apteka.lv APTEKA.LV

Latvijas aptieku akcijas!-Сenas-Akcija               Latvijas aptieku akcijas!
Latvijas aptieku karte-СenasLatvijas aptieku karte Dežūrārsti. Medicīnskā palīdzība-СenasDežūrārsti. Medicīnskā palīdzība
Vakcinācijas piedāvājumi-Сenas-Akcija               Vakcinācijas piedāvājumi
Zāļu un to analogu meklēšana-Сenas Zāļu alfabētiskā meklēšana: ABCDEFG...

Zāļu un to analogu meklēšana Zāļu un to analogu meklēšana

Meklētājā ievadīt nemazāk kā 3 simbolus:

         Noderīgi         

Rindas uz izmeklējumus
Kompensējamo zāļu saraksti

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju! Vietne nekādā gadījumā nenes atbildību par zemāk publicēto preparāta aprakstu. Jūs pats uzņematies risku par tā lietošanu vai nelietošanu!

CADUET TBL 5MG/10MG N30

Uz 2017-Jul-26
CADUET-zāle/preparāts -tabletes aptuvenā pirkšanas cena uz "CADUET TBL 5MG/10MG N30 " Rīgā, Latvijā ir:

  • 10.79€  12.62$  9.65£  755Rub  103.1SEK  46PLN  44.97₪ 


Maksimāla pieļaujamā valsts cena Latvijā (no ZVA tīmekļa vietne) Euro: Maksimāla pieļaujamā cena Latvijā rādīta/indiceta attēlā uz zāle/preparāts -tabletes  CADUET TBL 5MG/10MG N30     Pārbaudīt vēlreiz.

 ATĶ kods: C10BX03Aktīvās vielas: Atorvastatinum Un Amlodipinum

 Ražotājs, zīmols: Pfizer European Service Center. 
CADUET TBL 5MG/10MG N30 - kompensējams medikaments Latvijā. 
 Izsniegšanas kārtība: Recepšu zāle. 

Zāles vai produkta nosaukums  Сenas Aptieku tīkls
CADUET 5MG/10MG N30
9.31€ internetaptieka.lv (Jul-2017)
CADUET TBL 5MG/10MG N30 (K)
10.79€ A-aptieka (Jan-2016) Riga
Preparāta instrukcija krievu valodā. Здесь инструкция к препарату на русском языке

SASKAŅOTS ZVA 17-05-2012

ZĀĻU APRAKSTS

1.    ZĀĻU NOSAUKUMS

CADUET 5 mg/10 mg apvalkotās tabletes

2.    KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 5 mg amlodipīna (amlodipinum) (besilāta veidā) un 10 mg atorvastatīna (atorvastatinum) (kalcija trihidrāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.    ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

Baltas, apvalkotas, ovālas formas tabletes, kurām vienā pusē iespiests “Pfizer” un otrā pusē -“CDT 051“.

4.    KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1    Terapeitiskās indikācijas

CADUET indicēts kardiovaskulāro notikumu profilaksei hipertensijas pacientiem, kuriem vienlaikus pastāv trīs kardiovaskulārā riska faktori, normāls līdz vidēji paaugstināts holesterīna līmenis, nav klīniski pierādīta koronārā sirds slimība un, kur amlodipīna un zemu devu atorvastatīna kombinācija ir piemērota, saskaņā ar pastāvošām ārstēšanas vadlīnijām (skatīt apakšpunktu 5.1).

CADUET lietojams, ja diēta un citi nefarmakoloģiskie pasākumi nav bijuši pietiekami iedarbīgi.

4.2    Devas un lietošanas veids CADUET lieto iekšķīgi.

Parastā sākuma deva ir 5 mg/10 mg vienreiz dienā.

Ja pacientam nepieciešams izteiktāks hipotensīvais efekts, nozīmē 10 mg/10 mg reizi dienā.

Devu var lietot jebkurā dienas laikā, tukšā dūšā vai kopā ar ēdienu.

CADUET var lietot vienu pašu vai kombinācijā ar hipotensīviem līdzekļiem, bet nevajadzētu lietot kombinācijā ar citu kalcija kanālu blokatoru vai citu statīnu.

Nav ieteicams CADUET kombinēt ar fibrātiem (skatīt apakšpunktus 4.4 un 4.5).

Pacienti ar nieru mazspēju. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.2).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem. CADUET ir kontrindicēts pacientiem ar aktīvu aknu slimību (skatīt apakšpunktu 4.3).

Bērni/ pusaudži. CADUET drošība un efektivitāte berniem un pusaudžiem nav zinama, tadeļ šim populācijām CADUET neiesaka lietot.

Gados vecāki cilvēki. Gados vecākiem cilvēkiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt apakšpunktu 5.2).

Lietošana kombinācijā ar citām zālēm

Atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 10 mg, to lietojot vienlaikus ar ciklosporīnu (skatīt apakšpunktu 4.5 „Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi”).

4.3    Kontrindikācijas

CADUET kontrindicēts pacientiem:

-    kuriem ir paaugstināta jutība pret dihidropiridīniem, aktīvajām vielām amlodipīnu un atorvastatīnu vai jebkuru no palīgvielām;

-    kuriem ir aktīva aknu slimība vai pastāvīgi paaugstināts transamināžu līmenis serumā nenoskaidrota iemesla dēļ, kas vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežu;

-    grūtniecības laikā, zīdīšanas periodā un sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras nelieto piemērotu kontracepcijas metodi (skatīt apakšpunktu 4.6);

-    kombinācijā ar itrakonazolu, ketokonazolu un telitromicīnu (skatīt apakšpunktu 4.5);

-    kuriem ir smaga hipotensija;

-    kuriem ir šoks (tai skaitā kardiogēns šoks);

-    kuriem ir kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, augstas pakāpes aortāla stenoze);

-    kuriem ir hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

4.4    Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ietekme uz aknām. Aknu testi jāveic pirms uzsāk ārstēšanu un periodiski tās laikā, jo īpaši pacientiem, kuriem parādās jebkādas pazīmes vai simptomi, kas varētu liecināt par aknu bojājumu. Ja transamināžu līmenis ir paaugstināts, pacienti jānovēro līdz tas normalizējas.

Gadījumos, kad transamināžu līmenis ilgstoši pārsniedz normas augšējo robežu (NAR) vairāk nekā 3 reizes, jāpārtrauc lietot CADUET.

Tā kā CADUET satur atorvastatīnu, tas piesardzīgi ordinējams pacientiem, kuri ievērojamā daudzumā lieto alkoholu, kuriem ir aknu mazspēja un/vai anamnēzē ir aknu slimība.

Ietekme uz skeleta muskuļiem. Atorvastatīns tāpat kā citi HMG CoA reduktāzes inhibitori var iedarboties uz skeleta muskuļiem un izraisīt mialģiju, miozītu vai miopātiju, kas retos gadījumos var progresēt līdz rabdomiolīzei, kam raksturīgs ievērojams KK līmeņa pieaugums (>10 reizes pārsniedzot NAR), mioglobinēmiju un mioglobinūriju, kuras var radīt nieru mazspēju un retos gadījumos būt fatālas.

Asimptomātiskiem pacientiem, kuri lieto statīnus, regulāra KK vai citu muskuļu enzīmu līmeņa kontrole nav nepieciešama. Pacientiem ar predisponējošiem rabdomiolīzes faktoriem un tiem, kuriem ir muskuļu simptomi, ieteicams KK līmeni noteikt pirms jebkura statīna terapijas uzsākšanas un statīnu terapijas laikā.

Pirms terapijas

CADUET jāordinē piesardzīgi pacientiem, kuriem ir rabdomiolīzi predisponējoši faktori. Pirms sākt ārstēšanu ar statīniem, kreatīnkināzes (KK) līmenis jānosaka šādos gadījumos:

-    nieru darbības traucējumi;

-    hipotireoze;

-    pārmantotas muskuļu slimības anamnēzē vai ģimenes anamnēzē;

-    agrāk novērots toksisks muskuļu bojājums, ko izraisījis statīns vai fibrāts;

-    anamnēzē aknu slimība un/ vai pārmērīga alkohola lietošana;

-    gados vecākiem cilvēkiem (vecumā > 70 gadiem), šāda mērījuma nepieciešamība tiek apsvērta atbilstoši citu rabdomiolīzes predisponējošo faktoru esamībai;

-    situācijās, kad iespējama zāļu līmeņa palielināšanās plazmā, piemēram, zāļu mijiedarbība (skatīt apakšpunktu 4.5), un īpašās populācijās, ieskaitot ģenētiskas subpopulācijas (skatīt apakšpunktu 5.2).

Minētajās situācijās jānovērtē terapijas risks, samērojot to ar paredzamo ieguvumu, un regulāri jāseko pacienta klīniskajam stāvoklim.

Ja pirms terapijas KK līmenis ir ievērojami paaugstināts (>5 reizes pārsniedz NAR), nedrīkst sākt ārstēšanu.

Kreatīnkināzes mērījumi

Kreatīnkināzi (KK) nevajag mērīt pacientam pēc smagas fiziskas slodzes, kā arī pastāvot citiem apstākļiem, kas varētu būt par iemeslu KK līmeņa pieaugumam, jo tad ir grūti izvērtēt iegūtos rezultātus. Ja sākumā KK līmenis ir ievērojami paaugstināts (>5 reizes pārsniedz NAR), tas vēlreiz jāpārbauda pēc 5-7 dienām, lai pārliecinātos par rezultāta pareizību.

Terapijas laikā

-    Pacienti jālūdz nekavējoties ziņot, ja viņiem rodas neizskaidrojamas sāpes, krampji vai vājums muskuļos, sevišķi tad, ja tas saistās ar savārgumu vai paaugstinātu ķermeņa temperatūru.

-    Ja šādi simptomi pacientam rodas CADUET lietošanas laikā, jāpārbauda KK līmenis. Ja tas ir ievērojami paaugstināts (>5 reizes pārsniedz NAR), ārstēšana jāpārtrauc.

-    Ja muskuļu simptomi ir ļoti izteikti un izraisa pastāvīgu diskomfortu, jāapsver, vai nepārtraukt ārstēšanu arī tad, ja KK līmenis ir ≤ 5 x NAR.

-    Tad, ja šie simptomi izzūd un KK līmenis normalizējas, var domāt par CADUET terapijas atsākšanu, izvēloties zemāko devu un pacientu rūpīgi novērojot.

-    Caduet lietošana jāpārtrauc, ja rodas klīniski nozīmīga KK līmeņa paaugstināšanās (> 10 reizes pārsniedz normas augšējo robežu) vai pastāv aizdomas par rabdomiolīzi vai tā tiek diagnosticēta.

Amlodipīns neietekmē laboratoriski nosakāmos rādījumus.

Vienlaikus lietošana ar citām zālēm

Tāpat kā ar citām statīnu klases zālēm, rabdomiolīzes risks pieaug, ja CADUET lieto vienlaikus ar noteiktām zālēm, kas var palielināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā, tādām kā spēcīgi CYP3A4 inhibitori vai transporta proteīni (piemēram, ciklosporīns, telitromicīns, klaritromicīns, delavirdīns, stiripentols, ketokonazols, vorikonazols, itrakonazols, posakonazols un HIV proteāzes inhibitori, ieskaitot ritonavīru, lopinavīru, atazanavīru, indinavīru, darunavīru u.c.). Miopātijas risku var paaugstināt arī gemfibrozila un citu fibrīnskābes atvasinājumu, eritromicīna, nikotīnskābes un ezetimiba līdztekus lietošana. Ja iespējams, šo zāļu vietā jāizvēlas alternatīvi (bez mijiedarbības) terapijas līdzekļi.

Gadījumos, kad nepieciešama šo zāļu lietošana līdztekus CADUET, rūpīgi jāapsver ieguvums no šādas kombinētas terapijas un tās potenciālais risks, un jāveic šo pacientu atbilstoša klīniska uzraudzība (skatīt apakšpunktu 4.5).

Nav ieteicams lietot atorvastatīnu vienlaikus ar fucidīnskābi. Fucidīnskābes lietošanas laikā var būt nepieciešama atorvastatīna lietošanas pagaidu pārtraukšana (skatīt apakšpunktu 4.5).

Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu (SPARCL):

Post hoc analizējot insulta apakštipus pacientiem bez koronārās sirds slimības (KSS), kuri nesen pārcietuši insultu vai pārejošu (īslaicīgu) išēmisku lēkmi (TIL), konstatēts, ka pacientiem, kuriem sākta ārstēšana ar 80 mg atorvastatīna dienā, hemorāģisks insults sastopams biežāk nekā placebo saņēmušo pacientu grupā. Paaugstināts hemorāģiskā insulta risks sevišķi raksturīgs pacientiem ar agrāk pārciestu hemorāģisko insultu un lakunāru infarktu pirms pētījuma sākuma. Pacientiem, kuri agrāk pārcietuši hemorāģisku insultu, riska un ieguvuma attiecību, ārstējot viņus ar 80 mg atorvastatīna, nav iespējams droši izsvērt, un, iekams sākt šādu pacientu ārstēšanu, rūpīgi jānovērtē hemorāģiska insulta potenciālais risks (skatīt apakšpunktu 5.1).

Intersticiāla plaušu slimība

Ir ziņots par dažiem intersticiālas plaušu slimības gadījumiem dažu statīnu lietošanas laikā, īpaši, ja terapija bija ilgstoša (skatīt apakšpunktu 4.8). Iespējamās pazīmes var būt dispnoja, neproduktīvs klepus un vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās (nogurums, ķermeņa masas zudums un drudzis). Ja rodas aizdomas, ka pacientam attīstās intersticiāla plaušu slimība, terapija ar statīnien jāpārtrauc.

4.5    Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ar kombinēto preparātu saistītā mijiedarbība

Divu zāļu mijiedarbības pētījumā, kurā veseli subjekti saņēma 10 mg amlodipīna un 80 mg atorvastatīna, novērots, ka abu preparātu vienlaicīga lietošana amlodipīna farmakokinētiku neietekmē. Savukārt amlodipīns neietekmē atorvastatīna Cmax, bet atorvastatīna AUC (zemlīknes laukums) amlodipīna klātbūtnē pieaug par 18% (90% TI90% [109-127%]).

CADUET un citu zāļu mijiedarbība nav pētīta, taču ir pieejami mijiedarbības pētījumi, kas veikti atsevišķi ar amlodipīna un atorvastatīna komponentu. Tālāk iztirzāti šajos pētījumos iegūtie dati.

Ar amlodipīnu saistītā mijiedarbība

Nevēlama kombinācija

Dantrolēns (infūzijas): dzīvniekiem, i.v. ievadot verapamilu un dantrolēnu, regulāri novēro fatālus ventrikulāras fibrilācijas gadījumus.

Ekstrapolējot - jāizvairās kombinēt amlodipīnu un dantrolēnu (skatīt apakšpunktu 4.4).

Piesardzīgi izmantojamas kombinācijas

Baklofēns: pastiprināts hipotensīvais efekts. Jāseko arteriālajam spiedienam un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo hipotensīvā līdzekļa deva.

CYP 3A4 inducētāji (pretkrampju līdzekļi, piemēram, karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns, fosfenitoīns, primidons; rifampicīns): iespējama amlodipīna līmeņa krišanās plazmā sakarā ar aknu metabolisma pastiprināšanos šo inducētāju ietekmē. Jāseko pacienta klīniskajam stāvoklim. Ja nepieciešams, inducētāju lietošanas laikā un pēc to atcelšanas jāpielāgo amlodipīna deva.

Kombinācijas, kurām jāpievērš uzmanība

Alfa-1 blokatori uroloģijā (prazosīns, alfuzosīns, doksazosīns, tamsulozīns, terazosīns): hipotensīvā efekta pastiprināšanās. Smagas ortostatiskas hipotensijas risks.

Amifostīns: hipotensīvā efekta pastiprināšanās, summējoties blakusparādībām.

Imipramīna tipa antidepresanti, neiroleptiskie līdzekļi: hipotensīvā efekta pieaugums un lielāks ortostatiskas hipotensijas risks (aditīvs efekts).

Beta blokatori sirds mazspējas terapijā (bisoprolols, karvedilols, metoprolols): hipotensijas un sirds mazspējas risks pacientiem ar latentu vai nekontrolētu sirds mazspēju (in vitro dihidropiridīniem ir negatīvs inotropisks efekts, dažādiem preparātiem atšķirīgas intensitātes, kas var summēties ar beta blokatoru negatīvo inotropisko efektu). Terapija ar beta blokatoru var minimizēt reflektorisko simpatisko reakciju, kas izraisās pārmērīgas hemodinamiskas atbildes reakcijas gadījumā.

Kortikostcroidi. tetrakosaktids: pavajinats hipotensivais efekts (sakara ar ūdens un natrija aizturi, ko izraisa kortikosteroīdi).

Citi hipotensīvie līdzekli: lietojot amlodipīnu vienlaikus ar citiem hipotensīviem līdzekļiem (beta blokatoriem, angiotensīna II blokatoriem, diurētiskiem līdzekļiem, AKE inhibitoriem), var pastiprināties amlodipīna hipotensīvais efekts. Jabūt piesardzīgiem, izvēloties vienlaikus parakstīt trinitratus, nitratus vai citus vazodilatatorus.

Sildenafils: esencialas hipertensijas pacientiem vienas, 100 mg sildenafila devas lietošana nekadi neietekmēja amlodipīna farmakokinētiskos parametrus. Lietojot amlodipīnu un sildenafilu līdztekus, abas zales neatkarīgi viena no otras izraisīja hipotensīvu efektu.

Mijiedarbības pētījumos pieradīts, ka cimetidīns, atorvastatīns, alumīnija/magnija saļi un digoksīns neietekmē amlodipīna farmakokinētiku.

Vienlaikus lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīnu

Atorvastatīnu metabolizē citohroms P450 3A4 (CYP3A4) un tas ir transporta proteīnu, piemēram, aknas parveidojoša transportiera OATP1B1, substrats. Tadu zaļu, kas ir CYP1A4 inhibitori vai transporta proteīni vienlaikus lietošana var izraisīt paaugstinatu atorvastatīna līmeni plazma un paaugstinatu miopatijas risku. Paaugstinats risks var būt arī ar citu zaļu vienlaikus lietošanu, kas var izraisīt miopatiju, tadam ka fibrīnskabes atvasinajumi un ezetimibs (skatīt apakšpunktu 4.4).

CYP3A4 inhibitori

Pieradīts, ka spēcīgi CYP3A4 inhibitori var izraisīt ievērojami paaugstinatu atorvastatīna koncentraciju (skatīt 1. tabulu un specifisku informaciju zemak). Ja iepējams, jaizvairas no spēcīgu CYP3A4 inhibitoru (piemēram, ciklosporīna, telitromicīna, klaritromicīna, delavirdīna, stiripentola, ketokonazola, vorikonazola, itrakonazola, posakonazola un HIV proteazes inhibitoru, ieskaitot ritonavīru, lopinavīru, atazanavīru, indinavīru, darunavīru u.c) līdztekus lietošanas. Gadījumos, kad no šo zaļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, jaapsver zemakas atorvastatīna sakuma devas un zemakas maksimalas devas izvēle, un tiek ieteikta atbilstoša pacientu novērošana (skatīt 1. tabulu).

Mērenas darbības CYP3A4 inhibitori (piemēram, eritromicīns, diltiazems, verapamils un flukonazols) var paaugstinat atorvastatīna koncentraciju plazma (skatīt 1. tabulu). Lietojot eritromicīnu kombinacija ar statīniem, novērots paaugstinats miopatijas attīstīšanas risks. Mijiedarbības pētījumi, kas izvērtētu amiodarona vai verapamila ietekmi uz atorvastatīnu, nav veikti. Ir zinams, ka gan amiodarons, gan verapamils inhibē CYP3A4 aktivitati un vienlaikus lietošana ar atorvastatīnu var izraisīt paaugstinatu atorvastatīna iedarbību. Tadēļ, lietojot vienlaikus mērenas darbības CYP3A4 inhibitorus, jaizvēlas zemaka maksimala atorvastatīna deva un tiek ieteikta atbilstoša pacientu klīniska novērošana. Atbilstoša klīniska novērošana tiek rekomendēta pēc terapijas uzsakšanas vai sekojošas inhibitora devas pielagošanas.

CYP3A4 inducētāji

Atorvastatīna un citohroma P450 3A inducētaju (piemēram, efavirenza, rifampicīna, asinszales preparatu) vienlaikus lietošana var izraisīt mainīgu atorvastatīna koncentracijas plazma samazinajumu. Rifampicīna dubulta mijiedarbības mehanisma dēļ (citohroma P450 3A inducēšana un hepatocītu saistīšanas trasportiera OATP1B1 inhibīcija), atorvastatīna un rifampicīna vienlaicīga lietošana tiek rekomendēta, jo novēlota atorvastatīna lietošana pēc rifampicīna lietošanas tika saistīta ar ievērojamu atorvastatīna koncentracijas plazma samazinašanos. Lai gan rifampicīna ietekme uz atorvastatīna koncentraciju hepatocītos nav zinama, pacientiem rūpīgi janovēro zaļu efektivitate, ja no zaļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties.

Transporta proteīnu inhibitori

Transporta proteīnu inhbitori (piem, ciklosporīns) var paaugstināt sistēmiskā atorvastatīna iedarbību (skatīt 1. tabulu). Aknu saistīšanas transportieru inhibīcijas ietekme uz atorvastatīna koncentrāciju hepatocītos nav zināma. Ja no zāļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, tiek rekomendēta devas samazināšana un efektivitātes klīniskā novērošana (skatīt 1. tabulu).

Gemfibrozils /fibrīnskābes atvasinājumi

Fibrātu lietošana pati par sevi ir saistīta ar muskuļiem saistītām blakusparādībām, ieskaitot rabdomiolīzi. Šo blakusparādību attīstīšanās risks var būt lielāks, lietojot fibrīnskābes atvasinājumus vienlaikus ar atorvastatīnu. Ja no zāļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, jālieto zemākā atorvastatīna deva, kas sasniedz terapeitisko mērķi un pacienti rūpīgi jānovēro (skatīt apakšpunktu 4.4).

Ezetimibs

Ezetimiba lietošana pati par sevi ir saistīta ar muskuļiem saistītām blakusparādībām, ieskaitot rabdomiolīzi. Tādēļ šo blakusparādību attīstīšanās risks var būt lielāks, lietojot ezetimibu un atorvastatīnu vienlaikus. Šiem pacientiem tiek rekomendēta atbilstoša klīniskā uzraudzība.

Kolestipols

Vienlaikus lietojot kolestipolu un Sortis, atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu līmenis plazmā bija zemāks (apmēram par 25%). Tomēr lipīdu līmeni pazeminošais efekts, kombinējot Sortis ar kolestipolu, bija lielāks nekā tad, ja šīs zāles lietoja monoterapijas veidā.

Fucidīnskābe

Atorvastatīna un fucidīnskābes mijiedarbības pētījumi nav veikti. Tāpat kā citiem statīniem, pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ziņots par ar muskuļiem saistītām blakusparādībām, ieskaitot rabdomiolīzi, lietojot atorvastatīnu un fucidīnskābi vienlaikus. Šīs mijiedarbības mehānisms nav zināms. Pacienti rūpīgi jānovēro, un var būt nepieciešama atorvastatīna terapijas pagaidu pātraukšana.

Atorvastatīna ietekme uz līdztekus lietotām zālēm

Digoksins

Kad līdztekus tika lietotas vairākas digoksīna devas un 10 mg atorvastatīna, digoksīna līmenis vienmērīgas koncentrācijas apstākļos plazmā nedaudz palielinājās. Pacienti, kuri lieto digoksīnu, atbilstoši jānovēro.

Perorālie kontraceptīvie līdzekli

Sortis vienlaikus lietošana ar perorāliem kontraceptīviem līdzekļiem paaugstina noretindrona un etinilestradiola līmeni plazmā.

Varfarīns

Klīniskā pētījumā pacientiem, kuri saņēma ilgstošu varfarīna terapiju, 80 mg atorvastatīna dienā lietošana vienlaikus ar varfarīnu izraisīja nelielu protrombīna laika samazināšanos par apmēram 1,7 sekundēm pirmo četru dienu laikā, kas atgriezās normas robežās pēc 15 atorvastatīna lietošanas dienām. Lai gan tikai ļoti retos gadījumos ziņots par klīniski nozīmīgu antikoagulantu mijiedarbību, protrombīna laiks jānosaka pirms atorvastatīna lietošanas uzsākšanas pacientiem, kuri saņem kumarīnu grupas antikoagulantus, kā arī pietiekami bieži terapijas laikā, lai pārliecinātos, ka nenotiek nozīmīgas protrombīna laika izmaiņas. Tiklīdz ir apstiprinājies stabils protrombīna laiks, tas var tikt uzraudzīts tādos intervālos, kādi parasti tiek rekomendēti kumarīnu grupas antikoagulantu pacientiem. Šī procedūra ir jāatkārto, ja atorvastatīna deva tiek mainīta vai tā lietošana tiek pārtraukta. Atorvastatīna lietošana netiek saistīta ar asiņošanu vai izmaiņām protrombīna laikā pacientiem, kuri nelieto antikoagulantus.

1. tabula: Vienlaikus lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīna farmakokinētiku

Vienlaikus lietotās zāles un dozēšana

Atorvastatin

Deva (mg)

AUC&

izmaiņas

Klīniskie ieteikumi#

Tipranavīrs 500 mg BID/ Ritonavīrs 200 mg BID, 8 dienas (14. līdz 21.diena)

40 mg 1. dienā,

10 mg 20. dienā

↑ 9,4 reizes

Gadījumos, kad ir

nepieciešama vienlaikus lietošana ar atorvastatīnu, nepārsniegt atorvastatīna devu 10 mg dienā. Šiem pacientiem tiek ieteikta klīniskā uzraudzība.

Ciklosporīns 5,2 mg/kg/dienā,

stabila deva

10 mg OD 28 dienas

↑ 8,7 reizes

Lopinavīrs 400 mg BID/

Ritonavīrs 100 mg BID, 14 dienas

20 mg OD 4 dienas

↑ 5,9 reizes

Nav īpašu ieteikumu. CADUET satur 10 mg atorvastatīna.

Klaritromicīns 500 mg BID, 9 dienas

80 mg OD 8 dienas

↑ 4,4 reizes

Sakvinavīrs 400 mg BID/

Ritonavīrs (300 mg BID no 5. līdz 7.dienai, paaugstināta līdz 400 mg BID 8.dienā), 5.-18. dienai, 30 minūtes pēc atorvastatīna lietošanas

40 mg OD 4 dienas

↑ 3,9 reizes

Nav īpašu ieteikumu. CADUET satur 10 mg atorvastatīna.

Darunavīrs 300 mg BID/ Ritonavīrs 100 mg BID, 9 dienas

10 mg OD 4 dienas

↑ 3,3 reizes

Itrakonazols 200 mg OD, 4 dienas

40 mg SD

↑ 3,3 reizes

Fosamprenavīrs 700 mg BID/

Ritonavīrs 100 mg BID, 14 dienas

10 mg OD 4 dienas

↑ 2,5 reizes

Fosamprenavīrs 1400 mg BID, 14 dienas

10 mg OD 4 dienas

↑ 2,3 reizes

Nelfinavīrs 1250 mg BID, 14 dienas

10 mg OD 28 dienas

↑ 1,7 reizes

Nav īpašu ieteikumu.

Greipfrūtu sula, 240 ml OD *

40 mg, SD

↑ 37 %

Neiesaka vienlaikus lietot atorvastatīnu un lielu daudzumu greipfrūtu sulas.

Diltiazems 240 mg OD, 28 dienas

40 mg, SD

↑ 51 %

Pēc terapijas uzsākšanas vai

sekojošas devas pielāgošanas, šiem pacientiem tiek ieteikta atbilstoša klīniskā uzraudzība.

Eritromicīns 500 mg QID, 7 dienas

10 mg, SD

↑ 33 %

Šiem pacientiem tiek ieteikta klīniskā uzraudzība.

Amlodipīns 10 mg, vienreizēja deva

80 mg, SD

↑ 18 %

Nav īpašu ieteikumu.

Cimetidīns 300 mg QID, 2 nedēļas

10 mg OD 4 nedēļas

. ↓ mazāk nekā 1 %

Nav īpašu ieteikumu.

Magnija un alumīnija hidroksīdu antacīdā suspensija, 30 ml QID, 2 nedēļas

10 mg OD 4 nedēļas

↓ 35 %

Nav īpašu ieteikumu.

Efavirenzs 600 mg OD, 14 dienas

10 mg 3 dienas

↓ 41 %

Nav īpašu ieteikumu.

Rifampicīns 600 mg OD, 7 dienas (vienlaikus lietošana)

40 mg SD

↑ 30 %

Ja no vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, atorvastatīna vienlaicīga lietošana ar rifampicīnu ir rekomendēta ar klīnisko uzraudzību.

Rifampicīns 600 mg OD, 5 dienas (dalītas devas)

40 mg SD

↓ 80 %

Gemfibrozils 600 mg BID, 7 dienas

40 mg SD

↑ 35 %

Šiem pacientiem tiek rekomendēta klīniskā uzraudzība.

Fenofibrāts 160 mg OD, 7 dienas

40 mg SD

↑ 3 %

Šiem pacientiem tiek rekomendēta klīniskā uzraudzība.

Dati, kas doti kā x-reizes izmaiņas, atspoguļo attiecību starp zāļu vienlaikus lietošanu tikai pret atorvastatīnu (t.i., 1-reizi = izmaiņu nav). Dati, kas doti kā % izmaiņas, atspoguļo % atšķirību attiecībā tikai pret atorvastatīnu (t.i., 0% = nav izmaiņu).

#    Klīniskam nozīmīgumam skatīt apakšpunktus 4.4 un 4.5.

*    Satur vienu vai vairākus komponentus, kas inhibē CYP3A4 un var paaugstināt līmeni plazmā zālēm, kuras tiek metabolizētas ar CYP3A4. 240 ml glāzes greipfrūtu sulas lietošana arī izraisīja aktīvā ortohidroksi metabolīta AUC samazināšanos par 20,4%.

Liela daudzuma greipfrūtu sulas lietošana (vairāk nekā 1,2 l dienā 5 dienas) paaugstināja atorvastatīna AUC 2,5 reizes un aktīvo (atorvastatīns un metabolīti) AUC.

A Kopējā atorvastatīna ekvivalentā aktivitāte.

Palielinājums parādīts kā “↑”, samazinājums kā “↓”

OD = vienreiz dienā; SD = vienreizēja deva; BID = divreiz dienā; QID = četras reizes dienā

2. tabula: atorvastatīna ietekme uz vienlaikus lietoto zaļu farmakokinetiku

Atorvastatīns un dozēšana

Vienlaikus lietotās zāles

Zāles/Deva (mg)

AUC&

izmaiņas

Klīniskie ieteikumi

80 mg OD 10 dienas

Digoksīns 0.25 mg OD, 20 dienas

↑ 15 %

Pacienti, kuri lieto digoksīnu rūpīgi jānovēro.

40 mg OD 22 dienas

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi OD, 2 mēneši - noretindrons 1 mg -etinilestradiols 35 gg

↑ 28 % ↑ 19 %

Nav specifisku rekomendāciju.

80 mg OD 15 dienas

* Fenazons, 600 mg SD

↑ 3 %

Nav specifisku rekomendāciju.

& Dati, kas doti kā % izmaiņas, atspoguļo % atšķirību tikai pret atorvastatīnu (t.i., 0% = nav izmaiņu)

* Atkārtota atorvastatīna un fenazona vienlaikus lietošana uzrādīja nelielu vai nenosakāmu ietekmi uz fenazona klīrensu.

Palielinājums parādīts kā “↑”, samazinājums kā “↓”

OD = vienreiz dienā; SD = vienreizēja deva

4.6    Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

CADUET kontrindicēts grūtniecēm un mātēm, kuras baro bērnu ar krūti.

Sievietes reproduktīvā vecumā

Sievietem reproduktīva vecuma terapijas laika jalieto atbilstoša kontracepcijas metode (skatīt apakšpunktu 4.3).

Grūtniecība

Zaļu drošums grūtniecības laika pagaidam nav pieradīts. Kontrolēti klīniskie pētījumi ar atorvastatīna lietošanu grūtniecēm nav veikti. Saņemti reti ziņojumi par iedzimtam anomalijam pēc HMG-CoA reduktazes inhibitoru lietošanas. Pētījumi dzīvniekiem uzrada zaļu toksisku iedarbību uz vairošanos (skatīt apakšpunktu 5.3).

Mates arstēšana ar atorvastatīnu var samazinat augļa mevalonata līmeni, kas ir holesterīna sintēzes prekursors. Ateroskleroze ir hronisks process, un parasti lipīdu līmeni pazeminošo līdzekļu lietošanas patraukšanai grūtniecības laika ir neliela riska ietekme ilgtermiņa, saistība ar primaro hiperholesterinēmiju.

Tadēļ CADUET nevajadzētu lietot grūtniecēm, sievietēm, kuras cenšas palikt stavoklī vai doma, ka varētu būt stavoklī. Ārstēšana ar CADUET japartrauc grūtniecības laika vai līdz brīdim, kad tiek apstiprinats, ka sieviete nav stavoklī (skatīt apakšpunktu 4.3.)

Ja arstēšanas laika iestajas grūtniecība, nekavējoties japartrauc CADUET lietošana.

Zīdīšanas periods

Nav zinams, vai amlodipīns vai atorvastatīns (un ta metabolīti) nonak mates piena. Žurkam atorvastatīna un ta aktīvo metabolītu līmenis plazma ir līdzīgs to līmenim piena (skatīt apakšpunktu 5.3). Ņemot vēra nopietnu blakusparadību rašanas iespēju, sievietēm, kuras lieto CADUET, nevajadzētu barot ar krūti savus bērnus (skatīt apakšpunktu 4.3). Atorvastatīna lietošana ir kontrindicēta bērna zīdīšanas laika (skatīt apakšpunktu 4.3).

Fertilitate

Pētījumos dzīvniekiem atorvastatīns neuzradīja ietekmi uz vīrišķo vai sievišķo fertilitati (skatīt apakšpunktu 5.3).

4.7    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

CADUET ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehanismus nav pētīta.

CADUET sastava esošais atorvastatīns praktiski neietekmē spēju vadīt transportīdzekļus vai apkalpot mehanismus.

Tomēr, ņemot vēra CADUET sastūva esoša amlodipīna farmakodinamiskas īpašības, jarēķinas, ka, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehanismus, var rasties reibonis (skatīt apakšpunktu 4.8).

4.8    Nevēlamās blakusparādības

CADUET lietošanas drošība parbaudīta dubultmaskētos placebo kontrolētos pētījumos 1092 pacientiem, kuriem vienlaicīgi bija hipertensija un dislipidēmija. Klīniskajos pētījumos CADUET netika konstatētas kadas, tikai šai kombinacijai raksturīgas blakusparadības. Novērotas vienīgi tas blakusparadības, kuras jau bija reģistrētas, lietojot amlodipīnu un/vai atorvastatīnu (lūdzu, skatīt talak attiecīgas tabulas).

Kontrolētos klīniskos pētījumos novērots, ka klīnisku blakusparadību vai laboratorisku noviržu dēļ terapiju partrauca tikai 5,1% pacientu, kas saņēma amlodipīna un atorvastatīna kombinaciju, kamēr placebo grupa - 4,0% pacientu.

Tālāk minētās blakusparādības, kas norādītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai un rašanās biežumam, reģistrētas atsevišķi - vai nu amlodipīna, vai atorvastatīna lietošanas laikā.

Ļoti bieži: ≥1/10, bieži: ≥1/100 un <1/10, retāk: ≥ 1/1000 un <1/100, reti: ≥1/10 000 un <1/1000, ļoti reti : <1/10 000, nav zināmi (nevar ne noteikt, ne arī aprēķināt pēc pieejamiem datiem).

MedDRA orgānu sistēmu klase

Blakusparādības

Biežums

Amlodipins

Atorvastatīns

Infekcijas un infestācijas

Nazofaringīts

-

Bieži

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Leikopēnija

Ļoti reti

Trombocitopēnija

Ļoti reti

Reti

Imūnās sistēmas traucējumi

Alerģiska reakcija

Ļoti reti

Bieži

Anafilakse

-

Ļoti reti

Vielmaiņas un uzturēs traucējumi

Hipoglikēmija

-

Retāk

Hiperglikēmija

Ļoti reti

Bieži

Pieņemšanās svarā

Retāk

Retāk

Krišanās svarā

Retāk

Anoreksija

Retāk

Psihiskie traucējumi

Bezmiegs

Retāk

Retāk

Garastāvokļa maiņas (tai skaitā nemiers)

Retāk

-

Murgi

-

Retāk

Depresija

Retāk

Nav zināmi

Apmulsums

Reti

-

Nervu sistēmas traucējumi

Miegainība

Bieži

Galvas reibonis

Bieži

Retāk

Galvassāpes (it īpaši terapijas sākumā)

Bieži

Bieži

Tremors

Retāk

Hipoestēzija, parestēzija

Retāk

Retāk

Hipertonija

Ļoti reti

Perifēra neiropātija

Ļoti reti

Reti

Amnēzija

Retāk

Disgeizija

Retāk

Retāk

Ekstrapiramidālais sindroms

Nav zināmi

-

Acu bojājumi

Neskaidra redze

-

Retāk

Redzes traucējumi (ieskaitot diplopiju)

Retāk

Reti

Ausu un labirinta bojājumi

Džinkstoņa ausīs

Retāk

Retāk

Dzirdes zudums

-

Ļoti reti

Sirds funkcijas traucējumi

Palpitācijas

Retāk

-

Ģībonis

Retāk

Anginozas sāpes

Reti

Miokarda infarkts

Ļoti reti

Aritmija (ieskaitot bradikardiju, ventrikulāru tahikardiju un atriju fibrilāciju)

Ļoti reti

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Pietvīkums

Bieži

Hipotensija

Retāk

Vaskulīts

Ļoti reti

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Sāpes rīklē un kaklā

-

Bieži

Deguna asiņošana

-

Bieži

Dispnoja

Retāk

Rinīts

Retāk

Klepus

Ļoti reti

Intersticiāla plaušu slimība, īpaši ilgstošas terapijas laikā

-

Nav zināmi

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Smaganu hiperplāzija

Ļoti reti

Slikta dūša

Bieži

Bieži

Sāpes vēdera augšējā un apakšējā daļā

Bieži

Retāk

Vemšana

Retāk

Retāk

Dispepsija

Retāk

Bieži

Izmaiņas zarnu darbībā (ieskaitot caureju un aizcietējumu)

Retāk

Sausums mutē

Retāk

Disgeizija

Retāk

Caureja, aizcietējums, flatulence

Bieži

Gastrīts

Ļoti reti

Pankreatīts

Ļoti reti

Retāk

Atraugas

-

Retāk

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Hepatīts

Ļoti reti

Retāk

Holestāze

-

Reti

Aknu mazspēja

-

Ļoti reti

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bullozs dermatīts, tai skaitā multiformā eritēma

Ļoti reti

Reti

Kvinkes tūska

Ļoti reti

-

Multiformā eritēma

Ļoti reti

Alopēcija

Retāk

Retāk

Purpura

Retāk

Ādas krāsas maiņa

Retāk

Nieze

Retāk

Retāk

Izsitumi

Retāk

Retāk

Hiperhidroze

Retāk

-

Eksantēma

Retāk

-

Nātrene

Ļoti reti

Retāk

Angioneirotiskā tūska

Ļoti reti

Reti

Eksfoliatīvs dermatīts

Ļoti reti

-

Fotosensitivitāte

Ļoti reti

-

Stīvensa-Džonsona sindroms

Ļoti reti

Reti

Toksiska epidermāla nekrolīze

Reti

Skeleta -muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Pietūkums locītavās (ieskaitot potīšu tūsku)

Bieži

Bieži

Artralģija, mialģija (skatīt apakšpunktu 4.4)

Retāk

Bieži

Krampji muskuļos, muskuļu spazmas

Retāk

Bieži

Muguras sāpes

Retāk

Bieži

Sāpes skausta rajonā

-

Retāk

Sāpes ekstremitātēs

-

Bieži

Muskuļu vājums

-

Retāk

Miozīts (skatīt apakšpunktu 4.4)

Reti

Rabdomiolīze, miopātija (skatīt apakšpunktu 4.4)

Reti

Tendinopātija, dažreiz komplicējas ar ruptūru

Reti

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Mikcijas traucējumi, niktūrija, biežāka urinācija

Retāk

Reproduktīvas sistēmas

Impotence

Retāk

Retāk

traucējumi un krūts slimības

Ginekomastija

Retāk

Ļoti reti

Vispārēji traucējumi un

Tūska, perifēra tūska

Bieži

Retāk

reakcijas ievadīšanas vietā

Nogurums

Bieži

Retāk

Sāpes krūtīs

Retāk

Retāk

Astēnija

Retāk

Retāk

Sāpes

Retāk

Savārgums

Retāk

Retāk

Drudzis

-

Retāk

Izmeklējumi

Aknu enzīmu AlAT, AsAT līmeņa pieaugums (parasti atbilstoši holestāzei)

Ļoti reti

Bieži

Paaugstināts KK līmenis asinīs (skatīt apakšpunktu 4.4)

-

Bieži

Leikocīti urīnā

-

Retāk

4.9    Pārdozēšana

Nav ziņots par CADUET pārdozēšanas gadījumiem cilvēkam.

Amlodipīns

Par amlodipīna apzinātu pārdozēšanu ir maz datu. Ievērojama pārdozēšana var izraisīt plašu perifēru vazodilatāciju, kam seko izteikta un, jādomā, ilgstoša sistēmiska hipotensija. Ikvienā situācijā, kad amlodipīna pārdozēšanas dēļ iestājusies hipotensija, nepieciešama monitorēšana kardioloģiskās intensīvās terapijas nodaļā. Asinsvadu tonusa atjaunošanai un asins spiediena normalizēšanai var ievadīt vazokonstriktīvu līdzekli. Ar dialīzi amlodipīnu nevar izvadīt.

Atorvastatīns

Atorvastatīna pārdozēšanas gadījumā specifiskas terapijas nav. Ja notikusi pārdozēšana, pacients jāārstē simptomātiski un, ja nepieciešams, jānodrošina atbilstoši atbalsta pasākumi. Jāveic aknu darbības testi un jāseko KK līmenim serumā. Tā kā atorvastatīns intensīvi saistās ar plazmas olbaltumvielām, nav sagaidāms, ka hemodialīze būtiski paātrinās atorvastatīna klīrensu.

5.    FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1    Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: HMG CoA reduktāzes inhibitori, citas kombinācijas (atorvastatīns un amlodipīns), ATĶ kods: C10BX03

CADUET piemīt divēj ādi darbības mehānismi: amlodipīns darbojas kā dihidropiridīna kalcija antagonists (kalcija jonu antagonists jeb lēno kanālu blokators) un atorvastatīns ir HMG CoA reduktāzes inhibitors. CADUET sastāvā esošais amlodipīns kavē kalcija jonu iekļūšanu asinsvadu un sirds muskulatūras šūnās. CADUET komponents atorvastatīns ir selektīvs, konkurējošs HMG CoA reduktāzes inhibitors; HMG CoA reduktāze ir enzīms, kas pārvērš 03-hidroksi-3-metil-glutaril-koenzīmu A mevalonātā, kurš ir sterolu, tostarp holesterīna priekštecis.

Novērots, ka amlodipīna ietekme uz sistolisko spiedienu tad, ja tas lietots CADUET formā, neatšķiras no ietekmes, kāda novērota, lietojot amlodipīnu vienu pašu.

Līdzīgā veidā neatšķīrās atorvastatīna efekts uz ZBL-C, lietojot to CADUET formā vai atsevišķi.

Anglo-skandinā.vii pētījums par kardiāliem galaiznākumiem (ASCOT) ir randomizēts, 2 x 2 faktoriāls pētījums, kurā 19 257 pacientiem salīdzināti divi hipotensīvās terapijas režīmi (asinsspiediena pazemināšanas atzars - ASCOT-BPLA) un 10 305 pacientiem - 10 mg atorvastatīna papildu terapijas efekts salīdzinājumā ar placebo (lipīdu pazemināšanas atzars - ASCOT-LLA), novērtējot to ietekmi uz fatāliem un nefatāliem koronāriem notikumiem.

Atorvastatīna ietekme uz fatāliem un nefatāliem koronāriem notikumiem randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā (ASCOT-LLA) vērtēta 10 305 hipertensīviem pacientiem vecumā no 40-79 gadiem bez miokarda infarkta vai stenokardijas terapijas anamnēzē, kuriem kopējā holesterīna (KH) līmenis ≤ 6,5 mmol/l (251 mg/dl). Visiem pacientiem bija ne mazāk kā 3 no šādiem, iepriekš definētiem riska faktoriem: vīrieša dzimums, vecums ≥ 55 gadi), smēķēšana, diabēts, agrīna KVS pirmās pakāpes radiniekam, KH:ABL ≥ 6, perifēro asinsvadu slimība, kreisā kambara hipertrofija, pārciests cerebrovaskulārs notikums, specifiska EKG patoloģija, proteinūrija/albuminūrija.

Pacienti saņēma hipotensīvās terapijas kombināciju, kurai pamatā bija vai nu amlodipīns (5-10 mg) vai_atenolols (50-100 mg). Lai panāktu izteiktāku asinsspiediena (AS) pazeminājumu un sasniegtu mērķa AS (<140/90 mmHg pacientiem bez diabēta, <130/80 mmHg diabēta pacientiem), amlodipīna grupas pacientiem terapijā varēja pievienot perindoprilu (4- 8 mg), bet atenolola grupas pacientiem -kālija bendroflumetiazīdu (1,25- 2,5 mg). Par trešās kārtas līdzekli abās grupās varēja izvēlēties doksazosīnu GITS (4-8 mg). Atorvastatīna grupā bija 5168 pacienti (2584 saņēma amlodipīnu un 2584 - atenololu), placebo grupā bija 5137 pacienti (2554 saņēma amlodipīnu un 2583- atenololu).

Amlodipīna kombinācija ar atorvastatīnu ievērojami samazina kopējā rādītāja, fatālas KVS un nefatāla MI, risku, proti, par:

•    53% (95% ticamības intervālā no 31% līdz 68%; p<0,0001) salīdzinājumā ar amlodipīnu + placebo,

•    39% (95% ticamības intervālā no 8% līdz 59%; p<0,016) salīdzinājumā ar atenololu + atorvastatīnu.

Asinsspiediens būtiski pazeminājās abās terapijas grupās, taču pazeminājums bija ievērojami lielāks grupā, kas saņēma amlodipīnu kopā ar atorvastatīnu, nekā grupā, kas lietoja atenololu un atorvastatīnu (-26,5/-15,6 mmHg un -24,7/-13,6 mmHg, attiecīgi). P vērtība atšķirībām starp grupām ir 0,0036 (sistoliskajam AS) un <0,0001 (diastoliskajam AS).

Hipotensīvā un hipolipidēmiskā terapija infarkta novēršanai (pētījums ALLHAT):

Randomizēts dubultmaskēts pētījums ar nosaukumu „Antihipertensīvās un lipīdu pazeminošās terapijas pētījums koronāro notikumu novēršanai” (pētījums ALLHAT) veikts nolūkā salīdzināt amlodipīnu vai lizinoprilu ar hlortalidonu, kā pirmās kārtas terapiju pacientiem ar vieglu vai mērenu hipertensiju.

Kopumā 33 357 hipertensijas pacientu 55 gadu vecumā vai vecāki, tika randomizēti un novēroti vidēji

4,9 gadus. Katram pacientam bija vismaz vēl viens no KVS riska faktoriem, proti: pārciests miokarda infarkts vai insults (>6 mēnešus pirms iekļaušanas pētījumā) vai dokumentēta cita aterosklerotiska KVS (kopumā 51,5%), 2.tipa diabēts (36,1%), ABL-H < 35 mg/dl (11,6%), elektrokardiogrāfiski vai ehokardiogrāfiski diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%) vai smēķēšana (21,9%).

Galvenais kritērijs bija komplekss rādītājs - fatālas KVS un nefatālu miokarda infarktu gadījumu summa. Amlodipīna grupā šādu rezultātu sasniedza 11,3%, bet hlortalidona grupā 11,5% pacientu (RR 0,98; 95% TI [0,90-1,07] p=0,65).

Pēc sekundāriem rādītājiem:

•    jebkāda cēloņa izraisītā mirstība hlortalidona grupā bija 17,3% un amlodipīna grupā 16,8% (amlodipīns versus hlortalidons RR 0,96; 95% TI [0,89-1,02] p=0,20);

•    sirds mazspējas biežums (viens no kombinētā kardiovaskulārā rādītāja komponentiem) amlodipīna grupā bija ievērojami augstāks nekā hlortalidona grupā (10,2% vs 7,7%; RR 1,38; 95% TI [1,25-1,52] p<0,001).

Pētījums neuzrādīja jebkura medikamenta pārākumu pret primārā galapunkta mērķu sasniegšanu, rezultātu analīze a posteriori uzrādīja, ka amlodipīns primārā galapunktā samazina fatālas KVS un nefatālu miokarda infarktu gadījumu skaitu un sekundārā galapunktā samazina jebkāda cēloņa izraisītu mirstību līdzīgi kā hlortalidons.

Pētījumā “Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu” (SPARCL) novērtēts 80mg atorvastatīna vai placebo efekts 4731 pacientam bez koronārās sirds slimības anamnēzē, kuri pēdējo 6 mēnešu laikā pārcietuši insultu vai pārejošu išēmisku lēkmi (TIL). 60% no viņiem bija vīrieši, pacienti bija vecumā no 21-92 gadiem (vidējais vecums - 63 gadi), un ZBL līmenis pētījuma sākumā vidēji bija 133mg/dl (3,4mmol/l). Vidējais ZBL-C, saņemot atorvastatīnu, bija 73mg/dl (1,9mmol/l), bet lietojot placebo - 129mg/dl (3,3mmol/l). Vidējais novērošanas laiks bija 4,9 gadi.

80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazināja primārā galarezultāta - fatāla vai nefatāla insulta - risku par 15% (riska attiecība 0,85; 95% ticamības intervāls, 0,72-1,00; p=0,05 vai 0,84;

95% TI, 0,71-0,99; p=0,03 pēc pielāgošanas sākumstāvokļa faktoriem). Kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 9,1% (216/2365), bet placebo grupā - 8,9% (211/2366).

Post hoc analīzē konstatēts, ka 80mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazina išēmiskā insulta biežumu (218/2365, 9,2% vs 274/2366, 11,6%; p=0,01) un palielina hemorāģiskā insulta biežumu (55/2365, 2,3% vs 33/2366, 1,4%; p=0,02).

•    Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši hemorāģisku insultu (7/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 4,06;

95% TI, 0,84-19,57), bet išēmiskā insulta risks abās grupās bija praktiski vienāds (3/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 1,64; 95% TI, 0,27-9,82).

•    Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši lakunāru infarktu (20/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 4/701 placebo grupā; RA 4,99; 95% TI, 1,71-14,61), vienlaikus šiem pacientiem bija mazāks išēmiskā insulta risks (79/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 102/701 placebo grupā; RA 0,76; 95% TI, 0,57-1,02). Iespējams, ka lakunāru infarktu pārcietušiem pacientiem, kas ārstējas ar 80 mg atorvastatīna dienā, insulta neto risks ir paaugstināts.

Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu hemorāģisko insultu kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 15,6% (7/45), bet placebo grupā - 10,4% (5/48). Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu lakunāru infarktu kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 10,9% (77/708), bet placebo grupā - 9,1% (64/701).

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

CADUET dati

Pēc iekšķīgas lietošanas skaidri novērojami divi koncentrācijas maksimumi plazmā. Pirmais maksimums, ko novēro pēc 1-2 stundām, saistāms ar atorvastatīnu, bet otro maksimumu pēc 6-12 stundām dod amlodipīns. Amlodipīna un atorvastatīna absorbcijas ātrums un apjoms CADUET gadījumā (biopieejamība) būtiski neatšķiras no amlodipīna un atorvastatīna biopieejamības, ieņemot tos kā atsevišķas tabletes.

Lietojot CADUET kopā ar ēdienu, tā sastāvā ietilpstošā amlodipīna biopieejamība nemainās.

CADUET sastāvā esošā atorvastatīna absorbcijas ātrums un apjoms uztura klātbūtnē, vērtējot pēc Cmax un AUC, samazinās attiecīgi par 32% un 11%, taču līdzīgs koncentrācijas kritums plazmā novērots, kopā ar uzturu ieņemot tikai atorvastatīnu, pie tam nemazinoties ZBL-H pazeminošam efektam (sk. tālāk).

Amlodipīna dati

Absorbcija: pēc amlodipīna terapeitisku devu lietošanas iekšķīgi maksimālo līmeni plazmā tas sasniedz 6-12 stundas pēc devas lietošanas. Amlodipīna absolūtā biopieejamība ir 64-80% robežās. Izplatības tilpums ir aptuveni 21 l/kg. Uztura uzņemšana amlodipīna biopieejamību neietekmē.

Izplatība organismā: amlodipīna izpētē in vitro konstatēts, ka hipertensīviem pacientiem ap 97,5% cirkulācijā esošā preparāta atrodas ar plazmas proteīniem saistītā formā.

Biotransformācija: amlodipīns aknās tiek ekstensīvi (ap 90%) metabolizēts līdz neaktīviem metabolītiem.

Ekskrēcija: amlodipīna eliminācija no plazmas notiek divās fāzēs, un tā pilnīgas eliminācijas pusperiods ir ap 30-50 stundām. Stabils līmenis plazmā tiek sasniegts pēc 7-8 terapijas dienām. 10% nepārveidotā amlodipīna un 60% no amlodipīna metabolītiem izdalās ar urīnu.

Atorvastatīna dati

Absorbcija: atorvastatīns strauji uzsūcas, maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedzot pēc 1-2 stundām. Absorbētais apjoms palielinās proporcionāli atorvastatīna devai. Atorvastatīna (pamatsavienojuma) absolūtā biopieejamība ir ap 14% un HMG CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes sistēmiskā pieejamība - ap 30%. Zemā sistēmiskā pieejamība tiek skaidrota ar presistēmisku klīrensu kuņģa-zarnu trakta gļotādā un/vai pirmā loka metabolismu aknās. Kaut arī uztura klātbūtnē samazinās preparāta absorbcijas ātrums un apjoms, proti, Cmax par 25% un AUC par 9%, tomēr ZBL-H pazeminošais efekts pēc ieņemšanas tukšā dūšā vai kopā ar uzturu ir vienāds. Ja atorvastatīnu ieņem vakarā, tad tā koncentrācija plazmā ir zemāka (Cmax un AUC par aptuveni 30%) nekā pēc ieņemšanas no rīta. Taču ZBL-H plazmā samazinās vienādi, t.i., neatkarīgi no ieņemšanas laika.

Izplatība organismā: vidējais atorvastatīna izplatības tilpums ir ap 381 litru. Ar plazmas proteīniem saistās ≥ 95% atorvastatīna.

Metabolisms: atorvastatīns tiek intensīvi metabolizēts līdz ortohidroksilētiem un parahidroksilētiem derivātiem, kā arī dažādiem beta oksidācijas produktiem. In vitro HMG CoA reduktāzi inhibējošā aktivitāte ortohidroksilētiem un parahidroksilētiem metabolītiem ir tāda pati kā atorvastatīnam. Ap 70% no cirkulējošās, HMG CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes saista ar aktīvajiem metabolītiem.

Ekskrēcija: atorvastatīns un tā metabolīti pēc hepatiskas un/vai ekstrahepatiskas metabolizēšanās izdalās galvenokārt ar žulti. Tomēr nozīmīga enterohepātiska recirkulācija nenotiek. Atorvastatīna vidējais eliminācijas pusperiods no plazmas cilvēkam ir ap 14 stundām, bet HMG CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes pusperiods ir ap 20-30 stundām, jo tās realizācijā piedalās aktīvie metabolīti. Urīnā atrodami mazāk nekā 2% no iekšķīgi lietotas atorvastatīna devas.

Amlodipīna un atorvastatīna dati īpašās pacientu populācijās

Gados vecāki cilvēki: laiks, kādā amlodipīns sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā, gados vecākiem cilvēkiem un gados jauniem cilvēkiem ir vienāds. Gados vecākiem cilvēkiem amlodipīna klīrensam ir tendence samazināties, rezultātā pieaugot AUC un eliminācijas pusperiodam. AUC un eliminācijas pusperioda pieaugums sastrēguma sirds mazspējas pacientiem bija atbilstošs šīs grupas pacientu vecumam.

Atorvastatīna koncentrācija plazmā veseliem gados vecākiem cilvēkiem ≥65 gadu vecumā) ir augstāka (Cmax par aptuveni 40% un AUC - par 30%) nekā gados jauniem pieaugušiem. Pēc klīniskajiem datiem, jebkura no atorvastatīna devām gados vecākiem cilvēkiem pazemina ZBL daudzumu vairāk nekā tā pati deva gados jaunākiem cilvēkiem (skatīt apakšpunktu 4.4).

Bērni: farmakokinētikas dati bērniem nav pieejami.

Dzimums: atorvastatīna koncentrācija sievietēm atšķiras no koncentrācijas vīriešiem (sievietēm ir aptuveni par 20% augstāks Cmax un par 10% mazāks AUC). Šai atšķirībai nebija klīniskas nozīmes, jo tā neradīja nekādas klīniski būtiskas lipīdu līmeņa atšķirības vīriešiem un sievietēm.

Nieru mazspēja: nieru mazspēja būtiski neietekmē amlodipīna farmakokinētiku. Amlodipīns nav dializējams. Tādēļ pacientiem ar nieru mazspēju var ordinēt amlodipīna parasto sākumdevu.

Pēc atorvastatīna klīniskās izpētes datiem, nieru slimība nemaina atorvastatīna ietekmi uz ZBL-H līmeni, tādēļ pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana.

Aknu mazspēja: pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kas saistās ar AUC pieaugumu par aptuveni 40-60%. Mērenas vai smagas pakāpes aknu mazspēja nemaina pacientu reakciju uz atorvastatīnu, taču tā ievērojami palielina ekspozīciju zāļlīdzeklim. Pacientiem ar hronisku, alkoholisma izraisītu aknu slimību (B klase pēc Child-Pugh) atorvastatīna koncentrācija plazmā ir izteikti paaugstināta (Cmax - aptuveni 16 reizes un AUC - aptuveni 11 reizes).

SLOC1B1 polimorfisms: Visu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru, ieskaitot atorvastatīna, pārveidošanā aknās iesaistīts OATP1B1 transportieris. Pacientiem ar SLOC1B1 polimorfismu ir paaugstināts atorvastatīna iedarbības rsks, kas var izraisīt paaugstinātu rabdomiolīzes attīstīšanās risku (skatīt apakšpunktu 4.4). Polimorfisms gēnu šifrējumā OATP1B1 (SLCO1B1 c.521CC) ir saistīts ar 2,4 reizes lielāku atorvastatīna iedarbību (AUC), nekā indivīdiem bez genotipa veida (c.521TT). Šiem pacientiem ir iespējama ģenētiski bojāta atorvastatīna pārveidošana aknās. Iespējamais iedarbības rezultāts nav zināms.

5.3    Preklīniskie dati par drošību

Ar fiksēto amlodipīna un atorvastatīna kombināciju nav veikti neklīniski pētījumi. Amlodipīna standartpētījumos iegūtie preklīniskie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti vai iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Amlodipīna pētījumos par toksisku ietekmi uz reproduktivitāti žurkām novēroja ilgstošāku atnešanos un augstāku perinatālo mirstību.

Atorvastatīns žurkām nebija genotoksisks (in vitro un in vivo) vai kancerogēns. 2 gadus ilgā pētījumā ar pelēm novērots, ka maksimālā lietotā deva, kas, rēķinot pēc AUC(o-24), dzīvniekiem radīja 6-16 reizes lielāku sistēmisko ekspozīciju nekā maksimālā ieteicamā deva cilvēkam, izraisa hepatocelulārās adenomas biežuma pieaugumu tēviņiem un hepatocelulārās karcinomas biežuma pieaugumu mātītēm. Pētījumi ar dzīvniekiem uzrāda, ka HMG-CoA reduktāzes inhibitori var ietekmēt embriju vai augļu attīstību. Žurku mātītēm lietojot atorvastatīnu devā virs 20 mg/kg/dienā (klīniski sistēmiska ekspozīcija) žurku mazuļu attīstība bija aizkavēta un pēcdzemdību dzīvotspēja samazināta. Atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija žurku mātīšu pienā bija aptuveni vienāda kā plazmā. Atorvastatīns, ievadīts līdz 175 mg/kg/dienā tēviņiem un līdz 225 mg/kg/dienā mātītēm, auglīgumu neietekmēja un nebija teratogēns.

6.    FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1    Palīgvielu saraksts

CADUET sastāvā ietilpst šādas palīgvielas:

Tabletes kodolā:

kalcija karbonāts nātrija kroskarmeloze mikrokristāliskā celuloze preželatinizēta kukurūzas ciete polisorbāts 80

hiproloze

koloidālais bezūdens silīcija dioksīds magnija stearāts

Apvalkā: krāsviela Opadry II White 85F28751 (sastāvs: polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3000 un talks)

6.2    Nesaderība Nav piemērojama.

6.3    Uzglabāšanas laiks 3 gadi

6.4    Īpaši uzglabāšanas nosacījumi Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.5    Iepakojuma veids un saturs

7, 10, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 100 vai 200 apvalkotās tabletes blisteros (poliamīds/alumīnijs/PVH).

30 vai 90 apvalkotās tabletes pudelītēs (ABPE) ar bērnam neatveramu vāciņu, kas satur desikantu. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6    Norādījumi par iznīcināšanu Nav īpašu prasību.

7.    REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Europe MA EEIG Ramsgate Road Sandwich Kent CT13 9NJ Lielbritānija.

8.    REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

06-0020

9.    REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

02.02.2006/ 26.11.2010.

10.    TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS 2012. gada janvāris.



 Lietošanas instrukcijas, zāļu(preparata) apraksta, anotācijas avots: Zāļu valsts aģentūra-ZVA


Atpakaļ

Aptiekām un veselības veikaliem Reklāmdevējiem

Autortiesības © 2011-2017 APTEKA.LV. Visas tiesības aizsargātas

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai!

Konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju!