tabletes kapsulas Сenas,instrukcijas.,deva,zāle/preparāts  

APTEKA.LV

Esiet veseli!

The best, effective IT support solution
Ja Jūs slikti saredzat - spiediet  šeit!
Latvijas aptieku akcijas!-Сenas-Akcija               Latvijas aptieku akcijas!
Latvijas aptieku karte-СenasLatvijas aptieku karte Dežūrārsti. Medicīnskā palīdzība-СenasDežūrārsti. Medicīnskā palīdzība
Aktuālie vakcinācijas piedāvājumi-Сenas-Akcija               Vakcinācijas piedāvājumi
Zāļu un to analogu meklēšana:-Сenas Zāļu alfabētiskā meklēšana: ABCDEFG...

Zāļu un to analogu meklēšana:

Meklētājā ievadīt nemazāk kā 3 simbolus:

         Noderīgi         

Rindas uz izmeklējumus
Kompensējamo zāļu saraksti

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju! Vietne nekādā gadījumā nenes atbildību par zemāk publicēto preparāta aprakstu. Jūs pats uzņematies risku par tā lietošanu vai nelietošanu!

ANAPRILĪNS TBL 10MG N50

Uz 2017-Jan-16
ANAPRILINS-zāle/preparāts -tabletes aptuvenā pirkšanas cena uz "ANAPRILĪNS TBL 10MG N50 " Rīgā, Latvijā ir:

  • 3.13€  3.34$  2.74£  198Rub  29.7SEK  14PLN  12.73₪ 

Maksimāla pieļaujamā valsts cena Latvijā (no ZVA tīmekļa vietne) Euro:

Maksimāla pieļaujamā cena Latvijā rādīta/indiceta attēlā uz zāle/preparāts -tabletes  ANAPRILĪNS TBL 10MG N50

    Pārbaudīt vēlreiz.

ATĶ kods: C07AA05Aktīvās vielas: Propranololum

Latvijas zāles medikaments Ražots Latvijā. Ražotājs: Olainfarm. 
ANAPRILĪNS TBL 10MG N50 - kompensējams medikaments Latvijā. 
Izsniegšanas kārtība: Recepšu zāle.

Zāles vai produkta nosaukums  Сenas Aptieku tīkls
ANAPRILĪNS TBL 10MG N50 (K)
3.13€ A-aptieka (Jan-2016) Riga

Saskaņots ZVA 03.12.2010.

Saskaņots ZVA 03.12.2010.

OlainFarm

Zaļu apraksts

1.    ZAĻU NOSAUKUMS

ANAPRILĪNS 10 mg tabletes ANAPRILĪNS 40 mg tabletes

2.    KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Aktīvā viela: propranolola hidrohlorīds (Propranololi hydrochloridum).

•Anaprilīns 10 mg tabletes

Katra tablete satur 10 mg propranolola hidrohlorīda.

Katra Anaprilīns 10 mg tablete satur 78,7 mg saharozes.

Palīgvielas: pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

•Anaprilīns 40 mg tabletes

Katra tablete satur 40 mg propranolola hidrohlorīda.

Katra Anaprilīns 40 mg tablete satur 110,0 mg saharozes.

Palīgvielas: pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.    ZĀĻU FORMA

Tabletes.

Baltas vai gandrīz baltas, apaļas, plakanas tabletes ar noslīpinātām malām.

4.    KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1    Terapeitiskās indikācijas

•    arteriālā hipertensija;

•    koronārā sirds slimība;

•    profilakse pēc miokarda infarkta;

•    tahiaritmijas;

•    hipertrofiska obstruktīva kardiomiopātija;

•    ar spriedzi, baiļu sindromu vai tireotoksikozi saistīts tremors;

•    migrēnas profilakse.

4.2    Devas un lietošanas veids

Tabletes lieto iekšķīgi, neatkarīgi no ēdienreizēm. Deva jāpielāgo individuāli, atkarībā no terapeitiskā efekta.

Pieaugušie

Arteriālā hipertensija: sākotnējā deva - 40-80 mg 2 reizes dienā. Ja nepieciešams, devu pakāpeniski paaugstina līdz 320 mg dienā (sadalot vairākās reizes devās). Arteriālās hipertensijas ārstēšana ir ilgstoša. Nepārtraukta preparāta lietošana iespējama vairākus gadus.

Koronārā sirds slimība: 40 mg 2-3 reizes dienā. Balstterapijai 120-240 mg dienā (sadalot vairākās reizes devās).

Profilakse pēc miokarda infarkta: sākot ar 5.-21. dienu pēc infarkta 40 mg 4 reizes dienā 2-3 dienas, pēc tam - 80 mg 2 reizes dienā.

Tahiaritmijas un hipertrofiskā obstruktīvā kardiomiopātija: 10-40 mg 3-4 reizes dienā.

Ar spriedzi, baiļu sindromu vai tireotoksikozi saistīts tremors: 40 mg 2-3 reizes dienā, nepieciešamības gadījumā devu var palielināt; balstterapijai parasti nepieciešams 80-160 mg dienā.

Migrēnas profilakse: sākotnēji 40 mg 2-3 reizes dienā, pēc tam devu pakāpeniski var paaugstināt līdz 160 mg, dažreiz līdz 240 mg dienā. Ilgstoša profilaktiska ārstēšana nav vēlama. Šādas terapijas nepieciešamība jāpārskata apmēram ik pēc 6 mēnešiem.

Ja pēc ilgstošas Anaprilīna lietošanas tas jāaizstāj ar citām zālēm, lietošana jāpārtrauc pakāpeniski 2 nedēļu laikā. Pēkšņa lietošanas pārtraukšana var izraisīt koronārās asinsrites nepietiekamības pastiprināšanos, miokarda infarktu vai hipertensijas atjaunošanos.

Vecāka gadagājuma pacienti

Optimālo devu nosaka individuāli, atbilstoši klīniskai atbildei uz ārstēšanu.

Pacientiem ar aknu funkciju izteiktiem traucējumiem ārstēšana jāsāk ar devām, ne lielākām par 20 mg 3 reizes dienā.

Pacientiem ar nieru mazspēju devu mazina tāpat kā pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem. Bērni

Pieredze par propranolola lietošanu bērniem līdz 12 gadu vecumam ir ierobežota. Bērnībā ir reti sastopamas slimības, kuru ārstēšanai lieto propranololu. Ārstēšana ar propranololu jāuzsāk piesardzīgi. Devu pielāgo individuāli.

Tahiaritmijas: sākuma deva ir 0,5-1 mg/kg ķermeņa masas dienā, sadalot dienas devu 3-4 reizes devās. Nepieciešamības gadījumā ar 3-7 dienu intervālu devu pakāpeniski palielina. Ieteicamā deva ir 2-4 mg/kg ķermeņa masas dienā.

Arteriāla hipertensija: sākuma deva ir 0,5-1 mg/kg ķermeņa masas dienā, sadalot dienas devu 2-4 reizes devās. Nepieciešamības gadījumā ar 3-7 dienu intervālu devu var palielināt līdz maksimālajai devai 2 mg/kg ķermeņa masas dienā.

Migrēnas profilakse: bērniem ar ķermeņa masu ≤ 35 kg - 10-20 mg 3 reizes dienā; ar ķermeņa masu > 35 kg - 10-40 mg 3 reizes dienā.

Ar tireotoksikozi saistīts tremors: bērniem, vecākiem par 12 gadiem, 10-40 mg 2-3 reizes dienā.

4.3 Kontrindikācijas

•    paaugstināta jutība pret propranolola hidrohlorīdu un/vai jebkuru no palīgvielām;

•    bronhiālā astma un plaušu slimības, ko pavada bronhu spazmas (arī anamnēzē);

•    dekompensēta sirds mazspēja;

•    sinusa mezgla vājuma sindroms;

•    sinuatriālā (SA) blokāde;

•    II un III pakāpes atrioventrikulārā (AV) blokāde;

•    Princmetala (Princmetal’s) stenokardija;

•    kardiogēns šoks;

•    izteikta bradikardija;

•    arteriāla hipotensija;

•    izteikti perifēriskās asinsrites traucējumi;

•    metaboliskā acidoze;

•    Myasthenia gravis.

Nedrīkst lietot vienlaikus ar amiodaronu (bradikardijas, AV blokādes un kardiodepresijas risks).

Nedrīkst lietot vienlaikus ar MAO inhibitoriem (hipertensijas risks), izņēmums MAO-B inhibitori.

Ārstēšanas ar propranolola hidrohlorīdu (turpmāk tekstā propranolols) laikā kontrindicēta verapamila vai diltiazēma tipa kalcija antagonistu vai citu antiaritmisko līdzekļu (piemēram, dizopiramīda) intravenoza ievadīšana (izņemot intensīvajā terapijā).

Skatīt arī apakšpunktu 4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi.

4.4    Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Piesardzīgi zāles jānozīmē pacientiem ar atrioventrikulārās vadīšanas I pakāpes traucējumiem.

Anaprilīna lietošana cukura diabēta slimniekiem var izraisīt smagu hipoglikēmiju, jo propranolols pastiprina hipoglikemizējošo līdzekļu darbību. Hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var tikt maskēti. Regulāri jākontrolē glikozes koncentrācija asinīs.

Hipertireozes slimniekiem simptomātiskā ārstēšana ar propranololu var apslēpt tireotoksikozes simptomus (tahikardiju un trīci).

Feohromocitomas slimniekiem propranololu var lietot tikai pēc a-adrenoblokatoru lietošanas.

Pacientiem ar psoriāzi anamnēzē var pasliktināties slimības gaita, zāles drīkst ordinēt tikai pēc rūpīgas ieguvuma un riska izvērtēšanas.

Beta receptoru blokatori var paaugstināt jutību pret alergēniem un anafilaktisku reakciju smaguma pakāpi, tāpēc rūpīgi jāizvērtē propranolola lietošanas indikācijas pacientiem ar paaugstinātas jutības reakcijām, jo atkārtoti saskaroties ar alergēnu, reakcija var būt smagāka.

Mērena bradikardija, kas radusies propranolola lietošanas gaitā, nav iemesls zāļu lietošanas pārtraukšanai.

Var samazināties asaru šķidruma producēšana, kas izraisa acu iekaisumu kontaktlēcu nēsātājiem.

Palīgvielas. Zāļu sastāvā ir saharoze. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību, glikozes-galaktozes malabsorbciju vai saharāzes-izomaltāzes nepietiekamību.

Laboratorijas izmeklējumi. Ir ziņots, ka propranolols traucē serumu bilirubīna noteikšanu ar diazo metodi un kateholamīnu noteikšanu ar fluorescences metodi.

4.5    Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Propranolols un

Barbiturāti: barbiturāti var samazināt propranolola koncentrāciju asins plazmā.

Bupivakaīns: propranolols palielina bupivakaīna toksicitātes risku.

Hlorpromazīns: propranolola un hlorpromazīna koncentrācija asins plazmā var paaugstināties, ja abas zāles lieto vienlaikus.

Cimetidīns: cimetidīns paaugstina propranolola koncentrāciju asins plazmā.

Fluvoksamīns: fluvoksamīns paaugstina propranolola koncentrāciju asins plazmā.

Imipramīns: propranolols paaugstina imipramīna koncentrāciju asins plazmā.

Levotiroksīns (thyroxine): levotiroksīns paātrina propranolola metabolismu.

Lidokaīns (lignocaine): propranolols palielina lidokaīna (lignocaine) toksicitātes risku, (Mijiedarbība mazāk iespējama, ja lidokaīnu lieto ārīgi).

Miorelaksanti: propranolols pastiprina miorelaksantu iedarbību.

Neostigmīns: propranolols antagonizē (pavājina) neostigmīna darbību.

Propafenons: propafenons paaugstina propranolola koncentrāciju asins plazmā.

Piridostigmīns: propranolols antagonize (pavājina) piridostigmīna darbību.

Rifampicīns: rifampicīns paātrina propranolola metabolismu (ievērojami pazemina propranolola koncentrāciju asins plazmā).

Rizatriptāns: propranolols paaugstina rizatriptāna koncentrāciju asins plazmā (rizatriptāna ražotājs iesaka rizatriptāna devu samazināt uz pusi un lietot pēc 2 stundām no propranolola lietošanas).

Propranolols ir beta blokators un kā beta blokatoram tam ir sekojošas mijiedarbības:

•    Hipotensīvo efektu pastiprina

AKE inhibitori, adrenerģisko neironu blokatori, aldesleikīns, alfa blokatori (palielināts pirmās devas hipotensijas risks ar prazosīnu), alprostadils, narkozes līdzekļi, angiotenzīna II receptoru antagonisti, anksiolītiskie un miega līdzekļi, baklofēns, kalcija kanālu blokatori (dihidropiridīna kalcija kanālu blokatori: t. sk. amlodipīns, felodipīns, isradipīns, lacidipīns, lerkanidipīns, nikardipīns, nifedipīns, nimodipīns), diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, hidralazīns, levodopa, MAO inhibitori, metildopa, minoksidils, moksisilīts (iespējama smaga posturāla hipotensija), moksonidīns, nitrāti, fenotiazīni, nātrija nitroprusīds, tizanidīns (iespējams var pastiprināt hipotensīvo efektu un bradikardijas risku).

•    Hipotensīvo efektu pavājina

kortikosteroīdi un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (parasti mijiedarbība neattiecas uz zālēm ārīgai lietošanai), estrogēni (kontraceptīvo līdzekļu mijiedarbība attiecas arī uz kombinētajiem kontracepcijas plāksteriem).

Adrenalīns (epinefrīns) un beta blokatori: palielinās smagas hipertensijas un bradikardijas risks, kā arī pavājinās atbildes reakcija uz ārstēšanu ar adrenalīnu.

Noradrenalīns (norepinefrīns) un beta blokatori: var palielināties smagas hipertensijas un bradikardijas risks.

Amiodarons un beta blokatori: palielinās bradikardijas, atrioventrikulārās blokādes un kontraktilitātes pavājināšanās (myocardial depression) risks. (Amiadoronam ir garš eliminācijas pusperiods; potenciāla zāļu mijiedarbība var rasties vairākas nedēļas vai pat mēnešus pēc amiadorona lietošanas pārtraukšanas).

Antiaritmiskie līdzekļi un beta blokatori: palielinās kontraktilitātes pavājināšanās

(myocardial depression) risks.

Dobutamīns un beta blokatori: palielinās smagas hipertensijas un bradikardijas risks ar nesektīvajiem beta blokatoriem.

Sirds glikozīdi un beta blokatori: palielinās atrioventrikulārās blokādes un bradikardijas risks.

Klonidīns un beta blokatori: palielinās hipertensijas risks, pēkšņi pārtraucot klonidīna lietošanu. Beta blokatoru lietošana jāpārtrauc vairākas dienas pirms klonidīna pakāpeniskas lietošanas pārtraukšanas.

Diltiazems un beta blokatori: palielinās bradikardijas un atrioventrikulārās blokādes risks. Ergotamīns un metisergīds, un beta blokatori: pastiprinās perifēro asinsvadu sašaurināšanās. Flekainīds un beta blokatori: palielinās miokardiodepresijas un bradikardijas risks.

Meflokvīns un beta blokatori: paaugstinās bradikardijas risks.

Nifedipīns un beta blokatori: iespējama smaga hipotensija un sirds mazspēja.

Pilokarpins un beta blokatori: pilokarpīns palielina aritmiju risku.

Verapamils un beta blokatori: asistolija, smaga hipotensija un sirds mazspēja.

Perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi un beta blokatori: vienlaikus lietošana var maskēt simptomus (piemēram, tremoru), kas brīdina par hipoglikēmiju.

Insulīna hipoglikemizējošo darbību pastiprina beta blokatori. Nepieciešama regulāra cukura līmeņa kontrole asinīs.

Alkohols var izraisīt strauju nevēlamu asinsspiediena pazemināšanos.

4.6    Grūtniecība un zīdīšana

Grūtniecība. Lietošana nav ieteicama. Propranolols šķērso placentāro barjeru. Tā koncentrācija augļa asinīs ir tāda pati vai nedaudz augstāka par koncentrāciju mātes asins plazmā. Nav labi kontrolētu un adekvātu pētījumu par zāļu lietošanas drošību grūtniecēm. Iespējami intrauterīni augļa attīstības traucējumi, priekšlaicīgas dzemdības, kā arī hipoglikēmija, bradikardija, palielināts sirds un plaušu komplikāciju risks jaundzimušajam, tāpēc pirms zāļu lietošanas rūpīgi jāizvērtē ieguvuma - riska attiecības.

Zīdīšana. Propranolols izdalās mātes pienā. Propranolola daudzums, kas uzņemts ar mātes pienu, nevarētu būt bīstams zīdainim, taču, ja zāles tiek lietotas, zīdainis jānovēro.

4.7    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Atšķirīgās individuālās reakcijas dēļ var pavājināties spēja vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacientiem, kuriem zāļu lietošanas laikā ir nogurums, galvassāpes, depresija, halucinācijas vai citi nervu sistēmas traucējumi, jāievēro piesardzība, īpaši ārstēšanas sākumā vai palielinot devu.

4.8    Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādību novērtēšanā izmantots sekojošs biežuma iedalījums: ļoti bieži > 1/ 10); bieži (> 1/100 līdz < 1/10); retāk (> 1/1000 līdz < 1/100); reti (> 1/10 000 līdz < 1/1000); ļoti reti (< 1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi: reti - trombocitopēnija, agranulocitoze, eozinofīlija. Psihiskie traucējumi: reti - psihozes.

Nervu sistēmas traucējumi: bieži - bezmiegs, galvassāpes, reibonis, svīšana, nogurums; reti -depresija, halucinācijas.

Acu bojājumi: bieži - redzes traucējumi, sausas acis.

Sirds funkcijas traucējumi: bieži - bradikardija, sirds mazspēja un vadīšanas traucējumi, hipotensija iespējama slimniekiem ar jau esošiem sirdsdarbības traucējumiem. Nespēks.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības: iespējamas bronhospazmas (īpaši pacientiem ar tieksmi uz bronhospazmām), dispnoja.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi: reti - gremošanas traucējumi (slikta duša, vemšana, caureja, aizcietējumi).

Ādas un zemādas audu bojājumi: reti - purpura, nieze un izsitumi, psoriāzes paasināšanās, pārejoša alopēcija.

Skeleta-muskulu un saistaudu sistēmas bojājumi: lietojot ilgstoši, atsevišķos gadījumos -artralģija.

Asinsvadu sistēmas traucējumi: ekstremitāšu salšana, perifēriskās asinsrites traucējumi (t. sk. pacientiem ar Reino sindromu).

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības: atsevišķos gadījumos - libido un potences traucējumi.

Izmeklējumi: normāla kopējā holesterīna daudzuma gadījumā novērota augsta blīvuma lipoproteīdu koncentrācijas pazemināšanās un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanās.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi: bradikardija, smaga hipotensija, akūta sirds mazspēja, bronhospazmas. Dažreiz novēroti krampji, koma, elpošanas nomākums.

Pasākumi: ja pēc zāļu ieņemšanas pagājis neliels laiks, nozīmē aktivēto ogli un veic kuņģa skalošanu. Kā antidoti lietojami:

Bradikardiju var novērst ar atropīnu 0,5-2 mg intravenozi.

Glikagons: sākuma deva ir 1-10 mg intravenozi, pēc tam 2-2,5 mg stundā ilgstošā infūzijā. Simpatomimētiskie līdzekļi: dopamīns, dobutamīns, izoprenalīns, orciprenalīns, adrenalīns. Bradikardijas gadījumā ieteicama īslaicīga kardiostimulācija.

Bronhospazmu gadījumā var lietot beta-2 simpatomimētiskos līdzekļus aerosola veidā (nepietiekamas efektivitātes gadījumā arī intravenozi) vai aminofilīnu intravenozi.

Ģeneralizētu krampju gadījumā ieteicama lēna diazepāma ievadīšana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1    Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: beta adrenoblokators.

ATĶ kods: C07AA05.

Propranolols ir neselektīvs lipofīls beta adrenoblokators ar membrānu stabilizējošu darbību bez iekšējas simpatomimētiskas aktivitātes (ISA). Propranolols bloķē gan ß i, gan ß adrenoreceptorus. Pavājinot simpātiskās nervu sistēmas iedarbību uz sirdi, propranolols samazina sirds kontrakciju spēku un biežumu, palēninās sirds darbība, samazinās sirds minūtes tilpums, līdz ar to samazinās skābekļa patēriņš sirdī. Lai gan sākumā kopējā perifēriskā asinsvadu pretestība var paaugstināties, hroniskas lietošanas gadījumā tā atgriežas sākuma līmenī vai arī kļūst zemāka. Hipotensīvā iedarbība pastiprinās, kombinējot propranololu ar diurētiskiem līdzekļiem, rezerpīnu, apresīnu un citiem antihipertensīvajiem līdzekļiem. Propranololam piemīt antiaritmiska iedarbība, lielās devās var izraisīt sedatīvu efektu.

Propranolols potencē tireostatisko līdzekļu iedarbību.

5.2    Farmakokinētiskās īpašības

Lietojot perorāli, propranolols gandrīz pilnīgi (90 % devas) uzsūcas no kuņģa un zarnu trakta. Biopieejamība ir apmēram 30 %, mazu devu gadījumā vēl mazāka. Propranololam ir izteikts pirmā loka metabolisms. Izteikta pirmā loka metabolisma dēļ propronolola koncentrācija asins plazmā, ieņemot vienu un to pašu devu, dažādiem cilvēkiem var atšķirties 7-20 reizes. Aktīvās vielas maksimālā koncentrācija asins plazmā tiek sasniegta pēc 1-2 stundām. Nav tiešas korelācijas starp propranolola koncentrāciju plazmā un terapeitisko efektu, un klīniskā praksē ir ļoti plašs jutības diapozons pret vienu un to pašu devu dažādiem pacientiem, jo simpātiskais tonuss var būt stipri atšķirīgs starp indivīdiem. Propranolols labi nonāk plaušās, aknās, nierēs un sirdī. Propranololam piemīt augsta šķīdība lipīdos, tas šķērso hematoencefalisko un placentāro barjeru, izdalās ar mātes pienu. Lietojot terapeitiskas devas ilgstoši, eliminācijas pusperiods ir 3,4-6 stundas, bet atsevišķu devu pētījumos tas ir 2-3 stundas. 90-95 % propranolola saistās ar plazmas proteīniem, tā relatīvais sadales tilpums - 3,6 l/kg. Biotransformācija noris aknās. Vismaz viens metabolīts (4-hidroksipropranolols) ir bioloģiski aktīvs, tomēr metabolītu loma kopējā efektivitātē nav izpētīta. Vairāk par 90 % ieņemtās devas tiek izvadīts ar urīnu metabolītu veidā un tikai 1 % - nepārmainītā veidā.

Propranolola deva ir jāmazina aknu mazspējas gadījumā, jo palēninās propranolola metabolisms un pagarinās darbības laiks, īpaši ja vienlaicīgi ir arī nieru funkciju traucējumi.

Propranolola sadali organismā ietekmē daudzas zāles, arī pats propranolols var izmainīt daudzu zāļu metabolismu un farmakokinētiku.

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Hroniska toksicitāte

Pētījumos ar pelēm nav konstatētas toksiskas blakusparādības.

Mutagenitāte un tumorogenitāte

Pētījumos in vitro un in vivo nav novērota mutagēna iedarbība. Ilgstošos pētījumos ar žurkām un pelēm nav konstatēta tumorogēna darbība.

Reproduktīvā toksicitāte

Embriotoksicitāte ir pētīta pelēm un žurkām. Lietojot lielas devas, dzīvnieku mātītēm attīstījās ļoti mazi augļi. Nav pierādīta cita veida propranolola izraisīta teratogenitāte.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1    Palīgvielu saraksts

Anaprilīns 10 mg tabletes: kartupeļu ciete, saharoze 78,7 mg, kalcija stearāts, talks.

Anaprilīns 40 mg tabletes: kartupeļu ciete, saharoze 110,0 mg, kalcija stearāts, talks.

6.2    Nesaderība Nav piemērojama.

6.3    Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4    Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Sargāt no gaismas un mitruma.

6.5    Iepakojuma veids un saturs

10 tabletes polivinilhlorīda (PVC) plēves un alumīnija folijas blisterī;

50 tabletes (5 blisteri) un lietošanas instrukcija kartona kastītē.

6.6    Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.    REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AS “Olainfarm”.

Adrese: Rūpnīcu iela 5, Olaine, LV- 2114, Latvija.

Tālrunis +371 67013701 • Fakss +371 67013777 • e-pasts: olainfarm@olainfarm.lv

8.    REĢISTRĀCIJAS NUMURS

•    Anaprilīns 10 mg tabletes - 95-0001

•    Anaprilīns 40 mg tabletes - 00-0862

8. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

•    Anaprilīns 10 mg tabletes - 1995 / 2000 / 19.10.2005 /_20_

•    Anaprilīns 40 mg tabletes - 2000 / 19.10.2005 /_20_.

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

11.2010.



 Lietošanas instrukcijas, zāļu(preparata) apraksta, anotācijas avots: Zāļu valsts aģentūra-ZVA


[*] DDD. Informācijas avots: Pasaules veselības organizācijas (PVO) Zāļu statistikas metodoloģijas sadarbības centrs - [Nov-2015]


Atpakaļ

  Aptiekām un veselības veikaliem    Reklāmdevējiem   

 Autortiesības © 2011-2017 APTEKA.LV. Visas tiesības aizsargātas

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai!

Konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju!