apteka.lv APTEKA.LV

Latvijas aptieku akcijas!-Сenas-Akcija               Latvijas aptieku akcijas!
Latvijas aptieku karte-СenasLatvijas aptieku karte Dežūrārsti. Medicīnskā palīdzība-СenasDežūrārsti. Medicīnskā palīdzība
Vakcinācijas piedāvājumi-Сenas-Akcija               Vakcinācijas piedāvājumi
Zāļu un to analogu meklēšana-Сenas Zāļu alfabētiskā meklēšana: ABCDEFG...

Zāļu un to analogu meklēšana Zāļu un to analogu meklēšana

Meklētājā ievadīt nemazāk kā 3 simbolus:

         Noderīgi         

Rindas uz izmeklējumus
Kompensējamo zāļu saraksti

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju! Vietne nekādā gadījumā nenes atbildību par zemāk publicēto preparāta aprakstu. Jūs pats uzņematies risku par tā lietošanu vai nelietošanu!

TROMBEX APV.TBL 75MG N30

Uz 2017-Jul-24
TROMBEX-zāle/preparāts -tabletes aptuvenā pirkšanas cena uz "TROMBEX APV.TBL 75MG N30 " Rīgā, Latvijā ir:

  • 5.30€  6.17$  4.75£  364Rub  51SEK  22PLN  21.99₪ 


Maksimāla pieļaujamā valsts cena Latvijā (no ZVA tīmekļa vietne) Euro: Maksimāla pieļaujamā cena Latvijā rādīta/indiceta attēlā uz zāle/preparāts -tabletes  TROMBEX APV.TBL 75MG N30     Pārbaudīt vēlreiz.

 ATĶ kods: B01AC04Aktīvās vielas: Clopidogrelum

 Ražotājs, zīmols: Zentiva A.s.. 
TROMBEX APV.TBL 75MG N30 - kompensējams medikaments Latvijā. 
 Izsniegšanas kārtība: Recepšu zāle. 

Zāles vai produkta nosaukums  Сenas Aptieku tīkls
TROMBEX 75MG PLEVELE DENGTOS TAB.(LIZD. PLOK.) N30 (R)
3.57€ Internetaptieka Lietuva Camelia vaistine, evaistine.camelia.lt (Lietuva) (Jul-2017)
TROMBEX 75MG APV.TABL.N30
4.27€ internetaptieka.lv (Jul-2017)
TROMBEX APV.TBL 75MG N30 (K)
5.30€ A-aptieka (Jan-2016) Riga
TROMBEX 75MG TBL 75MG N30
7.87€ Aptieka Igaunija Valga selveri apteek. Apotheka.ee (Igaunija) (Jul-2017)
TROMBEX 75MG TBL 75MG N30
7.87€ Aptieka Igaunija Valga südameapteek (Igaunija) (Jul-2017)

Saskaņots ZVA 03.12.2010.

ZĀĻU APRAKSTS

1.    ZĀĻU NOSAUKUMS Trombex 75 mg apvalkotās tabletes

2.    KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 75 mg klopidogrela (Clopidogrelum) (hidrogēnsulfāta veidā). Palīgvielas: Katra tablete satur 3 mg laktozes un 3,3 mg hidrogenētas rīcineļļas.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.    ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Rozā, apaļa, abpusēji izliekta tablete, ar iegravētu apzīmējumu „75” vienā pusē un „1171” otrā pusē.

4.    KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1    Terapeitiskās indikācijas

Klopidogrels ir indicēts pieaugušajiem aterotrombotisku notikumu profilaksei šādos gadījumos:

•    Pacientiem pēc miokarda infarkta (dažas dienas līdz mazāk nekā 35 dienas pēc infarkta), išēmiska insulta (7 dienas līdz mazāk nekā 6 mēnešus pēc insulta) vai ar pierādītu perifero artēriju slimību.

•    Pacientiem ar akūtu koronāro sindromu:

-    akūts koronārais sindroms bez ST-segmenta paaugstināšanās (nestabila stenokardija vai miokarda infarkts bez Q zoba), tostarp pacientiem, kuriem ievietots stents pēc perkutānas koronārās intervences, kombinācijā ar acetilsalicilskābi (ASS).

-    akūts miokarda infarkts ar ST segmenta pacēlumu kombinācijā ar ASS ārstētiem pacientiem, kam piemērota trombolītiskā terapija.

Sīkāku informāciju skatīt apakšpunktā 5.1.

4.2    Devas un lietošanas veids

•    Pieaugušie un gados vecāki pacienti

Klopidogrelu lieto vienu reizi dienā pa 75 mg ēdienreizes laikā vai neatkarīgi no tās.

Pacientiem ar akūtu koronāru sindromu:

-    Akūts koronārais sindroms bez ST segmenta pacēluma (nestabila stenokardija vai miokarda infarkts bez Q zoba): terapiju ar klopidogrelu sāk ar vienreizēju 300 mg piesātinošo devu un tad turpina lietot 75 mg vienu reizi dienā (kopā ar acetilsalicilskābi (ASS) 75-325 mg dienā). Ieteicams lietot ASS devu, kas nepārsniedz 100 mg, jo lielākas ASS devas bija saistītas ar lielāku asiņošanas risku. Optimālais terapijas ilgums nav formāli noteikts. Klīnisko pētījumu dati apstiprina lietošanas ilgumu līdz 12 mēnešiem, maksimālais ieguvums bija novērojams pēc 3 mēnešiem (skatīt apakšpunktu 5.1).

-    Akūts miokarda infarkts ar ST segmenta pacēlumu: klopidogrelu sāk lietot ar piesātinošo devu 300 mg, tad lieto vienreiz dienā pa 75 mg kopā ar ASS un ar trombolītiskiem līdzekļiem vai bez tiem. Pacientiem, kuri vecāki par 75 gadiem, klopidogrelu sāk lietot bez piesātinošās devas. Kombinētā terapija jāsāk, cik ātri vien iespējams pēc simptomu parādīšanās, un tā jāturpina vismaz 4 nedēļas. Klopidogrela un ASS kombinācijas ieguvums, lietojot īsāku laika periodu nekā 4 nedēļas, šai indikācijai nav pētīts (skatīt apakšpunktu 5.1).

•    Farmakoģenētiskā ietekme

Vājš CYP2C19 metabolisms saistīts ar pavājinātu atbildes reakciju pret klopidogrelu. Optimālā deva cilvēkiem ar vāju metabolismu vēl nav noteikta (skatīt apakšpunktu 5.2).

•    Bērni

Klopidogrela lietošanas drošība un efektivitāte bērniem un pusaudžiem vēl nav noskaidrota.

•    Pavājināta nieru funkcija

Terapeitiskā pieredze pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju ir ierobežota (skatīt apakšpunktu 4.4).

•    Pavājināta aknu funkcija

Terapeitiskā pieredze pacientiem ar vidēji smagu aknu slimību, kuriem var būt hemorāģiskā diatēze, ir ierobežota (skatīt apakšpunktu 4.4).

4.3    Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Smagi izteikti aknu funkcijas traucējumi.

Aktīva patoloģiska asiņošana, piemēram, peptiskas čūlas vai intrakraniāla hemorāģija.

4.4    Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Asiņošana un hematoloģiski traucējumi

Ņemot vērā asiņošanas un nelabvēlīgu hematoloģisko blakusparādību risku, nekavējoties jāapsver asins šūnu skaita noteikšanu un/vai citas atbilstošas pārbaudes, ja terapijas kursa laikā rodas klīniskie simptomi, kas var liecināt par asiņošanu (skatīt apakšpunktu 4.8). Tāpat kā citi antitrombotiskie līdzekļi, arī klopidogrels jālieto piesardzīgi pacientiem, kuriem var būt palielināts asiņošanas risks traumas, ķirurģiskas operācijas vai citu patoloģisku stāvokļu rezultātā un pacientiem, kuri ārstēšanā lieto ASS, heparīnu, glikoproteīna Hb/IIIa inhibitorus vai nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), tostarp Cox-2 inhibitorus. Rūpīgi jāvēro, vai pacientiem nerodas asiņošanas pazīmes, tostarp slēpta asiņošana, īpaši pirmajās ārstēšanas nedēļās un/vai pēc invazīvām sirds procedūrām vai ķirurģiskām operācijām. Nav ieteicams klopidogrelu lietot vienlaicīgi ar iekšķīgi lietojamiem antikoagulantiem, jo tas var pastiprināt asiņošanu (skatīt apakšpunktu 4.5).

Ja pacientam ir plānota ķirurģiska operācija un antitrombocitārs efekts īslaicīgi nav vēlams, klopidogrela lietošana jāpārtrauc 7 dienas pirms operācijas. Pacientam jāinformē ārsts un zobārsts par klopidogrela lietošanu pirms operācijas plānošanas un pirms jaunu zāļu lietošanas. Klopidogrels pagarina asiņošanas laiku un to jālieto piesardzīgi pacientiem, kuriem ir bojājumi ar asiņošanas tendenci (īpaši kuņģa-zarnu trakta un intraokulāri).

Pacientiem jāpaskaidro, ka, lietojot klopidogrelu (vienu vai kopā ar ASS), asiņošanas apturēšanai varētu būt nepieciešams ilgāks laiks nekā parasti, un ka par jebkuru neparastu asiņošanu (lokalizāciju vai ilgumu) jāziņo savam ārstam.

Trombotiskā trombocitopēniskā purpura (TTP)

Ļoti reti ziņots par trombotisko trombocitopēnisko purpuru (TTP) pēc klopidogrela lietošanas, dažkārt aū pēc īslaicīgas. Tai raksturīga trombocitopēnija un mikroangiopātiska hemolītiska anēmija vienlaikus ar neiroloģisko atradi, nieru funkcijas traucējumiem vai drudzi. TTP ir potenciāli fatāls stāvoklis, kad nepieciešama tūlītēja ārstēšana, tostarp plazmaferēze.

Nesen pārciests išēmisks insults

Tā kā dati nav pietiekami, klopidogrelu nevar ieteikt lietot pirmajās 7 dienās pēc akūta išēmiska insulta.

Citohroms P450 2C19 (CYP2C19)

Farmakoģenētiskā ietekme: balstoties uz literatūras datiem, pacientiem ar ģenētiski pavājinātu CYP2C19 darbību ir vājāka klopidogrela aktīvā metabolīta sistēmiskā ietekme un mazāka antitrombotiskā atbildes reakcija, kā arī kopumā vērojams lielāks kardiovaskulāru traucējumu biežums pēc miokarda infarkta nekā pacientiem ar normālu CYP2C19 darbību (skatīt apakšpunktu 5.2).

Tā kā klopidogrelu par tā aktīvo metabolītu daļēji metabolizē CYP2C19, šī enzīma aktivitāti inhibējošu zāļu lietošana var samazināt klopidogrela aktīvā metabolīta līmeni. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav skaidra. Piesardzības nolūkos jāizvairās vienlaicīgi lietot zāles, kas inhibē CYP2C19 (skatīt CYP2C19 inhibitoru sarakstu apakšpunktā 4.5, skatīt arī apakšpunktu 5.2).

Nieru funkcijas traucējumi

Terapeitiskā pieredze, lietojot klopidogrelu pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju, ir ierobežota. Tāpēc šiem pacientiem klopidogrelu jālieto piesardzīgi (skatīt apakšpunktu 4.2).

Aknu funkcijas traucējumi

Lietošanas pieredze pacientiem ar vidēji smagu aknu slimību, kuriem var būt hemorāģiska diatēze, ir ierobežota. Tāpēc klopidogrelu jālieto piesardzīgi šajā pacientu grupā (skatīt apakšpunktu 4.2).

Paligvielas

Trombex satur laktozi. Šis zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Zāles satur hidrogenētu rīcineļļu, kas var izraisīt gremošanas traucējumus un caureju.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Iekšķīgi lietojamie antikoagulanti: vienlaicīga klopidogrela lietošana ar iekšķīgi lietojamiem antikoagulantiem nav ieteicamam jo tas var pastiprināt asiņošanu (skatīt apakšpunktu 4.4).

Glikoproteīna IIb/IIIa inhibitori: klopidogrels jālieto piesardzīgi pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto glikoproteīna Hb/IHa inhibitorus (skatīt apakšpunktu 4.4).

Acetilsalicilskābe (ASS): ASS neizmaina klopidogrela pastarpināto darbību uz ADF inducētas trombocītu agregācijas inhibīciju, bet klopidogrels pastiprina ASS iedarbību uz kolagēna inducētu trombocītu agregāciju. Tomēr vienlaicīgi lietojot ASS 500 mg divas reizes dienā vienu dienu, klopidogrela inducētā asinsteces laika pagarināšanās nozīmīgi nepalielinājās.

Klopidogrela un acetilsalicilskābes farmakodinamiska mijiedarbība ir iespējama, kā rezultātā palielinās asiņošanas risks. Tāpēc šie preparāti vienlaikus jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.4). Tomēr klopidogrels un ASS ir lietoti kopā līdz pat 1 gadam (skatīt apakšpunktu 5.1).

Heparīns: klīniskajos pētījumos, kas veikti veseliem cilvēkiem, klopidogrela lietošanas dēļ nebija jāmaina heparīna deva un tā neietekmēja heparīna iedarbību uz koagulāciju. Vienlaicīga heparīna lietošana neietekmēja klopidogrela trombocītu agregācijas inhibīciju. Klopidogrela un heparīna farmakodinamiskā mijiedarbība ir iespējama, kā rezultātā var palielināties asiņošanas risks. Tāpēc, tos vienlaicīgi lietojot, jāievēro piesardzība (skatīt apakšpunktu 4.4).

Trombolītiskie līdzekļi: klopidogrela, fibrīna vai ne-fibrīna specifisku trombolītisko līdzekļu un heparīna vienlaikus lietošanas drošība tika vērtēta pacientiem ar akūtu miokarda infarktu. Klīniski nozīmīgas asiņošanas biežums bija līdzīgs tam, ko novēroja, vienlaikus lietojot trombolītiskos līdzekļus un heparīnu ar ASS (skatīt apakšpunktu 4.8).

NSPL: klīniskajos pētījumos ar veseliem brīvprātīgajiem, klopidogrelu lietojot vienlaikus ar naproksēnu, palielinājās asins zudums slēptas kuņģa-zarnu trakta asiņošanas dēļ. Tomēr pašreiz nav skaidrs, vai kuņģa-zarnu trakta asiņošanas risks palielinās, lietojot visus NSPL, jo trūkst mijiedarbības pētījumu ar citiem NSPL. Tādēļ NSPL, tostarp Cox-2 inhibitorus un klopidogrelu vienlaikus jālieto piesardzīgi (skatīt apakšpunktu 4.4).

Citas vienlaikus lietotas zāles:

Tā kā klopidogrels par tā aktīvo metabolītu tiek metabolizēts daļēji ar CYP2C19 palīdzību, sagaidāms, ka zāles, kas kavē šā enzīma aktivitāti, samazinās klopidogrela aktīvā metabolīta līmeni. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav skaidra. Piesardzības nolūkos jāizvairās vienlaicīgi lietot zāles, kas inhibē CYP2C19 (skatīt apakšpunktu 4.4 un 5.2).

Zāles, kas inhibē CYP2C19, ir omeprazols un esomeprazols, fluvoksamīns, fluoksetīns, moklobemīds, vorikonazols, flukonazols, tiklopidīns, ciprofloksacīns, cimetidīns, karbamazepīns, okskarbazepīns un hloramfenikols.

Protonu sūkņa inhibitori (PSI): Krusteniskā klīniskā pētījumā 5 dienas tika lietots klopidogrels (300 mg piesātinošā deva, pēc tam pa 75 mg dienā) atsevišķi un kopā ar omeprazolu (80 mg vienlaicīgi ar klopidogrelu). Klopidogrelu un omeprazolu lietojot vienlaikus, klopidogrela aktīvā metabolīta iedarbība samazinājās par 45% (1. dienā) un 40% (5. dienā). Klopidogrelu un omeprazolu lietojot vienlaikus, vidējā trombocītu agregācijas inhibīcija (TAI) ar 5 pM ADF samazinājās par 39% (24 stundās) un 21% (5. dienā). Citā pētījumā pierādīts, ka klopidogrela un omeprazola lietošana ar 12 stundu starplaiku nenovērsa mijiedarbību, kas, domājams, rodas omeprazola inhibējošās ietekmes dēļ uz CYP2C19. Sagaidāms, ka esomeprazolam ir līdzīga mijiedarbība ar klopidogrelu.

Gan novērojošā, gan klīniskā pētījumā iegūti pretrunīgi dati par šīs farmakokinētiskās (FK)/farmakodinamiskās (FD) mijiedarbības klīnisko ietekmi uz nozīmīgiem kardiovaskulāriem traucējumiem. Piesardzības nolūkā nedrīkst vienlaicīgi lietot omeprazolu vai esomeprazolu (skatīt apakšpunktu 4.4). Nav pieejami pārliecinoši dati par klopidogrela un citu PSI farmakodinamisku mijiedarbību.

Nav pierādījumu, ka citas zāles, kas samazina kuņģa skābes līmeni, piemēram, H2 blokatori (izņemot cimetidīnu, kas ir CYP2C19 inhibitors) vai antacīdi līdzekļi, ietekmē klopidogrela antiagreganta darbību.

Citas zāles: Lai novērtētu farmakodinamiskas un farmakokinētiskas mijiedarbības iespējamību, veikti vairāki citi klīniskie pētījumi, lietojot vienlaikus klopidogrelu un citas zāles. Lietojot klopidogrelu vienlaikus ar atenololu, nifedipīnu vai ar abiem šiem līdzekļiem, klīniski nozīmīgu farmakodinamisku mijiedarbību nenovēroja. Turklāt klopidogrela farmakodinamisko aktivitāti nozīmīgi neietekmēja lietošana vienlaikus ar fenobarbitālu vai estrogēnu.

Lietojot vienlaikus ar klopidogrelu, digoksīna vai teofilīna farmakokinētika nemainījās.

Antacīdie līdzekļi neietekmēja klopidogrela uzsūkšanās pakāpi.

Ar cilvēka aknu mikrosomām veikto pētījumu dati liecina, ka klopidogrela karboksilskābes metabolīts var nomākt citohroma P450 2C9 aktivitāti. Tādēļ var palielināties citohroma P450 2C9 metabolizēto zāļu, piemēram, fenitoīna, tolbutamīda un NSPL, koncentrācija plazmā. CAPRIE pētījuma dati liecina, ka fenitoīnu un tolbutamīdu var droši lietot vienlaikus ar klopidogrelu.

Izņemot iepriekš sniegto specifisko informāciju par zāļu mijiedarbību, nav veikti mijiedarbības pētījumi ar klopidogrelu un dažām zālēm, ko bieži lieto pacientiem ar aterotrombotisku slimību. Tomēr klīniskos pētījumos ar klopidogrelu iesaistītie pacienti vienlaikus saņēma dažādas zāles, tostarp diurētiskos līdzekļus, beta blokatorus, AKEI (angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus), kalcija antagonistus, holesterīna līmeni pazeminošus līdzekļus, koronāros vazodilatatorus, pretdiabēta līdzekļus (tostarp insulīnu), pretepilepsijas līdzekļus, hormonu aizstājterapijas līdzekļus un GPIIb/IIIa antagonistus, un klīniski nozīmīgu nelabvēlīgu mijiedarbību nekonstatēja.

4.6 Grūtniecība un zīdīšana

Tā kā nav pieejami klīniski dati par klopidogrela lietošanu grūtniecības laikā, piesardzības nolūkā klopidogrelu nav ieteicams lietot grūtniecības laikā.

Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu nelabvēlīgu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo/augļa attīstību, dzemdībām vai attīstību pēc dzemdībām (skatīt apakšpunktu 5.3.). Nav zināms, vai klopidogrels izdalās ar mātes pienu cilvēkam. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka klopidogrels izdalās mātītes pienā. Piesardzības nolūkā ārstēšanas laikā ar Trombex zīdīšanu nedrīkst turpināt.

4.7    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Klopidogrels neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8    Nevēlamās blakusparādības

Klopidogrela drošība novērtēta vairāk nekā 42 000 pacientiem, kas piedalījās klīniskos pētījumos, ieskaitot vairāk nekā 9000 pacientu, kas tika ārstēti 1 gadu vai ilgāk. Turpmāk aplūkotas klīniski nozīmīgas blakusparādības, kas novērotas CAPRIE, CURE, CLARITY un COMMIT pētījumā. Kopumā klopidogrela devas 75 mg/dienā efekts bija salīdzināms ar ASS devas 325 mg/dienā efektu CAPRIE pētījumā, neatkarīgi no vecuma, dzimuma un rases.

Papildus klīnisko pētījumu pieredzei par blakusparādībām tika ziņots spontāni.

Asiņošana ir biežākā blakusparādība, par kuru ziņots gan klīniskos pētījumos, gan pēcreģistrācijas periodā, kura laikā par to ziņots galvenokārt pirmajā ārstēšanas mēnesī.

CAPRIE pētījumā ar klopidogrelu vai ar ASS ārstētiem pacientiem kopējais jebkāda veida asiņošanas biežums bija 9,3%. Smagu gadījumu biežums klopidogrela grupā bija 1,4%, ASS grupā - 1,6%.

CURE pētījumā masīvas asiņošanas gadījumu biežums, lietojot klopidogrelu+ASS bija atkarīgs no ASS devas (<100 mg: 2,6%; 100 - 200 mg: 3,5%; >200 mg: 4,9%), tāpat kā masīvas asiņošanas gadījumu biežums placebo+ASS lietotājiem (<100 mg: 2,0%; 100 - 200 mg: 2,3%; >200 mg: 4,0%).

Asiņošanas (dzīvību apdraudošas, masīvas, nelielas, cita veida) risks samazinājās pētījuma kursa laikā: 0 - 1 mēnesis (klopidogrels: 9,6%; placebo: 6,6%), 1 - 3 mēneši (klopidogrels: 4,5%; placebo: 2,3%), 3 - 6 mēneši (klopidogrels: 3,8%; placebo: 1,6%), 6 - 9 mēneši (klopidogrels: 3,2%; placebo: 1,5%), 9 - 12 mēneši (klopidogrels: 1,9%; placebo: 1,0%).

Nenovēroja masīvas asiņošanas biežuma palielināšanos, lietojot klopidogrelu + ASS, 7 dienu laikā pēc koronārās artērijas šuntēšanas operācijas pacientiem, kas pārtrauca terapiju vairāk nekā piecas dienas pirms operācijas (4,4% klopidogrels + ASS salīdzinājumā ar 5,3% placebo + ASS). Pacientiem, kas turpināja terapiju piecas dienas pēc šuntēšanas operācijas, notikuma sastopamības biežums bija 9,6% klopidogrela + ASS grupā un 6,3% placebo + ASS grupā.

CLARITY pētījumā vispārējais asiņošanas sastopamības biežums palielinājās klopidogrela + ASS grupā (17,4%) salīdzinājumā ar placebo + ASS grupu (12,9%). Masīvas asiņošanas sastopamības biežums bija līdzīgs abās grupās (1,3% pret 1,1% attiecīgi klopidogrela + ASS un placebo + ASS grupa). Tas saskanēja ar datiem pacientu ar noteiktu sākotnējo raksturojumu apakšgrupās un fibrinolītiskās vai heparīna terapijas veidu.

COMMIT pētījumā stipras necerebrālas asiņošanas vai cerebrālas asiņošanas kopējais sastopamības biežums bija neliels un līdzīgs abās grupās (0,6% pret 0,5% attiecīgi klopidogrela + ASS un placebo + ASS grupā).

Blakusparādības, kas radās klīniskos pētījumos vai par kurām tika ziņots spontāni, norādītas turpmāk tabulā. To biežums raksturots, izmantojot šādus apzīmējumus: bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000). Katrā orgānu sistēmu grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmas grupa

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Trombocitopēnij

a,

leikopēnija,

eozinofīlija

Neitropēnija, tostarp smaga neitropēnija

Trombotiskā trombocitopēni skā purpura (TTP) (skatīt apakšpunktu 4.4), apl asti ska anēmija, pancitopēnija, agranulocitoze, smaga

trombocitopēnija, granulocitopēnij a, anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Seruma slimība, anafilaktoīdas reakcijas

Psihiskie

traucējumi

Halucinācijas,

apjukums

Nervu sistēmas traucējumi

Intrakraniāla asiņošana (ziņots par dažiem gadījumiem ar letālu iznākumu), galvassāpes, parestēzija, reibonis

Garšas sajūtas pārmaiņas

Acu bojājumi

Asiņošana acīs (konjunktīvā, intraokulārā, asiņošana tīklenē)

Ausu un labirinta bojājumi

Vertigo

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hematoma

Nopietna asiņošana, operācijas brūces asiņošana, vaskulīts, hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu

Deguna

asiņošana

Elpceļu asiņošana (asiņu spļaušana,

kurvja un videnes slimības

plaušu asiņošana), bronhu spazmas, intersticiāls pneimonīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Asiņošana no kuņģa-zarnu trakta, caureja, sāpes vēderā, gremošanas traucējumi

Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, gastrīts, vemšana, slikta dūša, aizcietējums, meteorisms

Retroperitoneāla

asiņošana

Kuņģa-zarnu trakta un retroperitoneāla asiņošana ar letālu iznākumu, pankreatīts, kolīts (arī čūlains vai limfocītisks kolīts), stomatīts

Aknu un/vai /žults izvades sistēmas traucējumi

Akūta aknu mazspēja, hepatīts, novirzes aknu funkcijas testos

Ādas un zemādas audu bojājumi

Zilumi

Izsitumi, nieze,

ainsizplūdumi ādā (purpura)

Bullozs dermatīts (toksiska epidermāla nekrolīze, Stīvensa-Džonsona sindroms, erythema multiforme), angioneirotiska tūska, eritematozi izsitumi, nātrene, ekzēma, lichen planus

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Skeleta-muskuļu sistēmas asiņošana (hemartroze), artrīts, artralģija, mialģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Hematūrija

Glomerulonefnts, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Asiņošana dūriena vietā

Drudzis

Izmeklējumi

Pagarināts asiņošanas laiks, samazināts neitrofīlo leikocītu skaits, samazināts trombocītu skaits

4.9 Pārdozēšana

Klopidogrela pārdozēšana var izraisīt asinsteces laika pagarināšanos un turpmākas hemorāģiskas komplikācijas. Ja vērojama asiņošana, jāveic atbilstoša ārstēšana. Klopidogrela farmakoloģiskai iedarbībai antidots nav atrasts. Ja nekavējoties jākoriģē pagarinātais asinsteces laiks, trombocītu transfūzija var novērst klopidogrela iedarbību.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: trombocītu agregācijas inhibitori, izņemot heparīnu,

ATĶ kods: B01AC04.

Klopidogrels ir pirmszāles, un viens no tā metabolītiem inhibē trombocītu agregāciju. Lai veidotos aktīvais metabolīts, kas inhibē trombocītu agregāciju, klopidogrelu jāmetabolizē CYP450 enzīmiem. Klopidogrela aktīvais metabolīts selektīvi inhibē adenozīndifosfāta (ADF) saistīšanos pie tā trombocītu P2Y12 receptora un sekojoši rada ADF mediētu glikoproteīna GPIIb/IIIa kompleksa aktivēšanos, tādējādi inhibējot trombocītu agregāciju. Neatgriezeniskas saistīšanās dēļ ietekme uz zāļu iedarbībai pakļautiem trombocītiem saglabājas visu to atlikušo dzīves laiku (apmēram 7 - 10 dienas), un normāla trombocītu funkcija atjaunojas atbilstoši trombocītu atjaunošanās ātrumam.

Atbrīvotais ADF, bloķējot trombocītu aktivācijas palielināšanu, inhibē arī trombocītu agregāciju, ko izraisa citi induktori nekā ADF.

Tā kā aktīvo metabolītu veido CYP450 enzīmi, no kuriem daži ir polimorfiski vai tos inhibē citas zāles, ne visiem pacientiem tiks panākta atbilstoša trombocītu inhibīcija.

Atkārtota 75 mg dienas devas lietošana ievērojami nomāca ADF inducētu trombocītu agregāciju no pirmās dienas; nomākums progresīvi palielinājās un sasniedza līdzsvaru laikā no 3. līdz 7. dienai. Līdzsvara stāvoklī vidējais inhibīcijas līmenis, kas novērots lietojot 75 mg dienā, bija 40 - 60%. Trombocītu agregācija un asinsteces laiks pakāpeniski atjaunojās sākotnējā līmenī, parasti 5 dienu laikā pēc ārstēšanas pārtraukšanas.

Klopidogrela drošība un efektivitāte vērtēta 4 dubultmaskētos pētījumos, kuros piedalījās vairāk nekā 80 000 pacientu: CAPRIE pētījumā klopidogrels salīdzināts ar ASS un CURE, CLARITY un COMMIT pētījumos klopidogrels salīdzināts ar placebo, abas zāles lietojot gan kombinācijā ar ASS, gan citu standartterapiju.

Nesen pārciests miokarda infarkts (MI), nesen pārciests insults vai diagnosticēta perifēro artēriju slimība

CAPRIE pētījumā bija iekļauti 19 185 pacienti ar aterotrombozi, kas izpaudās ar nesenu miokarda infarktu (< 35 dienas), nesenu išēmisku insultu (7 dienas - 6 mēneši) vai apstiprinātu perifērisko artēriju slimību (PAS). Pacienti pēc nejaušības principa saņēma klopidogrelu 75 mg dienā vai ASS 325 mg dienā un tika novēroti 1 - 3 gadus. Miokarda infarkta apakšgrupā vairums pacientu saņēma ASS dažas pirmās dienas pēc akūta miokarda infarkta.

Klopidogrels nozīmīgi mazināja jaunu išēmisku notikumu biežumu (kombinēts miokarda infarkta, išēmiska insulta un vaskulāras nāves rezultāts), salīdzinot ar ASS. Veicot analīzi pēc nepieciešamā ārstēto pacientu skaita, 939 notikumus novēroja klopidogrela grupā un 1020 notikumus - ASS grupā (relatīvā riska mazināšanās (RRM) 8,7%, [95% TI: 0,2 - 16,4]; p = 0,045), kas nozīmē, ka uz katriem 1000 pacientiem, kas tiek ārstēti 2 gadus, papildus 10 pacientiem [TI: 0 - 20] tiek novērsts jauns išēmisks notikums. Veicot kopējās mirstības kā sekundārā rezultāta analīzi, nekonstatēja nozīmīgu atšķirību starp klopidogrelu (5,8%) un ASS (6,0%).

Veicot apakšgrupu analīzi pēc slimības (miokarda infarkts, išēmisks insults un PAS), lielāko guvumu (sasniedzot statistisko nozīmību p = 0,003) novēroja pacientiem, kas bija iekļauti pētījumā PAS dēļ (īpaši tiem, kam anamnēzē bija arī miokarda infarkts) (RRM = 23,7%; TI: 8,9 - 36,2), un mazāka (statistiski nenozīmīga atšķirība no ASS) - insulta pacientiem (RRM = 7,3%; TI: -5,7 - 18,7 [p=0,258]). Pacientiem, kas bija iesaistīti pētījumā tikai nesena miokarda infarkta dēļ, klopidogrels bija skaitliski vājāks, bet nebija statistiski nozīmīgas atšķirības no ASS (RRM = -4,0%; TI: -22,5 - 11,7 [p=0,639]). Turklāt veicot apakšgrupu analīzi pēc vecuma, konstatēja, ka klopidogrela labvēlīgā ietekme par 75 gadiem vecākiem pacientiem bija mazāka nekā novērots pacientiem ≤75 gadiem.

Tā kā CAPRIE pētījumā nebija plānots novērtēt efektivitāti konkrētās apakšgrupās, nav skaidrs, vai relatīvā riska mazināšanās atšķirība starp slimībām ir īsta vai gadījuma rezultāts.

Akūts koronārs sindroms

CURE pētījumā bija iekļauti 12 562 pacienti ar akūtu koronāru sindromu bez ST segmenta pacēluma (nestabila stenokardija vai miokarda infarkts bez Q zoba), kuriem 24 h laikā novērota pēdējā sāpju epizode vai išēmijas simptomi. Pacientiem bija jābūt jaunai išēmijai atbilstošām EKG pārmaiņām vai palielinātam sirds enzīmu vai troponīna I vai T līmenim vismaz 2 reizes virs augšējās normas robežas. Pacienti pēc nejaušības principa saņēma klopidogrelu (300 mg piesātinošā deva, pēc tam 75 mg dienā, N = 6259) vai placebo (N = 6303), abus preparātus lietojot kombinācijā ar ASS (75 - 325 mg reizi dienā) un citiem standartterapijas līdzekļiem. Pacientus ārstēja līdz 1 gadam ilgi. CURE pētījumā 823 pacienti (6,6%) vienlaikus saņēma ārstēšanu ar GPIIb/IIIa receptoru antagonistu. Heparīnus lietoja vairāk nekā 90% pacientu, un vienlaicīga heparīna terapija relatīvo asiņošanas biežumu klopidogrela un placebo grupā nozīmīgi neietekmēja.

Pacientu skaits, kam radās primārais rezultāts [kardiovaskulāra (KV) nāve, miokarda infarkts (MI) vai insults] bija 582 (9,3%) klopidogrela grupā un 719 (11,4%) placebo grupā; klopidogrela grupā relatīvais risks samazinājās par 20% (95% TI 10 - 28%; p = 0,00009) (relatīvā riska mazināšanās 17%, ja pacienti tika ārstēti konservatīvi, 29% - ja tika veikta perkutāna translumināla koronāra angioplastika (PTCA) ar vai bez stenta ievietošanas un 10% - ja tika veikta aorto-koronārā šuntēšana (AKŠ)). Jauni kardiovaskulāri notikumi (primārais rezultāts) tika novērsti, relatīvā riska samazināšanās 22% (TI: 8,6, 33,4), 32% (TI: 12,8, 46,4), 4% (TI: -26,9, 26,7), 6% (TI: -33,5, 34,3) un 14% (TI: -31,6, 44,2), attiecīgi 0-1, 1-3, 3-6, 6-9 un 9-12 mēnešu pētījuma intervālos. Tādējādi pēc 3 ārstēšanas mēnešiem klopidogrela + ASS grupā novērotā labvēlīgā ietekme vairāk nepalielinājās, bet asiņošanas risks saglabājās (skatīt apakšpunktu 4.4).

Klopidogrela lietošana CURE pētījumā mazināja trombolītiskas terapijas (RRM = 43,3%; TI: 24,3%, 57,5%) un GPIIb/IIIa inhibitoru lietošanas nepieciešamību (RRM = 18,2%; TI: 6,5%, 28,3%).

Pacientu skaits, kam radās ko-primārais rezultāts (KV nāve, MI, insults vai rezistenta išēmija), bija 1035 (16,5%) klopidogrela grupā un 1187 (18,8%) placebo grupā, klopidogrela grupā relatīvais risks mazinājās par 14% (95% TI 6-21%, p = 0,0005). Šo labvēlīgo ietekmi galvenokārt noteica statistiski nozīmīga MI biežuma mazināšanās [287 (4,6%) klopidogrela grupa un 363 (5,8%) placebo grupa]. Nenovēroja ietekmi uz atkārtotas hospitalizācijas biežumu nestabilas stenokardijas dēļ.

Grupās ar atšķirīgiem raksturlielumiem (piemēram, nestabila stenokardija vai MI bez Q zoba, zems vai augsts riska līmenis, cukura diabēts, revaskularizācijas nepieciešamība, vecums, dzimums u.c.) iegūtie rezultāti bija līdzīgi primārās analīzes rezultātiem. Konkrēti, 2172 pacientu (17% kopējās CURE populācijas), kuriem bija veikta stenta ievietošana (Stent-CURE), post-hoc analīzes dati parādīja, ka klopidogrels salīdzinājumā ar placebo izraisīja nozīmīgu RRM par 26,2%, kas ir labāks ko-primārais vērtējamais raksturlielums klopidogrelam (KV nāve, MI, insults), kā arī nozīmīgu otro vērtējamo ko-primāro raksturlielumu (KV nāve, MI, insults vai refraktāra išēmija) RRM par 23,9%. Turklāt šajā pacientu apakšgrupā nebija īpašu ar klopidogrela drošību saistītu problēmu. Tādējādi šīs apakšgrupas rezultāti sakrīt ar vispārējiem pētījuma rezultātiem.

Klopidogrela labvēlīgā ietekme nebija atkarīga no citas akūtas un ilgstošas kardiovaskulāras terapijas (piemēram, heparīns/ZMMH, GPIIb/nIa antagonisti, lipīdu līmeni pazeminošas zāles, beta blokatori un AKE inhibitori). Klopidogrela efektivitāti novēroja neatkarīgi no ASS devas (75 - 325 mg reizi dienā).

Pacientiem ar akūtu MI ar ST segmenta pacēlumu klopidogrela drošība un efektivitāte tika vērtēta 2 randomizētos, placebo kontrolētos, dubultmaskētos pētījumos - CLARITY un COMMIT.

CLARITY pētījumā tika iekļauts 3491 pacients 12 stundu laikā pēc MI rašanās ar ST segmenta pacēlumu un kam tika plānota trombolītiskas terapijas lietošana. Pacienti saņēma klopidogrelu (300 mg piesātinošā deva, pēc tam 75 mg dienā, n=1752) vai placebo (n=1739), abus kombinācijā ar ASS (150 - 325 mg piesātinošā deva, pēc tam 75 - 162 mg dienā), fibrinolītisku līdzekli un, ja tas bija piemērots, ar heparīnu. Pacienti tika novēroti 30 dienas. Primāri vērtētais raksturlielums bija kombinēts - nosprostotā ar infarktu saistītā artērija pirms izrakstīšanas veiktā angiogrammā vai nāve, vai atkārtots MI pirms koronāras angiogrāfijas. Pacientiem, kuriem netika veikta angiogrāfija, primāri vērtētais raksturlielums bija nāve vai atkārtots miokarda infarkts pēc 8 dienām vai pēc izrakstīšanās no slimnīcas. Pacientu grupā bija iekļauti 19,7% sieviešu un 29,2% pacientu ≥ 65 gadu vecuma. Kopumā 99,7% pacientu saņēma fibrinolītiskus līdzekļus (fibrīna specifiskus: 68,7%, nefibrīna specifiskus: 31,1%), 89,5% - heparīnu, 78,7% beta blokatorus, 54,7% AKE inhibitorus un 63% statīnus.

15% pacientu klopidogrela grupā un 21,7% placebo grupā sasniedza primāro vērtēto raksturlielumu, kas deva absolūtu samazināšanos par 6,7% un krusteniskās attiecības samazināšanos par 36% par labu klopidogrelam (95% TI: 24, 47%; p < 0,001), galvenokārt saistībā ar nosprostoto infarkta skarto artēriju samazināšanos. Šis ieguvums bija visās iepriekš norādītās apakšgrupās, ietverot pacienta vecumu un dzimumu, infarkta lokalizāciju un lietotā fibrinolītiskā līdzekļa vai heparīna veidu.

Ar 2x2 koeficientu modelētā COMMIT pētījumā tika iekļauti 45 852 pacienti ar MI simptomiem vai aizdomām par to ar EKG novirzēm (piemēram, ST pacēlums, ST depresija vai kūlīša kreisā zara blokāde) 24 stundas pēc rašanās. Pacienti saņēma klopidogrelu (75 mg dienā, n=22 961) vai placebo (n=22 891) kombinācijā ar ASS (162 mg dienā) 28 dienas vai līdz izrakstīšanai no slimnīcas. Papildus primārie vērtētie raksturlielumi bija jebkāda cēloņa nāve un pirmreizēja atkārtota infarkta vai insulta rašanās vai nāves iestāšanās. Grupa sastāvēja no 27,8% sieviešu, 58,4% pacientu ≥ 60 gadu vecumam (26% ≥ 70 gadu vecumam) un 54,5% pacientu, kas saņēma fibrinolītiskus līdzekļus.

Klopidogrels nozīmīgi samazināja jebkāda cēloņa nāves relatīvo risku par 7% (p = 0,029) un atkārtota infarkta, insulta vai nāves kombinēto relatīvo risku par 9% (p = 0,002), kas izteikts kā absolūta samazināšanās attiecīgi par 0,5% un 0,9%. Šis ieguvums bija neatkarīgi no vecuma, dzimuma, fibrinolītisku līdzekļu lietošanas vai nelietošanas un tika novērots jau pēc 24 stundām.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc vienreizējas un atkārtotas 75 mg dienas devas perorālas lietošanas klopidogrels uzsūcas ātri. Neizmainīta klopidogrela vidējā koncentrācija plazmā (apmēram 2,2 - 2,5 ng/ml pēc vienas 75 mg devas lietošanas perorāli) izveidojās apmēram 45 minūtes pēc lietošanas. Ņemot vērā klopidogrela metabolītu izdalīšanos ar urīnu, uzsūkšanās pakāpe ir vismaz 50%.

Izkliede

In vitro klopidogrels un galvenais cirkulējošais (neaktīvs) metabolīts atgriezeniski saistās ar cilvēka plazmas olbaltumiem (attiecīgi 98% un 94%). In vitro saistīšanās nav piesātināma plašā koncentrācijas diapazonā.

Metabolisms

Klopidogrels tiek plaši metabolizēts aknās. In vitro un in vivo klopidogrels tiek metabolizēts divos galvenos metabolisma ceļos: vienā darbojas esterāzes un notiek hidrolīze par neaktīvu karboksilskābes atvasinājumu (85% no apritē esošiem metabolītiem), otrā darbojas daudzi P450 citohromi. Klopidogrels vispirms tiek metabolizēts par 2-okso-klopidogrela starpmetabolītu. Turpmākā 2-okso-klopidogrela starpmetabolīta metabolismā rodas aktīvs metabolīts, klopidogrela tiola atvasinājums. In vitro šo metabolisma ceļu nodrošina CYP3A4, CYP2C19, CYP1A2 un CYP2B6. Aktīvais tiola metabolīts, kas izolēts in vitro, ātri un neatgriezeniski saistās pie trombocītu receptoriem, inhibējot trombocītu agregāciju.

Eliminācija

Pēc iekšķīgas ar 14C iezīmēta klopidogrela lietošanas cilvēkam 120 h laikā pēc devas lietošanas aptuveni 50% preparāta izdalījās ar urīnu un aptuveni 46% preparāta ar izkārnījumiem. Pēc vienas 75 mg perorālas devas lietošanas klopidogrela eliminācijas pusperiods ir apmēram 6 stundas. Galvenā cirkulējošā (neaktīva) metabolīta eliminācijas pusperiods bija 8 h pēc vienreizējas un atkārtotas lietošanas.

Farmakosenētiskā ietekme

Klopidogrelu aktivē vairāki polimorfiski CYP450 enzīmi. CYP2C19 iesaistās gan aktīvā metabolīta, gan 2-okso-klopidogrela starpmetabolīta veidošanā. Klopidogrela aktīvā metabolīta farmakokinētiskās īpašības un antitrombotiskā darbība, kā noskaidrots ex vivo trombocītu agregācijas vērtēšanā, atšķiras atkarībā no CYP2C19 genotipa. CYP2C19*1 alēle nodrošina pilnu funkcionālu metabolismu, bet CYP2C19*2 un CYP2C19*3 alēles - samazinātu metabolismu. CYP2C19*2 un CYP2C19*3 alēles veido 85% samazinātas darbības alēļu baltās rases cilvēkiem un 99% - aziātiem. Citas alēles, kas saistītas ar samazinātu metabolismu, ir

CYP2C19*4, *5, *6, *7 un *8, bet kopuma iedzīvotajiem tas sastopamas retāk. Turpmāk tabula norādīts bieži sastopamu CYP2C10 fenotipu un genotipu publicētais biežums.

CYP2C19 fenotipa un genotipa biežums

Biežums

Balta rase (n=1356)

Melna rase (n=966)

Ķinieši

(n=573)

Izteikts metabolisms: CYP2C19*1/*1

74

66

38

Vidēji izteikts metabolisms: CYP2C19*1/*2 vai *1/*3

26

29

50

Vājš metabolisms: CYP2C19*2/*2, *2/*3 vai *3/*3

2

4

14

Līdz šim CYP2C19 genotipa ietekme uz klopidogrela aktīvā metabolīta farmakokinētiku ir vērtēta 227 pacientiem ziņojumos par 7 pētījumiem. Samazināts CYP2C19 metabolisms cilvēkiem ar vidēji izteiktu vai vāju metabolismu samazināja aktīvā metabolīta Cmax un AUC par 30 - 50% pēc 300 vai 600 mg piesātinošas devas un 75 mg balstdevas lietošanas. Mazāka aktīvā metabolīta ietekme rada mazāku trombocītu inhibīciju vai lielāku atlikušo trombocītu reaktivitāti. Līdz šim samazināta antitrombotiska atbildes reakcija pret klopidogrelu ir konstatēta cilvēkiem ar vidēji izteiktu un vāju metabolismu ziņojumos par 21 pētījumu, kurā piedalījās 4520 cilvēki. Antitrombotiskās atbildes reakcijas relatīvā atšķirība starp genotipa grupām pētījumos atšķīrās atkarībā no atbildes reakcijas novērtēšanai izmantotās metodes, bet parasti tā ir lielāka par 30%.

Saistība starp CYP2C19 genotipu un ārstēšanas ar klopidogrelu iznākumu tika vērtēta 2post hoc klīniska pētījuma analīzēs (CLARITY [n=465] un TRITON-TIMI 38 [n=1477]) apakšpētījumi) un 5 kohortu pētījumos (pavisam n=6489). CLARITY un vienā no kohortu pētījumiem (n=765; Trenk) kardiovaskulāru gadījumu biežums nozīmīgi neatšķīrās pēc genotipa. TRITON-TIMI 38 un 3 kohortu pētījumos (n= 3516; Collet, Sibbing, Giusti) pacientiem ar traucētu vielmaiņu (vidēji izteikta un vāja metabolisma kombinācija) bija lielāks kardiovaskulāru traucējumu (nāve, miokarda infarkts un insults) vai stenta trombozes biežums, salīdzinot ar cilvēkiem, kam ir izteikts metabolisms. Piektajā kohortu pētījumā (n=2208; Simon) lielāks traucējumu biežums tika novērots tikai cilvēkiem ar vāju metabolismu.

Farmakoģenētiskā pārbaudē var noteikt genotipus, kas saistīti ar CYP2C19 aktivitātes atšķirībām.

Citu CYP450 enzīmu ģenētiski varianti var ietekmēt klopidogrela spēju veidot aktīvo metabolītu. Īpašas slimnieku grupas

Klopidogrela aktīvā metabolīta farmakokinētika šīm īpašajām slimnieku grupām nav zināma.

Nieru darbības traucējumi

Pēc atkārtotas klopidogrela lietošanas 75 mg dienas devā cilvēkiem ar smagu nieru slimību (kreatinīna klīrenss 5 - 15 ml/min) ADF inducētas trombocītu agregācijas nomākšana bija vājāka (25%) nekā novērota veseliem cilvēkiem, lai gan asinsteces laika pagarināšanās bija līdzīga kā veseliem cilvēkiem, kas saņēma 75 mg klopidogrela dienā. Turklāt klīniskā panesamība bija laba visiem pacientiem.

Aknu darbības traucējumi

Pēc atkārtotas 75 mg klopidogrela devas lietošanas katru dienu 10 dienas pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem ADF ierosinātas trombocītu agregācijas inhibīcija bija līdzīga veseliem cilvēkiem novērotai. Arī vidējā asinsteces laika pagarināšanās bija līdzīga abās grupās.

Rase

CYP2C19 alēļu prevalence, kas rada vidēji izteiktu un vāju CYP2C19 metabolismu, atšķiras atbilstoši rasei/etniskai izcelsmei (skatīt „Farmakoģenētiska ietekme”). Literatūrā ir pārāk maz datu par Āzijas iedzīvotājiem, lai novērtētu šo CYP genotipu klīnisko ietekmi uz klīnisko traucējumu iznākumu.

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Ne-klīniskajos pētījumos ar žurkām un paviāniem biežāk novērotā iedarbība bija aknu pārmaiņas. Tās radās lietojot devas, kas vismaz 25 reizes pārsniedz cilvēkam sasniegto iedarbību, lietojot terapeitisko devu 75 mg dienā, un bija saistītas ar ietekmi uz aknu metabolizējošiem enzīmiem. Cilvēkiem, kas saņēma klopidogrelu terapeitiskā devā, nenovēroja ietekmi uz aknu metabolizējošiem enzīmiem. Lietojot ļoti lielas devas, žurkām un paviāniem ziņots par kuņģa bojājumiem (gastrīts, kuņģa erozijas un/vai vemšana).

Lietojot klopidogrelu 78 nedēļas pelēm un 104 nedēļas žurkām līdz 77 mg/kg dienā (atbilst vismaz 25 reizes lielākai iedarbībai nekā cilvēkiem, kas saņem klīnisko devu - 75 mg dienā), neguva pierādījumus kacerogēnai iedarbībai.

Klopidogrels pārbaudīts vairākos in vitro un in vivo genotoksicitātes pētījumos un tam nav konstatēta genotoksiska iedarbība.

Konstatēts, ka klopidogrelam nepiemīt iedarbība uz žurku tēviņu un mātīšu auglību un tas nav teratogēns ne žurkām, ne trušiem. Lietojot žurkām, kas zīda mazuļus, klopidogrels nedaudz aizkavēja pēcnācēju attīstību. Specifiski ar radioloģiski iezīmētu klopidogrelu veikti farmakokinētikas pētījumi liecina, ka pamatsavienojums vai tā metabolīti izdalās ar pienu. Tādējādi nevar noliegt tiešu (neliela toksicitāte) vai netiešu (slikta aukslēju veidošanās) iedarbību.

6. FARMACEITISKA INFORMĀCIJA 6.1 Palīgvielu saraksts

Kodols:

Mannīts (E421)

Makrogols 6000

Mikrokristāliskā celuloze

Hidrogenēta rīcineļļa

Daļēji aizvietota hidroksipropilceluloze

Apvalks:

Hipromeloze (E464)

Laktoze

Triacetīns (E1518)

Titāna dioksīds (E171)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Karnaubas vasks

6.2    Nesaderība Nav piemērojama.

6.3    Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4    Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Stikla pudele:

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Zāļu uzglabāšana pēc pirmās atvēršanas: 3 mēneši, uzglabājot temperatūrā līdz 25°C. PVH/PVDH/Alumīnija blisteris:

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5    Iepakojuma veids un saturs

1.    Brūna stikla pudele ar baltu HDPE uzskrūvējamu vāciņu ar desikantu: Iepakojuma lielumi: 28, 30 vai 90 apvalkotās tabletes.

2.    PVH/PVDH/Alumīnija blisteris:

Iepakojuma lielumi: 7, 14, 28, 30, 84, 90 vai 100 apvalkotās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6    Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.    REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Zentiva k.s.,

U kabelovny 130, Dolm Mecholupy, 102 37 Praha 10, Čehijas Republika

8.    REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

LV 09-0257

9.    REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

2009. gada 16. jūnijs

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2010.gada augusts.

16



 Lietošanas instrukcijas, zāļu(preparata) apraksta, anotācijas avots: Zāļu valsts aģentūra-ZVA


[*] DDD. Informācijas avots: Pasaules veselības organizācijas (PVO) Zāļu statistikas metodoloģijas sadarbības centrs - [Nov-2015]


Atpakaļ

Aptiekām un veselības veikaliem Reklāmdevējiem

Autortiesības © 2011-2017 APTEKA.LV. Visas tiesības aizsargātas

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai!

Konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju!