijas slimniekiem bez komplikācijām simptomātiska hipotensija radusies reti, un lielāka tās rašanās iespēja ir pacientiem ar samazinātu šķidruma daudzumu organismā, piemēram, pēc terapijas ar diurētiskiem līdzekļiem, ierobežotu sāls patēriņu, dialīzi, caureju vai vemšanu, kā arī pacientiem ar smagu renīnatkarīgu hipertensiju (skatīt apakšpunktu 4.5 un 4.8). Pacientiem ar lielu simptomātiskas hipotensijas risku Presteram lietošanas laikā cieši jāuzrauga asinsspiediens, nieru funkcijas un kālija līmenis serumā.

Līdzīgi piesardzība jāievēro pacientiem ar išēmisku sirds vai cerebrovaskulāru slimību, kuriem pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai cerebrovaskulāras komplikācijas.

Hipotensijas rašanās gadījumā pacienti jānogulda uz muguras un, ja nepieciešams, viņiem jāveic intravenoza nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma infūzija. Pārejoša hipotensija nav kontrindikācija turpmākai zāļu lietošanai, kas parasti, asinsspiedienam paaugstinoties pēc šķidruma tilpuma palielināšanas, sarežģījumus nerada.

Aortas un mitrālā vārstuļa stenoze / hipertrofiska kardiomiopātija:

Tāpat kā citu AKE inhibitoru gadījumā perindoprils piesardzīgi jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi un no kreisā kambara atejošo asinsvadu obstrukciju, piemēram, aortas stenozi vai hipertrofisku kardiomiopātiju.

Nieru darbības traucējumi:

Nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss < 60 ml/min) ieteicama individuāla devas titrēšana ar katru aktīvo vielu atsevišķi (skatīt apakšpunktu 4.2).

Regulāra kālija un kreatinīna līmeņa uzraudzīšana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir normāla medicīnas prakse (skatīt apakšpunktu 4.8).

Dažiem pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, kas lietojuši AKE inhibitorus, paaugstinājies urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā, taču šī parādība pēc terapijas pārtraukšanas izzudusi. Šādas parādības rašanās iespēja palielinās pacientiem ar nieru mazspēju. Ja pacientam ir arī renovaskulāra hipertensija, pastāv palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Dažiem hipertensijas slimniekiem bez acīmredzamas nieru vaskulāras slimības radies parasti neliels un pārejošs urīnvielas līmeņa paaugstinājums asinīs un kreatinīna līmeņa pieaugums serumā, īpaši tad, ja perindoprils lietots vienlaikus ar diurētisku līdzekli. Šīs parādības rašanās iespēja lielāka ir pacientiem ar jau esošiem nieru darbības traucējumiem.

Aknu mazspeja:

Retos gadījumos AKE inhibitoru lietošana tikusi saistīta ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz zibensveida aknu nekrozei un (dažkārt) nāvei. Šī sindroma mehānisms nav izprasts. Pacientiem, kas lieto AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai izteikta aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās, jāpārtrauc AKE inhibitoru lietošana un jāveic atbilstoša medicīniskā uzraudzība (skatīt apakšpunktu 4.8).

Rase:

AKE inhibitori angioneirotisko tūsku melnādainiem pacientiem izraisa biežāk nekā slimniekiem ar citu ādas krāsu.

Tāpat kā citi AKE inhibitori perindoprila efektivitāte, pazeminot asinsspiedienu, melnādainiem pacientiem var būt zemāka nekā slimniekiem ar citu ādas krāsu, iespējams tādēļ, ka melnādainu hipertensijas slimnieku grupā biežāk ir pazemināts renīna līmenis.

Klepus:

AKE inhibitoru lietošanas laikā radies klepus. Parasti klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. AKE inhibitoru ierosināts klepus jāapsver kā viena iespējama klepus diferenciāldiagnoze.

Ķirurģiskas procedūras/Anestēzija:

Pacientiem, kam tiek veikta nopietna ķirurģiska operācija, kā arī anestēzijas laikā ar līdzekļiem, kas izraisa hipotensiju, Presteram var bloķēt angiotensīna II veidošanos pēc kompensējošas renīna izdalīšanās. Terapija jāpārtrauc vienu dienu pirms operācijas. Ja rodas hipotensija un pastāv iespēja, ka to izraisījis šāds mehānisms, ieteicamā korekcija ir šķidruma ievadīšana.

Hiperkaliēmija:

Dažiem pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitorus, tai skaitā perindoprilu, paaugstinājies kālija līmenis serumā. Hiperkaliēmijas riska faktori ir nieru mazspēja, nieru darbības pasliktināšanās, vecums (< 70 gadi), cukura diabēts, vienlaikus radušās komplikācijas, sevišķi dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metaboliska acidoze vai kālijsaudzējošo diurētisko līdzekļu (piemēram, spironolaktona, triamterēna vai amilorīda), kālija savienojumu vai kāliju saturošu sāls aizstājēju lietošana vienlaikus, kā arī citu, ar kālija līmeņa paaugstināšanos saistītu zāļu (piemēram, heparīna) lietošana. Kālija sāļu, kālijsaudzējošo diurētisko līdzekļu vai kāliju saturošu sāls aizstājēju lietošana, sevišķi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, var izraisīt nozīmīgu kālija līmeņa paaugstināšanos serumā. Hiperkaliēmija var izraisīt nopietnu, dažkārt letālu aritmiju. Ja perindoprila lietošana vienlaikus ar kādu no augstāk minētajiem līdzekļiem tiek uzskatīta par atbilstošu, šie līdzekļi jālieto piesardzīgi un bieži nosakot kālija līmeni serumā (skatīt apakšpunktu 4.5).

Cukura diabēta slimnieki:

Cukura diabēta slimnieki, kas lieto perorālos pretdiabēta līdzekļus vai insulīnu, pirmā AKE inhibitoru terapijas mēneša laikā cieši jāuzrauga glikēmijas kontrole (skatīt apakšpunktu 4.5).

Ar amlodipīnu saistīti:

Piesardzība lietošanā

Pacienti ar aknu funkciju traucējumiem:

Tāpat kā citu kalcija antagonistu gadījumā arī amlodipīna eliminācijas pusperiods pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem ir palielināts. Tādēļ šiem pacientiem zāles jālieto piesardzīgi un cieši uzraugot aknu enzīmu līmeni.

Pacienti ar sirds mazspeju:

Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē piesardzīgi.

Ilglaika, ar placebo kontrolētā amlodipīna pētījumā (PRAISE-2) pacientiem ar NYHA III un IV pakāpes neišēmiskas etioloģijas sirds mazspēju amlodipīna lietošana tika saistīta ar biežāku plaušu tūskas rašanos, lai arī terapijas grupā nebija nozīmīgas sirds mazspējas pasliktināšanās atšķirības, salīdzinot ar placebo grupu (skatīt apakšpunktu 5.1).

Ar Presteram saistīti:

Ka aprakstīts iepriekš- visi brīdinājumi attiecība uz katru monokomponentu attiecas ari uz

fiksēto kombinēto preparātu Presteram.

Piesardzība lietošanā

Palīgvielas:

Tā kā šīs zāles satur laktozi, pacientiem ar retām pārmantojamām slimībām - galaktozes nepanesību, glikozes-galaktozes malabsorbciju vai Lapp laktāzes deficītu - nevajadzētu lietot šīs zāles.

Mijiedarbības

Presteram lietošana vienlaikus ar litiju, kālijsaudzējošiem diurētiskiem līdzekļiem un kālija sāļiem nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.5).

Grūtniecība un zīdīšana

Presteram lietošana zīdīšanas periodā nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.6).

Terapiju ar Presteram nedrīkst sākt grūtniecības laikā. Ja vien Presteram terapijas turpināšana netiek uzskatīta par absolūti indicētu, pacientēm, kas ieplānojušas grūtniecību, terapija jāaizstāj ar citu hipertensijas ārstēšanas metodi, kuras drošums grūtniecības laikā ir noskaidrots. Ja iestājusies grūtniecība, terapija ar Presteram nekavējoties jāpārtrauc un, ja tas ir piemēroti, jāsāk alternatīva terapija (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.6).

4.5    Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ar perindoprilu saistītas Lietošana vienlaikus nav ieteicama:

Kalijsaudzejošie diuretiskie līdzekļi, kālija sāļi vai kāliju saturošie sals aizstājēji:

Kaut arī kālija līmenis parasti saglabājas normas robežās, tomēr dažiem pacientiem, kas ārstēti ar perindoprilu, ir iespējama hiperkaliēmija. Kālijsaudzējošie diurētiskie līdzekļi, (piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds) vai kālija sāļi vai kāliju saturoši sāls aizstājēji var izraisīt nozīmīgu kālija līmeņa paaugstināšanos serumā. Tādēļ minēto līdzekļu lietošana kombinācijā ar perindoprilu nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4). Ja šo līdzekļu vienlaikus lietošana indicēta pierādītas hipokaliēmijas dēļ, tie jālieto piesardzīgi un bieži kontrolējot kālija līmeni serumā.

Litijs:

Lietojot vienlaikus ar AKE inhibitoriem, atgriezeniski palielinājusies litija koncentrācija un radušās toksiskās reakcijas (smags neirotoksiskums). Perindoprila lietošana kombinācijā ar litiju nav ieteicama. Ja šādas kombinācijas lietošana ir nepieciešama, ieteicams rūpīga uzraudzīt litija līmeni serumā (skatīt apakšpunktu 4.4).

Estramustīns:

Palielināts blakusparādību, piemēram, angioneirotiskās tūskas (angioedēmas), risks.

Lietošana vienlaikus, kuras gadījumā nepieciešama īpaša aprūpe:

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPIL), tai skaitā aspirīns pa ≥ 3 g dienā:

Kad AKE inhibitori tiek lietoti vienlaikus ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (t.i. acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās, COX-2 inhibitoriem un neselektīvajiem NPIL, antihipertenīvais efekts var samazināties. AKE inhibitoru un NPIL vienlaikus lietošana var palielināt nieru darbības pasliktināšanos, tai skaitā iespējamas akūtas nieru mazspējas risku, un paaugstināt kālija līmeni serumā, īpaši pacientiem, kuriem jau pirms terapijas sākšanas ir slikta nieru darbība. Šāda kombinācija jālieto piesardzīgi, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Pacientiem jānodrošina adekvāta hidratācija, kā arī jāapsver nieru darbības uzraudzīšana pēc vienlaiku terapijas sākšanas un periodiski turpmākā terapijas gaitā.

Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, hipoglikemizējošie sulfanilamīdi):

Angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru lietošana var pastiprināt hipoglikemizējošo zāļu darbību cukura diabēta slimniekiem, kas lieto insulīnu vai hipoglikemizējošus sulfanilamīdus. Hipoglikēmijas epizodes rodas ļoti reti (iespējams, ka uzlabojas glikoztolerance un tādēļ mazinās prasība pēc insulīna).

Lietošana vienlaikus, kas jānem vērā:

Diurētiskie līdzekļi:

Pacientiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus, īpaši pacientiem ar hipovolēmiju un/vai sāls deficītu, pēc terapijas sākšanas ar AKE inhibitoru var pārmērīgi pazemināties asinsspiediens. Hipotensīvas ietekmes iespēju var mazināt, pārtraucot diurētiskā līdzekļa lietošanu, koriģējot hipovolēmiju vai pastiprinot sāls patēriņu pirms terapijas sākšanas ar mazu un pakāpeniski pieaugošu perindoprila devu.

Simpatomimētiski līdzekļi:

Simpatomimētiskie līdzekļi var mazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo darbību.

Zelta preparāti:

Retos gadījumos pacientiem, kas vienlaikus saņēmuši ārstēšanu ar injicējamiem zelta preparātiem (nātrija aurotiomalātu) un terapiju ar AKE inhibitoriem, tai skaitā perindoprilu, radušās nitritoīdas reakcijas (simptomi ir sejas sārtums, slikta dūša, vemšana un hipotensija).

Ar amlodipīnu saistītas

Lietošana vienlaikus nav ieteicama:

Dantrolēns (infūziju formā): Dzīvniekiem pēc intravenozas verapamila un dantrolēna ievadīšanas radusies letāla sirds kambaru mirgošana. Ekstrapolējot šos datus, jāvairās no kombinētas amlodipīna un dantrolēna lietošanas.

Lietošana vienlaikus, kuras gadījuma nepieciešama īpaša aprūpe:

CYP3A4 inducētāji (rifampicīns, Hypericum perforatum, pretkrampju līdzekļi, piemēram, karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns, fosfenitoīns, primidons): lietošana vienlaikus var mazināt amlodipīna koncentrāciju plazmā, jo šie inducētāji pastiprina amlodipīna metabolismu aknās. Lietojot amlodipīnu kombinācijā ar CYP3A4 inducētājiem, jāievēro piesardzība un, ja nepieciešams, jāpielāgo amlodipīna deva.

CYP3A4 inhibitori (itrakonazols, ketokonazols): lietošana vienlaikus var palielināt amlodipīna koncentrāciju plazmā un pastiprināt tā blakusparādības. Lietojot amlodipīnu kombinācijā ar itrakonazolu vai ketokonazolu, jāievēro piesardzība un, ja nepieciešams, j āpielāgo amlodipīna deva.

Lietošana vienlaikus, kas iānem vērā:

Sirds mazspējas gadījumā lietotie beta blokatori (bisoprolols, karvedilols, metoprolols): Hipotensijas, sirds vājuma risks pacientam ar kardiālu sirds mazspēju, kas var būt gan latenta, gan nekontrolēta (aditīva negatīva inotropā darbība). Bez tam beta blokatori var mazināt simpātisko refleksu pārmērīgas hemodinamiskas reakcijas gadījumā.

Citas kombinācijas:

Monoterapijā amlodipīns droši lietots kopā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, beta blokatoriem, AKE inhibitoriem, ilgstošas darbības nitrātiem, sublingvālu nitroglicerīnu, digoksīnu, varfarīnu, atorvastatīnu, sildenafilu, antacīdiem (alumīnija hidroksīda gels, magnija hidroksīds, simetikons), cimetidīnu, nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem, antibiotiskiem līdzekļiem un perorāliem hipoglikemizējošiem līdzekļiem.

Īpašos pētījumos, kas veikti ar dažiem līdzekļiem, nav konstatēta ietekme uz amlodipīnu:

-    amlodipīna lietošana vienlaikus ar cimetidīnu nemainīja amlodipīna farmakokinētiku.

-    lietojot sildenafila un amlodipīna kombināciju, abi līdzekļi neatkarīgi pazemināja asinsspiedienu.

-    greipfrūtu sula: 240 ml greipfrūtu sulas lietošana vienlaikus ar vienu 10 mg amlodipīna

devu    perorāli 20 veseliem brīvprātīgajiem nozīmīgi    neietekmēja    amlodipīna

farmakokinētiku.

Bez tam īpašos pētījumos, kas veikti ar dažiem līdzekļiem, pierādīts, ka amlodipīns neietekmē to farmakokinētikas raksturlielumus:

-    atorvastatīns: vairāku amlodipīna devu pa 10 mg lietošana vienlaikus ar 80 mg atorvastatīna neizraisīja nozīmīgu atorvastatīna līdzsvara farmakokinētikas raksturlielumu pārmaiņu.

-    digoksīns: amlodipīna lietošana vienlaikus ar digoksīnu nemainīja digoksīna līmeni serumā vai digoksīna renālo klīrensu veseliem brīvprātīgajiem.

-    varfarīns: veseliem vīriešiem-brīvprātīgajiem lietošana vienlaikus ar amlodipīnu nozīmīgi nemainīja varfarīna ietekmi uz protrombīna reakcijas laiku. Amlodipīna lietošana vienlaikus ar varfarīnu nemainīja varfarīna protrombīna reakcijas laiku.

-    ciklosporīns: farmakokinētikas pētījumos ar ciklosporīnu pierādīts, ka amlodipīns nozīmīgi nemaina ciklosporīna farmakokinētiku.

Lietošana vienlaikus, kuras gadījumā nepieciešama īpaša aprūpe:

Baklofēns. Antihipertensīvās darbības pastiprināšanās. Jāuzrauga asinsspiediens un nieru darbība un, ja nepieciešams, jāpielāgo antihipertensīvā līdzekļa deva.

Lietošana vienlaikus, kas jānem vērā:

. Antihipertensīvie līdzekļi (piemēram, beta blokatori) un vazodilatatori:

Šo līdzekļu vienlaikus lietošana var pastiprināt perindoprila un amlodipīna hipotensīvo darbību. Lietošana vienlaikus ar nitroglicerīnu un citiem nitrātiem vai citiem vazodilatatoriem var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu, tādēļ šādā gadījumā jāievēro piesardzība.

. Kortikosteroīdi, tetrakosaktīds: antihipertensīvās darbības mazināšanās (sāls un ūdens aizture kortikosteroīdu ietekmē).

. Alfa blokatori (prazosīns, alfuzosīns, doksazosīns, tamsulosīns, terazosīns): pastiprināta antihipertensīvā darbība un palielināts ortostatiskas hipotensijas risks.

. Amfiostīns: var pastiprināt amlodipīna antihipertensīvo darbību.

. Tricikliskie antidepresanti/antipsihotiskie līdzekļi/anestēzijas līdzekļi: pastiprināta antihipertensīvā darbība un palielināts ortostatiskas hipotensijas risks.

4.6    Grūtniecība un zīdīšana

Šī kombinētā preparāta sastāvā esošo atsevišķo komponentu efekti grūtniecības un zīdīšanas

laikā:

Pirmajā grūtniecības trimestrī Presteram lietošana nav ieteicama, Presteram lietošana ir

kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī.

Presteram lietošana zīdīšanas laikā nav ieteicama. Lēmumu par zīdīšanas pārtraukšanu vai

Presteram terapijas pārtraukšanu jāpieņem, izvērtējot šīs terapijas nozīmību mātei.

Grūtniecība:

Ar perindoprilu saistīti apsvērumi

Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skat. apakšpunktu 4.4). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skat. apakšpunktu 4.3 un 4.4).

Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības grūtniecības pirmajā trimestrī nav pārliecinoši; taču nevar izslēgt nelielu riska pieaugumu. Ja vien AKE inhibitora terapijas turpināšana netiek uzskatīta par absolūti indicētu, pacientēm, kas ieplānojušas grūtniecību, terapija jāaizstāj ar citu hipertensijas ārstēšanas metodi, kuras drošums grūtniecības laikā ir noskaidrots. Ja iestājusies grūtniecība, terapija ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja tas ir piemēroti, jāsāk alternatīva terapija.

Zināms, ka AKE inhibitoru iedarbība otrā un trešā trimestra laikā cilvēkam izraisa fetotoksicitāti (samazinātas nieru funkcijas, samazināts amnija šķidruma daudzums, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un toksicitāti jaundzimušajiem (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt apakšpunktu 5.3).

Ja AKE inhibitori iedarbojušies grūtniecības otrajā trimestrī, ieteicama nieru funkciju un galvaskausa pārbaude ar ultraskaņu.

Zīdaiņiem, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, cieši jāuzrauga hipotensijas pazīmes (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.4).

Ar amlodipinu saistīti apsvērumi

Dati par ierobežotu skaitu amlodipīna iedarbībai pakļautu grūtnieču neliecina par nevēlamu amlodipīna un citu kalcija receptoru antagonistu ietekmi uz augļa veselību. Taču var būt

ieilgušu dzemdību risks. Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par teratogenu ietekmi (skatīt apakšpunktu 5.3).

Zīdīšanas periods:

Ar perindoprilu saistīti apsvērumi

Tā kā informācija par perindoprila lietošanu zīdīšanas laikā nav pieejama, perindoprila lietošana šajā laikā nav ieteicama. Pacientēm ir jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu zīdīšanas laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.

Ar amlodipīnu saistīti apsvērumi

Nav zināms, vai amlodipīns izdalās mātes pienā. Citi līdzīgi dihidropiridīnu tipa kalcija

kanālu blokatori izdalās ar mātes pienu. Tādēļ kā brīdinājums zīdīšana nav ieteicama

amlodipīna terapijas laikā.

Auglība:

Ir ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmainām spermatozoīdu galviņās dažiem ar

kalcija kanālu blokatoriem ārstētiem pacientiem, kas var samazināt apaugļošanos.

4.7    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi par Presteram ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, jāievēro, ka dažkārt var rasties reibonis vai nogurums.

4.8    Nevēlamās blakusparādības

Šādas nevēlamās blakusparādības, kas radušās perindoprila vai amlodipīna terapijas laikā, norādītas atsevišķi un sakārtotas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai un šādās biežuma grupās: ļoti bieži (^ 1/10); bieži (^ 1/100 līdz < 1/10); retāk ≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti (> 1/10 000 līdz < 1/1000); ļoti reti (< 1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija

Nevēlamas blakusparadibas

Biežums

Amlodipi

ns

Perindopril

s

Asins un

limfatiskās

sistēmas

traucējumi

Leikopēnija/neitropēnija (skatīt apakšpunktu 4.4)

Ļoti reti

Ļoti reti

Agranoluzocitoze vai pancitopēnija (skatīt apakšpunktu 4.4)

-

Ļoti reti

Trombocitopēnija (skatīt apakšpunktu 4.4)

Ļoti reti

Ļoti reti

Hemolītiskā anēmija pacientiem ar iedzimtu G-6FDH deficītu (skatīt apakšpunktu 4.4)

-

Ļoti reti

Hemoglobīna līmeņa un hematokrīta mazināšanās

-

Ļoti reti

Imūnās sistēmas

Alerģiska reakcija : Nātrene

Ļoti reti

Retāk

MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija

Nevēlamās blakusparādibas

Biežums

Amlodipi

ns

Perindopril

s

traucējumi

Vielmaiņas un

uzturēs

traucējumi

Hiperglikēmija

Ļoti reti

-

Ķermeņa masas palielināšanās

Retāk

-

Ķermeņa masas samazināšanās

Retāk

-

Hipoglikēmija (skat. apakšpunktus 4.4 un 4.5)

-

Nav

zināms

Psihiskie

traucējumi

Bezmiegs

Retāk

-

Garastāvokļa pārmaiņas

Retāk

Retāk

Miega traucējumi

-

Retāk

Nervu sistēmas traucējumi

Miegainība

Bieži

-

Reibonis

Bieži

Bieži

Galvassāpes

Bieži

Bieži

Trīce

Retāk

-

Hipoestēzija

Parestēzija

Retāk

Retāk

Bieži

Hipertonija

Ļoti reti

-

Perifēriska neiropātija

Ļoti reti

-

Vertigo

-

Bieži

Apjukums

-

Ļoti reti

Acu slimības

Redzes traucējumi

Retāk

Bieži

Ausu un

labirinta

bojājumi

Džinkstēšana ausīs

Retāk

Bieži

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves

Bieži

-

Ģībonis

Retāk

-

Stenokardijas sāpes

Stenokardija

Reti

Ļoti reti

Miokarda infarkts, iespējams pēc pārmērīgas hipotensijas pacientiem ar paaugstinātu risku (skatīt apakšpunktu 4.4)

Ļoti reti

Ļoti reti

Aritmija (tai skaitā bradikardija, ventrikulāra tahikardija un priekškambaru mirgošana)

Ļoti reti

Ļoti reti

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

Piesarkšana

Bieži

-

Hipotensija (un ar hipotensiju saistītās izpausmes)

Retāk

Bieži

Insults, iespējams, pēc pārmērīgas hipotensijas pacientiem ar paaugstinātu risku (skatīt apakšpunktu 4.4)

-

Ļoti reti

Vaskulīts

Ļoti reti

Nav

zināms

Elpošanas

Aizdusa

Retāk

Bieži

sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un

Rinīts

Retāk

Ļoti reti

Klepus

Ļoti reti

Bieži

videnes slimības

Bronhospazma

-

Retāk

Eozinofiliska pneimonija

-

Ļoti reti

Kuņģa-zarnu

Smaganu hiperplāzija

Ļoti reti

-

trakta

traucējumi

Vēdersāpes, slikta dūša

Bieži

Bieži

Vemšana

Retāk

Bieži

Dispepsija

Retāk

Bieži

Vēdera izejas pārmaiņas

Retāk

-

Sausums mutē

Retāk

Retāk

Garšas traucējumi

-

Bieži

Garšas sajūtas pārmaiņas

Retāk

-

Caureja; aizcietējums

-

Bieži

Pankreatīts

Ļoti reti

Ļoti reti

Gastrīts

Ļoti reti

-

Aknu un/vai žults izvades

sistēmas

traucējumi

Hepatīts, holestātiska dzelte

Hepatīts, citolītisks vai holestātisks (skatīt apakšpunktu

4.4)

Ļoti reti

Ļoti reti

Ādas un zemādas audu bojājumi

Kvinkes tūska

Sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss aparāta un/vai balsenes angioneirotiskā tūska (skatīt apakšpunktu 4.4)

Ļoti reti

Retāk

Multiformā eritēma

Ļoti reti

Ļoti reti

Alopēcija

Retāk

-

Purpura

Retāk

-

Ādas krāsas maiņa

Retāk

-

Pastiprināta svīšana

Retāk

-

Svīšana

-

Retāk

Nieze

Retāk

Bieži

Izsitumi

Retāk

Bieži

Stīvensa-Džonsona sindroms

Ļoti reti

-

Skeleta-

Artralģija, mialģija

Retāk

-

muskuļu un

saistaudu

sistēmas

bojājumi

Muskuļu krampji

Retāk

Bieži

Muguras sāpes

Retāk

-

Nieru un

urīnceļu

traucējumi

Urinēšanas traucējumi, niktūrija, biežāka urinēšana

Retāk

-

Nieru darbības traucējumi

-

Retāk

Akūta nieru mazspēja

-

Ļoti reti

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Impotence

Retāk

Retāk

Ginekomastija

Retāk

-

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas

vietā

Tūska, perifēriska tūska

Bieži

-

Nespēks

Bieži

-

Sāpes krūtīs

Retāk

-

Astēnija

Retāk

Bieži

Sāpes

Retāk

-

Vājums

Retāk

-

Izmeklējumi

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis: ALAT, ASAT (lielākoties vienlaikus ar holestāzi)

Ļoti reti

-

Bilirubīna un aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās serumā

-

Reti

Paaugstināts urīnvielas daudzums asinīs un kreatinīna līmenis serumā, hiperkaliēmija (skatīt apakšpunktu 4.4)

-

Nav

zināms

Papildu informācija saistībā ar amlodipīnu

Ir ziņots par izolētiem ekstrapiramdiālā sindroma gadījumiem ar kalcija kanālu blokatoriem.

4.9    Pārdozēšana

Nav informācijas par Presteram pārdozēšanu cilvēkiem.

Pieredze ar apzinātu amlodipīna pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežota. Liela pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu perifērisku vazodilatāciju un sekojošu izteiktu un, iespējams, ilgstošu vispārēju hipotensiju. Jebkādas hipotensijas gadījumā, kuru izraisījusi amlodipīna pārdozēšana, nepieciešama monitorēšana kardioloģiskā intensīvās aprūpes palātā. Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanai var izmantot vazokonstriktoru, apsverot, vai nav kontrindikāciju tā lietošanai. Kalcija glikonāts intravenozi var būt noderīgs, pārtraucot kalcija kanālu blokādi.

Amlodipīns nav dializējams.

Ir ierobežoti dati par perindoprila pārdozēšanu cilvēkiem. AKE inhibitoru pārdozēšana var izraisīt šādus simptomus: hipotensiju, vaskulāru šoku, elektrolītu līdzsvara traucējumus, nieru mazspēju, hiperventilāciju, tahikardiju, sirdsklauves, bradikardiju, reiboni, trauksmi un klepu. Ieteicamā terapija pārdozēšanas gadījumā ir normāla fizioloģiskā šķīduma intravenoza infūzija. Ja rodas hipotensija, pacients jānovieto šoka pozīcijā. Ja iespējams, jāapsver arī terapija ar angiotensīna II infūziju un/vai kateholamīnu intravenozu ievadīšanu. Perindoprilu var izvadīt no sistēmiskās asinsrites ar hemodialīzes palīdzību (skatīt apakšpunktu 4.4). Pret terapiju rezistentas bradikardijas gadījumā ieteicama ārstēšana ar kardiostimulatoru. Nepārtraukti jāuzrauga vitālās pazīmes, elektrolītu līmenis un kreatinīna koncentrācija serumā.

5.    FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1    Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitori un kalcija kanālu blokatori, ATĶ kods: C09BB04. Perindoprils:

Perindoprils inhibē enzīmu, kas angiotensīnu I pārveido par angiotensīnu II (angiotenzīnu konvertējošais enzīms - AKE). Pārveidojošais enzīms jeb kināze ir eksopeptidāze, kas ļauj angiotenzīnu I pārveidot par vazokonstriktoru angiotensīnu II, kā arī izraisa vazodilatatora bradikinīna noārdīšanos par neaktīvu heptapeptīdu. AKE inhibēšana izraisa angiotensīna II daudzuma mazināšanos plazmā, tādēļ pastiprinās renīna aktivitāte plazmā (tiek nomākta renīna izdalīšanās negatīvā atgriezeniskā saite) un mazinās aldosterona sekrēcija. Tā kā AKE inaktivē bradikinīnu, šī enzīma inhibēšana izraisa arī pastiprinātu asins un lokālās kalikreīna-kinīna sistēmas aktivitāti (un tā arī prostaglandīnu sistēmas aktivizēšanu). Iespējams, ka šis mehānisms veicina asinsspiedienu pazeminošo AKE inhibitoru darbību un daļēji ir saistīts ar dažu blakusparādību (piemēram, klepus) rašanos.

Perindoprils darbojas aktīvā metabolīta perindoprilāta formā. Citi tā metabolīti in vitro nenomāca AKE aktivitāti.

Hipertensija:

Perindoprils ir aktīvs visu hipertensijas pakāpju: vieglas, mērenas, smagas gadījumā, turklāt sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens mazinās, gan pacientam esot guļus uz muguras, gan stāvus.

Perindoprils mazina perifērisko asinsvadu pretestību, izraisot asinsspiediena pazemināšanos. Tādēļ pastiprinās perifēriskā asinsrite, bet sirdsdarbības ātrums nemainās.

Parasti pastiprinās renālā asinsrite, bet glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) nemainās. Antihipertensīvā darbība sasniedz maksimumu 4 līdz 6 stundu laikā pēc vienas devas un saglabājas vismaz 24 stundas: darbība pirms nākamās devas ir aptuveni 87-100 % no maksimālās darbības.

Asinsspiediens pazeminās ātri. Reaģējošiem pacientiem asinsspiediens normalizējas mēneša laikā, un normāls asinsspiediens saglabājas bez tahifilakses rašanās.

Terapijas pārtraukšana neizraisa "rikošeta" efektu.

Perindoprils mazina kreisā kambara hipertrofiju.

Pierādīts, ka perindoprilam ir vazodilatējošas īpašības. Tas uzlabo lielo artēriju elastību un mazina mazo artēriju sienas biezuma: lūmena attiecību.

Pacienti ar stabilu koronāro sirds slimību:

EUROPA pētījums bija daudzcentru starptautisks, nejaušināts, dubultakls, ar placebo kontrolēts klīniskais pētījums, kas ilga 4 gadus.

Divpadsmit tūkstoši divi simti astoņpadsmit (12218) pacientu pēc 18 gadu vecuma nejaušināti saņēma pa 8 mg perindoprila trešējā-butilamīna (kas atbilst 10 mg perindoprila arginīna) (n = 6110) vai placebo (n = 6108).

Klīniskā pētījuma pacientu grupā bija pierādījumi par koronāro artēriju slimību, bet nebija klīnisko sirds mazspējas pazīmju. Kopumā 90% pacientu bija miokarda infarkts un/vai koronāro asinsvadu revaskularizācija anamnēzē. Vairums pacientu pētāmo līdzekli lietoja

papildus parastajai terapijai ar trombocītu inhibitoriem, lipīdu līmeni pazeminošiem līdzekļiem un beta blokatoriem.

Galvenais efektivitātes kritērijs bija kardiovaskulāras mirstības, neletāla miokarda infarkta un/vai sirds apstāšanās ar veiksmīgu reanimāciju kopējais gadījumu skaits. Terapija ar 8 mg perindoprila trešējā-butilamīna (kas atbilst 10 mg perindoprila arginīna) vienu reizi dienā radīja nozīmīgu primārā galamērķa absolūto mazināšanos par 1,9% (relatīvais riska mazinājums par 20%, 95% TI [9,4; 28,6] - p < 0,001).

Pacientiem, kuriem anamnēzē bija miokarda infarkts un/vai revaskularizācija, salīdzinot ar placebo grupu, primārā galamērķa absolūtais mazinājums bija 2,2%, kas atbilst RRM par 22,4% (95% TI [12,0; 31,6] - p < 0,001).

Amlodipīns:

Amlodipīns ir dihidropiridīna grupas kalcija jonu plūsmas inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists) un nomāc kalcija jona plūsmu cauri membrānai sirds un asinsvadu gludajā muskulatūrā.

Amlodipīna antihipertensīvo darbību nodrošina tieša atslābinoša ietekme uz asinsvadu gludajiem muskuļiem. Precīzs mehānisms, kā amlodipīns mazina stenokardiju, nav pilnīgi noskaidrots, taču tas mazina kopējo išēmisko slogu šādi:

-    Amlodipīns paplašina perifēriskās arteriolas un tā mazina kopējo perifērisko pretestību (pēcslodzi), pret kuru sirds darbojas. Tā kā sirdsdarbības ātrums nemainās, šī sirds atslogošana mazina enerģijas patēriņu un skābekļa patēriņu miokardā.

-    Amlodipīna darbības mehānisms, iespējams, ietver arī galveno sirds vainagartēriju un arteriolu dilatāciju gan normālās, gan išēmiskās miokarda zonās. Šī dilatācija pastiprina skābekļa piegādi miokardam pacientiem ar koronārās artērijas spazmu (Princmetala jeb varianto stenokardiju).

Pacientiem ar hipertensiju amlodipīna lietošana vienu reizi dienā ļauj panākt klīniski nozīmīgu asinsspiediena pazemināšanos, pacientam esot gan guļus uz muguras, gan stāvus, visas 24 stundas. Tā kā amlodipīnam ir lēns darbības sākums, tas nevar radīt akūtu hipotensiju.

Pacientiem ar stenokardiju amlodipīna lietošana vienu reizi dienā palielina kopējo slodzes laiku, laiku līdz stenokardijas lēkmes sākumam un laiku līdz ST segmenta depresijai par 1 mm, bet mazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan glicerīna trinitrāta tablešu patēriņu.

Amlodipīna lietošana nav saistīta ne ar nevēlamu metabolisku ietekmi, ne ar plazmas lipīdu pārmaiņām un ir piemērota pacientiem ar astmu, cukura diabētu un podagru.

Nejaušināts dubultmaskēts saslimstības-mirstības pētījums, kura nosaukums ir Antihipertensīvas un lipīdu līmeni pazeminošas terapijas klīniskais pētījums sirdslēkmju profilaksē (Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial -ALLHAT), tika veikts, lai jaunākos zāļu līdzekļus: amlodipīnu pa 2,5-10 mg dienā (kalcija kanālu blokators) vai lizinoprilu pa 10-40 mg dienā (AKE inhibitors), kā pirmās kārtas terapiju salīdzinātu ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekli hlortalidonu pa 12,5-25 mg dienā vieglas un mērenas hipertensijas gadījumā.

33 357 hipertensijas slimnieki no 55 gadu vecuma nejaušināti tika iedalīti kādā pētījuma grupā un izsekoti vidēji 4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens papildu KSS riska faktors, tai skaitā: miokarda infarkts vai insults anamnēzē > 6 mēnešus pirms iesaistīšanās pētījumā vai citas aterosklerotiskas KVS dokumentēšanas (kopā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), ABLP-H < 35 mg/dl (11,6%), kreisā kambara hipertrofija, kas noteikta ar elektrokardiogramu vai ehokardiogrāfiju (20,9%), cigarešu smēķēšana (21,9%).

Primārais galapunkts bija letālas KSS un neletāla miokarda infarkta gadījumu kopējais skaits. Pēc primārā galamērķa netika konstatēta nozīmīga atšķirība starp amlodipīna terapiju un hlortalidona terapiju: RR 0,98 (95% TI(0,90-1,07) p = 0,65). No sekundāriem galamērķiem amlodipīna grupā bija nozīmīgi lielāka saslimstība ar sirds mazspēju (saliktā kombinētā kardiovaskulārā galamērķa komponents), salīdzinot ar hlortalidona grupu (10,2% pret 7,7%, RR 1,38, (95% TI [1,25-1,52] p < 0,001)). Taču nebija nozīmīgas visu cēloņu radītas mirstības atšķirības starp amlodipīna terapijas un hlortalidona terapijas grupām, RR 0,96 (95% TI [0,8-1,02] p = 0,20).

5.2    Farmakokinētiskās īpašības

Perindoprila un amlodipīna absorbcijas ātrums un apjoms Presteram gadījumā nozīmīgi neatšķiras no perindoprila un amlodipīna absorbcijas ātruma un apjoma pēc atsevišķu tablešu lietošanas.

Perindoprils:

Pēc iekšķīgas lietošanas perindoprila uzsūkšanās ir strauja, un maksimālā koncentrācija tiek sasniegta 1 stundas laikā. Perindoprila noārdīšanās pusperiods plazmā ir 1 stunda.

Perindoprils ir aktīvās vielas priekštecis. Divdesmit septiņi procenti lietotās perindoprila devas nonāk asinīs aktīvā metabolīta perindoprilāta formā. Bez aktīvā perindoprilāta perindoprila metabolismā rodas vēl pieci savienojumi, kas ir neaktīvi. Perindoprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 līdz 4 stundu laikā.

Pārtikas patēriņš mazina pārveidošanos par perindoprilātu un arī biopieejamību, tādēļ perindoprila arginīns iekšķīgi jālieto vienā dienas devā no rīta pirms maltītes.

Pierādīta lineāra perindoprila devas sakarība ar tā iedarbību plazmā.

Izkliedes tilpums nepiesaistītam perindoprilātam ir aptuveni 0,2 l/kg. Perindoprilāta piesaistīšanās pie plazmas proteīniem ir 20%, galvenokārt tas notiek ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu, taču šī norise ir atkarīga no koncentrācijas. Perindoprilāts tiek izvadīts ar urīnu un nepiesaistītās daļas terminālais pusperiods ir aptuveni 17 stundas, kas nodrošina līdzsvara stāvokļa panākšanu 4 dienu laikā.

Perindoprilāta eliminācija mazinās gados vecākiem cilvēkiem, kā arī pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju (skatīt apakšpunktu 4.2). Tādēļ parastā medicīniskā uzraudzība ietver biežu kreatinīna un kālija līmeņa noteikšanu.

Perindoprilāta dialīzes klīrenss ir 70 ml/min.

Perindoprila kinētika mainās pacientiem ar aknu cirozi: sākotnējās molekulas klīrenss aknās mazinās divas reizes. Taču izveidotā perindoprilāta daudzums nemainās, tādēļ devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt apakšpunktu 4.2 un 4.4).

Amlodipīns:

Pēc terapeitisku devu iekšķīgas lietošanas amlodipīns uzsūcas labi, maksimālo līmeni asinīs sasniedzot 6-12 stundas pēc devas lietošanas. Aplēsts, ka tā absolūtā biopieejamība ir no 64 līdz 80%. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. Tā biopieejamību neietekmē pārtikas patēriņš. In vitro pētījumos pierādīts, ka aptuveni 97,5% asinīs esošā amlodipīna ir piesaistīti pie plazmas proteīniem.

Terminālais eliminācijas pusperiods plazmā ir aptuveni 35-50 stundas, kas atbilst zāļu lietošanai vienu reizi dienā. Amlodipīns plaši tiek metabolizēts aknās līdz neaktīviem metabolītiem. Aptuveni 60% lietotās devas tiek izvadīti ar urīnu, 10% - nemainīta amlodipīna formā.

Lietošana gados vecākiem cilvēkiem: laiks līdz amlodipīna maksimālai koncentrācijai plazmā gados vecākiem cilvēkiem un jaunākiem pacientiem ir līdzīgs. Gados vecākiem cilvēkiem ir nosliece uz amlodipīna klīrensa mazināšanos un tās radītu AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanos. Ieteicamā deva gados vecākiem cilvēkiem ir tāda pati, lai arī devas palielināšana jāveic, ievērojot piesardzību.

Lietošana pacientiem ar nieru mazspēju: skatīt apakšpunktu 4.2.

Lietošana pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem: Tāpat kā visu kalcija antagonistu gadījumā amlodipīna noārdīšanās pusperiods pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem ir pagarināts.

5.3    Preklīniskie dati par drošību

Perindoprils:

Hroniskas perorālās toksicitātes pētījumos (žurkas un mērkaķi), mērķa orgāns ir nieres, kur rodas atgriezenisks bojājums.

In vitro un in vivo pētījumos nav novērota mutagenitāte.

Reproduktīvās toksikoloģijas pētījumos (ar žurkām, pelēm, trušiem un mērkaķiem) netika konstatētas embriotoksicitātes vai teratogenitātes izpausmes. Taču pierādīts, ka visi angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru klases pārstāvji nevēlami ietekmē vēlīno augļa attīstību, izraisot augļa bojāeju un iedzimtus defektus grauzējiem un trušiem: radušies nieru bojājumi un pastiprināta peri- un postnatālā mirstība.

Ilglaika pētījumos ar žurkām un pelēm nav novērota kancerogenitāte.

Amlodipīns:

Preklīniskajos standartpētījumos ar dzīvniekiem iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz auglību neliecina par īpašu risku cilvēkam. Reproduktīvās toksikoloģijas pētījumos ar žurkām konstatēta grūsnības ieilgšana un peri- un postnatālās mirstības palielināšanās.

6.    FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1    Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts Mikrokristāliskā celuloze (E460)

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds (E551) Magnija stearāts (E470B)

6.2    Nesaderība Nav piemērojama.

6.3    Uzglabāšanas laiks 3 gadi

6.4    Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt flakonu cieši noslēgtu, lai pasargātu no mitruma. Uzglabāt oriģināliepakojumā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs 5, 7, 10, 14, 20, 28, 30 vai 50 tabletes polipropilēna flakonā, kam ir maza blīvuma polietilēna plūsmas mazinātājs un maza blīvuma polietilēna aizbāznis ar mitrumu saistošu gelu.

Kaste ar 1 pudeli, kurā ir 5, 7, 10, 14, 20, 28, 30 vai 50 tabletes.

Kaste ar 2 pudelēm, kurās ir pa 28, 30 vai 50 tabletēm.

Kaste ar 3 pudelēm, kurās ir pa 30 tabletēm.

Kaste ar 4 pudelēm, kurās ir pa 30 tabletēm.

Kaste ar 5 pudelēm, kurās ir pa 50 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6    Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.    REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Les Laboratoires Servier 50, rue Carnot 92284 Suresnes cedex FRANCIJA

8.    REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

08-0111

08-0112

08-0113

08-0114

9.    REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

12.05. 2008

10.    TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

12/2011

20



 Lietošanas instrukcijas, zāļu(preparata) apraksta, anotācijas avots: Zāļu valsts aģentūra-ZVA


Atpakaļ

Aptiekām un veselības veikaliem Reklāmdevējiem

Autortiesības © 2011-2017 APTEKA.LV. Visas tiesības aizsargātas

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai!

Konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju!