tabletes kapsulas Сenas,instrukcijas.,deva,zāle/preparāts  

APTEKA.LV

Esiet veseli!

Ja Jūs slikti saredzat - spiediet  šeit!
Latvijas aptieku akcijas!-Сenas-Akcija               Latvijas aptieku akcijas!
Latvijas aptieku karte-СenasLatvijas aptieku karte Dežūrārsti. Medicīnskā palīdzība-СenasDežūrārsti. Medicīnskā palīdzība
Aktuālie vakcinācijas piedāvājumi-Сenas-Akcija               Vakcinācijas piedāvājumi
Zāļu un to analogu meklēšana:-Сenas Zāļu alfabētiskā meklēšana: ABCDEFG...

Zāļu un to analogu meklēšana:

Meklētājā ievadīt nemazāk kā 3 simbolus:

         Noderīgi         

Rindas uz izmeklējumus
Kompensējamo zāļu saraksti

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju! Vietne nekādā gadījumā nenes atbildību par zemāk publicēto preparāta aprakstu. Jūs pats uzņematies risku par tā lietošanu vai nelietošanu!

POLCORTOLON TBL 4MG N50

Uz 2017-Jan-24
POLCORTOLON-zāle/preparāts -tabletes aptuvenā pirkšanas cena uz "POLCORTOLON TBL 4MG N50" Rīgā, Latvijā ir:

  • 8.00€  8.57$  6.89£  510Rub  76.1SEK  35PLN  32.57₪ 

Maksimāla pieļaujamā valsts cena Latvijā (no ZVA tīmekļa vietne) Euro:

Maksimāla pieļaujamā cena Latvijā rādīta/indiceta attēlā uz zāle/preparāts -tabletes  POLCORTOLON TBL 4MG N50

    Pārbaudīt vēlreiz.

ATĶ kods: H02AB08Aktīvās vielas: Triamcinolonum

Ražotājs: Polfa. 
Izsniegšanas kārtība: Recepšu zāle.

Zāles vai produkta nosaukums  Сenas Aptieku tīkls
POLCORTOLON 4MG TABL.N50
7.42€ internetaptieka.lv (Jan-2017)
POLCORTOLON TBL 4MG N50
8.00€ A-aptieka (Jan-2016) Riga
Preparāta instrukcija krievu valodā. Здесь инструкция к препарату на русском языке

Saskaņots ZVA 13.01.2011.

ZĀĻU APRAKSTS

1.    ZĀĻU NOSAUKUMS POLCORTOLON 4 mg tabletes

2.    KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena tablete satur 4 mg triamcinolona (Triamcinolonum). Palīgvielas: 200mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1

3.    ZĀĻU FORMA

Tabletes.

Polcortolon tabletes ir apaļas, abpusēji plakanas, baltā vai gandrīz baltā krāsā. Tām iespiests vienā

pusē burts „o”, bet otrā pusē_4

mg.

4.    KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

1.    Endokrīnās sistēmas traucējumi:

-    virsnieru dziedzeru garozas primārā un sekundārā mazspēja (Adisona slimība) - (izvēles preparāti ir hidrokortizons un kortizons, sintētiskos analogus var lietot kopā ar

mine rālkortikosteroīdiem);

-    adrenogenitālais sindroms (iedzimta virsnieru dziedzeru hiperplāzija); ārstēšana nomāc virilizācijas pazīmju veidošanos, kas ir cēlonis pastiprinātai androgēnu sintēzei virsnierēs. Ieteicama nātrija lietošana; dažiem pacientiem var būt nepieciešama minerālkortikosteroīdu lietošana.

-    ar neoplastiskām slimībām saistīta hiperkalcēmija,

-    nestrutojošs tireoidīts.

2.    Reimatiskas slimības - kā papildus terapija paasinājuma periodā:

-    ankilozējošais spondilīts,

-    psoriātisks artrīts,

-    reimatoīdais artrīts, juvenīlais reimatoīdais artrīts (gadījumos, kad ir rezistence pret citām ārstēšanas metodēm),

-    reimatisks drudzis,

-    akūts un subakūts ahilobursīts,

-    pēctraumatisks osteoartrīts,

-    epikondilīts,

-    nespecifisks tendovaginīts,

-    akūts podagras artrīts,

-    sinovīts osteoartrīta slimniekiem.

3.    Kolagenozes (paasinājuma periodā vai dažos gadījumos uzturošai terapijai):

-    reimatisks un nereimatisks miokardīts,

-    akūts reimatisks miokardīts,

-    sistēmiskā sarkanā vilkēde.

4.    Ādas slimības:

-    eksfoliatīvs dermatīts,

-    herpveida bullozs dermatīts,

-    smags seboreisks dermatīts,

-    smaga multiformā eritēma (Stīvensa-Džonsona sindroms),

-    sarkomatozā granuloma,

-    pemfigus,

-    psoriāze.

5.    Alerģiskas reakcijas - smagas alerģiskas reakcijas, kad ir rezistence pret citām ārstēšanas metodēm:

-    pastāvīgs vai sezonāls alerģisks rimts, kas ir rezistents pret citām zālēm,

-    kontaktdermatīts,

-    atopisks dermatīts,

-    seruma slimība,

-    paaugstinātas jutības reakcijas pret zālēm,

-    bronhiālā astma.

6.    Acu slimības - acs un tās palīgorgānu smagi akūti un hroniski iekaisuma procesi:

-    irīts un ciklīts,

-    horioidīts un retinīts,

-    difūzs priekšējais horioidīts,

-    redzes nerva iekaisums,

-    simpātiskais horioidīts,

-    acs ābola priekšējās daļas iekaisums,

-    alerģisks konj unktivīts,

-    keratīts (nesaistīts ar herpes vīrusu vai sēnīšu infekciju),

-    acu herpes zoster,

-    radzenes alerģiskā perifēra čūla.

7.    Elpošanas sistēmas traucējumi:

-    berilioze,

-    Leflera sindroms,

-    aspirācijas pneimonija,

-    simptomātiskā sarkoidoze,

-    fulminantā vai diseminētā plaušu tuberkuloze (vienlaicīgi ar prettuberkulozes līdzekļiem).

8.    Hematoloģiskās slimības:

-    iegūta hemolītiskā anēmij a (autoimūna),

-    iedzimta aplastiska anēmija,

-    eritroblastopēnija (eritroblastu trūkums kaulu smadzenēs),

-    sekundāra trombocitopēnij a pieaugušaj iem,

-    idiopātiska trombocitopēniska purpura pieaugušajiem.

9.    Onkoloģiskās slimības - palliatīvai ārstēšanai:

-    leikoze un limfomas pieaugušajiem,

-    akūta leikoze bērniem.

10.    Tūska - diurēzes indukcijai vai proteinūrijas remisijai idiopātiska nefrotiska sindroma gadījumā, bez urēmijas vai sarkanās vilkēdes ārstēšanas gaitā.

11.    Kuņģa-zarnu trakta slimības (paasinājuma periodā; ilgtermiņa terapija ir kontrindicēta):

-    čūlainais kolīts,

-    Krona slimība.

12.    Neiroloģiskās slimības:

-    izkaisītā skleroze paasinājuma periodā.

13.    Citas indikācijas:

-    tuberkulozais meningīts ar subarahnoidālu vai draudošu blokādi, ja lieto vienlaicīgi ar prettuberkulozes līdzekļiem,

-    trihinelloze ar nervu sistēmas vai sirds muskuļu bojājumu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas nosakāmas individuāli, atkarībā no slimības veida un pacienta atbildes reakcijas uz zālēm.

Pamatā, zāles ieteicams lietot saskaņā ar diennakts ritmu, vienu reizi dienā, no rīta.

Dažos gadījumos var būt nepieciešama biežāka triamcinolona lietošana.

Pieaugušie:

Parasti lieto no 4 mg līdz 48 mg dienā.

Endokrīnās sistēmas traucējumi:

Virsnieru dziedzeru garozas mazspējas gadījumā sākuma deva parasti ir no 4 mg līdz 12 mg dienā, vienlaicīgi lietojot minerālkortikosteroīdus. Ņemot vērā, ka endokrīnās sistēmas traucējumu gadījumā iespējams lietot plaša spektra devas, nav iespējams sniegt detalizētāku dozējumu.

Reimatiskas slimības:

Reimatoīdā artrīta, akūta podagras artrīta, ankilizējoša spondilīta, psoriātiska ankilizējoša spondilīta, akūta un subakūta ahilobursīta, nespecifiska akūta tendovaginīta gadījumā sākotnēji ieteicama no 8 mg līdz 16 mg dienā liela deva, lai gan dažiem pacientiem var būt nepieciešama augstākas devas lietošana.

Kolagenozes:

Sistēmiskas sarkanās vilkēdes gadījumā parasti sākuma deva ir no 20 mg līdz 32 mg dienā; pēc tam, kad sasniegta uzlabošanās, ieteicams lietot zemāko efektīvo uzturošo devu. Pacientiem ar izteiktākiem slimības simptomiem sākotnējā deva tiek nozīmēt pa 48 mg dienā vai augstāka un uzturošā deva arī ir augstāka.

Akūts reimatisks miokardīts:

Pacientiem ar akūtu reimatisku miokardītu smagā formā, ar perikardiālu eksudātu un/vai sastrēguma sirds mazspēju, kortikosteroīdu terapija ir efektīva cīņā ar akūtiem un smagiem iekaisuma bojājumiem. Sākotnējā triamcinolona deva ir no 20 mg līdz 60 mg dienā. Pēc uzlabošanas sasniegšanas dienas devu var samazinat. Uzturoša terapija turpinās vismaz 6-8 nedēļas, reizēm pat līdz 3 mēnešiem. Kortikosteroīdu lietošana neaizvieto pamata terapiju.

Ādas slimības:

Pemfigus, herpveida bulloza dermatīta, smagas multiformas eritēmas, eksfoliatīvā dermatīta, sarkomatozas granulomas gadījumā sākotnējā deva ir no 8 mg līdz 16 mg dienā.

Smagas psoriāzes gadījumā sākotnējā deva ir no 8 mg līdz 16 mg dienā. Terapijas ilgums atkarīgs no pacienta atbildes reakcijas uz zālēm.

Alerģiskas reakcijas:

Pastāvīga vai sezonāla alerģiska rinīta gadījumā triamcinolons lietojams no 8 mg līdz 12 mg dienā. Ja novērojama rezistence pret zālēm, iespējams nepieciešama augstāka sākotnējā deva un uzturošā deva. Bronhiālās astmas gadījumā lieto no 8 mg līdz 16 mg dienā.

Kortikosteroīdu lietošana akūtu stāvokļu atvieglošanai un ilgtermiņa terapijai ieteicama alerģiska rinīta un bronhiālās astmas gadījumā.

Kontakta un atopiskā dermatīta gadījumā lokālu ārstēšanu īslaicīgi var papildināt ar iekšķīgu 8 mg līdz 16 mg triamcinolona devu lietošanu dienā.

Acu slimības:

Alerģiska konjunktivīta, keratīta, iritīta un ciklīta, horioidīta un retinīta, acs ābola priekšējās daļas iekaisuma, difūza aizmugurējā horioidīta, redzes nerva iekaisuma un simpātiskā horioidīta gadījumā sākotnējā deva ir no 12 mg līdz 40 mg dienā, atkarībā no stāvokļa smaguma, norises un pakāpes, kādā ir skarta acs struktūra, bet uzlabošanās parasti ir ātra.

Elpošanas sistēmas traucējumi:

Simptomātiskas sarkoidozes, Leflera sindroma, beriliozes, fulminantās vai diseminētās plaušu tuberkulozes (vienlaicīgi ar prettuberkulozes līdzekļiem) gadījumā sākotnējā deva ir no 16 mg līdz 48 mg dienā.

Hematoloģiskās slimības:

Hematoloģisku slimību gadījumā sākotnējā deva ir no 16 mg līdz 60 mg dienā. Pamata deva nosakāma atkarībā no pacienta atbildes reakcijas uz zālēm. Ja pēc attiecīga laika posma terapija nesniedz uzlabošanos, triamcinolona lietošana ir jāpārtrauc un jānozīmē citu zāļu lietošana. Kad sasniegta klīniskā atbildes reakcija, deva pamazām samazināma līdz zemākajai efektīvajai devai. Devas palielināšana var būt nepieciešama stresa situācijās (piem., ķirurģiska operācija, infekcija, trauma).

Onkoloģiskās slimības - palliatīvai ārstēšanai:

Leikozes un limfomas gadījumā pieaugušajiem dienas deva parasti ir no 16 mg līdz 40 mg dienā, lai gan leikozes gadījumā var būt nepieciešams devu palielināt līdz 100 mg dienā.

Tūska:

Triamcinolons tiek lietot diurēzes indukcijai vai proteinūrijas remisijai idiopātiskā nefrotiskā sindroma gadījumā, bez urēmijas vai sarkanās vilkēdes ārstēšanā. Vidējā deva ir no 16 mg līdz 20 mg (reizēm līdz 48 mg) dienā, kamēr tiek inducēta diurēze. Diurēze parasti sākas 14.dienā, reizēm tā var būt novēlota.

Ieteicams terapiju turpināt, kamēr simptomi pēc uzlabošanās norimst; tad deva samazināma. Devas vieglākas slimības gaitas gadījumā sasniedz līdz 4 mg dienā.

Tuberkulozais meningīts:

Ja ir subarahnoidāla vai draudoša blokāde, triamcinolons lietojams vienlaicīgi ar atbilstošu prettuberkulozes terapiju.

Parasti lieto no 32 mg līdz 48 mg dienā kā vienas reizes devu vai dalītās devās.

Ja zāles ir lietotas ilgāk kā dažas dienas, to lietošanas pārtraukšana veicama pakāpeniski.

Bērni

Devas bērniem atkarīgas no slimības veida un smaguma pakāpes, kā arī no ķermeņa masas: no 0,1 līdz 0, 5 mg uz ķermeņa masas kilogramu 24 stundu laikā vienas reizes devā vai dalītās devās.

Akūta leikoze bērniem:

no 1 mg uz ķermeņa masas kilogramu līdz 2 mg uz ķermeņa masas kilogramu dienā. Uzlabošanās parasti novērojama starp 6. līdz 21. triamcinolona lietošanas dienai un terapija ilgst 4-6 nedēļas.

Ja gadījies aizmirst lietot zāles, tas jādara tiklīdz atceras vai, ja ir gandrīz pienācis jau nākamās devas lietošanas laiks, aizmirstā deva jāizlaiž. Nelietot vairāk par vienu devu vienā reizē.

4.3.    Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret triamcinolonu vai jebkuru no palīgvielām.

Sistēmiskas mikotiskas infekcijas.

Vakcinācija, īpaši ar dzīvus vīrusus saturošām vakcīnām.

4.4.    Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Lietojama zemākā efektīvā triamcinolona deva. Ja iespējams, jāveic pakāpeniska devas samazināšana.

Tā kā pēkšņa zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt virsnieru dziedzeru garozas mazspēju, triamcinolona deva samazināma pakāpeniski.

Ilgstošas triamcinolona terapijas pārtraukšana var izraisīt glikokortikosteroīdu atcelšanas sindroma simptomus: drudzi, miaļģiju un artraļģiju, savārgumu. Šie simptomi var parādīties pat, ja virsnieru dziedzeru mazspēja nav diagnosticēta.

Slimniekus, kas lieto augstas triamcinolona devas, nedrīkst vakcinēt ar dzīvus vīrusus saturošām vakcīnām (piem., vējbakas), jo pastāv neiroloģisku traucējumu rašanās risks un imunizācija var būt neefektīva.

Disseminētas tuberkulozes un zibensveida tuberkulozes gadījumos triamcinolonu nozīmē tikai vienlaicīgi ar prettuberkulozes zālēm. Slimniekiem ar latentu tuberkulozi vai pozitīvu tuberkulīna raudzi, kuri saņem triamcinolonu, jāatrodas novērošanā, jo ir iespējama tuberkulozes attīstība. Ilgstošas glikokortikosteroīdu terapijas laikā pacientiem profilakses nolūkā jāsaņem prettuberkulozes terapija.

Triamcinolons var maskēt infekcijas simptomus, vājināt organisma pretestību pret infekciju un tās lokalizācijas spēju. Tā lietošana var atklāt latentu amebiāzi. Personām, kuras atbraukušas no tropiskām zemēm, vai slimniekiem ar neskaidras etioloģijas caureju ir jāizslēdz Entamoeba histolytica (amēbu izraisīta dizentērija) infekcija pirms glikokortikosteroīdu terapijas uzsākšanas.

Triamcinolons spēcīgāk iedarbojas pacientiem ar hipotireoīdismu vai cirozi.

Acu herpes zoster gadījuma triamcinolons lietojams uzmanīgi, jo pastav radzenes perforācijas risks.

Īpaša piesardzība jāievēro triamcinolonu lietojot vienlaicīgi ar acetilsalicilskābi hipopro-trombinēmijas pacientiem.

Triamcinolons piesardzīgi lietojams nespecifiska čūlaina kolīta gadījumā, ja pastāv perforācijas risks, abscesa vai strutainas infekcijas, zarnu divertikulozes, svaigas zarnu anastomozes, aktīvas vai latentas peptiskas čūlas, nieru mazspējas, arteriālas hipertensijas, osteoporozes, myastenia gravis, cukura diabēta, traucētas aknu darbības, glaukomas, mikotiskas vai vīrusu infekcijas, hiperlipidēmijas, hipoalbuminēmijas, akūtas psihozes un epilepsijas gadījumā.

Kuņģa-zarnu trakta perforācijas gadījumā slimniekiem, kuri lieto augstas triamcinolona devas, peritonīta simptomi var būt minimāli vai neparādīties vispār.

Zīdaiņi un bērni, kuri ilgstoši tiek ārstēti ar šīm zālēm, jānovēro, jo pastāv augšana un attīstība traucējumu risks.

Pacienti, kas saņem imunosupresīvo terapiju ir vairāk pakļauti infekciju rašanās riskam, nekā veseli cilvēki. Pēc kortikosteroīdu lietošanas bērniem un pieaugušajiem vējbaku, jostas rozes un masalu norise var būt smagāka. Jāizvairās no saskares ar šīm infekcijām, īpaši pacientiem, kas ar tām nav slimojuši. Ja parādās vējbakas, jāapsver pretvīrusu zāļu lietošana.

Polcortolon satur laktozi: šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu, iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Triamcinolona un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu un alkohola vienlaicīga lietošana palielina peptisku čūlu rašanās risku un kuņģa-zarnu trakta asiņošanas risku.

Triamcinolona, amfotericīna B vai karboanhidrāzes inhibitoru vienlaicīga lietošana var izraisīt hipokaliēmiju, sirds muskuļu hipertrofiju un sastrēguma sirds mazspēju.

Anabolo steroīdu, androgēnu un triamcinolona vienlaicīga lietošana var izraisīt tūsku un pinnes.

Triamcinolona un holinolītisko preparātu, galvenokārt atropīna, vienlaicīga lietošana var paaugstināt acs iekšējo spiedienu.

Triamcinolona un antitrombotisku zāļu - kumarīnu atvasinājumu, indandiona, heparīna, streptokināzes, urokināzes vienlaicīga lietošana palielina peptiskas čūlas rašanās un kuņģa-zarnu trakta asiņošanas risku, kā arī pazemina, bet dažiem pacientiem paaugstina šo zāļu efektivitāti.

Tricikliskie antidepresanti var pastiprināt ar triamcinolona lietošanu saistītos psihiskos traucējumus.

Triamcinolons samazina insulīna un iekšķīgi lietojamo pretdiabēta līdzekļu hipoglikēmisko iedarbību.

Triamcinolona lietošana vienlaicīgi ar zālēm, ko lieto hipertireoīdisma ārstēšanā, vairogdziedzera hormoni var izmainīt to iedarbību uz vairogdziedzera funkciju. Var būt nepieciešama devas korekcija vai zaļu, ko lieto hipertitireoidisma vai vairogdziedzera hormonu arstešana, lietošanas pārtraukšana.

Estrogenus saturošie iekšķīgi lietojamie pretapaugļošanās līdzekļi palēnina triamcinolona metabolismu un izmaina tā saistīšanos ar albumīniem, kas izraisa pagarinātu eliminācijas pusperiodu un pastiprina triamcinolona iedarbību.

Triamcinolons paaugstina sirds ritma traucējumu un glikozīdu toksicitātes risku (uzpirkstītes glikozīdi).

Triamcinolons samazina diurētisko līdzekļu iedarbību un palielina samazināta kālija jona koncentrācijas asinīs rašanās risku, kas novērojams pēc diurētisko līdzekļu lietošanas (hipokaliēmija).

Triamcinolons palielina organisma vajadzība pēc folskābes.

Triamcinolona un imūnsupresīvo preparātu vienlaicīga lietošana palielina infekcijas rašanās risku, limfomu un citu limfoproliferatīvu slimību attīstīšanās risku.

Triamcinolons samazina izoniazīdu koncentrāciju plazmā.

Triamcinolons palēnina meksiletīna metabolismu un samazina tā koncentrāciju plazmā.

Triamcinolons palielina nātrija uzkrāšanos organismā, izraisot tūsku, paaugstinātu arteriālo spiedienu. Jāierobežo sāls lietošana uzturā.

Glikokortikosteroīdu imūnsupresīvu devu lietošanas laikā iespējama vīrusu slimību attīstīšanās un vakcīnu, kas satur novājinātus dzīvus vīrusus, efektivitātes pazemināšanās.

Trimacinolona un citu vakcīnu vienlaicīga lietošana paaugstina neiroloģisko traucējumu rašanās risku un samazina antivielu veidošanos.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšana periods

Nav veikti attiecīgi kontrolēti pētījumi ar cilvēkiem. Pētījumos ar dzīvniekiem ir novērots, ka kortikosteroīdu lietošana palielina šķeltas aukslējas (vilkarīkles), priekšlaicīgu dzemdību, placentāras mazspējas un augļa attīstības aizkavēšanās gadījumu novērošanas biežumu. Kaut arī aizdomas par kortikosteroīdu teratogēno efektu uz cilvēkiem nav apstiprinātas, tomēr ir dati, ka sievietēm, kuras grūtniecības laikā lietojušas kortikosteroīdus, pieaug risks iegūt placentām mazspēju, mazu svaru jaundzimušajam un augļa bojāeju. Šo zāļu lietošana grūtniecēm ir pieļaujama tikai tad, ja pēc ārsta uzskatiem, ieguvums mātei atsver iespējamo risku auglim.

Bērni, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas augstas kortikosteroīdu devas, rūpīgi jānovēro, jo pastāv virsnieru dziedzeru mazspējas rašanās risks.

Triamcinolons izdalās ar mātes pienu nelielā daudzumā. Īpaši, ja lietots ilgstoši vai lietotas augstas devas, tas var kavēt jaundzimušā augšanu vai nomākt endogēno virsnieru garozas hormonu izdalīšanos.

Bērna zīdīšana triamcinolona terapijas laikā ir jāpārtrauc.

4.7.    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Zāles parasti neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Reizēm tas var izraisīt reiboni un galvassāpes un pat psihiskus traucējumus.

4.8.    Nevēlamās blakusparādības

Triamcinolona izraisītas iespējamās blakusparādības uzskaitītas turpmāk, tās sagrupētas pa orgānu sistēmu klasēm.

Sirds funkcijas traucējumi

Paātrināta vai neritmiska sirdsdarbība, sastrēguma sirds mazspēja, arteriāla hipertensija.

Nervu sistēmas traucējumi

Krampji, paaugstināts intrakranālais spiediens ar redzes nerva diska tūsku, reiboņi un galvassāpes.

Acu bojājumi

Katarakta, paaugstināts intraokulārais spiediens, glaukoma ar iespējamu redzes nerva bojājumu, eksoftalms un redzes traucējumi.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Peptiskā čūla ar iespējamu perforāciju un/vai asiņošanu, resno vai tievo zarnu perforācija, it sevišķi slimniekiem ar iekaisuma procesu zarnās, melni, darvaini izkārnījumi (melaena), atlieku vemšana, pankreatīts, meteorisms, čūlains ezofagīts, dispepsija, slikta dūša, vemšana, palielināta apetīte.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Strijas ādā, pinnes, palēnināta brūču dzīšana, ādas biezuma samazināšanās, zilumu rašanās, asinsizplūdumi un asiņaini izdalījumi, eritēma, alerģisks dermatīts, nātrene, angioneirotiska tūska.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu vājums, kortikosteroīdu izraisītā miopātija, muskuļu masas zudums, osteoporoze, mugurkaula kompresijas lūzumi, aseptiska nekroze augšstilba kaula vai augšdelma kaula galviņā, patoloģiski stobrkaulu lūzumi.

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Neregulāras mēnešreizes, menstruālā cikla traucējumi, Kušinga sindroms, aizkavēta augšana bērniem, sekundāra virsnieru dziedzeru garozas un hipofīzes mazspēja, it sevišķi stresa situācijās, kā, piemēram, trauma, ķirurģiska operācija, cukura diabēta parādīšanās un pastiprināta vajadzība pēc insulīna un pretdiabēta preparātiem slimniekiem ar atklātu cukura diabētu; hirsutisms.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Negatīvs slāpekļa līdzsvars, paaugstināta glikozes koncentrācija asinīs un urīnā, ķermeņa masas pieaugums.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Trombemboliskais sindroms, pēdu vai kāju tūska.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nespēks, sekundāras mikotiskas vai vīrusu infekcijas, palielināts vai samazināts spermatozoīdu kustīgums un to skaits, ūdens un elektrolītu traucējumi (nātrija un ūdens retence organismā, kālija zudums, hipokaliēmijas radīta alkaloze, palielināta kalcija izdalīšanās), miega traucējumi, ilgstoši iekaisis kakls, vispārēja saaukstēšanās un drudzis.

Imūnās sistēmas traucējumi

Paaugstinātas jutības reakcijas, ieskaitot smagas alerģiskas reakcijas (izsitumi, nātrene, nieze, aμgrūtināta elpošana, smaguma sajūta krūšu kurvī, sejas, lūpu un mēles tūska).

Psihiskie traucējumi

Eiforija, pēkšņas garastāvokļa maiņas, personības traucējumi, smaga depresija, psihozes simptomi.

4.9. Pārdozēšana

Praktiski nepastāv akūtas intoksikācijas risks, tomēr ilgstošas triamcinolona terapijas laikā, īpaši lietojot augstas devas, pastāv pārdozēšanas risks. Galvenie pārdozēšanas simptomi ir hipertensija un tūskas. Triamcinolona pārdozēšana var arī izpausties kā kāda no augstāk minētajām blakusparādībām.

Nav speciāla antidota.

Pēc pārdozēšanas jāveic simptomātiska un uzturoša ārstēšana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Glikokortikosteroīdi ATĶ kods: H 02 AB 08

Triamcinolons ir sintētisks glikokortikosteroīds, fluorēts prednizolona atvasinājums, kam piemīt ļoti stipra pretiekaisuma iedarbība. Tiek uzskatīts, ka 4 mg triamcinolona pretiekaisuma iedarbība ir līdzvērtīga 4 mg metilprednizolona vai 5 mg prednizolona, 0,75 mg deksametazona, 0,6 mg betametazona un 20 mg hidrokortizona iedarbībai. Tam ir vāja minerālkortikoīda iedarbība. Triamcinolons kavē iekaisuma simptomu attīstību, neietekmējot tā cēloņus. Tas kavē makrofāgu, leikocītu un citu šūnu uzkrāšanos iekaisuma rajonā. Tas kavē fagocitozi, liposomālo enzīmu atbrīvošanos un iekaisuma ķīmisko mediatoru sintēzi un atbrīvošanos. Tas samazina kapilāru paplašināšanos un šķidruma eksudāciju, kavē leikocītu pārvietošanos un kavē tūsku veidošanos. Tas veicina lipomodulīna sintēzi, fosfolipāzes A2 inhibitora sintēzi, kas atbrīvo arahidonskābi no šūnu membrānu fosfolipīdiem.

Imūnsupresīvā iedarbība.

Imūnsupresīvās darbības mehānisms nav pilnīgi zināms, bet triamcinolons spēj nomākt imunoloģiskās šūnu reakcijas, kā arī ar imunoloģisko reakciju saistītos specifiskos mehānismus. Tas samazina T limfocītu skaitu, monocītu un eozinofīlo granulocītu skaitu. Tas samazina imunoglobulīnu saistīšanos pie šūnu virsmas receptoriem un nomāc interleikīnu sintēzi un atbrīvošanos, samazinot T limfocītu blastoģenēzi un mazinot agrīnās imūnās reakcijas intensificēšanos. Tas arī nomāc imūnkompleksu pārvietošanos caur bazālo membrānu un samazina komplementa sistēmas sastāvdaļu un imunoglobulīnu koncentrāciju.

Pārējie efekti.

Triamcinolons nomāc hipofīzes AKTH atbrīvošanos, kas noved pie kortikosteroīdu un androgēnu produkcijas samazināšanās virsnieru garozā. Virsnieru garozas mazspējas attīstība un laiks, kas nepieciešams, lai atjaunotos tās funkcija, atkarīgs galvenokārt no terapijas ilguma, mazākā mērā no devas, zāļu lietošanas laika un biežuma, kā arī no zāļu eliminācijas pusperioda. Pēc vienreizējas 60-100 mg triamcinolona devas lietošanas, virsnieru funkcija ir nomākta 24-48 stundas un normalizējas 30-40 dienu laikā. Praktiski katram pacientam, kurš saņem triamcinolonu 12-16 mg diennaktī vairāk kā 7-10 dienas, var parādīties virsnieru dziedzeru garozas mazspēja. Pēc ilgstošas lielu devu lietošanas virsnieru funkcija var atjaunoties 1 gada laikā, tomēr dažiem pacientiem tā neatjaunojas.

Triamcinolons pastiprina olbaltumvielu katabolismu un iesaista fermentus aminoskābju metabolismā. Tas nomāc olbaltumvielu sintēzi un pastiprina olbaltumvielu noārdīšanos limfātiskajos audos, saistaudos, muskuļos un ādā. Ilgstoša terapija var izraisīt šo audu atrofiju. Triamcinolons palielina glikozes biopieejamību, inducējot glikoneoģenēzē iesaistītos fermentus aknās, pastiprinot olbaltumvielu katabolismu (tas palielina glikoneoģenēzē izmantojamo aminoskābju skaitu) un samazinot glikozes izlietošanu perifērajos audos. Tas noved pie pastiprinātas glikogēna uzkrāšanās aknās, pie paaugstinātas glikozes koncentrācijas asinīs un palielinātas insulīna rezistences. Pastiprinās tauku noārdīšanās un taukskābju mobilizācija no taukaudiem, tādā veidā paaugstinot taukskābju koncentrāciju serumā. Ilgstoša terapija var izsaukt nefizioloģisku taukaudu pārdalīšanos. Triamcinolons nomāc kaulaudu veidošanos un pastiprina to uzsūkšanos. Kalcija koncentrācija serumā samazinās, kas noved pie sekundāra hiperparatireoidisma un vienlaicīgas osteoklastu stimulācijas un osteoblastu nomākuma. Šīs darbības vienlaicīgi ar sekundāru olbaltumvielu komponentu samazināšanos olbaltumvielu katabolisma dēļ var novest pie kaulu augšanas nomākuma bērniem un jauniešiem un osteoporozes attīstības jebkurā vecumā.

Tas pastiprina endogēno un eksogēno kateholamīnu darbību.

5.2.    Farmakokinētiskās īpašības

Trimacinolona darbības efekts parādās pēc 1-2 stundām un saglabājas 6-8 stundas. Tā eliminācijas pusperiods no asinīm ir no 2 līdz vairāk kā 5 stundas, no audiem 18-36 stundas. Darbības laiks ir 2,25 dienas. Uzturs palēnina triamcinolona uzsūkšanās sākotnējo fāzi, taču tas neietekmē zāļu kopējo biopieejamību. Triamcinolona saistība ar seruma olbaltumvielām ir 40%, Tas galvenokārt saistās ar globulīniem; tas raksturojas ar lielu afinitāti pret globulīniem un mazu - pret albumīniem. Zāļu brīvās frakcijas izkliedes tilpums ir 0,6 - 2 l/kg ķermeņa masas. Triamcinolons metabolizējas galvenokārt aknās, mazākā mērā nierēs. Tas tiek izvadīts no organisma ar urīnu galvenokārt neaktīvu metabolītu veidā; mazāk kā 15% izdalās kā neizmainīts triamcinolons.

Triamcinolons iet caur placentāro barjeru un izdalās arī mātes pienā.

5.3.    Preklīniskie dati par drošību

Citu neklīnisko datu, kas būtu svarīgi ārstējošiem ārstiem, izņemot tos, kas aprakstīti iepriekšējās Zāļu apraksta sadaļās, nav.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA 6.1. Paligvielu saraksts

Kartupeļu ciete Magnija stearāts Laktozes monohidrāts

6.2.    Nesaderība Nav piemērojama.

6.3.    Uzglabāšanas laiks 3 gadi.

6.4.    Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz +25C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

6.5.    Iepakojuma veids un saturs

Tiešais iepakojums: Al/PVH blisteri pa 25 tabletēm Ārējais iepakojums: kartona kastīte pa 2 blisteriem.

6.6.    Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pharmaceutical Works Polfa in Pabianice Joint-Stock Co. 5 Marszalka J. Pilsudskiego Str.,

95-200 Pabianice,

Polija

8.    REĢISTRĀCIJAS NUMURS

00-0439

9.    REĢISTRĀCIJAS/ PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

10.05.2000/ 01.08.2005

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS



 Lietošanas instrukcijas, zāļu(preparata) apraksta, anotācijas avots: Zāļu valsts aģentūra-ZVA


[*] DDD. Informācijas avots: Pasaules veselības organizācijas (PVO) Zāļu statistikas metodoloģijas sadarbības centrs - [Nov-2015]


Atpakaļ

  Aptiekām un veselības veikaliem    Reklāmdevējiem   

 Autortiesības © 2011-2017 APTEKA.LV. Visas tiesības aizsargātas

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai!

Konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju!