tabletes kapsulas Сenas,instrukcijas.,deva,zāle/preparāts  

APTEKA.LV

Esiet veseli!

Ja Jūs slikti saredzat - spiediet  šeit!
Latvijas aptieku akcijas!-Сenas-Akcija               Latvijas aptieku akcijas!
Latvijas aptieku karte-СenasLatvijas aptieku karte Dežūrārsti. Medicīnskā palīdzība-СenasDežūrārsti. Medicīnskā palīdzība
Aktuālie vakcinācijas piedāvājumi-Сenas-Akcija               Vakcinācijas piedāvājumi
Zāļu un to analogu meklēšana-Сenas Zāļu alfabētiskā meklēšana: ABCDEFG...

Zāļu un to analogu meklēšana Zāļu un to analogu meklēšana

Meklētājā ievadīt nemazāk kā 3 simbolus:

         Noderīgi         

Rindas uz izmeklējumus
Kompensējamo zāļu saraksti

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju! Vietne nekādā gadījumā nenes atbildību par zemāk publicēto preparāta aprakstu. Jūs pats uzņematies risku par tā lietošanu vai nelietošanu!

ESCITIL 10MG TBL N28

Uz 2017-Mar-30
ESCITIL-zāle/preparāts -tabletes aptuvenā pirkšanas cena uz "ESCITIL 10MG TBL N28 " Rīgā, Latvijā ir:

  • 4.10€  4.41$  3.54£  251Rub  39.2SEK  17PLN  15.98₪ 


Maksimāla pieļaujamā valsts cena Latvijā (no ZVA tīmekļa vietne) Euro:Maksimāla pieļaujamā cena Latvijā rādīta/indiceta attēlā uz zāle/preparāts -tabletes  ESCITIL 10MG TBL N28     Pārbaudīt vēlreiz.

ATĶ kods: N06AB10Aktīvās vielas: Escitalopramum

Ražotājs: Egis Pharmaceuticals Ltd. 
ESCITIL 10MG TBL N28 - kompensējams medikaments Latvijā. 
Izsniegšanas kārtība: Recepšu zāle.

Zāles vai produkta nosaukums  Сenas Aptieku tīkls
ESCITIL 10MG TAB.N28
3.55€ internetaptieka.lv (Feb-2017)
ESCITIL 10MG TBL N28 (K)
4.10€ A-aptieka (Jan-2016) Riga
Preparāta instrukcija krievu valodā. Здесь инструкция к препарату на русском языке

Saskaņots ZVA 18.04.2011.

ZĀĻU APRAKSTS

1.    ZĀĻU NOSAUKUMS

Escitil 5 mg apvalkotās tabletes Escitil 10 mg apvalkotās tabletes Escitil 15 mg apvalkotās tabletes Escitil 20 mg apvalkotās tabletes

2.    KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Escitil 5 mg: katra tablete satur 5    mg escitaloprama (Escitalopramum) (oksalāta veidā)

Escitil 10 mg:    katra tablete    satur    10 mg    escitaloprama (Escitalopramum) (oksalāta veidā)

Escitil 15 mg:    katra tablete    satur    15 mg    escitaloprama (Escitalopramum) (oksalāta veidā)

Escitil 20 mg:    katra tablete    satur    20 mg    escitaloprama (Escitalopramum) (oksalāta veidā)

Palīgvielas skatīt apakšpunktā 6.1

3.    ZĀĻU FORMA Apvalkotās tabletes.

Escitil 5 mg: Apaļas, baltas, apvalkotās tabletes

Escitil 10 mg: Ovālas formas(8,1 x 5,6 mm), baltas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē

Tableti var sadalīt vienādās daļās.

Escitil 15 mg: Ovālas, formas(10,4 x 5,6 mm), baltas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās .

Escitil 20 mg: Ovālas formas(11,6 x 7,1 mm), baltas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē

Tableti var sadalīt vienādās daļās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1    Terapeitiskās indikācijas

Depresijas epizožu ārstēšanai.

Panikas lēkmju ar vai bez agorafobijas ārstēšanai.

Sociālās trauksmes (sociālās fobijas) ārstēšanai.

Obsesīvi-kompulsīvo traucējumu ārstēšanai.

4.2    Devas un lietošanas veids

Dienas devu, kuru lielums pārsniedz 20 mg, lietošanas drošība nav pierādīta. Escitaloprams ir jālieto vienu reizi dienā un to var ieņemt gan kopā ar uzturu, gan bez tā.

Depresijas epizožu ārstēšanai

Parasti ordinē 10 mg vienu reizi dienā.Atkanbā no pacienta atbildes reakcijas, devu var palielināt maksimāli līdz 20 mg dienā.

Parasti antidepresīvais efekts attīstās pēc 2-4 nedēļām.Pēc simptomu izzušanas ārstēšana jāturpina vismaz sešus mēnešus, lai panāktu remisijas nostiprināšanos.

Panikas lēkmju ar vai bez agorafobijas ārstēšanai

5 mg sākuma devu ieteicams lietot pirmās nedēļas laikā, pēc tam devu palielinot līdz 10 mg dienā. Turpmāk devu var palielināt maksimāli līdz 20 mg dienā, atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas.

Maksimālais efekts tiek sasniegts apmēram pēc 3 mēnešiem. Ārstēšana jāturpina vairākus mēnešus.

Sociālās trauksmes ārstēšanai:

Parastā deva ir 10 mg vienu reizi dienā. Parasti nepieciešamas 2-4 nedēļas, lai iegūtu vērā ņemamu simptomu mazināšanos. Turpmāk, atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas, devu var samazināt līdz 5 mg vai arī palielināt līdz maksimālajai devai 20 mg dienā.

Sociālā trauksme ir slimība ar hronisku raksturu, un atbildes reakcijas nostiprināšanai tiek rekomendēta 12 nedēļu ilga ārstēšana. Ir pētīta ilgtermiņa ārstēšana pacientiem ar atbildes reakciju 6 mēnešus un tās izmantošanu var apsvērt individuāli, lai novērstu atkārtota slimības uzliesmojuma iespēju. Šādā gadījumā ārstēšanas ieguvumus regulāri jāizvērtē.

Sociālā trauksme ir specifiska traucējuma labi definēts diagnostisks termins, un šo diagnozi nevajadzētu jaukt ar pārmērīgu kautrīgumu. Farmakoterapija ir indicēta tikai gadījumos, kad slimība ievērojami traucē profesionālajām un sociālajām aktivitātēm.

Šā veida ārstēšana nav salīdzināta ar kognitīvi biheiviorālo psihoterapiju. Farmakoterapija ir vispārējās terapeitiskās stratēģijas sastāvdaļa.

Obsesīvi kompulsīvo traucējumu (OKT) ārstēšanai

Sākuma deva ir 10 mg vienu reizi dienā. Atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas devu var palielināt līdz maksimālajai devai - 20 mg dienā.

Tā kā OKT ir hroniska slimība, pacients ārstējams pietiekamu laika periodu, lai pārliecinātos, ka simptomi ir izzuduši.

Regulāri veicama ārstēšanas ieguvumu un devas atbilstības izvērtēšana (skatīt apakšpunktu 5.1).

Gados vecākiem pacientiem (> 65 g.v.)

Sākotnējā ārstēšana jāuzsāk ar pusi no rekomendētās devas un jāapsver mazākas maksimālās devas izmantošana (skatīt apakšpunktu 5.2).

Escitil efektivitāte gados vecākiem cilvēkiem sociālās trauksmes gadījumā nav izpētīta. Bērniem un pusaudžiem (< 18 g.v.)

Escitil nedrīkst lietot bērnu un pusaudžu līdz 18 gadu vecumam ārstēšanai (skatīt apakšpunktu 4.4).

Pavājināta nieru darbība

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem deva nav jāmaina. Piesardzību ieteicams ievērot pacientiem ar stipri pavājinātu nieru darbību ( (CLcr mazāks par 30 ml/min) (skatīt apakšpunktu 5.2).

Pavājināta aknu darbība

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem pirmajām divām ārstēšanās nedēļām ieteicams izmantot 5 mg sākuma devu. Atkarībā no individuālās pacienta atbildes reakcijas, devu var palielināt līdz 10 mg. Smagu aknu darbības traucējumu gadījumā jāievēro piesardzība (skatīt apakšpunktu 5.2).

Pacientiem, kuriem traucēts metabolisma process ar CYP2C19

Pacientiem, kuriem ir traucējumi metabolisma procesā ar CYP2C19 piedalīšanos, ārstēšanās pirmajās divās nedēļās ieteicams ordinēt 5 mg sākuma devu. Atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas, devu var palielināt līdz 10 mg (skatīt apakšpunktu 5.2).

Terapijas pārtraukšanas radīti simptomi

Jāizvairās no straujas zāļu lietošanas pārtraukšanas. Pārtraucot ārstēšanu ar escitalopramu, deva jāsamazina pakāpeniski laika periodā no vienas līdz divām nedēļām, lai izvairītos no iespējamā zāļu atcelšanas efekta (skatīt apakšpunktu 4.4 un 4.8 ). Ja pēc devas mazināšanas vai terapijas pārtraukšanas rodas neizturami simptomi, jāapsver iepriekš parakstītās devas lietošanas atsākšana. Vēlāk ārsts var tupināt samazināt devu, bet to darot daudz lēnāk.

4.3    Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret escitalopramu vai kādu no palīgvielām.

Vienlaicīga lietošana ar neselektīvajiem neatgriezeniskas darbības monoamīnoksidāzes inhibitoriem (MAO inhibitoriem) ir kontrindicēta, jo ir iespējams serotonīnerģiskais sindroms ar uzbudinājumu, trīci, hipertermiju u.t.t. (skatīt apakšpunktu 4.5).

Escitaloprama kombinācijas ar atgriezeniskas darbības MAO-A inhibitoriem (piemēram, moklobemīdu) vai atgriezeniskas darbības neselektīvo MAO inhibitoru linezolīdu ir kontrindicētas, jo ir iespējams serotonīnerģiskais sindroms (skatīt apakšpunktu 4.5).

4.4    Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Sekojošie brīdinājumi attiecas uz visiem SSAI terapeitiskās grupas līdzekļiem (selektīviem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem).

Lietošana bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 18 gadiem

Bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 18 gadiem, lietot Escitil nav atļauts. Klīnisko pētījumu laikā bērniem un pusaudžiem, kurus ārstēja ar antidepresantiem, salīdzinot ar bērniem un pusaudžiem, kuri saņēma placebo, suicidālu uzvedību (pašnāvības mēģinājumus un tieksmes) un naidīgumu (galvenokārt agresivitāti, opozicionārismu un dusmas) novēroja biežāk. Ja, ievērojot klīnisku nepieciešamību, lēmums par šāda veida terapiju tomēr tiek pieņemts, pacients rūpīgi jānovēro attiecībā uz pašnāvības tieksmēm. Turklāt trūkst drošības datu, kas attiecas uz ilgstoši lietota preparāta ietekmi uz bērnu un pusaudžu augšanu, nobriešanu, izziņas spēju un uzvedības attīstību.

Paradoksāla trauksme

Dažiem pacientiem ar paniku ārstēšanās ar antidepresantiem sākumā var būt trauksmes simptomu saasināšanās. Šī paradoksālā reakcija parasti izzūd divu nedēļu laikā, turpinot ārstēšanu. Lai novērstu anksiogēnās ietekmes iespējamību ieteicams ārstēšanu uzsākt ar mazu devu (skatīt apakšpunktu 4.2).

Krampji

Zāļu lietošana jāpārtrauc visiem pacientiem, kam rodas krampji. Pacientiem ar nestabilu epilepsiju jāizvairās no SSAI lietošanas, un pacienti ar kontrolētu epilepsiju zāļu lietošanas laikā rūpīgi jāuzrauga.SSAI lietošana jāpārtrauc, ja pieaug lēkmju biežums.

Mānija

SSAI piesardzīgi jāordinē pacientiem ar māniju/hipomāniju anamnēzē. SSAI lietošana jāpārtrauc visiem pacientiem, kam sākas mānijas fāze.

Cukura diabēts

Pacientiem ar cukura diabētu SSAI var izmainīt glikēmijas kontroles rezultātus (ir iespējama hipoglikēmija vai hiperglikēmija). Insulīna un/vai perorālo hipoglikēmisko līdzekļu devas var būt jāpielāgo.

Pašnāvība/domas par pašnāvību vai stāvokļa klīniska pasliktināšanās Depresija ir saistīta ar paaugstinātu pašnāvības domu, pašsakropļošanās un pašnāvības (pašnāvības mēģinājuma) risku. Šis risks saglabājas, līdz iestājas nozīmīga remisija. Tā kā stāvokļa uzlabošanās var neiestāties dažu pirmo ārstēšanas nedēļu laikā vai ilgāk, pacienti ir cieši jānovēro, līdz viņiem iestājas remisija. Parastā klīniskā pieredze liecina, ka agrīnajās atveseļošanās stadijās pašnāvības risks var palielināties.

Arī citi psihiskie stāvokļi, kuru ārstēšanai parakstīts Escitil var būt saistīti ar palielinātu pašnāvnieciskas uzvedības risku. Turklāt šie stāvokļi var būt vienlaikus ar smagu depresiju. Tādēļ, ārstējot pacientus ar citiem psihiskiem traucējumiem, jāievēro tāda pat piesardzība, kā ārstējot pacientus ar smagu depresiju.

Ir zināms, ka pacientiem, kam anamnēzē ir pašnāvnieciska uzvedība vai domas vai tiem, kam vērojamas izteiktas domas par pašnāvību pirms ārstēšanas sākšanas, ir lielāks pašnāvniecisku domu vai pašnāvības mēģinājumu risks, un viņi ārstēšanas laikā ir rūpīgi jāuzrauga. Placebo kontrolēta klīniskā pētījuma meta analīzēs par antidepresantu lietošanu pieaugušajiem ar psihiskiem traucējumiem secināts, ka paaugstināts pašnāvnieciskas uzvedības rašanās risks, lietojot antidepresantus salīdzinājumā ar placebo, bija pacientiem jaunākiem par 25 gadiem. Terapijas laikā pacienti, īpaši paaugstināta riska pacienti, rūpīgi novērojami, īpaši terapijas sākumā vai izmainot devu. Pacienti (un pacientu aprūpētāji) jābrīdina par nepieciešamību uzraudzīt vai nerodas jebkura klīniskā simptoma pastiprināšanās, nerodas pašnāvnieciska uzvedība vai domas vai nerodas neparastas izmaiņas uzvedībā un nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību, ja vērojami šie simptomi.

Akatīzija/psihomotorisks nemiers

SSAI/SNAI lietošana saistīta ar akatīzijas rašanos, ko raksturo subjektīvi nepatīkams vai nogurdinošs nemiers un vajadzība bieži kustēties, ko pavada nespēja mierīgi sēdēt vai stāvēt. Tā visbiežāk rodas pirmajās dažās terapijas nedēļās. Pacientiem, kam rodas šie simptomi, devas palielināšana var būt kaitīga.

Hiponatriēmija

Retos gadījumos SSAI lietošanas laikā ir ziņots par hiponatriēmiju, kuras izcelsmi saista ar izmainītu antidiurētiskā hormona sekrēciju (SIADH),kas izzūd līdz ar terapijas pārtraukšanu. Īpaši jāuzmanās ārstējot riska grupas pacientus, piemēram, gados vecus cilvēkus, cirozes slimniekus vai arī pacientus, kurus vienlaikus ārstē ar medikamentiem, kuri mēdz izraisīt hiponatriēmiju.

Asiņošana

Saņemti ziņojumi par patoloģisku asiņošanu ādā, piemēram, ekhimozēm un purpuru, lietojot SSAI.Piesardzīgi SSAI jāordinē pacientiem, kuri vienlaikus lieto perorālos antikoagulantus, zāles, kas ietekmē trombocītu funkciju (piem., atipiskie antipsihotiskie līdzekļi un fenotiazīni, vairums triciklisko antidepresantu, acetilsalicilskābe un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), tiklopidīns un dipiridamols), kā arī pacientiem, kuriem ir asiņošanas tendence.

Elektrošoka terapija (ECT)

Klīniskā pieredze par vienlaicīgu SSAI lietošanu un ECT ir ierobežota, tādēļ ir ieteicams ievērot piesardzību.

Serotonīna sindroms

Ieteicams ievērot piesardzību, vienlaikus lietojot escitalopramu un medicīniskus produktus ar serotonīnerģiskiem efektiem, piemēram, sumatriptānu vai citus triptānus, tramadolu un triptofānu.

Retos gadījumos ir ziņots par serotonīna sindromu pacientiem, kuri lietojuši SSAI kopā ar serotonīnerģiskiem līdzekļiem. Tāda simptomu kombinācija kā uzbudinājums, trīce, mioklonuss un augsta temperatūra var norādīt uz šī stāvokļa attīstību. Ja tā notiek, tad nekavējoties jāpārtrauc SSAI un serotonīnerģiskā līdzekļa lietošana un jāuzsāk simptomātiska ārstēšana.

Asinszāle

Vienlaicīgi ordinējot SSAI un augu izcelsmes zāles, kuras satur asinszāli (Hypericum perforatum), var pieaugt blakusparādību sastopamība (skatīt apakšpunktu 4.5).

Terapijas pārtraukšanas radīti simptomi

Pārtraucot terapiju, bieži rodas zāļu lietošanas pārtraukšanas radīti simptomi, īpaši ja terapijas pārtraukšana ir strauja (skatīt apakšpunktu 4.8). Klīniskajos pētījumos blakusparādības novērotas 25% pacientu, kas lietoja escitalopramu un 15% pacientu, kas lietoja placebo.

Pārtraukšanas radītu simptomu risks var būt atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp devas un devas mazināšanas ātruma.

Visbiežāk novērotas tādas blakusparādības kā: reibonis, traucētas maņas (ieskaitot paraestēzi un elektrošoka sajūtu), miega traucējumi (ieskaitot bezmiegu un spilgtus sapņus), uzbudinājums vai trauksme, slikta dūša un/vai vemšana, trīce, apjukums, svīšana, galvassāpes, caureja, sirdsklauves, emocionāla nestabilitāte, aizkaitināmība un redzes traucējumi. Pamatā šie simptomi izpaužas viegli vai mēreni, tomēr dažiem tie var izpausties smagi.Tie parasti novērojami pirmajās dienās pēc terapijas pārtraukšanas, tomēr ļoti reti šādi simptomi novēroti arī ja netīšām izlaista deva.Parasti šie simptomi ir ierobežoti un izzūd paši no sevis 2 nedēļu laikā, lai gan dažiem pacientiem tie ir novēroti ilgstoši (2 līdz 3 mēnešus ilgi un vēl ilgāk). Tādēļ atkarībā no nepieciešamības, ir ieteicams terapiju pārtraukt pamazām samazinot devu vairāku nedēļu vai mēneša garumā (skatīt apakšpunktu 4.2 „Terapijas pārtraukšanas radīti simptomi”).

Koronārā sirds slimība

Sakarā ar ierobežotu klīnisko pieredzi, piesardzība lietošanā ir nepieciešama pacientiem ar koronāro sirds slimību (skatīt apakšpunktu 5.3).

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Kontrindicētās kombinācijas:

Neatgriezeniskas darbības neselektīvie MAOI

Ir dati par nopietnām reakcijām pacientiem, kuri lieto SSAI kopā ar neatgriezeniskas darbības neselektīvu monoamīnoksidāzes inhibitoru (MAOI), un pacientiem, kuri nesen pārtraukuši lietot SSAI un uzsākuši lietot šādu MAOI (skatīt apakšpunktu 4.3). Dažos gadījumos pacientiem ir attīstījies serotonīnerģiskais sindroms (skatīt apakšpunktu 4.8).

Escitalopramu nedrīkst lietot kombinācijā ar neatgriezeniskas darbības neselektīvu MAOI. Escitalopramu drīkst sākt lietot 14 dienas pēc terapijas pārtraukšanas ar neatgriezeniskas darbības MAOI. Jāpaiet vismaz 7 dienām pēc Escitil lietošanas pārtraukšanas, pirms var uzsākt neatgriezeniskas darbības neselektīva MAOI lietošanu.

Atgriezeniskas darbības, selektīvs MAO-A inhibitors (moklobemīds).

Sakarā ar serotonīna sindroma rašanās risku, escitaloprama kombinācija ar MAO-A inhibitoru ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.3). Ja šāda kombinācija izrādās nepieciešama, tad tā jāuzsāk ar minimālo ieteicamo devu un jāpastiprina klīniskā novērošana.

Atgriezeniskas darbības neselektīvs MAO inhibitors (linezolīds)

Antibiotiskais līdzeklis linezolīds ir atgriezeniskas darbības neselektīvais MAO inhibitors un tā lietošana nav nozīmējama pacientiem, kas lieto escitalopramu. Ja apstiprinās kombinācijas lietošanas nepieciešamība, klīniskas kontroles apstākļos ir jālieto minimālās devas (skatīt apakšpunktu 4.3).

Neatgriezeniskas darbības, selektīvs MAO-B inhibitors (selegelīns)

Lietojot kombinācijā ar selegelīnu (neatgriezeniskas darbības MAO-B inhibitoru) ir jāievēro piesardzība, jo pastāv serotonīna sindroma attīstības risks. Selegelīna devas līdz 10 mg dienā ir droši lietotas kopā ar racēmisko citalopramu.

Kombinācijas, kuru lietošanā jāievēro piesardzība:

Serotonīnerģiskas zāles

Ordinējot vienlaicīgi ar serotonīnerģiskām zālēm (piem., tramadolu, sumatriptānu un citiem triptāniem),iespējama serotonīna sindroma attīstīšanās.

Zāļu produkti, kas pazemina krampju slieksni

SSAI var pazemināt krampju slieksni. Jāievēro piesardzība lietojot tos vienlaicīgi ar zāļu produktiem, kas spēj pazemināt krampju slieksni (kā tricikliskie un SSAI grupas antidepresanti, neiroleptiskie preparāti (fenotiazīna, tioksantēna un butirofenona grupas vielas), meflohīns, bupropions un tramadols).

Litijs, triptofāns

Ir dati par pastiprinātu iedarbību, ja SSAI tiek ordinēts kopā ar litiju vai triptofānu, tādēļ vienlaicīgas SSAI un šo zāļu lietošanas gadījumos ir jāievēro piesardzība.

Asinszāle

SSAI un asinszāli (Hypericum perforatum) saturošu zāļu vienlaicīga lietošana var palielināt blakusparādību sastopamību (skatīt apakšpunktu 4.4).

Antikoagulanti

Kombinējot escitalopramu ar iekšķīgi lietojamajiem antikoagulantiem, var izmainīties antikoagulatīvā ietekme. Pacientiem, kuri iekšķīgi lieto antikoagulantus, uzsākot vai pārtraucot ārstēšanu ar escitalopramu, jānodrošina rūpīga koagulācijas sistēmas uzraudzība (skatīt apakšpunktu 4.4).

Alkohols

Nav gaidāma farmakodinamiska vai farmakokinētiska mijiedarbība starp escitalopramu un alkoholu.Tomēr tāpat kā citu psihotropu medikamentu lietošanas gadījumā, kombinēšana ar alkoholu nav ieteicama.

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Citu zāļu ietekme uz escitaloprama farmakokinētiku

Escitaloprama metabolisms galvenokārt notiek ar CYP2C19 starpniecību. CYP3A4 un CYP2D6 arī var sekmēt metabolismu, lai arī mazākā apjomā. Galvenā metabolīta S-DCT (demetilēts escitaloprams) metabolisms daļēji tiek katalizēts ar CYP2D6.

Ordinējot escitalopramu kopā ar 30 mg omeprazola (CYP2C19 inhibitors) vienu reizi dienā, mēreni (par aptuveni 50%) pieaug escitaloprama koncentrācija plazmā.

Ordinējot escitalopramu kopā ar 400 mg cimetidīna (mēreni spēcīgs vispārējs enzīmu inhibitors) divas reizes dienā, mēreni (par aptuveni 70%) pieaug escitaloprama koncentrācija plazmā.

Tādējādi, lietojot preparātu kopā ar CYP2C19 inhibitoriem (kā omeprazolu, esomeprazolu, fluvoksamīnu, lansoprazolu un tiklopidīnu) vai cimetidīnu, ir jāievēro piesardzība. Vienlaicīgas terapijas laikā, pamatojoties uz nevēlamo blakusparādību kontroles rezultātiem, var būt nepieciešams samazināt escitaloprama devu.

Escitaloprama ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku

Escitaloprams ir enzīma CYP2D6 inhibitors. Jāuzmanās to ordinējot kopā ar zālēm, kuru metabolismu galvenokārt katalizē šis enzīms, un kurām ir šaurs terapeitiskais indekss, piem., flekainīdu, propofenonu un metoprololu (lietojot sirds mazspējas gadījumā), vai arī lietojot dažus CNS ietekmējošus līdzekļus, kuru metabolismu katalizē galvenokārt CYP2D6, piem., tādus antidepresantus kā dezipramīns, klomipramīns un nortriptilīns vai arī tādus antipsihotiskos līdzekļus kā risperidonu, tioridazīnu un haloperidolu. Iespējams, ka nepieciešama devas pielāgošana.

Lietojot vienlaikus ar dezipramīnu vai metoprololu (CYP2D6 substrāti) abos gadījumos divkārt palielinājās šo divu CYP2D6 substrātu līmenis plazmā.

In vitro pētījumos tika pierādīts, ka escitaloprams var būt arī vājš CYP2C19 inhibitors. Tādēļ uzmanīgi jālieto vienlaikus ar zālēm, kuras metabolizē CYP2C19.

4.6 Grūtniecība un zīdīšana

Grūtniecība

Par escitaloprama ietekmi uz grūtniecību ir pieejami tikai ierobežoti dati. Escitaloprama reproduktīvās toksicitātes pētījumu rezultāti, kas iegūti, izmantojot žurkas, liecina, ka var novērot embriofetotoksisku efektu, bet nav paaugstināts kroplību risks (skatīt apakšpunktu 5.3).

Escitil nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien nav skaidri pamatotas vajadzības un tikai pēc rūpīgas riska/ieguvumu apsvēršanas.

Jaundzimušie jānovēro, ja māte turpina Escitil lietošanu vēlīnā grūtniecības laikā, īpaši trešā trimestra laikā. Grūtniecības laikā jāizvairās no straujas terapijas pārtraukšanas.

Ja māte vēlīnās grūtniecības stadijās lietojusi SSAI/SNAI, jaundzimušajam var rasties šādi simptomi: elpošanas traucējumi, cianoze, elpošanas apstāšanās, krampji, ķermeņa temperatūras svārstības, barošanas grūtības, vemšana, hipoglikēmija, hipertonija, hipotonija, hiperrefleksija, trīce, nervozitāte, aizkaitināmība, letarģija, nepārtraukta raudāšana, miegainība un miega traucējumi. Šie simptomi var būt vai nu serotonīneģiskas izpausmes vai lietošanas pārtraukšanas simptomi. Vairumā gadījumu komplikācijas rodas uzreiz vai tuvākā laikā (<24 stundas) pēc dzemdībām.

Epidemioloģiskie dati liecina, ka SSAI lietošana grūtniecības laikā, īpaši grūtniecības beigu posmā, var palielināt jaundzimušo persistējošas plaušu hipertensijas risku (JPPH). Novērotais risks ir aptuveni 5 JPPH gadījumi uz 1000 grūtniecībām.

Vispārējā populācijā uz 1000 grūtniecībām JPPH novēro 1-2 gadījumos.

Zīdīšana

Paredzams ka escitaloprams izdalīsies mātes pienā cilvēkam. Tādēļ terapijas laikā barot ar krūti nav ieteicams.

4.7.    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Lai gan pierādīts, ka escitaloprams nevājina intelektuālās vai psihomotorās funkcijas, tomēr jebkurš psihoaktīvs līdzeklis var ietekmēt spriešanas vai rīcības spējas. Pacienti jābrīdina par iespējamo zāļu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.    Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk blakusparadibas ir izteiktas pirmās vai otras arstešanas nedeļas laika un parasti to intensitāte un biežums samazinas turpmakas arstešanas laika.

Ar SSAI un escitaloprama lietošanu saistītas placebo-kontroletos klīniskos pētījumos un spontanos pecmarketinga ziņojumos noverotas sekojošas blakusparadibas, kas sagrupetas pec organu sistēmas klasifikatora un novērošanas biežuma.

Biežums ir ņemts no klīniskajiem pētījumiem; tie nav placebo koriģēti.

Biežums apzīmēts sekojoši: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz < 1/10), retak (≥1/1000 līdz ≤ 1/100), reti (> 1/10 000 līdz ≥/1 000), ļoti reti (<1/10 000) vai nezinami (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

Ļoti

bieži

(>

1/10)

)

Bieži (> /100 līdz < 1/10

Retak (>/1000 līdz ≤ 1/100

reti (> 1/10 000 līdz ≤ 1/1000)

nav zinami (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Izmeklējumi

Ķermeņa masas palielinašanas

Ķermeņa

masas

samazinašanas

Patoloģiski aknu darbības izmeklējumu rezultati

Sirds

funkcijas

traucējumi

Tahikardija

Bradikardija

Asins un

limfatiskas

sistēmas

traucējumi

T rombocitopēnij a

Nervu

sistēmas

traucējumi

Bezmiegs,

miegainība,

reibonis,

parestēzijas,

trīce

Garšas sajūtas traucējumi, miega traucējumi, ģībonis

Serotonīna

sindroms

Diskinēzija,

kustību

traucējumi,

krampji

Acu

bojajumi

Midriaze,

redzes

traucējumi

Ausu un labirinta bojajumi

Tinnīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Sinusīts, žavas

Deguna

asiņošana

Kuņģa-zarnu

trakta

traucējumi

Slikta

dūša

Caureja, aizcietējumi, vemšana, sausa mute

Kuņģa-zarnu

trakta

asiņošana

(ieskaitot

rektalu

asiņošanu)

Nieru un unnizvades sistēmas traucējumi

Unna aizture

Ādas un zemādas audu bojājumi

Pastiprināta

svīšana

Nātrene, alopēcija, izsitumi, nieze

Ekhimoze,

angioedēma

Skeleta-muskuļu, saistaudu un kaulu sistēmas bojājumi

Artraļģija,

miaļģija

Endokrīnās

sistēmas

traucējumi

Nepietiekama ADH sekrēcija

Metabolisma

un

barošanās

traucējumi

Samazināta

ēstgriba,

pastiprināta

ēstgriba

Hiponatriēmija

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

Ortostatiska

hipotensija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nogurums,

pireksija

Tūska

Imūnās

sistēmas

traucējumi

Anafilaktiskas

reakcijas

Aknu un/vai žultsceļu traucējumi

Hepatīts

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

Vīriešiem:

ejakulācijas

traucējumi,

impotence

Sievietēm:

metrorāģija,

menorāģija

Vīriešiem:

priapisms,

galaktoreja

Psihiskie

traucējumi

Trauksme, nemiers, murgaini sapņi Sievietēm un vīriešiem: samazināta dzimumtieksme sievietēm: anorgasmija

Bruksisms,

uzbudinājums,

nervozitāte,

panikas

lēkmes,

apjukuma

stāvokļi

Agresivitāte,

Depersonalizā

cija,

halucinācijas,

Mānija, domas par pašnāvību un pašnāvības mēģinājumi *

*Domas par pašnāvību un pašnavibas mēģinājumi ir aprakstīti escitaloprama terapijas laika vai drīz pēc ārstēšanas pārtraukšanas (skatīt apakšpunktu 4.4).

Preparātu grupas efekts

Epidemioloģiski pētījumi, kas pārsvarā veikti pacientiem 50 gadu vecumā un vecākiem, liecina par paaugstinātu kaulu lūzumu risku, ja tiek lietoti SSAI un TCA.

Darbības mehānisms, kas paaugstina šo risku, nav zināms.

Zemāk uzskaitītās blakusparādības arī ir raksturīgas SSAI terapeitiskai grupai: psihomotors saspringums/akatīzija (skat. apakšpunktu 4.4) un anoreksija.

Pēcmārketinga periodā ziņots par QT intervāla pagarināšanos, pamatā pacientiem ar iepriekš zināmu sirds slimību. Šīs blakusparādības cēlonis nav pierādīts.

Simptomi, kas rodas pēc terapijas pārtraukšanas

SSAI/SNAI terapijas beigšana (īpaši, ja tā ir strauja) bieži rada lietošanas pārtraukšanas simptomus.

Visbiežāk ziņots par tādiem simptomiem, kā: reibonis, traucētas maņas (ieskaitot paraestēzi un elektrošoka sajūtu), miega traucējumi (ieskaitot bezmiegu un spilgtus sapņus), uzbudinājums vai trauksme, slikta dūša un/vai vemšana, trīce, apjukums, svīšana, galvassāpes, caureja, sirdsklauves, emocionāla nestabilitāte, aizkaitināmība un redzes traucējumi. Parasti šie simptomi ir viegli vai mēreni izteikti un ir ierobežoti, tomēr, dažiem pacientiem tie var būt stipri izteikti un/vai ilgstoši. Tādēļ ieteicams gadījumā, ja escitaloprama terapija vairs nav nepieciešama, devas samazināšana veicama lēnām ilgākā laika periodā (skatīt apakšpunktu 4.2 un 4.4).

4.9 Pārdozēšana

Toksicitātei

Klīniskie dati par escitaloprama pārdozēšanu ir ierobežoti un daudzos gadījumos tā ir saistīta ar vienlaikus citu zāļu pārdozēšanu. Vairumā gadījumu ziņots par vieglas pakāpes simptomiem vai to nebija vispār. Reti ziņots par letāliem escitaloprama viena paša lietošanas pārdozēšanas gadījumiem; vairums no gadījumiem ir saistīti ar vienlaikus lietoto citu zāļu pārdozēšanu. Viena paša escitaloprama 400 - 800 mg devas tika lietotas neradot nekādus nopietnus simptomus.

Simptomi

Simptomi, kas ziņoti escitaloprama pārdozēšanas gadījumos, galvenokārt bija saistīti ar centrālo nervu sistēmu (sākot no reiboņa, trīces un uzbudinājuma līdz retiem serotonīna sindroma, krampju un komas gadījumiem), kuņģa un zarnu sistēmu (slikta dūša/vemšana) un kardiovaskulāro sistēmu (hipotensija, tahikardija, QT intervāla pagarināšanās un aritmija) un elektrolītu/šķidruma līdzsvara stāvokli (hipokaliēmija, hiponatriēmija).

Ārstēšana

Specifiska antidota nav. Jānodrošina elpceļu caurlaidība, atbilstoša oksigenācijas un ventilācijas funkcija. Jāapsver kuņģa skalošana un aktivētās ogles lietošana. Kuņģa skalošana jāveic cik vien ātri iespējams pēc iekšķīgas lietošanas. Simptomātiskās atbalsta terapijas laikā jākontrolē sirdsdarbība un dzīvībai svarīgās pazīmes.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antidepresanti, selektīvi serotonīna atpakaļsaistes inhibitori ATĶ kods: N 06 AB 10

Darbības mehānisms

Escitaloprams ir selektīvs serotonīna (5-HT)-atpakaļsaistes inhibitors ar lielu afinitāti pret primāro saistīšanās vietu. Tas saistās arī pie allostēriskas vietas uz serotonīna pārnesēja, bet ar 1000 reizes zemāku afinitāti.

Escitalopramam nav vai ir neliela afinitāte pret vairākiem receptoriem, tostarp: 5-HTia, 5-HT2, DA Di un D2 receptoriem, ai-, a2-, ß-adrenoreceptoriem, histamīna Hi, muskarīna holīnerģiskajiem, benzodiazepīna un opioīdu receptoriem.

5-HT atpakaļsaistīšanas kavēšana ir vienīgais ticamais darbības mehānisms, kas izskaidro escitaloprama farmakoloģiskos un klīniskos efektus.

Klīniskā efektivitāte

Depresijas epizodes

Trijos no četriem dubultakliem, placebo kontrolētiem īstermiņa (8 nedēļas) pētījumiem konstatēts, ka escitaloprams ir efektīvs depresijas epizožu akūtās ārstēšanas posmā. Ilgāka laika recidīvu profilakses pētījumā 274 pacientus, kuru stāvoklis pirmās fāzes 8 nedēļu atklātā tipa pētījumā ārstēšanas laikā ar 10 vai 20 mg escitaloprama dienā uzlabojās, randomizēja, lai otrajā fāzē turpinātu ārstēšanu ar escitalopramu iepriekšējā devā vai arī ar placebo līdz pat 36 nedēļām. Šai pētījumā pacientiem, kuri turpināja saņemt escitalopramu vēl 36 nedēļas, pagāja ievērojami ilgāks laiks līdz recidīvam nekā tiem pacientiem, kuri saņēma placebo.

Sociālā trauksme

Escitaloprams izrādījās efektīvs gan trīs īstermiņa (12 nedēļu) pētījumos, gan arī 6 mēnešu recidīva profilakses pētījumā sociālās trauksmes pacientiem ar atbildes reakciju. 24 nedēļu ilgā devas noteikšanas pētījumā konstatēja escitaloprama efektivitāti 5, 10 un 20 mg devās.

Obsesīvi - kompulsīvie traucējumi

Randomizētā, dubultaklā klīniskā pētījumā 20 mg/dienā escitalopramu pēc kopējā Y-BOCS punktu skaita atdalīja no placebo pēc 12 nedēļām. Pēc 24 nedēļām, gan 10mg/dienā, gan 20 mg/dienā escitalopramam bija labāki rezultāti salīdzinājumā ar placebo.

Pacientiem, kas uzrādīja atbildes reakciju escitalopramam 16 nedēļu garā nemarķētā periodā un, kas turpināja piedalīties 24 nedēļas ilgajā randomizētā, dubultaklā placebo kontrolētajā periodā, lietojot 10 mg/dienā un 20 mg/dienā uzrādīja recidīva novēršanu.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Absorbcija

Absorbcija ir gandrīz pilnīga un nav atkarīga no uztura. Vidējais laiks līdz maksimālajai koncentrācijai (vidējais Tmax) ir 4 stundas pēc vairākkārtīgām devām. Tāpat kā lietojot racēmisko citalopramu, paredzams, ka escitaloprama absolūtā biopiejamība būs apmēram 80%.

Izkliede

Šķietamais izkliedes tilpums (Vd, ß/F) pēc iekšķīgas lietošanas ir apmēram 12 līdz 26 l/kg. Saistība ar plazmas olbaltumiem escitalopramam un tā galvenajiem metabolītiem ir mazāka par 80%.

Biotransformācij a

Escitaloprams metabolizējas aknās līdz demetilētiem un didemetilētiem metabolītiem. Tie abi ir farmakoloģiski aktīvi.Alternatīvi arī slāpeklis oksidējas līdz N-oksīda metabolītu formai. Abi, gan māstsavienojums, gan metabolīti, daļēji izdalās glikuronoīdu veidā. Pēc vairākkārtīgas devu ievadīšanas vidējā demetilēto un didemetilēto metabolītu koncentrācija parasti ir attiecīgi 28-31% un mazāk par 5% no escitaloprama koncentrācijas. Escitaloprama biotransformācija līdz demetilētiem metabolītiem notiek galvenokārt ar CYP2C19 līdzdalību. Iespējama arī enzīmu CYP3A4 un CYP2D6 piedalīšanās.

Eliminā.cija.

Eliminācijas pusperiods (t1/2 ß) pēc vairākkārtīgas devas ievadīšanas ir apmēram 30 stundas, un plazmas klīrenss pēc iekšķīgas lietošanas (Cloral) ir apmēram 0,6 l/min.

Galveno metabolītu eliminācijas pusperiods ir būtiski garāks. Escitaloprams un galvenie metabolīti tiek izvadīti caur aknām (metabolisma ceļā) un nierēm, lielākā daļa no devas izdalās ar urīnu metabolītu veidā.

Farmakokinētika ir lineāra. Līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta apmēram pēc vienas nedēļas.Vidējā līdzsvara koncentrācija 50 nmol/l (diapazonā no 20 līdz 125 nmol/l) tiek sasniegta, lietojot 10 mg dienā.

Gados vecākiem pacientiem (vecākiem par 65 gadiem)

Gados vecākiem pacientiem escitaloprams eliminējas daudz lēnāk, salīdzinot ar jaunākiem pacientiem.Sistēmiskā ekspozīcija (AUC) gados vecākiem cilvēkiem ir par aptuveni 50% augstāka, salīdzinot ar jaunākiem veseliem brīvprātīgajiem (skatīt apakšpunktu 4.2).

Pacientiem ar pavājinātu aknu darbību

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (pēc Child-Pugh A un B kritērijiem), salīdzinot ar personām, kuru aknu funkcija ir normāla, escitaloprama eliminācijas pusperiods ir aptuveni divas reizes ilgāks un iedarbība par aptuveni 60% spēcīgāka (skatīt apakšpunktu 4.2).

Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību

Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību (CLcr 10-53 ml/min) racēmiskam citalopramam bija pagarināts pusperiods un nedaudz palielinājās ekspozīcija. Metabolītu koncentrācija plazmā nav pētīta, bet iespējams, tā palielinās (skatīt apakšpunktu 4.2).

Polimorfisms

Novērots, ka vājam metabolizētājam attiecībā uz CYP2C19, escitaloprama koncentrācija plazmā palielinās divas reizes, salīdzinot ar spēcīgu metabolizētāju. Nav novērotas nozīmīgas ietekmes izmaiņas vājam metabolizētājam attiecībā uz CYP2D6 (skatīt apakšpunktu 4.2).

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Escitalopramam nav veikts pilns preklīnisko pētījumu komplekts, jo vienojošie toksikokinētiskie un toksikoloģiskie pētījumi, ko ar escitalopramu un citalopramu veica žurkām, uzrādīja līdzīgu profilu. Tādēļ visu escitaloprama informāciju var ekstrapolēt attiecībā uz escitalopramu.

Salīdzinošos toksikoloģiskos pētījumos žurkām, ievadot zāļu devas, kas izraisīja vispārēju toksicitāti, escitaloprams un citaloprams pēc dažām nedēļām izraisīja arī kardiotoksicitāti, tostarp sastrēguma sirds mazspēju. Kardiotoksicitāte vairāk korelēja ar maksimālajām plazmas koncentrācijām nevis ar sistēmisko ekspozīciju (AUC).

Maksimālās plazmas koncentrācijas, pie kurām nekāds efekts netika novērots bija ievērojami (8 reizes) augstāks nekā tas, ko sasniedz klīniskā pielietojumā, bet AUC escitalopramam bija tikai 3 līdz 4 reizes augstāks nekā ietekme klīniskā pielietošanā. Citalopramam S-enantiomēra AUC vērtības bija 6 līdz 7 reizes augstākas nekā ietekme, ko sasniedz zāļu klīniskā pielietošanā.Šie dati, iespējams, ir saistīti ar pārmērīgo ietekmi uz biogēnajiem amīniem, t.i., sekundāri uz primārajiem farmakoloģiskajiem efektiem, kas izraisa hemodinamisku ietekmi (koronārās plūsmas samazināšanās) un išēmiju. Klīniskā pieredze attiecībā uz citalopramu un pieejamie klīnisko pētījumu dati par escitalopramu neliecina, ka šīs atrades klīniski korelē.

Novērots fosfolipīdu daudzuma pieaugums dažos audos, piemēram, plaušās, sēklinieku piedēkļos un aknās, žurkām ilgstoši lietojot escitalopramu un citalopramu. Atrade sēklinieku piedēkļos un aknās tika konstatēta arī līdzīgas ekspozīcijas apstākļos kā cilvēkam. Šis efekts ir atgriezenisks pēc ārstēšanās pārtraukšanas. Fosfolipīdu uzkrāšanās (fosfolipidoze) novērota dzīvniekiem saistībā ar daudzām katjonu amfifīlām zālēm. Nav zināms, vai šai parādībai būtu kāda nozīme attiecībā uz cilvēkiem.

Attīstības toksicitātes pētījumā žurkām tika novērots embriotoksisks efekts (samazināts augļa svars un atgriezeniska osifikācijas aizkavēšanās) pie ekspozīcijas, kas AUC izteiksmē bija ievērojami augstāka nekā klīniskajā pielietojumā. Kroplību biežums nepieauga. Pre- un postnatālā pētījumā konstatēja mazuļu pazeminātu izdzīvošanas spēju zīdīšanas periodā pie ekspozīcijas, kas AUC izteiksmē bija ievērojami augstāka nekā klīniskajā pielietojumā.

6.    FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA 6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Mikrokristāliskā celuloze (E460)

Kroskarmelozes nātrija sāls (E468)

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds,

Magnija stearāts (E470b)

Apvalks:

Hipromeloze (E464)

Titāna dioksīds (E171).

Makrogols 400

6.2 Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

4 gadi.

6.4    Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5    Iepakojuma veids un saturs

OPA/Alu/PVH/Alumīnija blisteri, iepakoti pa 7;10;14; 15;20;28; 30;49;50;56;60;84;90;

98;100;200;500 tabletēm blister iepakojumā

atsevišķu devu blisteri iepakojumā pa 30 x1; 49x1;100x1

Visi iepakojuma lielumi var nebūt tirgū pieejami.

6.6. Norādījumi par sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu

Nav īpašu prasību.

7.    REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

EGIS Pharmaceuticals PLC

H-1106 Budapest, Kereszturi ut 30-38 UNGĀRIJA

8.    REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

Escitil 5 mg apvalkotās tabletes 09-0416 Escitil 10 mg apvalkotās tabletes 09-0417 Escitil 15 mg apvalkotās tabletes 09-0418 Escitil 20 mg apvalkotās tabletes 09-0419

9.    REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

06.11.2009.

10.    TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

EGIS Doc.No.: 21586/A


14



 Lietošanas instrukcijas, zāļu(preparata) apraksta, anotācijas avots: Zāļu valsts aģentūra-ZVA


[*] DDD. Informācijas avots: Pasaules veselības organizācijas (PVO) Zāļu statistikas metodoloģijas sadarbības centrs - [Nov-2015]


Atpakaļ

Aptiekām un veselības veikaliem Reklāmdevējiem

Autortiesības © 2011-2017 APTEKA.LV. Visas tiesības aizsargātas

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai!

Konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju!