apteka.lv APTEKA.LV

Latvijas aptieku akcijas!-Сenas-Akcija               Latvijas aptieku akcijas!
Latvijas aptieku karte-СenasLatvijas aptieku karte Dežūrārsti. Medicīnskā palīdzība-СenasDežūrārsti. Medicīnskā palīdzība
Vakcinācijas piedāvājumi-Сenas-Akcija               Vakcinācijas piedāvājumi
Zāļu un to analogu meklēšana-Сenas Zāļu alfabētiskā meklēšana: ABCDEFG...

Zāļu un to analogu meklēšana Zāļu un to analogu meklēšana

Meklētājā ievadīt nemazāk kā 3 simbolus:

         Noderīgi         

Rindas uz izmeklējumus
Kompensējamo zāļu saraksti
Top.LV

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju! Vietne nekādā gadījumā nenes atbildību par zemāk publicēto preparāta aprakstu. Jūs pats uzņematies risku par tā lietošanu vai nelietošanu!

HYPOTHIAZID TBL 25MG N20

Uz 2017-Sep-26
HYPOTHIAZID-zāle/preparāts -tabletes aptuvenā pirkšanas cena uz "HYPOTHIAZID TBL 25MG N20 " Rīgā, Latvijā ir:

  • 2.94€  3.49$  2.59£  200Rub  28SEK  13PLN  12.25₪ 


Pārbaudīt maksimāli pieļaujamo valsts zāļu cenu ZVA mājaslapā uz ### "HYPOTHIAZID TBL 25MG N20" ###

 ATĶ kods: C03AA03Aktīvās vielas: Hydrochlorothiazidum

 Ražotājs, zīmols: Chinoin. 
HYPOTHIAZID TBL 25MG N20 - kompensējams medikaments Latvijā. 
 Izsniegšanas kārtība: Recepšu zāle. 

Zāles vai produkta nosaukums  Сenas Aptieku tīkls
HYPOTHIAZID 25 MG, TABL. N20 (R)
2.19€ Internetaptieka Lietuva Camelia vaistine, evaistine.camelia.lt (Lietuva) (Sep-2017)
HYPOTHYAZID 25MG TABL.N20
2.54€ internetaptieka.lv (Sep-2017)
HYPOTHIAZID TBL 25MG N20 (K)
2.94€ A-aptieka (Jan-2016) Riga
HYPOTHIAZID TBL 25MG N20
3.36€ Aptieka Igaunija Valga selveri apteek. Apotheka.ee (Igaunija) (Sep-2017)
HYPOTHIAZID TBL 25MG N20
3.36€ Aptieka Igaunija Valga südameapteek (Igaunija) (Sep-2017)
 .

Saskaņots ZVA 09.09.2010.

ZĀĻU APRAKSTS

1.    ZĀĻU NOSAUKUMS HYPOTHIAZID 25 mg tabletes

2.    KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena tablete satur 25 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3. ZĀĻU FORMA

Tabletes.

4.    KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1    Terapeitiskās indikācijas

Tūska. Tūskas ārstēšanai sastrēguma sirds mazspējas, aknu cirozes ar ascītu, premenstruālā sindroma, krotikosteroīdu un estrogēnu terapijas gadījumā. Konstatēts, ka hidrohlortiazīds ir noderīgs arī tūskas ārstēšanai dažādu nieru darbības traucējumu dēļ, piemēram, nefrotiskā sindroma, akūta glomerulonefnta un hroniskas nieru mazspējas gadījumā.

Arteriāla hipertensija. Hipertensijas ārstēšanai monoterapijā vai par papildlīdzekli citiem antihipertensīviem līdzekļiem smagāku hipertensijas formu gadījumā.

Paradoksālas darbības dēļ poliūrijas mazināšanai, galvenokārt nefrogēna bezcukura diabēta gadījumā.

Hiperkalciūrijas mazināšanai.

4.2    Devas un lietošanas veids

Deva jānosaka individuāli. Tā jāpielāgo līdz minimālai efektīvai devai un lietošanas laikā jāveic stingra medicīniska kontrole.

Tā kā ārstēšanas laikā pastiprināti zūd kālijs un magnijs (kālijs serumā < 3,0 mmol/l), var būt nepieciešama kālija un magnija papildterapija. Īpaša uzmanība jāpievērš pacientiem, kam ir sirds mazspēja, pavājināta aknu darbība vai pacientiem, kuriem vienlaikus tiek veikta ārstēšana ar sirds glikozīdiem.

Tablete jālieto pēc ēšanas.

Pieaugušajiem

Tūskas ārstēšanai sākumdeva parasti ir 25-100 mg reizi dienā vai periodiski (piemēram, pārdienās), deva jāsamazina līdz 25-50 mg dienā vai pārdienās atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas. Dažos smagos gadījumos var būt nepieciešama sākumdeva līdz 200 mg dienā.

Tūskas arstešanai premenstruala sindroma gadījuma parasta deva ir 25 mg dien a no p imas simptomu rašanas dienas līdz menstruāciju sakumam.

Arteriālas hipertensijas ārstēšanai parastā deva ir 25-100 mg dienā vienreizējas devas veidā monoterapijā vai kombinācijā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem. Dažiem pacientiem pietiekama var būt 12,5 mg sākumdeva monoterapijā vai kopā ar citu antihipertensīvu līdzekli. Deva jāpielāgo līdz minimālai efektīvai devai, bet tā nedrīkst pārsniegt 100 mg dienā. Lietojot hidrohlortiazīdu kopā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, lai novērstu pārmērīgu asinsspiediena pazemināšanos, var būt jāsamazina citu līdzekļu deva.

Antihipertensīvā darbība sākas 3-4 dienu laikā, lai gan optimālas iedarbības sasniegšanai var būt nepieciešamas pat 3-4 nedēļas. Pēc terapijas pārtraukšanas antihipertensīvā iedarbība saglabājas līdz 1 nedēļai.

Nefrogēna bezcukura diabēta ārstēšanai parastā ieteicamā deva ir 50-150 mg dienā (dalītās reizes devās).

Zīdaiņiem un bērniem

Deva jānosaka atbilstoši ķermeņa masai.

Parastā deva bērniem ir 1-2 mg/kg ķermeņa masas vai 30-60 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā, lietojot reizi dienā. Kopējā dienas deva zīdaiņiem līdz 2 gadu vecumam ir 12,5-37,5 mg, bērniem 2-12 gadu vecumā — 37,5-100 mg.

4.3    Kontrindikācijas

Refraktāra hipokalēmija;

Hiponatriēmija;

Hiperkalciēmija;

Simptomātiska hiperurikēmija.

4.4    Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Stingri jānovēro, vai pacientiem, kas tiek ilgstoši ārstēti, nerodas šķidruma un elektrolītu līdzsvara traucējumu pazīmes. Tas ir īpaši svarīgi pacientiem ar sirds un aknu slimībām un ja pacientam ir stipra vemšana vai rodas šķidruma un elektrolītu līdzsvara traucējumu brīdinošās pazīmes, piemēram, sausa mute, slāpes, vājums, letarģija, miegainība, nemiers, muskuļu sāpes vai krampji, muskuļu nogurums, hipotensija, oligūrija, tahikardija un gastrointestināli traucējumi. Hipokaliēmiju var novērst vai ārstēt, lietojot kālija papildterapiju vai uzturu ar augstu kālija saturu (augļus, dārzeņus), īpaši ja ir pārmērīgs kālija zudums (liela diurēze, ilgstoša terapija), vienlaikus tiek lietoti sirds glikozīdi un kortikosteroīdi.

Pierādīts, ka tiazīdi pastiprina magnija izdalīšanos ar urīnu; tas var izraisīt hipomagniēmiju. Pavājinātas nieru darbības gadījumā jākontrolē arī kreatinīna klīrenss. Pacientiem ar nieru slimību zāles var izraisīt azotēmiju un var rasties kumulatīva iedarbība. Ja pavājinās nieru darbība un rodas oligūrija, jāapsver diurētisko līdzekļu terapijas pārtraukšana. Tiazīdi uzmanīgi jālieto pacientiem, kam ir pavājināta aknu darbība vai progresējoša aknu slimība, jo nelielas šķidruma un elektrolītu līdzsvara, un seruma amonjaka līmeņa novirzes var izraisīt aknu komu.

Īpaši uzmanīgi zāles jālieto smagas cerebrālas un koronāras sklerozes gadījumā.

Tiazīdu terapija var vājināt glikozes toleranci. Ilgstošas hidrohlortiazīda terapijas gadījumā pacientiem ar latentu vai klīniski izteiktu cukura diabētu stingri jākontrolē ogļhidrātu metabolisms; var būt jāpielāgo hipoglikemizējošo zāļu deva. Stingri jānovēro pacienti, kam ir pavājināts unnskābes metabolisms.

Alkohols, barbiturāti un narkotikas var pastiprināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu ortostatisko hipotensiju izraisošo iedarbību.

Dažiem pacientiem ilgstošas tiazīdu terapijas laikā novērotas patoloģiskas epitēlijķermenīšu pārmaiņas ar hiperkalciēmiju un hipofosfatēmiju. Tiazīdi var pazemināt ar seruma olbaltumiem saistītā joda (OSJ) līmeni bez vairogdziedzera darbības traucējumu pazīmēm.

Hypothiazid tabletes satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes- galaktozes malabsorbciju.

4.5    Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāļu/zāļu mijiedarbība Jāizvairās no lietošanas vienlaikus ar

-    litija sāļiem (samazinās litija nieru klīrenss, palielinot litija toksicitātes risku).

Preparātu uzmanīgi var lietot vienlaikus ar šādām zālēm.

-    Antihipertensīvie līdzekļi (to darbība var pastiprināties, var būt jāpielāgo deva).

-    Sirds glikozīdi (tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu izraisītā hipokaliēmija vai hipomagniēmija var palielināt sirds glikozīdu toksicitātes iespēju).

-    Amiodarons (lietojot vienlaikus ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, tas var palielināt ar hipokaliēmiju saistītas aritmijas risku).

-    Pretdiabēta līdzekļi (to iedarbība var vājināties, rodas hiperglikēmijas risks).

-    Kortikosteroīdi, kalcitonīns (pastiprinās kālija zudums).

-    NPL (tie var vājināt tiazīdu diurētisko un antihipertensīvo iedarbību).

-    Nedepolarizējoši muskuļu relaksanti (to iedarbība var pastiprināties).

-Amantadīns (hidrohlortiazīds var samazināt amantadīna klīrensu, palielinot koncentrāciju plazmā un iespējamo amantadīna toksicitāti).

-    Holestiramīns var nomākt hidrohlortiazīda uzsūkšanos no gastrointestinālā trakta.

-    Alkohols, barbiturāti vai narkotikas var pastiprināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu ortostatisko hipotensiju izraisošo iedarbību.

Zāļu/laboratorisko testu mijiedarbība

-    Tiazīdi var mazināt OSJ līmeni serumā.

-    Tiazīdu lietošana jāpārtrauc pirms epitēlijķermenīšu funkcionālo testu veikšanas.

-    Var palielināties bilirubīna koncentrācija serumā.

4.6    Grūtniecība un zīdīšana

Hidrohlortiazīdu grūtniecības laikā drīkst lietot tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā, un uzmanīgi novērtējot guvuma/riska attiecību, jo zāles mazina plazmas tilpumu, placentas apasiņošanu.

Hidrohlortiazīds šķērso placentāro barjeru un ir nosakāms nabas saites asinīs, pastāv augļa vai jaundzimušā dzeltes, trombocitopēnijas risks un citu blakusparādību, kas radušās pieaugušajiem, iespēja.

Hidrohlortiazīds izdalās ar mātes pienu, tādēļ, ja zāļu lietošana ir absolūti nepieciešama, zīdīšana ir jāpārtrauc.

4.7    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Ārstēšanas sākumfāzē individuāli noteiktu laika periodu jāizvairās no transportlīdzekļu vadīšanas vai nelaimes gadījuma risku radoša darba veikšanas.

4.8 Nevelamas blakusparadibas

Zemāk uzskaitītas blakusparādības sagrupētas pēc orgānu sistēmu klases un sastopamības biežuma, izmantojot sekojošus nosacījumus:

Ļoti bieži: > 1/10

Bieži: > 1/100, < 1/10

Retāk: > 1/1 000, ≤ 1/100

Reti: > 1/10 000, ≤ 1/1 000

Ļoti reti: ≤ 1/10 000

Nezināmi: ≤ 1/10 000

(nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Imūnās sistēmas traucējumi:

Nezināmi: anafilaktiska reakcija, šoks.

Vielmaiņas un uzturēs traucējumi:

Nezināmi:

-    hipohlorēmiska alkaloze var izraisīt aknu encefalopātiju vai aknu komu;

-    hiperurikēmija var izraisīt podagras lēkmi pacientiem bez simptomiem;

-    var vājināt glikozes toleranci, terapijas laikā latents cukura diabēts var izpausties klīniski.

Psihiski traucējumi:

Nezināmi: apjukums, letarģija, nervozitāte, garastāvokļa izmaiņas.

Nervu sistēmas traucējumi:

Nezināmi: vertigo, īslaicīgi neskaidra redze, galvassāpes, parestēzijas.

Acu bojājumi:

Nezināmi: pārejoši redzes traucējumi, xantopsia.

Sirds funkcijas traucējumi:

Nezināmi: aritmijas, ortostatiska hipotensija.

Asinsvadu sistēmas traucējumi:

Nezināmi:. vaskulīts, nekrotizējošs angiīts.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības:

Nezināmi: elpošanas nepietiekamība, tajā skaitā pneimonīts un plaušu tūska.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

Nezināmi: sausuma sajūta mutē, slāpju sajūta, slikta dūša, vemšana, siekalu dziedzeru iekaisums, aizcietējumi.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi:

Nezināmi: dzelte (intrahepatiska holestātiska dzelte), pankreatīts, holecistīts.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi:

Nezināmi: nieru nepietiekamība, intersticiāls nefrīts.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi:

Nezināmi: muskuļu krampji un sāpes.

Izmeklējumi:

Nezināmi: hipokaliēmija; hiponatriēmija; hipomagniēmija; hiperkalciēmija.

Ja tiek pārsniegta augstākā deva, var palielināties lipīdu līmenis serumā.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi:

Ļoti reti: leikopēnija, agranulocitoze, trombocitopēnija, hemolītiska anēmija, aplastiska anēmija. Paaugstinātas jutības reakcijas:

nātrene, purpura, nekrotizējošs angiīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, respiratorā distresa sindroms (tostarp pneimonīts un nekardiogēna plaušu tūska), fotosensitizācija, anafilaktiskas reakcijas ar dzīvībai bīstamu šoku.

Citas blakusparādības:

Nav zināms: samazinātas seksuālās spējas, pavājināta nieru darbība, intersticiāls nefrīts.

4.9 Pārdozēšana

Izteiktākā saindēšanās pazīme ar hidrohlortiazīdu ir akūts šķidruma un elektrolītu zudums, radās arī šādas pazīmes un simptomi.

Kardiovaskulārā sistēma: tahikardija, hipotensija un šoks.

Neiromuskulārā sistēma: vājums, apjukums, reibonis un ikru muskuļu krampji, parestēzijas, nogurums, samaņas traucējumi.

Gastrointestinālā sistēma: slikta dūša, vemšana, slāpes.

Nieres: poliūrija, oligūrija vai anūrija (hemokoncentrācijas dēļ).

Laboratoriskie izmeklējumi: hipokaliēmija, hiponatriēmija, hipohlorēmija, alkaloze, palielināts atlieku slāpekļa līmenis asinīs (īpaši pacientiem ar nieru mazspēju).

Ārstēšana: specifiska antidota intoksikācijas gadījumā ar hidrohlortiazīdu nav.

Zāles jāizvada, izraisot vemšanu vai veicot kuņģa skalošanu. Uzsūkšanos var mazināt, lietojot aktivēto ogli. Hipotensijas vai šoka gadījumā jāaizstāj šķidruma vai elektrolītu (kālija, nātrija) zudumi.

Jākontrolē šķidruma un elektrolītu līdzsvars (īpaši kālija līmenis serumā) un nieru darbība, kamēr stāvoklis normalizējas.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Diurētiski līdzekļi. ATĶ: C03A A03

Tiazīdu galvenais darbības mehānisms ir palielināt diurēzi, nomācot nātrija un hlora reabsorbciju distālo kanāliņu sākumdaļā, tādējādi palielinot Na+ un Cl- un līdz ar to arī ūdens izvadīšanu. Pastiprinās arī citu elektrolītu, īpaši kālija un magnija, izvadīšana. Maksimālā terapeitiskā devā visu tiazīdu diurētiskā/nātrijurētiskā iedarbība ir aptuveni līdzīga. Tie mazina arī karboanhidrāzes aktivitāti, palielinot bikarbonāta izvadīšanu, bet šī ietekme parasti ir vāja un nemaina urīna pH. Hidrohlortiazīdam piemīt arī antihipertensīvas īpašības.

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Hidrohlortiazīds nepilnīgi, bet diezgan ātri uzsūcas no gastrointestinālā trakta. Nātrijurēze un diurēze sākas 2 h laikā un sasniedz maksimumu aptuveni pēc 4 h. Šī iedarbība saglabājas aptuveni 6-12 h.

Pēc perorālas lietošanas maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1,5-2,5 h laikā. Maksimālās diurētiskās darbības laikā (aptuveni 4 h) hidrohlortiazīda koncentrācija serumā ir 2 μg/ml. Ar olbaltumiem saistās 40 % zāļu.

Galvenais eliminācijas ceļš ir izvadīšana caur nierēm (filtrācija un sekrēcija) nemainītu zāļu veidā. Eliminācijas pusperiods pacientiem ar normālu nieru darbību ir 6,4 h, pacientiem ar vieglu nieru mazspēju - 11,5 h un pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir < 30 ml/min, 20,7 h. Hidrohlortiazīds šķērso placentāro barjeru un izdalās ar mātes pienu.

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

6.    FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1    Palīgvielu saraksts

Magnija stearāts

Želatīns

Talks

Kukurūzas ciete Laktozes monohidrāts

6.2    Nesaderība Dati nav pieejami.

6.3    Uzglabāšanas laiks 5 gadi.

6.4    Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no gaismas.

6.5    Iepakojuma veids un saturs

20 tabletes termiski apstrādātā PVH/Al blisterī.

6.6    Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu norādījumu.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

sanofi-aventis Latvia SIA

Kr. Valdemāra 33-8, Rīga, LV 1010

Latvija

8.    REĢISTRĀCIJAS NUMURS

99-0788

9.    REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

03.11.1999/26.03.2009

10.    TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

08/2010



 Lietošanas instrukcijas, zāļu(preparata) apraksta, anotācijas avots: Zāļu valsts aģentūra-ZVA


[*] DDD. Informācijas avots: Pasaules veselības organizācijas (PVO) Zāļu statistikas metodoloģijas sadarbības centrs - [Nov-2015]


Atpakaļ

Thai Lotus Spa Massage
Aptiekām un veselības veikaliem Reklāmdevējiem

Autortiesības © 2011-2017 APTEKA.LV. Visas tiesības aizsargātas

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai!

Konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju!