tabletes kapsulas Сenas,instrukcijas.,deva,zāle/preparāts  

APTEKA.LV

Esiet veseli!

Ja Jūs slikti saredzat - spiediet  šeit!
Latvijas aptieku akcijas!-Сenas-Akcija               Latvijas aptieku akcijas!
Latvijas aptieku karte-СenasLatvijas aptieku karte Dežūrārsti. Medicīnskā palīdzība-СenasDežūrārsti. Medicīnskā palīdzība
Aktuālie vakcinācijas piedāvājumi-Сenas-Akcija               Vakcinācijas piedāvājumi
Zāļu un to analogu meklēšana-Сenas Zāļu alfabētiskā meklēšana: ABCDEFG...

Zāļu un to analogu meklēšana Zāļu un to analogu meklēšana

Meklētājā ievadīt nemazāk kā 3 simbolus:

         Noderīgi         

Rindas uz izmeklējumus
Kompensējamo zāļu saraksti

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju! Vietne nekādā gadījumā nenes atbildību par zemāk publicēto preparāta aprakstu. Jūs pats uzņematies risku par tā lietošanu vai nelietošanu!

LOPAMOL 40MG TBL N30

Uz 2017-Mar-23
LOPAMOL-zāle/preparāts -tabletes aptuvenā pirkšanas cena uz "LOPAMOL 40MG TBL N30 " Rīgā, Latvijā ir:

  • 14.91€  16.11$  12.94£  934Rub  141.8SEK  64PLN  58.9₪ 


Pārbaudīt maksimāli pieļaujamo valsts zāļu cenu ZVA mājaslapā uz ### "LOPAMOL 40MG TBL N30" ###

ATĶ kods: C10AA05Aktīvās vielas: Atorvastatinum

Ražotājs: Gedeon Richter. 
LOPAMOL 40MG TBL N30 - kompensējams medikaments Latvijā. 
Izsniegšanas kārtība: Recepšu zāle.

Preparāta instrukcija krievu valodā. Здесь инструкция к препарату на русском языке

Saskaņots ZVA 03.06.2010.

ZĀĻU APRAKSTS

1.    ZĀĻU NOSAUKUMS

Lopamol 10 mg apvalkotās tabletes Lopamol 20 mg apvalkotās tabletes Lopamol 40 mg apvalkotās tabletes

2.    KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena apvalkotā tablete satur 10 mg, 20 mg vai 40 mg atorvastatīna (atorvastatinum) atorvastatīna kalcija sāls veidā.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.    ZĀĻU FORMA Apvalkotās tabletes.

10 mg: baltas, apaļas, abpusēji izliektas, 7 mm, apvalkotās tabletes.

20 mg: baltas, apaļas, abpusēji izliektas, 9 mm, apvalkotās tabletes.

40 mg: baltas, ovālas, abpusēji izliektas, 8,2x17 mm, apvalkotās tabletes.

4.    KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1    Terapeitiskās indikācijas

Hiperholesterinēmija

Lopamol indicēts kā piedeva diētai, lai pazeminātu pārāk augstu kopējā holesterīna, ZBL holesterīna, apolipoproteīna B un triglicerīdu līmeni plazmā pacientiem ar primāro hiperholesterinēmiju, tostarp pārmantoto hiperholesterinēmiju (heterozigoto formu) un kombinēto (jaukto) hiperlipidēmiju (atbilst II a un II b tipam pēc Fredriksona klasifikācijas) tad, ja diēta un citi nemedikamentozās ārstēšanas pasākumi nav pietiekami iedarbīgi.

Atorvastatīns indicēts kopējā holesterīna un ZBL holesterīna līmeņa pazemināšanai arī pārmantotās hiperholesterinēmijas homozigotās formas pacientiem - vai nu kā papildu līdzeklis citai lipīdus pazeminošai terapijai (piemēram, ZBL aferēze), vai arī tad, ja šāda veida ārstēšanas metodes nav pieejamas.

Kardiovaskulārās slimības _profilakse

Kardiovaskulāro notikumu profilaksei pacientiem ar augstu pirmreizēja kardiovaskulāra notikuma risku (skatīt apakšpunktu 5.1) papildus pārējo riska faktoru korekcijai.

4.2    Devas un lietošanas veids

Pirms Lopamol lietošanas, pacientam jāievēro standarta holesterīna līmeni pazeminošu diētu un šī diēta jāievēro visas Lopamol terapijas laikā.

Devu izvēlas individuāli atkarībā no ZBL holesterīna sākuma līmeņa, terapijas mērķa un pacienta atbildes reakciju.

Parastā sākumdeva ir 10 mg vienu reizi dienā. Devu pielāgošanu veic ar 4 nedēļu vai vēl garākiem intervāliem. Maksimālā deva ir 80 mg vienu reizi dienā.

Visa atorvastatina dienas deva jalieto viena reize, to var lietot jebkura dienas laika, neatkarīgi no ēdienreizēm.

Primārā hiperholesterinēmija un kombinētā (jauktā) hiperlipidēmija

Lielākai daļai pacientu lipīdu kontrolei ir pietiekami 10 mg atorvastatīna vienu reizi dienā. Ārstnieciskā iedarbība izpaužas 2 nedēļu laikā, un maksimālais terapeitiskais efekts parasti tiek sasniegts 4 nedēļās. Ilgstošas terapijas laikā iedarbība saglabājas.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā forma

Pacientiem terapija jāsāk ar 10 mg atorvastatīna reizi dienā. Devu pielāgo individuāli ik pēc katrām 4 nedēļām līdz dienas devai 40 mg. Pēc tam devu var palielināt līdz maksimāli 80 mg dienā, vai arī 40 mg atorvastatīna devu var kombinēt ar žultsskābes saistītāju.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas homozigotā _ forma

Īslaicīgas lietošanas pētījumā bija iekļauti 64 pacienti, no tiem 46 pacientiem bija zināmi dati par ZBL receptoriem. Šiem 46 pacientiem ZBL holesterīns samazinājās vidēji par apmēram 21 %. Atorvastatīns tika lietots līdz 80 mg dienā.

Atorvastatīna deva pacientiem ar homozigotu pārmantotu hiperholesterinēmiju ir no 10 līdz 80 mg dienā. Šiem pacientiem atorvastatīnu nozīmē papildus citai lipīdus pazeminošai terapijai (piemēram, ZBL aferēzei), vai tad, ja šāda ārstēšana nav pieejama.

Kardiovaskulārās slimības _profilakse

Sākotnējos primārās profilakses pētījumos deva bija 10 mg dienā. Lai panāktu pašreizējām vadlīnijām atbilstošu hilesterīna (ZBL) līmeni, var būt nepieciešamas lielākas devas.

Dozēšana _pacientiem ar nieru mazspēju

Nieru slimība neietekmē ne atorvastatīna koncentrāciju plazmā, ne tā atorvastatīna iedarbību uz lipīdiem, tādēļ devas pielāgošana nav nepieciešama.

Gados vecākiem cilvēkiem

Ieteicamo devu iedarbība un lietošanas drošība pacientiem, vecākiem par 70 gadiem, ir tāda pati kā kopējā populācijā.

Bērniem

Bērnu ārstēšanu drīkst veikt tikai speciālists.

Lietošanas pieredze pediatrijā ir ierobežota, jo aptver nelielu skaitu pacientu (vecumā no 4 līdz 17 gadiem) ar tādām nopietnām dislipidēmijām, kā homozigoti pārmantotā hiperholesterinēmija. Ieteicamā sākumdeva šīs grupas pacientiem ir 10 mg atorvastatīna dienā. Tomēr neliels skaits šo pacientu tika ārstēts ar līdz 80 mg dienā lielām devām. Pacientiem līdz 18 gadu vecumam par 20 mg dienā lielāku devu lietošana nav izpētīta. Attīstības drošības dati šai pacientu grupai nav izvērtēti.

4.3 Kontrindikācijas

Lopamol kontrindicēts pacientiem:

-    ar paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu vai j ebkuru no palīgvielām.

-    ar aknu slimību aktīvā fāzē vai ar neskaidras izcelsmes pastāvīgi paaugstinātu seruma transamināžu līmeni, kas vairāk kā trīs reizes pārsniedz normas augšējo robežu;

-    ar miopātiju;

- grūtniecības laika, zīdīšanas perioda un sievietem reproduktīva vecuma, kuras nelieto atbilstošus kontracepcijas līdzekļus (skatīt apakšpunktu 4.6).

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ietekme uz aknām

Pirms ārstēšanas sākuma vai devas palielināšanas jāveic aknu pārbaudes, un šie rādītāji regulāri jākontrolē arī terapijas laikā (piemēram, ik 6 mēnešus). Pacientiem, kuriem rodas jebkādas aknu bojājuma pazīmes vai simptomi, jāveic aknu funkcionālie testi. Pacienti, kuriem paaugstinās transamināžu līmenis, jānovēro, līdz to vērtība normalizējas. Ja transamināžu līmenis ilgāku laiku, vairāk kā trīs reizes, pārsniedz normas augšējo robežu, atorvastatīna lietošana jāpārtrauc (skatīt apakšpunktu 4.8.).

Pacientiem, kas pārmērīgi lieto alkoholu un/vai kam ir aknu bojājumi anamnēzē, ārstēšana ar atorvastatīnu jāveic piesardzīgi.

Insulta novēršana ar agresīvu holesterīna līmeņa_pazemināšanu (SPARTCL - Stroke

Prevention by Aggresive Reduction in Cholesterol Levels)

Post hoc analizējot insulta apakštipus pacientiem bez koronārās sirds slimības, kuri nesen pārcietuši insultu vai TIL, konstatēts, ka pacientiem, kuriem sākta ārstēšana ar 80 mg atorvastatīna dienā, hemorāģisks insults sastopams biežāk nekā placebo saņēmušo pacientu grupā. Paaugstināts hemorāģiskā insulta risks sevišķi raksturīgs pacientiem ar agrāk pārciestu hemorāģisku insultu un lakunāru infarktu pirms pētījuma sākuma. Pacientiem, kuri agrāk pārcietuši hemorāģisku insultu, riska un ieguvuma attiecību, ārstējot viņus ar 80 mg atorvastatīna, nav iespējams droši izsvērt, un, iekams sākt šādu pacientu ārstēšanu, rūpīgi jānovērtē hemorāģiskā insulta potenciālais risks (skatīt apakšpunktu 5.1).

Ietekme uz skeleta muskulatūru

Atorvastatīns, tāpat kā citi HMG CoA reduktāzes inhibitori, retos gadījumos var skart skeleta muskuļus un izraisīt mialģiju, miozītu vai miopātiju, kas var progresēt līdz rabdomiolīzei -iespējami dzīvību apdraudošam stāvoklim, kas raksturīgs ar ievērojamu KFK līmeņa pieaugumu (> 10 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu), mioglobinēmiju un mioglobinūriju, kura var novest pie nieru mazspējas.

Pirms lietošanas

Atorvastatīns piesardzīgi jānozīmē pacientiem ar rabdomiolīzi predisponējošiem faktoriem. Pirms statīnu terapijas uzsākšanas, kreatinīna fosfokināzes (KFK) līmenis jānosaka šādos gadījumos:

•    nieru bojājums;

•    hipotireoīdisms;

•    iedzimtas muskuļu slimības personīgi vai ģimenē;

•    anamnēzē muskuļu toksicitāte, lietojot statīnus vai fibrātus;

•    anamnēzē aknu slimība un/vai pārmērīga alkohola lietošana;

•    gados vecākiem cilvēkiem (vecumā > 70 gadiem), šāda mērījuma nepieciešamība tiek apsvērta atbilstoši citu rabdomiolīzes predisponējošo faktoru esamībai.

Šajos gadījumos ārstēšanas risks būtu rūpīgi jāapsver attiecībā pret iespējamo ieguvumu un ieteicama klīniskā novērošana.

Ja KFK līmenis sākumā ir būtiski paaugstināts (>5 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu), terapiju nevajadzētu uzsākt.

Kreatīna fosfokināzes mērījumi

Kreatīna fosfokināzes (KFK) vērtības nevajadzētu noteikt pēc smagas nodarbes vai jebkura ticama alternatīva KFK palielinājuma iemesla gadījumā, kas padara šo mērījumu interpretāciju sarežģītu. Ja KFK līmenis sākumā ir būtiski paaugstināts (>5 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu), mērījums būtu jāatkārto pēc 5 - 7 dienām, lai apstiprinātu rezultātus.

Terapijas laikā

-    Pacientam jālūdz nekavējoties ziņot par muskuļu sāpēm, krampjiem vai vājumu, īpaši, ja šos simptomus pavada savārgums vai drudzis.

-    Ja šādi simptomi pacientam rodas atorvastatīna lietošanas laikā, būtu jānosaka KFK līmenis un, ja tas ir būtiski paaugstināts (>5 reizes pārsniedz normas augšējo robežu), ārstēšana būtu jāpārtrauc.

-    Ja muskuļu simptomi ir smagi un rada diskomfortu ikdienā, jāapsver terapijas pārtraukšana arī tad, ja KFK līmenis pārsniedz normas augšējo robežu mazāk kā piecas reizes.

-    Ja simptomi izzūd un KFK atgriežas normas robežās, var apsvērt atkārtotu atorvastatīna vai cita statīna lietošanu minimālā devā un uzmanīgi novērojot pacienta stāvokli.

-    Atorvastatīna lietošana jāpārtrauc, ja būtiski paaugstinās KFK līmenis (> 10 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu) vai ir aizdomas par rabdomiolīzi vai arī tā tiek diagnosticēta.

Rabdomiolīzes risks pieaug, ja atorvastatīnu lieto kopā ar zālēm, kas var palielināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā, tādām, kā ciklosporīns, eritromicīns, klaritromicīns, itrakonazols, ketokonazols, nefazodons, niacīns, gemfibrozils, citi fibrskābes derivāti un HIV proteāzes inhibitor! Miopātijas risku var paaugstināt arī ezetimiba līdztekus lietošana. Ja iespējams, šo zāļu vietā jāizvēlas alternatīvi (bez mijiedarbības) terapijas līdzekļi. Gadījumos, kad nepieciešama šo zāļu lietošana līdztekus atorvastatīnam, rūpīgi jāapsver ieguvums no šādas kombinētas terapijas un tās potenciālais risks. Pacientiem, kuri lieto zāles, kas paaugstina atorvastatīna koncentrāciju plazmā, ieteicams nozīmēt mazāku atorvastatīna sākumdevu. Pacientiem, kuri lieto ciklosporīnu, klaritromicīnu vai itrakonazolu, jāizvēlas mazāka atorvastatīna maksimālā deva (skatīt apakšpunktus 4.5.).

Intersticiāla plaušu slimība

Lietojot dažus statīnus, īpaši ilgstoši, ir ziņots par atsevišķiem intersticiālās plaušu slimības gadījumiem (skatīt apakšpunktu 4.8). galvenās pazīmes ir aizdusa, sauss klepus un vispārējā stāvokļa pasliktināšanās (savārgums, svara zudums un drudzis). Ja ir aizdomas, ka pacientam ir attīstījusies intersticiāla plaušu slimība, statīnu terapija jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ja līdztekus ārstēšanai HMG CoA reduktāzes inhibitoriem tiek nozīmēts ciklosporīns, fibrāti, makrolīdu antibiotikas, ieskaitot eritromicīnu, azolu grupas pretsēnīšu līdzekļi, HIV proteāzes inhibitori vai niacīns, paaugstinās miopātijas risks un retos gadījumos, tas novedis pie rabdomiolīzes ar nieru mazspēju mioglobinūrijas dēļ. Gadījumos, kad nepieciešama šo zāļu lietošana līdztekus atorvastatīnam, rūpīgi jāapsver ieguvums no šādas kombinētas terapijas un tās potenciālais risks. Pacientiem, kuri lieto zāles, kas paaugstina atorvastatīna koncentrāciju plazmā, ieteicams nozīmēt mazāku atorvastatīna sākumdevu. Pacientiem, kuri lieto ciklosporīnu, klaritromicīnu vai itrakonazolu, jāizvēlas mazāka atorvastatīna maksimālā deva (skatīt zemāk un apakšpunktuu 4.2). Šādi pacienti rūpīgi klīniski jānovēro (skatīt apakšpunktu 4.4).

Citohroma P450 3A4 inhibitori

Atorvastatīnu metabolizē citohroms P450 3A4. Ja atorvastatīnu nozīmē kopā ar citohroma P450 3A4 inhibitoriem (piemēram, ciklosporīnu, makrolīdu antibiotikām, tostarp eritromicīnu un klaritromicīnu, nefazodonu, azolgrupas pretsēnīšu līdzekļiem, tostarp itrakonazolu, un HIV proteāzes inhibitoriem), var rasties mijiedarbība. Kombinācija ar šiem līdzekļiem var izraisīt atorvastatīna koncentrācijas pieaugumu plazmā. Tādēļ jābūt īpaši piesardzīgiem, ja atorvastatīnu lieto kopā ar šādiem zāļu līdzekļiem (skatīt apakšpunktu 4.4).

Transportieru inhibitori

Atorvastatīns un atorvastatīna metabolīti ir O450 3A4. Pacientiem, kuri saņēma 10 mg atorvastatīna kopā ar ciklosporīnu pa 5,2 mg/kg/d, 7,7 reizes pieauga atorvastatīna iedarbība. Gadījumos, kad ir nepieciešama atorvastatīna lietošana līdztekus ciklosporīnam, atorvastatīna deva nedrīkst būt lielāka par 10 mg.

Eritromicīns, klaritromicīns

Zināms, ka eritromicīns un klaritromicīns ir citohroma P450 3A4 inhibitori. Vienlaikus lietojot 80 mg atorvastatīnu vienu reizi dienā un eritromicīnu (500 mg četras reizes dienā), par 33% pieauga kopējā atorvastatīna iedarbības aktivitāte. Vienlaikus lietojot 10 mg atorvastatīna vienu reizi dienā un klaritromicīnu (500 mg divas reizes dienā), 3,4 reizes pieauga atorvastatīna iedarbība. Gadījumos, kad vienlaikus jālieto klaritromicīns un atorvastatīns, jāizvēlas mazākas atorvastatīna balstdevas. Pacientiem, kuri saņem par 40 mg lielākas devas, nepieciešama regulāra klīniska novērošana.

Itrakonazols

Vienlaicīgi nozīmējot 20 līdz 40 mg atorvastatīna un 200 mg itrakonazola dienā, 1,5 - 2,3 reizes pieauga atorvastatīna iedarbība. Gadījumos, kad vienlaikus jālieto itrakonazols un atorvastatīns, jāizvēlas mazākas atorvastatīna balstdevas. Pacientiem, kuri saņem par 40 mg lielākas devas, nepieciešama regulāra klīniska novērošana.

Proteāžu inhibitori

Līdztekus lietojot atorvastatīnu un proteāžu inhibitorus, kas ir zināmi P450 3A4 inhibitori, novērota atorvastatīna koncentrācijas paaugstināšanās plazmā.

Diltiazēma hidrohlorīds

Vienlaikus lietojot 40 mg atorvastatīna un 240 mg diltiazēma, par 51% pieauga atorvastatīna iedarbība.Diltiazēma iedarbības sākumā un pēc devas maiņām šie pacienti rūpīgi jānovēro.

Ezetimibs

Ezetimiba lietošana pati par sevi ir saistīta ar miopātiju. Miopātijas risks pieaug, lietojot ezetimibu kopā ar atorvastatīnu.

Greipfrūtu sula

Satur vienu vai vairākus CYP3A4 inhibitorus, un tas var paaugstināt P450 3A4 metabolizēto zāļu līdzekļu līmeni plazmā. Pēc vienas glāzes (240 ml) greipfrūtu sulas izdzeršanas par 37 % pieauga atorvastatīna AUC un par 20,4 % samazinājās tā aktīvā ortohidroksimetabolīta AUC. Liels daudzums greipfrūtu sulas (5 dienas pēc kārtas vairāk par 1,2 l dienā) palielināja atorvastatīna AUC 2,5 reizes un aktīvo HMG-CoA reduktāzes inhibitoru (atorvastatīna un metabolītu) AUC - 1,3 reizes. Atorvastatīna lietošanas laikā nav ieteicams dzert daudz greipfrūtu sulas.

Citohroma P450 3A4 inducētāji

Atorvastatīna lietošana kopā ar citohroma P450 3A4 inducētājiem (piem., efavirenzu, rifampicīnu, asinszāles preparātiem) var izraisīt lielāku vai mazāku atorvastatīna koncentrācijas samazinājumu plazmā.

Sakarā ar divējādo rifampicīna mijiedarbības mehānismu (citohroma P450 3A indukcija un hepatocītu piesaistes transportsistēmas OATP1B1 inhibīcija) ieteicams atorvastatīnu lietot vienlaikus ar rifampicīnu, jo novērots, ka lietojot atorvastatīnu vēlāk - pēc rifampicīna lietošanas - atorvastatīna koncentrācija plazmā ir ievērojami zemāka.

Verapamils un amiodarons

Mijiedarbības pētījumi ar verapamilu, amiodaronu un atorvastatīnu nav veikti. Zināms, ka verapamils un amiodarons inhibē CYP 3A4 aktivitāti, un to lietošana līdztekus atorvastatīnam var pastiprināt atorvastatīna iedarbību.

Vienlaicīga citu zāļu lietošana

Gemfibrozils/fibrskābes derivāti

Fibrāti, lietoti vieni paši, var dažreiz izraisīt miopātiju. Atorvastatīna izraisītas miopātijas risku var palielināt fibrskābes derivātu vienlaicīga lietošana (skatīt apakšpunktu 4.4.). vienlaikus lietojot 600 mg gemfibrozila divas reizes dienā, par 24% pieauga atorvastatīna iedarbība.

Digoksīns

Kad pastāvīgi līdztekus tika lietots digoksīns un 10 mg atorvastatīna dienā, digoksīna līmenis vienmērīgas koncentrācijas apstākļos plazmā saglabājās nemainīgs. Turpretim, tad, kad līdztekus digoksīnam tika lietoti 80 mg atorvastatīna dienā, digoksīna koncentrācija plazmā pieauga aptuveni par 20 %. Šīs mijiedarbības pamatā var būt membrānas transportproteīna P glikoproteīna inhibīcija. Pacienti, kuri lieto digoksīnu, rūpīgi jānovēro.

Perorālie kontracepcijas līdzekļi

Vienlaicīga atorvastatīna un perorālo kontracepcijas līdzekļu lietošana izraisa noretindrona un etinilestradiola koncentrācijas pieaugumu plazmā. Šo koncentrāciju palielināšanās jāņem vērā, izvēloties perorālo kontracepcijas līdzekļu devas.

Kolestipols

Vienlaicīgi lietojot kolestipolu un atorvastatīnu, atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu līmenis plazmā bija zemāks (apmēram par 25 %). Tomēr lipīdu līmeni pazeminošais efekts, vienlaicīgas kolestipola un atorvastatīna lietošanas gadījumā, bija lielāks nekā tad, ja šos medikamentus lietoja atsevišķi.

Antacīdie līdzekļi

Vienlaicīga atorvastatīna un perorālo antacīdu suspensijas, kas satur magnija un alumīnija hidroksīdu, samazināja atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrāciju plazmā apmēram par 35 %, tomēr ZBL holesterīna līmeņa pazeminājumu tas neietekmēja.

Varfarīns

Vienlaicīga atorvastatīna un varfarīna lietošana pirmajās terapijas dienās izraisīja nelielu protrombīna laika samazinājumu, kas normalizējas 15 dienu laikā, turpinot atorvastatīna terapiju. Tomēr pacienti, kuri lieto varfarīnu, rūpīgi jākontrolē, ja terapijā tiek pievienots atorvastatīns.

Fenazons

Vienlaicīga atorvastatīna un fenazona multiplu devu lietošana nedaudz ietekmēja vai vispār neietekmēja fenazona klīrensu.

Cimetidins

Vienā mijiedarbības pētījumā ar cimetidīnu un Lopamolu mijiedarbība netika novērota. Amlodipīns

Zāļu mijiedarbības pētījumā ar veseliem pacientiem 80 mg atorvastatīna lietošana kopā ar 10 mg amlodipīnu pastiprināja atorvastatīna iedarbību par 18%.

Citi

Klīniskos pētījumos, kuros atorvastatīns tika lietots kopā ar hipotensīviem līdzekļiem vai hipoglikēmiskiem līdzekļiem, netika novērota nekāda klīniski nozīmīga mijiedarbība.

4.6    Grūtniecība un zīdīšana

Lopamol kontrindicēts grūtniecības un zīdīšanas laikā. Sievietēm reproduktīvā vecumā jālieto piemērotas kontracepcijas metodes.

Atorvastatīna lietošanas drošums grūtniecības un zīdīšanas laikā līdz šim nav pierādīts (skatīt apakšpunktu 4.3).

Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēts, ka HMG CoA reduktāzes inhibitori var ietekmēt embrija vai augļa attīstību. Lietojot šo līdzekli žurku mātītēm devā, kas pārsniedza 20 mg/kg dienā (klīniskā sistēmiskā ekspozīcija), tika kavēta mazuļu attīstība un samazinājās postnatālā izdzīvošana.

Žurkām tika konstatēta praktiski vienāda atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija pienā un plazmā. Nav zināms, vai atorvastatīns un tā metabolīti izdalās mātes pienā cilvēkiem (skatīt apakšpunktu 5.3).

4.7    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Atorvastatīna ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus ir nenozīmīga.

4.8    Nevēlamās blakusparādības

Visbiežākās sagaidāmās blakusparādības galvenokārt ir gremošanas traucējumi, tai skaitā, aizcietējums, meteorisms, dispepsija, sāpes vēderā, kas, turpinot ārstēšanu, parasti mazinājās.

No klīniskajiem pētījumiem nevēlamo blakusparādību dēļ, kas saistītas ar atorvastatīna lietošanu, izslēgti mazāk kā 2 % pacientu.

Pēc klīnisko pētījumu datiem un plašas zāļu lietošanas pēcreģistrācijas pieredzē izveidots sekojošs atorvasratīna blakusparādību uzskaitījums.

Konstatēto blakusparādību biežums ir sekojošs: bieži > 1/100 līdz < 1/10), retāk (> 1/1000 līdz < 1/100), reti (> 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti ≥ 1/10 000).

Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi

Retāk:    trombocitopēnija.

Imūnās sistēmas traucējumi Bieži:    alerģiskas reakcijas.

Ļoti reti:    anafilakse.

Metabolisma un uzturēs trauceimi Retāk:    hiperglikēmija, hipoglikēmija.

Psihiskie traucējumi Bieži:    bezmiegs.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži:    galvassāpes, reibonis, parestēzija,    hipostēzija.

Retāk:    perifēra neiropātija, amnēzija.

Ļoti reti:    garšas uztveres traucēj umi.

Acu slimības

Ļoti reti:    redzes traucējumi.

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk:    tinnīts.

Ļoti reti:    dzirdes zudums.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži:    aizcietējums, meteorisms, dispepsija, sāpes vēderā, slikta dūša, caureja.

Retāk:    anoreksija, vemšana, pankreatīts.

Aknu un/vai žultsceļu traucējumi

Reti:    hepatīts, holestātiska dzelte.

Ļoti reti:    aknu boj āj um s.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži:    izsitumi, nieze.

Retāk:    nātrene, alopēcija.

Reti:    bullozi izsitumi (ieskaitot Erythema multiforme)

Ļoti reti:    angioneirotiskā tūska, Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiskā epidermālā

nekrolīze.

Skeleta-muskulu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži:    mialģija, artralģija.

Retāk:    miopātija.

Reti:    miozīts, rabdomiolīze, muskuļu krampji.

Ļoti reti:    tendinopātija, kas komplicējas ar plīsumu.

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

Retāk:    impotence.

Ļoti reti:    ginekomastija

Vispārēji traucējumi

Bieži:    astēnija, sāpes krūškurvī, muguras sāpes, perifērā tūska, nogurums.

Retāk:    savārgums, svara pieaugums.

Izmeklējumi

Ar atorvastatīnu ārstētiem pacientiem konstatēts paaugstināts transamināžu līmenis serumā. Šīs izmaiņas parasti bija viegli izteiktas un pārejošas, un to dēļ nevajadzēja pārtraukt ārstēšanu. Klīniski būtiska seruma transamināžu līmeņa paaugstināšanās (> 3 reizes pārsniedza normas augšējo robežu) tika novērota 0,8% pacientu, kas tika ārstēti ar

Saskaņots ZVA 03.06.2010.

atorvastatīnu. Šī paaugstināšanās bija atkarīga no devas un atgriezeniska visiem pacientiem.

2,5 % pacientu, kas lietoja atorvastatīnu, novēroja paaugstinātu seruma kreatininfosfokināzes (KFK) līmeni, kas vairāk nekā 3 reizes pārsniedza normas augšējo robežu. Vērtības, kas vairāk kā desmit reizes pārsniedza normas robežu, novēroja 0,4 % pacientu, kas lietoja atorvastatīnu (skatīt apakšpunktu 4.4).

Lietojot dažus statīnus, tika novērotas sekojošas blakusparādības:

•    Miega traucējumi, ieskaitot bezmiegu un murgus,

•    Atmiņas zudums,

•    Seksuāla disfunkcija,

•    Depresija,

•    Atsevišķos gadījumos - intersticiāla plaušu slimība, īpaši - ja statīni lietoti ilgstoši. (skatīt apakšpunktu 4.4)

4.9 Pārdozēšana

Atorvastatīna pārdozēšanas gadījumā nav specifiskas terapijas. Pārdozēšanas gadījumā pacientam jāveic simptomātiskā ārstēšana un, ja nepieciešams, jāizmanto papildu terapija. Jāveic aknu funkcionālie testi un jākontrolē KFK līmenis serumā. Tā kā atorvastatīns intensīvi saistās ar plazmas olbaltumvielām, nav sagaidāms, ka hemodialīze būtiski paātrinās atorvastatīna klīrensu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: HMG-CoA reduktāzes inhibitori ATĶ kods: C10AA05

Atorvastatīns ir selektīvs, konkurējošs HMG-CoA reduktāzes inhibitors. HMG-CoA reduktāze ir enzīms, no kura atkarīga 3-hidroksi-3-metil-glutaril-koenzīma A pārvēršanās mevalonātā - sterolu, to skaitā holesterīna, priekštecī. Aknās triglicerīdi un holesterīns tiek iekļauti ļoti zema blīvuma lipoproteīnu (ĻZBL) struktūrā, kuri nonāk plazmā un tiek transportēti uz perifērajiem audiem. No ĻZBL veidojas zema blīvuma lipoproteīni (ZBL), kas tiek katabolizēti galvenokārt ar receptoru starpniecību, kuriem piemīt augsta afinitāte pret ZBL (ZBL receptoriem).

Atorvastatīns pazemina plazmas holesterīna un lipoproteīnu koncentrāciju serumā, inhibējot HMG-CoA reduktāzi un pēc tam holesterīna biosintēzi aknās. Atorvastatīns palielina aknu ZBL receptoru skaitu uz šūnu virsmas aknās, tādējādi paātrinot ZBL saistīšanos un katabolismu.

Atorvastatīns kavē ZBL veidošanos un samazina ZBL daļiņu skaitu. Atorvastatīns izteikti un ilglaicīgi paaugstina ZBL receptoru aktivitāti, vienlaikus radot labvēlīgas kvalitatīvas pārmaiņas cirkulējošo ZBL daļiņu struktūrā. Atorvastatīns samazina ZBL holesterīna daudzumu arī homozigotās pārmantotās hiperholesterinēmijas pacientiem, proti, ir efektīvs populācijā, kas līdz šim nav reaģējusi uz lipīdus samazinošiem medikamentiem.

Devas efektivitātes pētījums liecina, ka atorvastatīns samazina kopējā holesterīna (30% -46%), ZBL holesterīna (41% - 60%), apolipoproteīna B (34% - 50%) un triglicerīdu

koncentrāciju (14% - 33%), vienlaikus mainīgā apmērā paaugstinot ABL holesterīna un apolipoproteīna A1 līmeni. Šie rezultāti attiecas uz pacientiem ar pārmantotu heterozigotu hiperholesterinēmiju, nepārmantotām hiperholesterinēmijas formām un jauktu hiperlipidēmiju, tostarp pacientiem ar insulīneatkarīgu cukura diabētu.

Pierādīts, ka kopējā holesterīna, ZBL holesterīna un apolipoproteīna B līmeņa pazemināšana būtiski mazina kardiovaskulāru notikumu un kardiovaskulāras mirstības risku.

Ateroskleroze

Pētījumā par aterosklerozes reversibilitāti ar agresīvu lipīdus pazeminošu terapiju (Reversing Atherosclerosis with Aggressive Lipid-Lowering Study (REVERSAL)) pacientiem ar koronāro sirds slimību novērtēja intensīvas lipīdus pazeminošas terapijas efektu ar 80 mg atorvastatīna un standarta lipīdus pazeminošu terapiju ar 40 mg pravastatīna uz koronāro aterosklerozi, izvērtējot ar intravaskulāro ultrasonogrāfiju (IVUS) angiogrāfijas laikā. Šajā randomizētajā, dubultaklajā, multicentru, kontrolētajā klīniskajā pētījumā 502 pacientiem IVUS tika veikta pētījumu uzsākot un pēc 18 mēnešiem. Atorvastatīna grupā (n=253) ateroskleroze nebija progresējusi.

Ateromas kopējā tilpuma vidējās izmaiņas procentuāli (primārais pētījuma kritērijs) salīdzinot ar pētījuma sākumu bija -0,4% (p=0,98) atorvastatīna grupā un +2,7% (p=0,001) pravastatīna grupā (n=249). Salīdzinot ar pravastatīnu, atorvastatīna efekts bija statistiski ticams (p=0,02). Šajā pētījumā netika novērtēta intensīvās lipīdus pazeminošas terapijas ietekme uz kardiovaskulārajiem raksturlielumiem (piemēram, revaskularizācijas nepieciešamība, nefatāls miokarda infarkts, koronāra nāve).

Atorvastatīna grupā ZBL holesterīna pazeminājums bija vidēji līdz 2,04 mmol/l ± 0,8 (78,9 mg/dl ±30), pētījumu uzsākot 3,89 mmol/l ±0,7 (150 mg/dl ±28) un pravastatīna grupā ZBL holesterīns vidēji tika samazināts līdz 2,85 mmol/l ±0,7 (110 mg/dl ±26), pētījumu uzsākot 3,89 mmol/l ±0,7 (150 mg/dl ±26) (p=0,0001). Atorvastatīns arī būtiski samazināja kopējā holesterīna daudzumu par 34,1% (pravastatīns: - 18,4%, p < 0,0001), vidējo triglicerīdu līmeni par 20 % (pravastatīns: - 6,8%, p < 0,0009) un vidējo apolipoproteīna B līmeni par 39,1% (pravastatīns: - 22,0%, p < 0,0001). Atorvastatīns vidēji palielināja ABL holesterīnu par 2,9% (pravastatīns: + 5, %, p =nav ticams). Atorvastatīna grupā CRO vidēji samazinājās par 36,4% salīdzinājumā ar 5,2% pravastatīna grupā (p <0,0001).

Pētījuma rezultāti tika iegūti lietojot 80 mg lielu devu, tādēļ tos nevar attiecināt uz zemākām zāļu devām.

Drošības un panesamības profili abās terapijas grupās bija līdzīgi.

Akūts koronārs sindroms

MIRACL pētījumā novērtēta 80 mg liela atorvastatīna deva 3086 pacientiem (atorvastatīns n=1538; placebo n=1548) ar akūtu koronāro sindromu (MI bez Q zoba vai nestabila stenokardija). Terapija tika uzsākta akūtajā periodā uzreiz pēc stacionēšanas un turpinājās 16 nedēļas, terapija ar atorvastatīnu 80 mg/dienā pagarināja laiku līdz kombinētajam primārajam galarezultātam, kurš definēts kā jebkura cēloņa izraisīta nāve, nefatāls MI, atdzīvināšana pēc sirds apstāšanās vai stenokardija ar miokarda išēmijas pazīmēm, kādēļ nepieciešama hospitalizācija, liecinot par riska samazinājumu par 16% (p=0,048). To veidoja galvenokārt atkārtotas hospitalizācijas gadījumu skaita samazināšanās par 26% stenokardijas un miokarda išēmijas dēļ (p=0,018). Atšķirības pēc citiem, sekundāriem raksturlielumiem nebija statistiski nozīmīgas (kopumā: placebo - 22,2%, atorvastatīns - 22,4%).

Atorvastatīna drošuma profils MIRACL pētījumā neatšķīrās no 4.8 apakšpunktā aprakstītā. Kardiovaskulārās slimības _profilakse

Atorvastatīna ietekme uz fatālu un nefatālu koronāro sirds slimību (KSS) vērtēta randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā- angļu-skandināvu kardiālo rezultātu pētījuma lipīdu līmeņa pazemināšanās atzarā (ASCOT-LLA -Anglo -Scandinavian Cardiac Outcomes Trial Lipid Lowering Arm). Pētījumā iekļautie pacienti bija hipertensīvi, 40-79 gadus veci, bez miokarda infarkta vai stenokardijas ārstēšanas anamnēzes, ar triglicerīdu līmeni TG ≤6.5mmol/l (251 mg/dl). Visiem pacientiem bija ne mazāk kā 3 iepriekš definēti riska faktori: vīrieša dzimums, vecumi 55 gadi, smēķēšana, cukura diabēts, SKS pirmās pakāpes radiniekam, TG:ABL-H>6, perifēro asinsvadu slimība, kreisā ventrikula hipertrofija, pārciests cerebrovaskulārs gadījums, specifiskas EKG pārmaiņas, proteinūrija/albuminūrija. Ne visiem pacientiem bija augsts pirmreizēja kardiovaskulāra atgadījuma risks.

Pacienti saņēma hipotensīvu terapiju (amlodipīnu vai atenololu) un vai nu atorvastatīnu 10 mg dienā (=5168), vai placebo (n=5137).

Absolūtā un relatīvā riska samazinājums atorvastatīna ietekmē bija šāds:

Notikums

Relatīva riska samazinājums (%)

Notikumu skaits (Atorvastatīns salīdzinot ar placebo)

Absolūtā riska samazinājums (%)

p

Fatālas KSS + nefatāls MI

36%

100 /154

1,1%

0,0005

Kardiovaskulāro notikumu un revaskularizācijas procedūru kopskaits

20%

389 / 483

1,9%

0,0008

Koronāro notikumu kopskaits

29%

178 / 247

1,4%

0,0006

1Pēc notikumu absolūtā skaita starpības vidēji 3,3 gadus ilgā novērošanas periodā.

KSS - koronārā sirds slimība, MI - miokarda infarkts.

Būtiski nesamazinājās kopējā un kardiovaskulārā mirstība (185, salīdzinot ar 212 atgadījumi, p=0,17 un 74, salīdzinot ar 82 atgadījumi, p=0,51). Apakšgrupu analīzē pēc dzimuma (81% vīriešu, 19% sieviešu) konstatēts labvēlīgs atorvastatīna efekts vīriešiem, bet ne sievietēm, iespējams, tādēļ, ka sieviešu apakšgrupā novērots neliels notikumu skaits. Vispārējā un kardiovaskulārā mirstība bija lielāka sievietēm (38, salīdzinot ar 30 un 17, salīdzinot ar 12), tomēr šī atrade nebija statistiski nozīmīga. Novērota būtiska sakarība ar hipotensīvo pamatterapiju. Atorvastatīns ievērojami samazināja primārā galaiznākuma (fatālas KSS + nefatāla MI) iestāšanos ar amlodipīnu ārstētiem pacientiem (HR 0,47 (0,32-0,69) p=0,00008), turpretim ar atenololu ārstēto pacientu grupā tas nenotika (HR 0,83 (0,59-1,17), p=0,287).

Atorvastatīna ietekme uz fatālu un nefatālu kardiovaskulāro slimību vērtēta arī randomizētā, dubultmaskētā, daudzos centros veiktā, placebo kontrolētā pētījumā - Atorvastatīns kolaboratīvā pētījumā diabēta pacientiem (CARDS - Collaborative Atorvastatin Diabetes Study) - kurā bija ietverti pacienti ar 2.tipa cukura diabētu vecumā no 40-75 gadiem, bez kardiovaskulārās slimības anamnēzē, kam ZBL-^4,14 mmol/l (160 mg/dl) unTG ≤6,78 mmol/l (600 mg/dl). Visiem pacientiem bija vismaz 1 no šādiem riska faktoriem: hipertensija, smēķēšanas turpināšana, retinopātija, mikroalbuminūrija vai makroalbuminūrija.

Saskaņots ZVA 03.06.2010.

Pacienti vidēji 3,9 gadus lietoja vai nu atorvastatīnu pa 10 mg dienā (n=1428), vai placebo (n=1410).

Absolūtā un relatīvā riska samazinājums atorvastatīna ietekmē bija šāds:

Notikums

Relatīvā riska Samazinājums (%)

Notikumu

skaits

(Atorvastatīns salīdzinot ar placebo)

Absolūtā riska Samazinājums(%)

p

Nozīmīgi kardiovaskulārie notikumi (fatāli un nefatāli

AMI, latenti MI,

akūta koronāra nāve, nestabilā

stenokardija, koronāro artēriju

šuntēšana, perkutānā

transluminālā

koronārā angioplastija,

revaskularizācijas, insulti)

37%

83 /127

3,2%

0,0010

MI (fatāli un nefatāli, latenti

MI)

42%

38 / 64

1,9%

0,0070

Insulti (fatāli un nefatāli)

48%

21 / 39

1,3%

0,0163

1Pēc notikumu aptuvenā skaita starpības vidēji 3,9 gadus ilgā novērošana periodā. AMI - akūts miokarda infarkts;

MI - miokarda infarkts.

Terapijas efekta atkarība no pacienta dzimuma, vecuma vai sākotnējā ZBL-H līmeņa netika konstatēta. Novērota pozitīva tendence mirstības ziņā (82 nāves gadījumi placebo grupā un 61 nāves gadījums atorvastatīna grupā; p=0,0592).

Atkārtots insults

Pētījumā „Insulta novērošana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu” (SPARCL) novērtēts 80mg atorvastatīna vai placebo efekts 4731 pacientam bez koronārās sirds slimības anamnēzē, kuri pēdējo 6 mēnešu laikā pārcietuši insultu vai pārejošu išēmisku lēkmi (TIL). 60% no viņiem bija vīrieši, pacienti bija vecumā no 21-92 gadiem (vidējais vecums - 63 gadi), un ZBL līmenis pētījuma sākumā vidēji bija 133mg/dl (3,4mmol/l). Vidējais ZBL-C, saņemot atorvastatīnu, bija 73mg/dl (1,9mmol/l), bet lietojot placebo - 129mg/dl (3,3mmol/l). Vidējais novērošanas laiks bija 4,9 gadi.

80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazināja primārā galarezultāta - fatāla vai nefatāla insulta - risku par 15% (riska attiecība 0,85; 95% ticamības intervāls, 0,72-1,00; p=0,05 vai 0,84; 95% TI, 0,71-0,99; p=0,03 pēc pielāgošanas sākumstāvokļa faktoriem). Kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 9,1% (216/2365), bet placebo grupā - 8,9% (211/2366).

Post hoc analīzē konstatēts, ka 80mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazina išēmiskā insulta biežumu (218/2365, 9,2% vs 274/2366, 11,6%; p=0,01) un palielina hemorāģiskā insulta biežumu (55/2365, 2,3% vs 33/2366, 1,4%; p=0,02).

• Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši hemorāģisku insultu (7/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 4,06; 95% TI, 0,84-19,57), bet išēmiska insulta risks abās grupās bija praktiski vienāds (3/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 1,64; 95% TI, 0,279,82).

• Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši lakunāru infarktu (20/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 4/701 placebo grupā; RA 4,99, 95% TI, 1,71-14,61), vienlaikus šiem pacientiem bija mazāks išēmiskā insulta risks (79/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 102/701 placebo grupā; RA 0,76; 95% TI, 0,57-1,02). Iespējams, ka lakunāru infarktu pārcietušiem pacientiem, kas ārstējas ar 80 mg atorvastatīna dienā, insulta neto risks ir paaugstināts.

Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu hemorāģisko insultu kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 15,6% (7/45), bet placebo grupā - 10,4% (5/48). Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu lakunāru infarktu kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 10,9% (77/708), bet placebo grupā - 9,1% (64/701).

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Absorbcija

Pēc iekšķīgas lietošanas atorvastatīns ātri uzsūcas; maksimālā koncentrācija (C max) plazmā tiek sasniegta pēc 1 - 2 stundām. Absorbcijas apjoms pieaug proporcionāli atorvastatīna devai. Atorvastatīna apvalkoto tablešu biopieejamība, salīdzinot ar perorālo šķīdumu, ir 95 - 99 %. Atorvastatīna absolūtā biopieejamība ir aptuveni 12 %, un HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes sistēmiskā pieejamība ir aptuveni 30 %. Zemās sistēmiskās pieejamības iemesls ir presistēmiskais klīrenss kuņģa - zarnu trakta gļotādā un/vai pirmā loka metabolisms aknās.

Izplatība

Atorvastatīna vidējais izplatības tilpums ir aptuveni 38 litri. Ar plazmas olbaltumvielām saistās ≥ 98 % atorvastatīna.

Metabolisms

Atorvastatīnu metabolizē citohroms P450 3A4 līdz ortohidroksilētajiem un parahidroksilētajiem derivātiem un dažādiem beta oksidācijas produktiem. Neatkarīgi no citiem ceļiem šie savienojumi tālāk metabolizējas ar glikuronizācijas starpniecību. In vitro HMG-CoA reduktāzi inhibējošā iedarbība ortohidroksilētajiem un parahidroksilētiem metabolītiem ir tāda pati kā atorvastatīnam. Aptuveni 70 % no cirkulējošās, HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes saista ar aktīvajiem metabolītiem.

Izdalīšanās

Atorvastatīns pēc hepatiskas un/vai ekstrahepatiskas metabolizēšanās izdalās galvenokārt ar žulti. Tomēr nozīmīga enterohepātiska recirkulācija, acīmredzot, nenotiek. Cilvēka organismā atorvastatīna vidējais eliminācijas pusperiods no plazmas ir aptuveni 14 stundas. Pateicoties aktīvo metabolītu klātbūtnei, HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes pusperiods ir aptuveni 20-30 stundas.

Īpašas pacientu grupas

-    Gados vecāki pacienti: veseliem, gados vecākiem cilvēkiem atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija plazmā ir augstāka nekā gados jauniem pieaugušajiem; bet to efekts uz lipīdiem ir samērā līdzīgs tam, kādu novēro gados jaunāku pacientu populācijās.

-    Bērni: par atorvastatīna farmakokinētiku bērniem datu nav.

-    Dzimums: atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija sievietēm atšķiras no koncentrācijas vīriešiem (sievietēm ir aptuveni par 20 % augstāks Cmax un par 10 % mazāks AUC). Šai atšķirībai nav klīniskas nozīmes, jo tā neradīja nekādas klīniski un nozīmīgas lipīdu līmeņa atšķirības vīriešiem un sievietēm.

-    Nieru mazspēja: nieru slimība neietekmē ne atorvastatīna koncentrāciju plazmā, ne

atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu iedarbību uz lipīdiem.

- Aknu mazspēja: pacientiem ar hronisku alkoholisma izraisītu aknu slimību (Child-Pugh B) atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija plazmā ir ievērojami palielināta (C max aptuveni 16 reizes un AUC aptuveni 11 reizes).

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Atorvastatīns žurkām nebija kancerogēns. Maksimālā pārbaudītā deva 63 reizes pārsniedza augstāko devu cilvēkam (80 mg dienā), rēķinot pēc mg/kg ķermeņa svara, un 8 - 16 reizes, ja rēķina pēc AUC (o-24), kas noteikts kopējai inhibējošai aktivitātei. 2 gadus ilgā pētījumā pelēm novērots, ka maksimālā deva izraisa hepatocelulārās adenomas biežuma pieaugumu tēviņiem un hepatocelulārās karcinomas biežuma pieaugumu mātītēm; maksimālā testētā deva, rēķinot mg/kg ķermeņa svara, 250 reizes pārsniedza maksimālo devu cilvēkam. Sistēmiskā ekspozīcija, salīdzinot pēc AUC (0-24), bija no 6 līdz 11 reizēm lielāka.

4 in vitro pārbaudēs gan ar, gan bez metaboliskas aktivācijas un 1 in vivo pārbaudē atorvastatīnam neizpaudās ne mutagēns, ne klastogēns potenciāls. Pētījumos ar dzīvniekiem atorvastatīns, ievadīts līdz 175 mg/kg dienā tēviņiem un līdz 225 mg/kg dienā mātītēm, dzīvnieku auglību neietekmēja un nebija teratogēns.

6. FARMACEITISKA INFORMĀCIJA

6.1    Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols: mannīts,

mikrokristāliskā celuloze,

kalcija karbonāts,

povidons (K-30 tips),

kroskarmelozes nātrija sāls,

nātrija laurilsulfāts,

bezūdens koloidālais silīcija dioksīds,

magnija stearāts.

Tabletes apvalks: hipromeloze, titāna dioksīds (E171), makrogols 6000.

6.2    Nesaderība Nav piemērojama.

6.3    Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4    Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5    Iepakojuma veids un saturs

Blisteri (alumīnija/alumīnija) pa 4, 7, 10, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 84, 98, 100, 200 (10x20) un 500 tabletēm visām devām.

Trauciņi (ABPE) ar aizspiežamu vāciņu (ZBPE) pa 10, 20, 30, 50, 100 un 200 tabletēm visām devām.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6    Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Gedeon Richter Plc.

Gyömroi ut. 19-21.

1103 Budapest Ungārija

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

10 mg apvalkotās tabletes (07-0171) 20 mg apvalkotās tabletes (07-0172) 40 mg apvalkotās tabletes (07-0173)

9.    REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

2007.gada 27.jūnijs

10.    TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS 2010.gada maijs



 Lietošanas instrukcijas, zāļu(preparata) apraksta, anotācijas avots: Zāļu valsts aģentūra-ZVA


[*] DDD. Informācijas avots: Pasaules veselības organizācijas (PVO) Zāļu statistikas metodoloģijas sadarbības centrs - [Nov-2015]


Atpakaļ

Aptiekām un veselības veikaliem Reklāmdevējiem

Autortiesības © 2011-2017 APTEKA.LV. Visas tiesības aizsargātas

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai!

Konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju!