tabletes kapsulas Сenas,instrukcijas.,deva,zāle/preparāts  

APTEKA.LV

Esiet veseli!

Ja Jūs slikti saredzat - spiediet  šeit!
Latvijas aptieku akcijas!-Сenas-Akcija               Latvijas aptieku akcijas!
Latvijas aptieku karte-СenasLatvijas aptieku karte Dežūrārsti. Medicīnskā palīdzība-СenasDežūrārsti. Medicīnskā palīdzība
Vakcinācijas piedāvājumi-Сenas-Akcija               Vakcinācijas piedāvājumi
Zāļu un to analogu meklēšana-Сenas Zāļu alfabētiskā meklēšana: ABCDEFG...

Zāļu un to analogu meklēšana Zāļu un to analogu meklēšana

Meklētājā ievadīt nemazāk kā 3 simbolus:

         Noderīgi         

Rindas uz izmeklējumus
Kompensējamo zāļu saraksti

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju! Vietne nekādā gadījumā nenes atbildību par zemāk publicēto preparāta aprakstu. Jūs pats uzņematies risku par tā lietošanu vai nelietošanu!

LOPAMOL 10MG TBL N30

Uz 2017-May-27
LOPAMOL-zāle/preparāts -tabletes aptuvenā pirkšanas cena uz "LOPAMOL 10MG TBL N30 " Rīgā, Latvijā ir:

  • 4.98€  5.58$  4.34£  318Rub  48.4SEK  21PLN  19.92₪ 


Pārbaudīt maksimāli pieļaujamo valsts zāļu cenu ZVA mājaslapā uz ### "LOPAMOL 10MG TBL N30" ###

ATĶ kods: C10AA05Aktīvās vielas: Atorvastatinum

Ražotājs: Gedeon Richter. 
LOPAMOL 10MG TBL N30 - kompensējams medikaments Latvijā. 
Izsniegšanas kārtība: Recepšu zāle.

Zāles vai produkta nosaukums  Сenas Aptieku tīkls
LOPAMOL 10MG TBL N30 (K)
4.98€ A-aptieka (Jan-2016) Riga
Preparāta instrukcija krievu valodā. Здесь инструкция к препарату на русском языке

SASKAŅOTS ZVA 30-08-2012

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Lopamol 10 mg apvalkotās tabletes Lopamol 20 mg apvalkotās tabletes Lopamol 40 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg, 20 mg vai 40 mg atorvastatīna (atorvastatinum) atorvastatīna kalcija sāls veidā.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3.    ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

10 mg: baltas, apaļas, abpusēji izliektas, 7 mm, apvalkotās tabletes.

20 mg: baltas, apaļas, abpusēji izliektas, 9 mm, apvalkotās tabletes.

40 mg: baltas, ovālas, abpusēji izliektas, 8,2x17 mm, apvalkotās tabletes.

4.    KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1    Terapeitiskās indikācijas

Hiperholesterinēmiia

Lopamol indicēts kā piedeva diētai, lai pazeminātu pārāk augstu kopējā holesterīna (kopēj ais-H), ZBL holesterīna (ZBL-H), apolipoproteīna B un triglicendu līmeni pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem no 10 gadu vecuma vai vecākiem ar primāro hiperholesterinēmiju, tostarp pārmantoto hiperholesterinēmiju (heterozigoto formu) vai kombinēto (jaukto) hiperlipidēmiju (atbilst II a un II b tipam pēc Fredriksona klasifikācijas) tad, ja diēta un citi nemedikamentozās ārstēšanas pasākumi nav pietiekami iedarbīgi.

Atorvastatīns indicēts kopējā holesterīna un ZBL holesterīna līmeņa pazemināšanai arī pārmantotās hiperholesterinēmijas homozigotās formas pieaugušajiem - vai nu kā papildu līdzeklis citai lipīdus pazeminošai terapijai (piemēram, ZBL aferēze), vai arī tad, ja šāda veida ārstēšanas metodes nav pieejamas.

Kardiovaskulārās slimības _profilakse

Kardiovaskulāro notikumu profilaksei pieaugušiem pacientiem ar augstu pirmreizēja kardiovaskulāra notikuma risku (skatīt 5.1 apakšpunktā) papildus pārējo riska faktoru korekcijai.

4.2    Devas un lietošanas veids

Devas

Pirms Lopamol lietošanas pacientam jāievēro standarta holesterīna līmeni pazeminošu diētu un šī diēta jāievēro visas Lopamol terapijas laikā.

Devu izvēlas individuāli atkarībā no ZBL holesterīna sākuma līmeņa, terapijas mērķa un pacienta atbildes reakcijas.

Parasta sakumdeva ir 10 mg vienu reizi diena. Devu pielāgošanu javeic ar 4 nedeļu vai vel garākiem intervāliem. Maksimālā deva ir 80 mg vienu reizi dienā.

Primārā hiperholesterinēmija un kombinētā (jauktā) hiperlipidēmija Lielākai daļai pacientu lipīdu kontrolei ir pietiekami 10 mg atorvastatīna vienu reizi dienā. Ārstnieciskā iedarbība izpaužas 2 nedēļu laikā, un maksimālais terapeitiskais efekts parasti tiek sasniegts 4 nedēļās. Ilgstošas terapijas laikā iedarbība saglabājas.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā _forma

Pacientiem terapija jāsāk ar 10 mg atorvastatīna reizi dienā. Devu pielāgo individuāli ik pēc katrām 4 nedēļām līdz dienas devai 40 mg. Pēc tam devu var palielināt līdz maksimāli 80 mg dienā, vai arī 40 mg atorvastatīna devu var kombinēt ar žultsskābes saistītāju.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas homozigotā _forma

Ir pieejami tikai ierobežoti dati (skatīt 5.1 apakšpunktā).

Atorvastatīna deva pacientiem ar homozigotu pārmantotu hiperholesterinēmiju ir no 10 līdz 80 mg dienā (skatīt 5.1 apakšpunktā). Šiem pacientiem atorvastatīnu nozīmē papildus citai lipīdus pazeminošai terapijai (piemēram, ZBL aferēzei), vai tad, ja šāda ārstēšana nav pieejama.

Kardiovaskulārās slimības profilakse

Sākotnējos primārās profilakses pētījumos deva bija 10 mg dienā. Lai panāktu pašreizējām vadlīnijām atbilstošu holesterīna (ZBL) līmeni, var būt nepieciešamas lielākas devas.

Nieru darbības traucējumi

Devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4 apakšpunktā).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, atorvastatīns jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4 un 5.2 apakšpunktā).

Atorvastatīns ir kontrindicēts pacientiem ar aknu slimību aktīvā fāzē (skatīt 4.3 apakšpunktā). Lietošana gados vecākiem cilvēkiem

Ieteicamo devu iedarbība un lietošanas drošība pacientiem, vecākiem par 70 gadiem, ir tāda pati kā kopējā populācijā.

Pediatriskā populācija

Hiperholesterinēmija

Bērnu ārstēšanu drīkst veikt tikai ārsti, kas pārzina hiperlipidēmijas terapiju bērniem, un, lai novērtētu dinamiku, pacienti ir regulāri jāizvērtē.

Pacientiem, kuri ir 10 gadus veci un vecāki, ieteicamā atorvastatīna sākumdeva ir 10 mg dienā, ar titrēšanu līdz 20 mg dienā. Pediatriskiem pacientiem titrēšanu jāveic ņemot vērā individuālās atbildes reakcijas un panesamību. Drošības informācija pediatriskiem pacientiem, kuri ārstēti ar devām, kas lielākas par 20 mg (atbilst apmēram 0,5 mg/kg) ir ierobežota.

Ir ierobežota lietošanas pieredze bērniem no 6 līdz 10 gadu vecumam (skatīt 5.1 apakšpunktā). Atorvastatīns nav indicēts ārstēšanai pacientiem, kuri ir jaunāki par 10 gadiem.

Šai populācijai var būt piemērotākas citas zāļu formas/stiprumi.

Lietošanas veids

Lopamol ir paredzēts perorālai lietošanai. Visa atorvastatīna dienas deva jālieto vienā reizē, to var lietot jebkurā dienas laikā, neatkarīgi no ēdienreizēm.

4.3    Kontrindikacijas

Lopamol kontrindicēts pacientiem:

-    ar paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

-    ar aknu slimību aktīvā fāzē vai ar neskaidras izcelsmes pastāvīgi paaugstinātu seruma transamināžu līmeni, kas vairāk kā trīs reizes pārsniedz normas augšējo robežu;

-    grūtniecības laikā, zīdīšanas periodā un sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras nelieto atbilstošus kontracepcijas līdzekļus (skatīt 4.6 apakšpunktā).

4.4    Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošana

Ietekme uz aknām

Pirms ārstēšanas sākuma jāveic aknu pārbaudes, un šie rādītāji regulāri jākontrolē arī terapijas laikā. Pacientiem, kuriem rodas jebkādas aknu bojājuma pazīmes vai simptomi, jāveic aknu funkcionālie testi. Pacienti, kuriem paaugstinās transamināžu līmenis, jānovēro, līdz to vērtība normalizējas. Ja transamināžu līmenis ilgāku laiku vairāk kā trīs reizes pārsniedz normas augšējo robežu (NAR), ir ieteicams samazināt atorvastatīna devu vai atcelt lietošanu (skatīt 4.8 apakšpunktā).

Pacientiem, kas pārmērīgi lieto alkoholu un/vai kam ir aknu bojājumi anamnēzē, ārstēšana ar atorvastatīnu jāveic piesardzīgi.

Insulta novēršana ar agresīvu holesterīna līmeņa pazemināšanu (SPARTCL - Stroke Prevention by

Aggresive Reduction in Cholesterol Levels)

Post hoc analizējot insulta apakštipus pacientiem bez koronārās sirds slimības (KSS), kuri nesen pārcietuši insultu vai transitoru išēmisku lēkmi (TIL), konstatēts, ka pacientiem, kuriem sākta ārstēšana ar 80 mg atorvastatīna dienā, hemorāģisks insults sastopams biežāk nekā placebo saņēmušo pacientu grupā. Paaugstināts hemorāģiskā insulta risks sevišķi raksturīgs pacientiem ar agrāk pārciestu hemorāģisku insultu un lakunāru infarktu pirms pētījuma sākuma. Pacientiem, kuri agrāk pārcietuši hemorāģisku insultu, riska un ieguvuma attiecību, ārstējot viņus ar 80 mg atorvastatīna, nav iespējams droši izsvērt, un, iekams sākt šādu pacientu ārstēšanu, rūpīgi jānovērtē hemorāģiskā insulta potenciālais risks (skatīt 5.1 apakšpunktā).

Ietekme uz skeleta muskulatūru

Atorvastatīns, tāpat kā citi HMG-CoA reduktāzes inhibitori, retos gadījumos var skart skeleta muskuļus un izraisīt mialģiju, miozītu vai miopātiju, kas var progresēt līdz rabdomiolīzei - iespējami dzīvību apdraudošam stāvoklim, kas raksturīgs ar ievērojamu kreatinīnkināzes (KK) līmeņa pieaugumu (> 10 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu), mioglobinēmiju un mioglobinūriju, kura var novest pie nieru mazspējas.

Cukura diabēts

Daži pierādījumi liecina, ka statīnu grupas zāles, paaugstina cukura līmeni asinīs un dažiem pacientiem ar augstu diabēta risku var izraisīt tādu hiperglikēmijas līmeni, kad ir piemērota regulāra diabēta aprūpe. Šo risku tomēr atsver statīnu izraisītais vaskulārā riska samazinājums un tādējādi tas nevarētu būt par iemeslu terapijas pārtraukšanai ar statīniem. Ņemot vērā nacionālās vadlīnijas, riska grupas pacienti (glikozes līmenis tukšā dūšā 5,6 līdz 6,9 mmol/L, ĶMI >30 kg/m2, paaugstināts triglicerīdu līmenis un hipertensija) ir jānovēro gan klīniski, gan bioķīmiski.

Pirms lietošanas

Atorvastatīns piesardzīgi jānozīmē pacientiem ar rabdomiolīzi predisponējošiem faktoriem. Pirms statīnu terapijas uzsākšanas, KK līmenis jānosaka šādos gadījumos:

•    nieru bojājums;

•    hipotireoīdisms;

•    iedzimtas muskuļu slimības personīgi vai ģimenē;

3

•    anamnēzē muskuļu toksicitāte lietojot statīnus vai fibrātus;

•    anamnēzē aknu slimība un/vai pārmērīga alkohola lietošana;

•    gados vecākiem cilvēkiem (vecumā > 70 gadiem), šāda mērījuma nepieciešamība tiek apsvērta atbilstoši citu rabdomiolīzes predisponējošo faktoru esamībai;

•    situācijās, kad var palielināties zāļu plazmas līmenis, piemēram, zāļu mijiedarbība (skatīt 4.5 apakšpunktā) un īpašas pacientu grupas, tai skaitā ģenētiskas apakšgrupas (skatīt 5.2 apakšpunktā).

Šajos gadījumos ārstēšanas risks būtu rūpīgi jāapsver attiecībā pret iespējamo ieguvumu un ieteicama klīniskā novērošana.

Ja KK līmenis sākumā ir būtiski paaugstināts (> 5 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu), terapiju nevajadzētu uzsākt.

Kreatīnkināzes mērījumi

Kreatīnkināzes (KK) vērtības nevajadzētu noteikt pēc smagas nodarbes vai jebkura ticama alternatīva KK palielinājuma iemesla gadījumā, kas padara šo mērījumu interpretāciju sarežģītu. Ja KK līmenis sākumā ir būtiski paaugstināts (> 5 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu), mērījums būtu jāatkārto pēc 5 - 7 dienām, lai apstiprinātu rezultātus.

Terapijas laikā

-    Pacientam jālūdz nekavējoties ziņot par muskuļu sāpēm, krampjiem vai vājumu, īpaši, ja šos simptomus pavada savārgums vai drudzis.

-    Ja šādi simptomi pacientam rodas atorvastatīna lietošanas laikā, būtu jānosaka KFK līmenis un, ja tas ir būtiski paaugstināts (>5 reizes pārsniedz normas augšējo robežu), ārstēšana būtu jāpārtrauc.

-    Ja muskuļu simptomi ir smagi un rada diskomfortu ikdienā, jāapsver terapijas pārtraukšana arī tad, ja KK līmenis pārsniedz normas augšējo robežu mazāk kā piecas reizes.

-    Ja simptomi izzūd un KK atgriežas normas robežās, var apsvērt atkārtotu atorvastatīna vai cita statīna lietošanu minimālā devā un uzmanīgi novērojot pacienta stāvokli.

-    Atorvastatīna lietošana jāpārtrauc, ja būtiski paaugstinās KK līmenis (> 10 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu) vai ir aizdomas par rabdomiolīzi vai arī tā tiek diagnosticēta.

Vienlaikus ārstēšana ar citām zālēm

Rabdomiolīzes risks pieaug, ja atorvastatīnu lieto kopā ar noteiktām zālēm, kas var palielināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā, tādām, kā spēcīgi CYP3A4 inhibitori vai transportolbaltumvielas (piemēram, ciklosporīns, telitromicīns, klaritromicīns, delavirdīns, stiripentols,ketokonazols, vorikonazols, itrakonazols, posakonazols un HIV proteāzes inhibitori, tai skaitā, ritonavīrs, lopinavīrs, atazanavīrs, indinavīrs, darunavīrs, u.c.). Miopātijas risku var paaugstināt an vienlaikus lietošana kopā ar gemfibrozilu un citiem fibrīnskābes atvasinājumiem, eritromicīnu, niacīnu un ezetimibu. Ja iespējams, šo zāļu vietā jāizvēlas alternatīvi (bez mijiedarbības) terapijas līdzekļi.

Gadījumos, kad nepieciešama šo zāļu lietošana līdztekus atorvastatīnam, rūpīgi jāapsver ieguvums no šādas kombinētas terapijas un tās potenciālais risks. Ja pacienti lieto zāles, kas paaugstina atorvastatīna koncentrāciju plazmā, ieteicams nozīmēt mazāku atorvastatīna maksimālo devu. Bez tam, attiecībā uz spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem, ir jāapsver mazāka atorvastatīna sākumdeva un ir ieteicama šo pacientu atbilstoša klīniska novērošana (skatīt 4.5 apakšpunktā).

Nav ieteicama vienlaikus atorvastatīna un fuzidīnskābes lietošana, tādēļ, fuzidīnskābes terapijas laikā jāapsver atorvastatīna lietošanas pagaidu pārtraukšana (skatīt 4.5 apakšpunktā).

Intersticiāla _plaušu slimība

Lietojot dažus statīnus, īpaši ilgstoši, ir ziņots par atsevišķiem intersticiālās plaušu slimības gadījumiem (skatīt 4.8 apakšpunktā). Galvenās pazīmes ir aizdusa, sauss klepus un vispārējā stāvokļa pasliktināšanās (savārgums, svara zudums un drudzis). Ja ir aizdomas, ka pacientam ir attīstījusies intersticiāla plaušu slimība, statīnu terapija jāpārtrauc.

4

Pediatriska _ populācija

Pediatriskā populācijā nav noteikta drošība attiecībā uz attīstību (skatīt 4.8 apakšpunktā).

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi Vienlaikus lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīnu

Atorvastatīnu metabolize citohroms P450 3A4 (CYP3A4) un tas ir transportolbaltumvielu, piemēram, aknās pārveidojošā transportiera OATP1B1, substrāts. Vienlaikus lietošanas rezultātā ar zālēm, kas ir CYP3A4 inhibitori vai transportolbaltumvielas, var palielināties atorvastatīna koncentrācija plazmā un palielināties miopātijas risks. Risks var palielināties arī vienlaikus atorvastatīna un citu zāļu lietošanas gadījumā, kas var izraisīt miopātiju, piemēram, fibrīnskābes atvasinājumi un ezetimībs (skatīt 4.4 apakšpunktā).

CYP3A4 inhibitori

Ir pierādīts, ka spēcīgi CYP3A4 inhibitori var izraisīt ievērojamu atorvastatīna koncentrācijas pieaugumu (skatīt 1. tabulu un specifisku informāciju tālākā tekstā). Ja iespējams, būtu jāizvairās no vienlaikus lietošanas ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, ciklosporīnu, telitromicīnu, klaritromicīnu, delavirdīnu, stiripentolu,ketokonazolu, vorikonazolu, itrakonazolu, posakonazolu un HIV proteāzes inhibitoriem, tai skaitā, ritonavīru, lopinavīru, atazanavīru, indinavīru, darunavīru, u.c.). Gadījumos, kad nevar izvairītos no šo zāļu vienlaikus lietošanas ar atrovastatīnu, jāapsver mazāka atorvastatīna sākumdeva un maksimālā deva, un ir ieteicama šo pacientu atbilstoša klīniska novērošana (skatīt 1. tabulu).

Mērenas darbības CYP3A4 inhibitori (piemēram, eritromicīns, diltiazems, verapamils un flukonazols) var palielināt atrovastatīna koncentrāciju plazmā (skatīt 1. Tabulu). Lietojot eritromicīnu kombinācijā ar statīniem, tika novērots palielināts miopātijas risks. Nav veikti mijiedarbības pētījumi, kas izvērtētu amiodarona vai verapamila ietekmi uz atorvastatīnu. Ir zināms, ka gan amiodarons, gan verapamils inhibē CYP3A4 aktivitāti un vienlaikus lietošana ar atrovastatīnu var izraisīt paaugstinātu atorvastatīna iedarbību. Tādēļ, lietojot vienlaicīgi ar mērenas darbības CYP3A4 inhibitoriem, jāapsver mazāka atorvastatīna maksimālā deva, un ir ieteicama šo pacientu atbilstoša klīniska novērošana. Atbilstoša klīniska novērošana ir ieteicama pēc inhibitora lietošanas uzsākšanas vai pēc devas pielāgošanas.

CYP3A4 inducētāji

Atorvastatīna lietošana vienlaikus ar citohroma P450 3A4 inducētājiem (piem., efavirenzu, rifampicīnu, asinszāles preparātiem) var izraisīt mainīgu atorvastatīna koncentrācijas samazinājumu plazmā. Sakarā ar divējādo rifampicīna mijiedarbības mehānismu, (citohroma P450 3A inducēšana un hepatocītu saistīšanas transportiera OATP1B1 inhibīcija) ir ieteicams lietot atorvastatīnu vienlaikus ar rifampicīnu, jo novēlota atorvastatīna lietošana - pēc rifampicīna lietošanas - tika saistīta ar ievērojamu atorvastatīna koncentrācija samazināšanos plazmā. Lai gan rifampicīna ietekme uz atrovastatīna koncentrāciju hepatocītos nav zināma un, ja no šo zāļu vienlaikus lietošanas nevar izvairīties, pacientiem rūpīgi jākontrolē zāļu efektivitāte.

Transportolbaltumvielu inhibitori

Transportolbaltumvielu inhibitori (piemēram, ciklosporīns) var paaugstināt atorvastatīna sistēmisku iedarbību (skatīt 1. tabulu). Hepatiskās saistīšanās transportieru inhibīcijas ietekme uz atorvastatīna koncentrāciju hepatocītos nav zināma. Ja no šo zāļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, ir ieteicama devas samazināšana un efektivitātes klīniska novērošana (skatīt 1. tabulu).

Gemfibrozils/fibrīnskābes atvasinājumi

Fibrātu lietošana monoterapijā dažkārt tiek saistīta ar blakusparādībām, kas skar muskuļus, tai skaitā rabdomiolīzi. Šo blakusparādību attīstības risks var būt lielāks, ja fibrīnskābes atvasinājumus lieto vienlaikus ar atorvastatīnu. Ja no šo zāļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, jālieto zemākā atorvastatīna deva, kas sasniedz terapeitisko mērķi un pacienti attiecīgi rūpīgi jānovēro (skatīt 4.4 apakšpunkta).

Ezetimībs

Ezetimība lietošana monoterapijā tiek saistīta ar blakusparādībām, kas skar muskuļus, tai skaita rabdomiolīzi. Tādēļ, vienlaikus lietojot ezetemibu ar atorvastatīnu, šo blakusparādību attīstības risks var būt lielāks. Šiem pacientiem ir ieteicama attiecīga klīniska novērošana.

Kolestipols

Ja vienlaicīgi lietoja kolestipolu ar Lopamol, atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu līmenis plazmā bija zemāks (apmēram par 25 %). Tomēr lipīdu līmeni pazeminošais efekts, vienlaicīgas kolestipola un Lopamol lietošanas gadījumā, bija lielāks nekā tad, ja šos medikamentus lietoja monoterapijā.

Fuzidīnskābe

Nav veikti atorvastatīna un fuzidīnskābes mijiedarbības pētījumi. Tāpat kā ar citiem statīniem, lietojot atorvastatīnu un fuzidīnskābi vienlaikus, pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ir ziņots par blakusparādībām, kas skar muskuļus, tai skaitā, rabdomiolīzi. Šīs mijiedarbības mehānisms nav zināms. Pacienti ir rūpīgi jānovēro, un var būt nepieciešama atorvastatīna terapijas pagaidu pārtraukšana.

Atorvastatīna ietekme uz vienlaikus lietotām zālēm

Digoksīns

Kad vienlaikus tika lietotas vairākas digoksīna devas un 10 mg atorvastatīna, nedaudz palielinājās digoksīna līdzsvara koncentrācija plazmā. Pacienti, kuri lieto digoksīnu, ir attiecīgi jānovēro.

Perorālie kontracepcijas līdzekli

Vienlaicīga atorvastatīna un perorālo kontracepcijas līdzekļu lietošana izraisa noretindrona un etinilestradiola koncentrācijas pieaugumu plazmā.

Varfarīns

Klīniskā pētījumā pacientiem, kuri hroniski saņēma varfarīna terapiju, 80 mg atorvastatīna dienā lietošana vienlaikus ar varfarīnu izraisīja nelielu protrombīna laika samazināšanos par apmēram 1,7 sekundēm pirmo četru dienu laikā, kas atgriezās normas robežās pēc 15 atorvastatīna lietošanas dienām. Lai gan tikai ļoti retos gadījumos ir ziņots par klīniski nozīmīgu antikoagulantu mijiedarbību, protrombīna laiks jānosaka pirms atorvastatīna lietošanas uzsākšanas pacientiem, kuri saņem kumanna grupas antikoagulantus, kā arī pietiekami bieži terapijas laikā, lai pārliecinātos, ka nenotiek nozīmīgas protrombīna laika izmaiņas. Tiklīdz ir dokumentēts stabils protrombīna laiks, tas var tikt uzraudzīts tādos intervālos, kādi parasti tiek ieteikti kumanna grupas antikoagulantu pacientiem. Šī procedūra ir jāatkārto, ja atorvastatīna deva tiek mainīta vai tā lietošana tiek pārtraukta. Atorvastatīna terapija netiek saistīta ar asiņošanu vai izmaiņām protrombīna laikā pacientiem, kuri nelieto antikoagulantus.

1.tabula: Vienlaikus lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīna farmakokinētiku.

Vienlaikus lietotās zāles un lietošanas shēma

Atorvastatīns

Deva (mg)

AUC

izmaiņas

#

Klīniskie ieteikumi

Tipranavīrs 500 mg 2xd. Ritonavīrs 200 mg 2xd., 8 dienas (14.līdz 21. diena)

40 mg 1. dienā, 10 mg

20. dienā

↑ 9,4 reizes

Gadījumos, kad ir nepieciešama vienlaikus lietošana ar atorvastatīnu, nepārsniegt atorvastatīna devu 10 mg dienā. Šiem pacientiem ir ieteicama klīniska uzraudzība.

Ciklosporīns 5,2 mg/kg/dienā, stabila deva

10 mg 1xd.

28 dienas

↑ 8,7 reizes

Lopinavīrs 400 mg 2xd./ Ritonavīrs 100 mg 2xd., 14 dienas

20 mg 1xd.

4 dienas

↑ 5,9 reizes

Gadījumos, kad ir nepieciešama vienlaikus lietošana ar atorvastatīnu, ir ieteicama zemāka

Klaritromicins 500 mg 2xd., 9 dienas

80 mg 1xd.

8 dienas

↑ 4,4 reizes

atorvastatīna uzturošā deva. Ja atorvastatīna deva pārsniedz 20 mg, ir ieteicama šo pacientu klīniska uzraudzība.

Sakvinavīrs 400 mg 2xd./ Ritonavīrs 300 mg 2xd.no 5.-7. dienai, palielinot līdz 400 mg

2xd. 8. dienā), 5.-18. dienai, 30 min. pēc atorvastatīna lietošanas

40 mg1xd.

4 dienas

↑ 3,9 reizes

Gadījumos, kad ir nepieciešama vienlaikus lietošana ar atorvastatīnu, ir ieteicama zemāka atorvastatīna uzturošā deva. Ja atorvastatīna deva pārsniedz 40 mg, ir ieteicama šo pacientu klīniska uzraudzība.

Darunavīrs 300 mg 2xd./ Ritonavīrs 100 mg 2xd., 9 dienas

10 mg 1xd.

4 dienas

↑ 3 ,3 reizes

Itrakonazols 200 mg 1xd., 4 dienas

40 mg VD

↑ 3,3 reizes

Fosamprenavīrs 700 mg 2xd./ Ritonavīrs 100 mg 2xd., 14 dienas

10 mg 1xd.

4 dienas

↑ 2,5 reizes

Fosamprenavīrs 1400 mg 2xd.,

14 dienas

10 mg 1xd.

4 dienas

↑ 2,3 reizes

Nelfinavīrs 1250 mg 2xd. 14 dienas

10 mg 1xd.

28 dienas

↑ 1.7 reizesA

Nav īpašu ieteikumu.

Greipfrūtu sula, 240 mL 1xd. *

40 mg, VD

↑ 37%

Nav ieteicams vienlaikus lietot atorvastatīnu un lielu daudzumu greipfrūtu sulas.

Diltiazems 240 mg 1xd., 28 dienas

40 mg, VD

↑ 51%

Pēc terapijas uzsākšanas vai pēc diltiazema devas pielāgošanas, šiem pacientiem ir ieteicama atbilstoša klīniska uzraudzība.

Eritromicīns 500 mg 4xd, 7 dienas

10 mg, VD

↑ 33%A

Šiem pacientiem ir ieteicama zemākā maksimālā deva un klīniska uzraudzība.

Amlodipīns 10 mg, VD

80 mg, VD

↑ 18%

Nav īpašu ieteikumu

Cimetidīns 300 mg 4xd., 2 nedēļas

10 mg 1xd. 4 ned.

ļ mazāk nekā 1%a

Nav īpašu ieteikumu

Magnija un alumīnija hidroksīdu antacīdā 30 mL 4xd.,

2 ned.

10 mg 1xd. 4 ned.

ļ 35%a

Nav īpašu ieteikumu

Efavirenzs 600 mg 1xd., 14 dienas

10 mg 3 dienas

ļ 41%

Nav īpašu ieteikumu

Rifampicīns 600 mg 1xd., 7 dienas (vienlaicīgi)

40 mg VD

↑ 30%

Ja no vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, atorvastatīna vienlaicīga lietošana ar rifampicīnu ir ieteicama ar klīnisko uzraudzību.

Rifampicīns 600 mg 1xd., 5 dienas (atsevišķas devas)

40 mg VD

ļ 80%

Gemfibrozils 600 mg 2xd., 7 dienas

40mg VD

↑ 35%

Šiem pacientiem ir ieteicama zemākā sākumdeva un klīniska uzraudzība.

Fenofibrāts 160 mg 1xd., 7 dienas

40mg VD

↑ 3%

Šiem pacientiem ir ieteicama zemākā sākumdeva un klīniska uzraudzība.

&

Dati sniegti kā x-reizes izmaiņas, kas atspoguļo vienkāršu attiecību starp zāļu vienlaikus lietošanu atorvastatīna monoterapiju (t.i., 1-reizi = izmaiņu nav). Dati sniegti kā % izmaiņas, kas atspoguļo % atšķirību attiecībā uz atorvastatīna monoterapiju (t.i., 0% = nav izmaiņu).

#

Klīnisko nozīmīgumu skatīt apakšpunktus 4.4 un 4.5.

* _ _ _____ Satur vienu vai vairākas komponentes, kas inhibe CYP3A4 un var paaugstināt līmeni plazmā zālēm,

kuras tiek metabolizētas ar CYP3A4. 240 ml glāzes greipfrūtu sulas lietošana izraisīja arī aktīvā

ortohidroksimetabolīta AUC samazināšanos par 20,4%. Liels daudzums greipfrūtu sulas lietošana

(vairāk nekā 1,2 l dienā 5 dienas) paaugstināja atorvastatīna AUC 2,5 reizes un aktīvo (atorvastatīns

un metabolīti) AUC.

Kopējā atorvastatīna ekvivalentā aktivitāte.

Palielinājums parādīts kā “t”, samazinājums kā “ļ”.

1*d.= vienreiz dienā; VD = vienreizēja deva; 2*d.= divreiz dienā; 4*d.= četras reizes dienā.

2. tabula: Atorvastatīna ietekme uz vienlaikus lietoto zāļu farmakokinētiku

Atorvastatīns un

lietošanas

shēma

Vienlaikus lietotās zāles

Zāles/Deva (mg)

AUC • • & izmaiņas

Klīniskie ieteikumi

80 mg 1xd

10 dienas

Digoksīns 0,25 mg 1xd, 20 dienas

↑ 15%

Pacienti, kuri lieto digoksīnu, attiecīgi jānovēro.

40 mg 1xd

22 dienas

Perorāli kontracepcijas līdzekļi 1xd, 2 mēn.

-    noretindrons 1 mg

-    etinilestradiols 35 μg

↑ 28% ↑ 19%

Nav īpašu ieteikumu.

80 mg 1xd

15 dienas

* Fenazons, 600 mg 1xd.

↑ 3%

Nav īpašu ieteikumu.

& Dati sniegti kā % izmaiņas, kas atspoguļo % atšķirību attiecībā uz atorvastatīna monoterapiju (t.i., 0% = nav izmaiņu).

* daudzkārtēja atorvastatīna devu lietošana vienlaikus ar fenazonu, parādīja nelielu vai nenosakāmu ietekmi uz fenazona klīrensi.

Palielinājums parādīts kā “t”, samazinājums kā “ļ”.

1*d.= vienreiz dienā; VD = vienreizēja deva;

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušiem. Mijiedarbību apjoms pediatriskā populācijā nav zināms. Iepriekš minētā zāļu mijiedarbība pieaugušajiem un 4.4 apakšpunktā minētie brīdinājumi jāņem vērā arī pediatriskai populācijai.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšana

Sievietes reproduktīvā vecumā

Sievietēm reproduktīvā vecumā jālieto piemērotas kontracepcijas metodes (skatīt apakšpunktu 4.3). Grūtniecība

Grūtniecības laikā atorvastatīna lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3 apakšpunktā). Lietošanas drošums grūtniecības laikā līdz šim nav pierādīts. Kontrolēti klīniskie pētījumi ar atorvastatīnu grūtniecēm nav veikti. Ir saņemti reti ziņojumi par iedzimtām anomālijām pēc HMG CoA reduktāzes inhibitoru lietošanas. Pētījumi ar dzīvniekiem uzrāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3 apakšpunktā).

Mātes ārstēšana ar atorvastatīnu var samazināt augļa mevalonāta līmeni, kas ir holesterīna sintēzes prekursors. Ateroskleroze ir hronisks process, un parasti lipīdu līmeni pazeminošo zāļu lietošanas pārtraukšanai grūtniecības laikā ir neliela riska ietekme ilgtermiņā, kas saistīta ar primāro hiperholesterinēmiju.

Tādēļ Lopamol nevajadzētu lietot grūtniecēm, sievietēm, kuras cenšas palikt stāvoklī vai domā, ka varētu būt stāvoklī. Grūtniecības laikā vai līdz brīdim, kad tiek apstiprināts, ka sieviete nav stāvoklī, ārstēšana ar Lopamol jāpārtrauc (skatīt 4.3 apakšpunktā).

Zīdīšanas periods

Nav zināms, vai atorvastatīns vai tā metabolīti izdalās mātes pienā cilvēkiem. Žurkām tika konstatēta praktiski vienāda atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija pienā un plazmā (skatīt 5.3 apakšpunktā). Ņemot vērā nopietnu blakusparādību rašanās iespēju, sievietēm, kuras lieto Lopamol nevajadzētu savus bērnus barot ar krūti (skatīt 4.3 apakšpunktā). Zīdīšanas laikā atorvastatīna lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3 apakšpunktā).

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem atorvastatīns neietekmē tēviņu vai mātīšu fertilitāti (skatīt 5.3 apakšpunktā).

4.7    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus Atorvastatīna ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus ir nenozīmīga.

4.8    Nevēlamās blakusparādības

Ņemot vērā atorvastatīna placebo kontrolēto klīnisko pētījumu datubāzi par 16 066 pacientiem (8 755 atorvastatīns vs 7 311 placebo), kuri tika ārstēti vidēji 53 nedēļas, blakusparādību dēļ pētījumu pārtrauca 5,2% atorvastatīna grupas pacienti, salīdzinot ar 4,0% placebo grupas pacientu.

Pamatojoties uz klīnisko pētījumu datiem un daudzpusīgu zāļu lietošanas pēcreģistrācijas pieredzi izveidots sekojošs atorvastatīna blakusparādību uzskaitījums.

Konstatēto blakusparādību biežums ir sekojošs: bieži (> 1/100 līdz < 1/10), retāk (> 1/1000 līdz < 1/100), reti (> 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti ≥ 1/10 000).

Infekcijas un infestācijas Bieži:    nazofaringīts

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti:    trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi Bieži:    alerģiskas reakcijas

Ļoti reti:    anafilakse

Metabolisma un uzturēs traucējumi

Bieži:    hiperglikēmija

Retāk:    hipoglikēmija, svara pieaugums, anoreksija

Psihiskie traucējumi

Retāk:    murgi, bezmiegs

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži:    galvassāpes

Retāk:    reibonis, parestēzija, hipostēzija, garšas traucējumi, amnēzija

Reti:    perifēra neiropātija

Acu slimības

Retāk:

Reti:

neskaidra redze redzes traucējumi

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk:    tinnīts

Ļoti reti:    dzirdes zudums

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži:    faringolaringeālas sāpes, deguna asiņošana

Kunģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži:    aizcietējums, meteorisms, dispepsija, slikta dūša, caureja

Retāk:    vemšana, sāpes vēdera augšdaļā un lejasdaļā, atraugas, pankreatīts

Aknu un/vai žultscelu traucējumi

Retāk:    hepatīts

Reti:    holestāze

Ļoti reti:    aknu mazspēja

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk:    nātrene, izsitumi uz ādas, nieze, alopēcija

Reti:    angioneirotiskā tūska, bullozs dermatīts ieskaitot Erythema multiforme, Stīvensa-

Džonsona sindroms un toksiskā epidermālā nekrolīze

Skeleta-muskulu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži:    mialģija, artralģija, sāpes ekstremitātēs, muskuļu spazmas, locītavu tūska, muguras

sāpes

Retāk:    skausta sāpes, muskuļu vājums

Reti:    miopātija, miozīts, rabdomiolīze, tendinopātija, kas komplicējas ar plīsumu

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

Ļoti reti:    ginekomastija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk:    savārgums, astēnija, sāpes krūškurvī, perifēra tūska, nogurums, drudzis

Izmeklējumi

Bieži:    patoloģiski aknu funkcionālie testi, paaugstināts kreatinīnkināzes līmenis asinīs

Retāk:    urīnā pozitīvs balto asins ķermenīšu    skaits

Tāpat kā ar citiem HMG CoA reduktāzes inhibitoriem, ar atorvastatīnu ārstētiem pacientiem konstatēts paaugstināts transamināžu līmenis serumā. Šīs izmaiņas parasti bija viegli izteiktas un pārejošas, un to dēļ nevajadzēja pārtraukt ārstēšanu. Klīniski būtiska seruma transamināžu līmeņa paaugstināšanās (>3 reizes pārsniedza normas augšējo robežu) tika novērota 0,8% pacientu, kas tika ārstēti ar atorvastatīnu. Šī paaugstināšanās bija atkarīga no devas un atgriezeniska visiem pacientiem.

2,5 % pacientu, kas lietoja atorvastatīnu, tāpat kā ar citiem HMG CoA reduktāzes inhibitoriem, novēroja paaugstinātu seruma kreatīnkināzes (KK) līmeni, kas vairāk nekā 3 reizes pārsniedza normas augšējo robežu. Vērtības, kas vairāk kā desmit reizes pārsniedza normas robežu, novēroja 0,4 % pacientu, kas lietoja atorvastatīnu (skatīt 4.4 apakšpunktā).

Lietojot dažus statīnus, tika novērotas sekojošas blakusparādības:

Klases ietekme

•    seksuāla disfunkcija,

•    depresija,

•    atsevišķos gadījumos - intersticiāla plaušu slimība, īpaši - ja statīni lietoti ilgstoši (skatīt 4.4

apakšpunktā)

• cukura diabēts: biežums būs atkarīgs no riska faktoru esamības vai neesamības (glikozes līmenis tukšā dūšā >5,6 mmol/L, ĶMI >30 kg/m2, paaugstināts triglicendu līmenis, hipertensija anamnēzē).

Pediatriskā populācija

Klīnisko pētījumu datubāze satur drošības datus par 249 pediatriskiem pacientiem, kuri saņēma atorvastatīnu; starp tiem 7 pacienti bija vecumā līdz 6 gadiem, 14 pacienti bija vecumā no 6 līdz 9 gadiem, un 228 pacienti bija vecumā no 10 līdz 17 gadiem.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži:    galvassāpes

Kuņģa- zarnu trakta traucējumi

Bieži:    sāpes vēderā

Izmeklējumi

Bieži:    paaugstināts alanīnaminotransferāzes līmenis, paaugstināts kreatinīna fosfokināzes

līmenis asinīs

Pamatojoties uz pieejamiem datiem, paredzamais blakusparādību biežums, veids un smaguma pakāpe bērniem ir tāds pats kā pieaugušajiem. Pašlaik pediatriskā populācijā ir ierobežota pieredze par zāļu drošību ilgtermiņa lietošanā.

4.9 Pārdozēšana

Atorvastatīna pārdozēšanas gadījumā nav specifiskas terapijas. Pārdozēšanas gadījumā pacientam jāveic simptomātiskā ārstēšana un, ja nepieciešams, jāizmanto papildu terapija. Jāveic aknu funkcionālie testi un jākontrolē KFK līmenis serumā. Tā kā atorvastatīns intensīvi saistās ar plazmas olbaltumvielām, nav sagaidāms, ka hemodialīze būtiski paātrinās atorvastatīna klīrensu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Lipīdus modificējošie līdzekļi, HMG-CoA reduktāzes inhibitori ATĶ kods: C10AA05

Atorvastatīns ir selektīvs, konkurējošs HMG-CoA reduktāzes inhibitors. HMG-CoA reduktāze ir enzīms, no kura atkarīga 3-hidroksi-3-metil-glutaril-koenzīma A pārvēršanās mevalonātā - sterolu, to skaitā holesterīna, priekštecī. Aknās triglicerīdi un holesterīns tiek iekļauti ļoti zema blīvuma lipoproteīnu (ĻZBL) struktūrā, kuri nonāk plazmā un tiek transportēti uz perifērajiem audiem. No ĻZBL veidojas zema blīvuma lipoproteīni (ZBL), kas tiek katabolizēti galvenokārt ar receptoru starpniecību, kuriem piemīt augsta afinitāte pret ZBL (ZBL receptoriem).

Atorvastatīns pazemina plazmas holesterīna un lipoproteīnu koncentrāciju serumā, inhibējot HMG-CoA reduktāzi un pēc tam holesterīna biosintēzi aknās. Atorvastatīns palielina aknu ZBL receptoru skaitu uz šūnu virsmas aknās, tādējādi paātrinot ZBL saistīšanos un katabolismu.

Atorvastatīns kavē ZBL veidošanos un samazina ZBL daļiņu skaitu. Atorvastatīns izteikti un ilglaicīgi paaugstina ZBL receptoru aktivitāti, vienlaikus radot labvēlīgas kvalitatīvas pārmaiņas cirkulējošo ZBL daļiņu struktūrā. Atorvastatīns samazina ZBL holesterīna daudzumu arī homozigotās pārmantotās hiperholesterinēmijas pacientiem, proti, ir efektīvs populācijā, kas līdz šim nav reaģējusi uz lipīdus samazinošām zālēm.

Devas efektivitātes pētījums liecina, ka atorvastatīns samazina kopējā holesterīna (30% - 46%), ZBL holesterīna (41% - 60%), apolipoproteīna B (34% - 50%) un triglicendu koncentrāciju (14% - 33%), vienlaikus mainīgā apmērā paaugstinot ABL holesterīna un apolipoproteīna A1 līmeni. Šie rezultāti attiecas uz pacientiem ar pārmantotu heterozigotu hiperholesterinēmiju, nepārmantotām hiperholesterinēmijas formām un jauktu hiperlipidēmiju, tostarp pacientiem ar insulīnneatkarīgu cukura diabētu.

Pierādīts, ka kopējā holesterīna, ZBL holesterīna un apolipoproteīna B līmeņa pazemināšana būtiski mazina kardiovaskulāru notikumu un kardiovaskulāras mirstības risku.

Pārmantotas hiperholesterinēmijas homozigotā_forma

Multicentru 8 nedēļu atklātā eksperimentālā lietošanas pētījumā ar dažāda ilguma izvēles pagarinājuma fāzi, tika iekļauti 335 pacienti, no kuriem 89 tika identificēti kā pārmantotās hiperholesterinēmijas homozigotās formas pacienti. No šiem 89 pacientiem vidējais procentuālais ZBL-H samazinājums bija aptuveni 20%. Atorvastatīns tika lietots devās līdz 80 mg/dienā.

Ateroskleroze

Pētījumā par aterosklerozes reversibilitāti ar agresīvu lipīdus pazeminošu terapiju (Reversing Atherosclerosis with Aggressive Lipid-Lowering Study (REVERSAL)) pacientiem ar koronāro sirds slimību novērtēja intensīvas lipīdus pazeminošas terapijas efektu ar 80 mg atorvastatīna un standartlīmeņa lipīdus pazeminošu terapiju ar 40 mg pravastatīna uz koronāro aterosklerozi, izvērtējot ar intravaskulāro ultrasonogrāfiju (IVUS) angiogrāfijas laikā. Šajā randomizēā, dubultaklā, multicentru, kontrolētā klīniskā pētījumā 502 pacientiem IVUS tika veikta pētījumu uzsākot un pēc 18 mēnešiem. Atorvastatīna grupā (n=253) ateroskleroze nebija progresējusi.

Ateromas kopējā tilpuma vidējās izmaiņas procentuāli (primārais pētījuma kritērijs) salīdzinot ar pētījuma sākumu bija -0,4% (p=0,98) atorvastatīna grupā un +2,7% (p=0,001) pravastatīna grupā (n=249). Salīdzinot ar pravastatīnu, atorvastatīna efekts bija statistiski ticams (p=0,02). Šajā pētījumā netika novērtēta intensīvās lipīdus pazeminošas terapijas ietekme uz kardiovaskulārajiem raksturlielumiem (piemēram, revaskularizācijas nepieciešamība, neletāls miokarda infarkts, koronāra nāve).

Atorvastatīna grupā ZBL-H pazeminājums bija vidēji līdz 2,04 mmol/l ± 0,8 (78,9 mg/dl ±30), pētījumu uzsākot 3,89 mmol/l ±0,7 (150 mg/dl ±28) un pravastatīna grupā ZBL-H vidēji tika samazināts līdz 2,85 mmol/l ±0,7 (110 mg/dl ±26), pētījumu uzsākot 3,89 mmol/l ±0,7 (150 mg/dl ±26) (p=0,0001). Atorvastatīns arī būtiski samazināja vidējo kopējā holesterīna (KH) daudzumu par 34,1% (pravastatīns: - 18,4%, p <0,0001), vidējo triglicendu (TG) līmeni par 20 % (pravastatīns: -6,8%, p <0,0009) un vidējo apolipoproteīna B līmeni par 39,1% (pravastatīns: - 22,0%, p <0,0001). Atorvastatīns vidēji palielināja ABL-H par 2,9% (pravastatīns: + 5, %, p =nav ticams). Atorvastatīna grupā CRO vidēji samazinājās par 36,4% salīdzinājumā ar 5,2% pravastatīna grupā (p <0,0001).

Pētījuma rezultāti tika iegūti lietojot 80 mg lielu devu. Tādēļ tos nevar attiecināt uz zemākām zāļu devām.

Drošības un panesamības profili abās terapijas grupās bija līdzīgi.

Šajā pētījumā netika izvērtēta intensīvas lipīdu līmeņa samazināšanas ietekme uz lieliem kardiovaskulāriem galarezultātiem. Tādēļ šo izmeklējumu rezultātu klīniskais nozīmīgums attiecībā uz kardiovaskulāro notikumu primāro un sekundāro profilaksi nav zināms.

Akūts koronārs sindroms

MIRACL pētījumā tika novērtēta 80 mg liela atorvastatīna deva 3086 pacientiem (atorvastatīns n=1538; placebo n=1548) ar akūtu koronāro sindromu (MI bez Q zoba vai nestabila stenokardija). Terapija tika uzsākta akūtajā periodā uzreiz pēc stacionēšanas un turpinājās 16 nedēļas, terapija ar

atorvastatīnu 80 mg/dienā pagarināja laiku līdz kombinētajam primārajam galarezultātam, kurš definēts kā jebkura cēloņa izraisīta nāve, neletāls MI, atdzīvināšana pēc sirds apstāšanās vai stenokardija ar miokarda išēmijas pazīmēm, kādēļ nepieciešama hospitalizācija, liecinot par riska samazinājumu par 16% (p=0,048). To veidoja galvenokārt atkārtotas hospitalizācijas gadījumu skaita samazināšanās par 26% stenokardijas un miokarda išēmijas dēļ (p=0,018). Citi sekundārie galarezultāti, paši par sevi, nesasniedza statistisku nozīmīgumu (kopējā: placebo - 22,2%, atorvastatīns - 22,4%).

Atorvastatīna drošuma profils MIRACL pētījumā neatšķīrās no 4.8 apakšpunktā aprakstītā. Kardiovaskulārās slimības profilakse

Atorvastatīna ietekme uz letālu un neletālu koronāro sirds slimību (KSS) vērtēta randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā- angļu-skandināvu kardiālo rezultātu pētījuma lipīdu līmeņa pazemināšanās atzarā (ASCOT-LLA -Anglo -Scandinavian Cardiac Outcomes Trial Lipid Lowering Arm). Pētījumā iekļautie pacienti bija hipertensīvi, 40-79 gadus veci, bez miokarda infarkta vai stenokardijas ārstēšanas anamnēzes, ar triglicendu līmeni TG ≤6.5mmol/l (251 mg/dl). Visiem pacientiem bija ne mazāk kā 3 iepriekš definēti riska faktori: vīrieša dzimums, vecums >55 gadi, smēķēšana, cukura diabēts, SKS pirmās pakāpes radiniekam, TG:ABL-H>6, perifēro asinsvadu slimība, kreisā ventrikula hipertrofija, pārciests cerebrovaskulārs gadījums, specifiskas EKG pārmaiņas, proteinūrija/albuminūrija. Ne visiem pacientiem bija augsts pirmreizēja kardiovaskulāra atgadījuma risks.

Pacienti saņēma hipotensīvu terapiju (amlodipīnu vai atenololu) un vai nu atorvastatīnu 10 mg dienā (=5168), vai placebo (n=5137).

Absolūtā un relatīvā riska samazinājums atorvastatīna ietekmē bija šāds:

Notikums

Relatīva riska samazinājums (%)

Notikumu skaits (atorvastatīns salīdzinot ar placebo)

Absolūtā riska samazinājums (%)

p

Letālas KSS + neletāls MI

36%

100 / 154

1,1%

0,0005

Kardiovaskulāro notikumu un revaskularizācijas procedūru kopskaits

20%

389 /483

1,9%

0,0008

Koronāro notikumu kopskaits

29%

178/247

1,4%

0,0006

1Pēc notikumu absolūtā skaita starpības vidēji 3,3 gadus ilgā novērošanas periodā.

KSS = koronārā sirds slimība, MI = miokarda infarkts.

Būtiski nesamazinājās kopējā un kardiovaskulārā mirstība (185, salīdzinot ar 212 atgadījumi, p=0,17 un 74, salīdzinot ar 82 atgadījumi, p=0,51). Apakšgrupu analīzē pēc dzimuma (81% vīriešu, 19% sieviešu) konstatēts labvēlīgs atorvastatīna efekts vīriešiem, bet ne sievietēm, iespējams, tādēļ, ka sieviešu apakšgrupā novērots neliels notikumu skaits. Vispārējā un kardiovaskulārā mirstība bija lielāka sievietēm (38, salīdzinot ar 30 un 17, salīdzinot ar 12), tomēr šī atrade nebija statistiski nozīmīga. Novērota būtiska sakarība ar hipotensīvo pamatterapiju. Atorvastatīns ievērojami samazināja primārā gala iznākuma (letālas KSS + neletāla MI) iestāšanos ar amlodipīnu ārstētiem pacientiem (HR 0,47 (0,32-0,69) p=0,00008), turpretim ar atenololu ārstēto pacientu grupā tas nenotika (HR 0,83 (0,59-1,17), p=0,287).

Atorvastatīna ietekme uz letālu un neletālu kardiovaskulāro slimību vērtēta arī randomizētā, dubultmaskētā, daudzos centros veiktā, placebo kontrolētā pētījumā - Atorvastatīns kolaboratīvā pētījumā diabēta pacientiem (CARDS - Collaborative Atorvastatin Diabetes Study) - kurā bija ietverti pacienti ar 2.tipa cukura diabētu vecumā no 40-75 gadiem, bez kardiovaskulārās slimības anamnēzē,

kam ZBL-H ≤4,14 mmol/l (160 mg/dl) unTG ≤6,78 mmol/l (600 mg/dl). Visiem pacientiem bija vismaz 1 no šādiem riska faktoriem: hipertensija, smēķēšanas turpināšana, retinopātija, mikroalbuminūrija vai makroalbuminūrija.

Pacienti vidēji 3,9 gadus lietoja vai nu atorvastatīnu pa 10 mg dienā (n=1428), vai placebo (n=1410). Absolūtā un relatīvā riska samazinājums atorvastatīna ietekmē bija šāds:

Notikums

Relatīvā riska samazinājums (%)

Notikumu skaits (atorvastatīns salīdzinot ar placebo)

Absolūtā riska samazinājums(%)

p

Nozīmīgi kardiovaskulārie notikumi (letāli un neletāli AMI, latenti MI, akūta koronāra nāve, nestabilā stenokardija, koronāro artēriju šuntēšana, perkutānā transluminālā koronārā angioplastija, revaskularizācijas, insulti)

37%

83 /127

3,2%

0,0010

MI (letāli un neletāli, latenti MI)

42%

38 / 64

1,9%

0,0070

Insulti (letāli un neletāli)

48%

21 / 39

1,3%

0,0163

1Pēc notikumu aptuvenā skaita starpības vidēji 3,9 gadus ilgā novērošana periodā. AMI = akūts miokarda infarkts;

MI = miokarda infarkts.

Terapijas efekta atkarība no pacienta dzimuma, vecuma vai sākotnējā ZBL-H līmeņa netika konstatēta. Novērota pozitīva tendence mirstības ziņā (82 nāves gadījumi placebo grupā un 61 nāves gadījums atorvastatīna grupā; p=0,0592).

Atkārtots insults

Pētījumā „Insulta novērošana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu” (SPARCL) novērtēts 80mg atorvastatīna vai placebo efekts 4731 pacientam bez koronārās sirds slimības anamnēzē, kuri pēdējo 6 mēnešu laikā pārcietuši insultu vai pārejošu išēmisku lēkmi (TIL). 60% no viņiem bija vīrieši, pacienti bija vecumā no 21-92 gadiem (vidējais vecums - 63 gadi), un ZBL līmenis pētījuma sākumā vidēji bija 133mg/dl (3,4mmol/l). Vidējais ZBL-C, saņemot atorvastatīnu, bija 73mg/dl (1,9mmol/l), bet lietojot placebo - 129mg/dl (3,3mmol/l). Vidējais novērošanas laiks bija 4,9 gadi.

80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazināja primārā galarezultāta - letāla vai neletāla insulta - risku par 15% (riska attiecība 0,85; 95% ticamības intervāls, 0,72-1,00; p=0,05 vai 0,84; 95% TI, 0,71-0,99; p=0,03 pēc pielāgošanas sākumstāvokļa faktoriem). Kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 9,1% (216/2365), bet placebo grupā - 8,9% (211/2366).

Post hoc analīzē konstatēts, ka 80mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazina išēmiskā insulta biežumu (218/2365, 9,2% vs 274/2366, 11,6%; p=0,01) un palielina hemorāģiskā insulta biežumu (55/2365, 2,3% vs 33/2366, 1,4%; p=0,02).

•    Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši hemorāģisku insultu (7/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 4,06;

95% TI, 0,84-19,57), bet išēmiska insulta risks abās grupās bija praktiski vienāds (3/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 1,64; 95% TI, 0,27-9,82).

•    Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši lakunāru infarktu (20/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 4/701 placebo grupā; RA 4,99, 95% TI, 1,71-14,61), vienlaikus šiem pacientiem bija mazāks išēmiskā insulta risks (79/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 102/701 placebo grupā; RA 0,76; 95% TI, 0,57-1,02). Iespējams, ka lakunāru infarktu pārcietušiem pacientiem, kas ārstējas ar 80 mg atorvastatīna dienā, insulta neto risks ir paaugstināts.

Pacientu apakšgrupa ar agrak pārciestu hemoraģisko insultu kopēja mirstība atorvastatina grupa bija 15,6% (7/45), bet placebo grupa - 10,4 % (5/48). Pacientu apakšgrupa ar agrak parciestu lakunaru infarktu kopēja mirstība atorvastatīna grupa bija 10,9% (77/708), bet placebo grupa - 9,1% (64/701).

Pediatriska populacija

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā_forma_pediatriskiem _pacientiem vecumā no 6 līdz 17

gadiem

Lai izvērtētu atorvastatīna farmakokinētiku, farmakodinamiku, drošību un panesamību tika veikts 8 nedēļu atklats pētījums bērniem un pusaudžiem ar ģenētiski apstiprinatu parmantotu hiperholesterinēmijas heterozigotu formu un izejas ZBL-H >4 mmol/L. Kopuma pētījuma tika iekļauti 39 bērni un pusaudži vecuma no 6 līdz 17 gadiem. A grupa bija iekļauti 15 bērni vecuma no 6 līdz 12 gadiem un Tanner I stadija. B grupa bija iekļauti 24 bērni vecuma no 10 līdz 17 gadiem un > Tanner II stadija.

Atorvastatīna sakumdeva A grupa bija 5 mg košļajamas tabletes diena un B grupa 10 mg tabletes diena. Ja 4. nedēļa subjekts nesasniedza mērķa ZBL-H <3,35 mmol/l un, ja atorvastatīna panesamība bija laba, atorvastatīna devu bija atļauts dubultot.

Pēc 2 nedēļam ZBL-H, KH, ĻZBL-H un Apo-B vidējie radītaji samazinajas visiem subjektiem. Subjektiem, kuru deva tika dubultota, papildus samazinajums tika novērots jau 2 nedēļas pēc devas palielinajuma, salīdzinajuma ar pirmo novērtējumu. Neskatoties uz to, vai subjektiem tika saglabata sakumdeva, vai arī ta tika dubultota, lipīdu radītaju vidējais procentualais samazinajums abas grupas bija līdzīgs. Parasti 8. nedēļa, procentualas ZBL-H un KH izmaiņas, salīdzinot ar sakumstavokli bija attiecīgi aptuveni 40% un 30% virs iedarbības diapazona.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā _ forma pediatriskiem pacientiem vecumā no 10 līdz 17

gadiem

Dubultakla, placebo kontrolēta pētījuma, kam seko atklata pētījuma faze, tika iekļauti 187 zēni un meitenes pēc menstruaciju sakšanas vecuma no 10 līdz 17 gadiem (vidējais vecums 14,1 gads) ar parmantotu hiperholesterinēmijas heterozigoto formu vai smagu hiperholesterinēmiju, un kuri uz 26 nedēļam tika randomizēti atorvastatīna grupa (n=140) vai placebo grupa (n=47), bet pēc tam 26 nedēļas visi saņēma atorvastatīnu. Atorvastatīna deva bija 10 mg (vienu reizi diena) pirmajas 4 nedēļas un pēc tam tika titrēta līdz 20 mg, ja ZBL-H līmenis bija >3,36 mmol/l. 26 nedēļu ilgas dubultaklas fazes laika atorvastatīns ievērojami samazinaja kopēja-H, ZBL-H, triglicendu un apolipoproteīna B līmeni plazma. 26 nedēļu ilgas dubultaklas fazes laika vidējais sasniegtais ZBL-H līmenis atorvastatīna grupa bija 3,38 mmol/l (diapazons: 1,81-6,26 mmol/l, salīdzinot ar 5,91 mmol/l (diapazons: 3,93-9,96 mmol/l) placebo grupa.

Papildus pediatriskais pētījums, kas salīdzina atorvastatīna un kolestipola iedarbību 10 līdz 18 gadus veciem pacientiem ar hiperholesterinēmiju, paradīja, ka atorvastatīns (N=25) izraisīja ievērojamu ZBL-H līmeņa samazinašanos 26. nedēļa (p<0,05), salīdzinajuma ar kolestipolu (N=31).

Eksperimentalas lietošanas pētījuma pacientiem ar smagu hiperholesterinēmiju (tai skaita hiperholesterinēmijas homozigoto formu) tika iekļauti 46 pediatriski pacienti, kas arstēti ar atorvastatīnu, kas tika titrēts atbilstoši atbildes reakcijai (daži subjekti saņēma 80 mg atorvastatīna diena). Pētījums ilga 3 gadus: ZBL-H līmenis tika pazeminats par 36%.

Nav noteikta ilgtermiņa efektivitate atorvastatīna terapijai bērnība, lai samazinatu saslimstību un mirstību pieaugušajiem dzīves laika.

Eiropas zaļu aģentūra neizvirza prasību iesniegt atorvastatīna pētījuma rezultatus bērniem vecuma no 0 līdz 6 gadiem ar hiperholesterinēmijas heterozigoto formu un bērniem vecuma no 0 un jaunakiem par 18 gadiem ar hiperholesterinēmijas homozigoto formu, kombinētu (jaukto) hiperholesterinēmiju, primaru hiperholesterinēmiju un kardiovaskularo notikumu profilaksi (skatīt apakšpunktu 4.2 par lietošanu pediatrija).

5.2 Farmakokinetiskas īpašības

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas atorvastatīns ātri uzsūcas; maksimālā koncentrācija (Cmax) plazmā tiek sasniegta pēc 1 - 2 stundām. Absorbcijas apjoms pieaug proporcionāli atorvastatīna devai. Atorvastatīna apvalkoto tablešu biopieejamība, salīdzinot ar perorālo šķīdumu, ir 95 - 99 %. Atorvastatīna absolūtā biopieejamība ir aptuveni 12 %, un HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes sistēmiskā pieejamība ir aptuveni 30 %. Zemās sistēmiskās pieejamības iemesls ir presistēmiskais klīrenss kuņģa - zarnu trakta gļotādā un/vai pirmā loka metabolisms aknās.

Sadalījums

Atorvastatīna vidējais izplatības tilpums ir aptuveni 38 litri. Ar plazmas olbaltumvielām saistās > 98 % atorvastatīna.

Biotransformācija

Atorvastatīnu metabolizē citohroms P450 3A4 līdz ortohidroksilētajiem un parahidroksilētajiem derivātiem un dažādiem beta oksidācijas produktiem. Neatkarīgi no citiem ceļiem šie produkti tālāk metabolizējas ar glikuronizācijas starpniecību. In vitro HMG-CoA reduktāzi inhibējošā iedarbība ortohidroksilētajiem un parahidroksilētiem metabolītiem ir tāda pati kā atorvastatīnam. Aptuveni 70 % no cirkulējošās, HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes saista ar aktīvajiem metabolītiem.

Eliminācija

Atorvastatīns pēc hepatiskas un/vai ekstrahepatiskas metabolizēšanās izdalās galvenokārt ar žulti. Tomēr atorvastatīna nozīmīga enterohepātiska recirkulācija, acīmredzot, nenotiek. Cilvēka organismā atorvastatīna vidējais eliminācijas pusperiods no plazmas ir aptuveni 14 stundas. Pateicoties aktīvo metabolītu klātbūtnei, HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes pusperiods ir aptuveni 20-30 stundas.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Veseliem, gados vecākiem cilvēkiem atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija plazmā ir augstāka nekā gados jauniem pieaugušajiem; bet to efekts uz lipīdiem ir samērā līdzīgs tam, kādu novēro gados jaunāku pacientu populācijās.

Bērni

8 nedēļu atklātā pētījumā pediatriskiem pacientiem (6-17 gadus veci) pēc Tannera I stadijā (N=15) un Tannera II stadijā (N=24) ar pārmantotu hiperholesterinēmijas heterozigoto formu un sākumstāvokļa ZBL-H >4 mmol/l, kas tika ārstēti attiecīgi ar 5 mg vai 10 mg košļājamām tabletēm vai 10 mg vai 20 mg apvalkotām atorvastatīna tabletēm. Ķermeņa svars bija vienīgais nozīmīgais atorvastatīna populācijas farmakokinētikas izmaiņu veids. Novērotais atorvastatīna orālais klīrenss ir līdzīgs kā pieaugušiem, nosakot alometriski pēc ķermeņa svara. Tika novērots konsekvents ZBL-H un KH līmeņa samazinājums pēc atorvastatīna un o-hidroksiatorvastatīna iedarbības.

Dzimums

Atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija sievietēm atšķiras no koncentrācijas vīriešiem (sievietēm ir aptuvenu par 20 % augstāks C max un par 10 % mazāks AUC). Šai atšķirībai nav klīniskas nozīmes, jo tā neradīja nekādas klīniski un nozīmīgas lipīdu līmeņa atšķirības vīriešiem un sievietēm.

Nieru mazspēja

Nieru slimība neietekmē ne atorvastatīna koncentrāciju plazmā, ne atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu iedarbību uz lipīdiem.

Aknu mazspēja

Pacientiem ar hronisku alkoholisma izraisītu aknu slimību (Child-Pugh B) atorvastatīna un tā aktīvo

metabolitu koncentrācija plazma ir ievērojami palielināta (C max aptuveni 16 reizes un AUC aptuveni 11 reizes).

SLOC1B1 polimorfisms

Visu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru, ieskaitot atorvastatīna, pārveidošanā aknās iesaistīts OATP1B1 transportieris. Pacientiem ar SLOC1B1 polimorfismu ir paaugstināts atorvastatīna iedarbības risks, kas var izraisīt paaugstinātu rabdomiolīzes risku (skatīt 4.4 apakšpunktā). Polimorfisms gēnu šifrējumā OATP1B1 (SLCO1B1 c.521CC) ir saistīts ar 2,4 reizes lielāku atorvastatīna iedarbību (AUC), nekā indivīdiem bez genotipa veida (c.521TT). Šiem pacientiem ir iespējama ģenētiski bojāta atorvastatīna pārveidošana aknās. Iespējamās efektivitātes sekas nav zināmas.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

4 in vitro pārbaudēs un 1 in vivo pārbaudē atorvastatīnam neizpaudās ne mutagēns, ne klastogēns potenciāls. Tika atklāts, ka atorvastatīns nav kancerogēns žurkām, bet lielas devas pelēm (izraisa 6-11 reizes AUC 0-24 st. palielinājumu, sasniedzot cilvēkiem augstāko ieteicamo devu) izraisīja hepatocelulārās adenomas tēviņiem un hepatocelulārās karcinomas mātītēm. Eksperimentālos pētījumos dzīvniekiem ir pierādīts, ka HMG-CoA reduktāzes inhibitori var ietekmēt embrija vai augļa attīstību. Žurkām, trušiem un suņiem atorvastatīns neietekmēja fertilitāti un tas nebija teratogēns, tomēr žurkām un trušiem pie mātei toksiskām devām tika novērota augļa toksicitāte. Pēc mātes pakļaušanas lielu atorvastatīna devu iedarbībai, žurku pēcnācēju attīstība bija kavēta un postnatālā izdzīvošana bija samazināta. Žurkām ir pierādījumi par placentārās barjeras šķērsošanu. Atorvastatīna koncentrācija plazmā žurkām ir līdzīga tā koncentrācijai pienā. Nav zināms, vai atorvastatīns un tā metabolīti izdalās mātes pienā cilvēkiem.

6.    FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1    Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols: mannīts,

mikrokristāliskā celuloze,

kalcija karbonāts,

povidons (K-30 tips),

kroskarmelozes nātrija sāls,

nātrija laurilsulfāts,

bezūdens koloidālais silīcija dioksīds,

magnija stearāts.

Tabletes apvalks: hipromeloze, titāna dioksīds (E171), makrogols 6000.

6.2    Nesaderība Nav piemērojama.

6.3    Uzglabāšanas laiks 2 gadi.

6.4    Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5    Iepakojuma veids un saturs

Blisteri (alumīnija/alumīnija) pa 4, 7, 10, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 84, 98, 100, 200 (10x20) un 500 tabletēm visām devām.

Trauciņi (ABPE) ar aizspiežamu vāciņu (ZBPE) pa 10, 20, 30, 50, 100 un 200 tabletēm visām devām. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6    Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Gedeon Richter Plc.

Gyömröi u. 19-21.

1103 Budapest Ungārija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

10 mg apvalkotās tabletes (07-0171)

20 mg apvalkotās tabletes (07-0172)

40 mg apvalkotās tabletes (07-0173)

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

2007.gada 27.jūnijs / 2011.gada 19.decembris

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2012/07

18



 Lietošanas instrukcijas, zāļu(preparata) apraksta, anotācijas avots: Zāļu valsts aģentūra-ZVA


[*] DDD. Informācijas avots: Pasaules veselības organizācijas (PVO) Zāļu statistikas metodoloģijas sadarbības centrs - [Nov-2015]


Atpakaļ

Aptiekām un veselības veikaliem Reklāmdevējiem

Autortiesības © 2011-2017 APTEKA.LV. Visas tiesības aizsargātas

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai!

Konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju!