tabletes kapsulas Сenas,instrukcijas.,deva,zāle/preparāts  

APTEKA.LV

Esiet veseli!

Ja Jūs slikti saredzat - spiediet  šeit!
Latvijas aptieku akcijas!-Сenas-Akcija               Latvijas aptieku akcijas!
Latvijas aptieku karte-СenasLatvijas aptieku karte Dežūrārsti. Medicīnskā palīdzība-СenasDežūrārsti. Medicīnskā palīdzība
Vakcinācijas piedāvājumi-Сenas-Akcija               Vakcinācijas piedāvājumi
Zāļu un to analogu meklēšana-Сenas Zāļu alfabētiskā meklēšana: ABCDEFG...

Zāļu un to analogu meklēšana Zāļu un to analogu meklēšana

Meklētājā ievadīt nemazāk kā 3 simbolus:

         Noderīgi         

Rindas uz izmeklējumus
Kompensējamo zāļu saraksti

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju! Vietne nekādā gadījumā nenes atbildību par zemāk publicēto preparāta aprakstu. Jūs pats uzņematies risku par tā lietošanu vai nelietošanu!

FLUCONAZOL NYCOMED CPS 150MG N2

Uz 2017-May-24
FLUCONAZOL-zāle/preparāts -kapsulas -tabletes aptuvenā pirkšanas cena uz "FLUCONAZOL NYCOMED CPS 150MG N2" Rīgā, Latvijā ir:

  • 10.79€  12.1$  9.33£  684Rub  105.1SEK  45PLN  43.41₪ 


Pārbaudīt maksimāli pieļaujamo valsts zāļu cenu ZVA mājaslapā uz ### "FLUCONAZOL NYCOMED CPS 150MG N2" ###

ATĶ kods: J02AC01Aktīvās vielas: Fluconazolum

Ražotājs: Nycomed Sefa As. 
Izsniegšanas kārtība: Recepšu zāle.

Zāles vai produkta nosaukums  Сenas Aptieku tīkls
FLUCONAZOL 150MG CAPS.N2
9.97€ internetaptieka.lv (Apr-2017)
FLUCONAZOL NYCOMED CPS 150MG N2
10.79€ A-aptieka (Jan-2016) Riga
Preparāta instrukcija krievu valodā. Здесь инструкция к препарату на русском языке

SASKAŅOTS ZVA 06-09-2012

1. ZĀĻU NOSAUKUMS Fluconazol Nycomed 150 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena cietā kapsula satur 150 mg flukonazola (fluconazolum) Palīgviela: viena cietā kapsula satur 49,80 mg laktozes monohidrāta

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3.    ZĀĻU FORMA

Cietās kapsulas.

150 mg: dzeltenas 0. izmēra kapsulas

4.    KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

•    Akūta un recidivējoša maksts kandidoze, kad par piemērotu uzskata sistēmisku terapiju.

•    Tieši mikroskopiski un/vai ar pozitīva uzsējuma palīdzību identificētu Tinea corporis/'cruris vai dermatofītu izraisītu ādas sēnīšu infekciju terapija gadījumos, kad ir jāapsver atbilstošas sistēmiskas terapijas nepieciešamība.

•    Gļotādu kandidoze, tai skaitā arī mutes dobuma/rīkles, barības vada, gļotādu un neinvazīva bronhu/plaušu kandidoze un kandidūrija pacientiem ar imūnās sistēmas funkcijas traucējumiem.

•    Sistēmiska kandidoze (kandidēmija, diseiminēta dziļā kandidoze, peritonīts) pacientiem bez neitropēnijas.

•    Candida sugu (jo īpaši Candida albicans) izraisītu dziļo audu infekciju profilakse saistībā ar kaulu smadzeņu transplantāciju.

•    Akūts kriptokokāls meningīts pieaugušajiem. Ir atļauts ārstēt citādi veselus saimniekorganismus un AIDS slimniekus vai pacientus ar transplantētiem orgāniem, kā arī pacientus ar citu iemeslu izraisītu imūnās sistēmas nomākumu.

•    Flukonazolu var izmantot balstterapijai, lai AIDS slimniekiem nepieļautu kriptokokālu slimību recidīvus.

•    Ir jāievēro oficiālās vadlīnijas attiecībā uz pareizu pretsēnīšu līdzekļu lietošanu. Uz bērniem visas indikācijas nav attiecināmas (skatīt 4.2 apakšpunktu)

Lietošana bērniem

•    Fluconazol Nycomed nedrīkst lietot tinea capitis ārstēšanai.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Dienas devas lielums ir atkarīgs no sēnīšu infekcijas veida un smaguma pakāpes. Infekcijas, kuru gadījumā ir nepieciešamas daudzas zāļu devas, ir jāturpina ārstēt tik ilgi, kamēr klīniskie parametri vai laboratorisko izmeklējumu rezultāti uzrāda, ka aktīvā sēnīšu infekcija ir izzudusi. Nepietiekami ilgas terapijas rezultātā ir iespējami aktīvās infekcijas recidīvi.

Atkarībā no slimības smaguma pakāpes un slimnieka klīniskā stāvokļa zāles var būt jāievada intravenozi. Pārejot no intravenozas flukonazola lietošanas uz perorālu lietošanu vai otrādi, tā dienas deva nav jāmaina.

Pieaugušajiem

Maksts kandidoze: 150 mg vienreizējas devas veidā.

Tinea corporis /cruris infekcija: 4 - 6 nedēļas pa 50 mg vienu reizi dienā vai pa 150 mg vienu reizi nedēļā.

Šīs devas iedarbība uz bērniem nav pētīta.

Gļotādu kandidoze

Mutes dobuma/rīkles kandidoze:

Parastā dienas deva ir 50 mg, kas ir jālieto 7 - 14 dienas. Terapijas ilgums ir atkarīgs no klīniskās atbildes reakcijas.

Barības vada gļotādas un neinvazīva bronhu/plaušu kandidoze, kandidūrija:

Parastā deva ir 50 mg, kas ir jālieto 14 - 30 dienas.

Smagos un recidīvu (jo īpaši) gadījumos šo devu var palielināt līdz 100 mg.

Sistēmiska kandidoze:

Parasti 1. dienā ordinē vienu 400 mg lielu piesātinošo devu, pēc tam terapiju turpinot ar 200 mg lielām dienas devām. Šo devu var palielināt līdz 400 mg vienu reizi dienā. Terapijas ilgums ir atkarīgs no klīniskās atbildes reakcijas, tomēr terapija bieži var ilgt vairākas nedēļas.

Candida izraisītu infekciju profilakse pacientiem ar neitropēniju:

400 mg vienu reizi dienā. Profilaktiska flukonazola lietošana ir jāsāk laikā pirms paredzamās neitropēnijas parādīšanās. Pēc tam, kad neitrofilo šūnu skaits ir pieaudzis līdz lielumam, kas pārsniedz 1 x 109/ l, terapija ir jāturpina 7 dienas.

Kriptokokāls meningīts pacientiem ar imūnās sistēmas nomākumu:

Ārstējot infekcijas ar kriptokokālu meningītu, parastā deva ir 400 mg 1. dienā, vēlāk lietojot pa 200 - 400 mg vienu reizi dienā. Kriptokokālo infekciju terapijas ilgums ir atkarīgs no klīniskās atbildes reakcijas, tomēr kriptokokāla meningīta gadījumos tas parasti ir vismaz 6 - 8 nedēļas.

Lai AIDS slimniekiem nepieļautu kriptokokāla meningīta recidīvus, var ordinēt 200 mg lielas flukonazola dienas devas.

AIDS slimnieku balstterapijas ilgums ir rūpīgi jāpamato, jo palielinās rezistences risks pret flukonazolu. Pediatriskā populācija

Bērniem līdz 5 - 6 gadu vecumam, kuri nespēj norīt iekšķīgi lietojamas zāles, šīs kapsulas ir absolūti nepiemērotas.

Tāpat kā līdzīgu pieaugušu cilvēku infekciju gadījumos, terapijas ilgumu pamato klīniskā un mikoloģiskā atbildes reakcija. Informāciju par zāļu lietošanu bērniem ar nieru darbības traucējumiem skatīt punktā "Pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem (pieaugušajiem un bērniem)".

Bērniem no četru nedēļu vecuma:

Bemiem nedrīkst pārsniegt maksimālo dienas devu 400 mg. Flukonazols tiek lietots viena dienas deva katru dienu.

Gļotādu kandidoze:

Ieteicamā flukonazola deva ir 3 mg/kg dienā. Lai ātrāk sasniegtu stabilu vielas koncentrāciju, 1. dienā var ordinēt 6 mg/kg lielu piesātinošo devu.

Sistēmiska kandidoze:

Atkarībā no infekcijas smaguma pakāpes ieteicamā deva ir 6 - 12 mg/kg dienā.

Candida infekciju profilakse neitropēniskiem bērniem:

Sēnīšinfekcrjas profilaksei pacientiem ar imūndeficītu, kuriem pēc citotoksiskas ķīmijteraprjas vai staru terapijas radusies neitropēnija palielina infekcijas risku, atkarībā no ierosinātās neitropēnijas smaguma pakāpes un ilguma deva ir 3 - 12 mg/kg dienā (skatīt pieaugušajiem paredzētās devas).

Bērniem līdz četru nedēļu vecumam:

Jaundzimušajiem flukonazola izvadīšana ir lēna. Pirmajās divās dzīves nedēļās jālieto tāda pati deva mg/kg

kā vecākiem bērniem, taču tā jāievada ik pēc 72 stundām.

Dzīves 3. un 4. nedēļā šāda deva jāievada ik pēc 48 stundām. Ir nedaudz FK datu, kas pierāda šādu dozēšanu

paredzētā laikā dzimušiem bērniem (skatīt 5.2 apakšpunktu - Farmakokinētiskās īpašības).

Bērniem pirmajās divās dzīves nedēļās nedrīkst pārsniegt maksimālo devu 12 mg/kg ik pēc 72 stundām.

Bērniem 3. un 4. dzīves nedēļā deva nedrīkst pārsniegt 12 mg/kg ik pēc 48 stundām.

Bērniem ar nieru mazspēju flukonazola farmakokinētika nav tikusi pētīta.

Gados vecākiem pacientiem:

Pacientiem bez nieru funkcijas traucējumiem parasti ir jāsaņem parastās devas. Devas pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem (kreatinīna klīrensa ātrumu < 50 ml/min) ir norādītas turpmāk.

Pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem (pieaugušajiem un bērniem):

Flukonazola ekskrēcija galvenokārt notiek kopā ar urīnu neizmainītā veidā. Ja terapijai ir nepieciešama viena deva, izmaiņas nav nepieciešamas. Pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem terapiju ar daudzām devām sāk ar 50 - 400 mg lielu sākumdevu, bet vēlāk atkarībā no terapeitiskajām indikācijām devu nosaka atbilstoši šai tabulai:

Kreatinīna klīrenss (ml/min.)

% no ieteicamās devas

> 50

100%

≤ 50 (dialīzi neveic)

50%

Regulāra dialīze

100% pēc katra dialīzes seansa

Lietošanas veids

Perorāli. Kapsulas ir jānorij veselas, neatkarīgi no ēdienreizēm.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, tai radniecīgiem azola grupas savienojumiem vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Pamatojoties uz vairāku devu mijiedarbības pētījuma rezultātiem, pacientiem, kuri saņem flukonazolu vairākās devās pa 400 mg dienā vai lielākā devā, lietošana vienlaikus ar terfenadīnu ir kontrindicēta. Lietošana vienlaikus ar citām zālēm, par kurām zināms, ka tās pagarina QT intervālu, un kuras metabolizē citohroms P450 (CYP) 3A4, piemēram, ar cisapndu, astemizolu, pimozidu, hinidinu un eritromicinu, pacientiem, kuri saņem flukonazolu, ir kontrindicēta (skatīt 4.4 un 4.5 apakšpunktu).

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Tinea capitis

Tikusi pētīta flukonazola lietošana tinea capitis ārstēšanai bērniem. Tika pierādīts, ka tas ir pārāks pār grizeofulvīnu, bet kopējais izārstēto gadījumu daudzums bija mazāks par 20%. Tādēļ Fluconazol nedrīkst lietot tinea capitis ārstēšanai.

Kriptokokoze

Pierādījumi par flukonazola efektivitāti, ārstējot citādas lokalizācijas (piemēram, plaušu un ādas) kriptokokozi, ir ierobežoti, tādēļ nav iespējams sniegt ieteikumus par devu.

Dziļas endēmiskās mikozes

Pierādījumi par flukonazola efektivitāti, ārstējot citu formu endēmiskās mikozes, piemēram, parakokcidiomikozi, limfokutāno sporotrihozi un histoplazmozi, ir ierobežoti, tādēļ īpašus ieteikumus par devu nav iespējams sniegt.

Aknu un žults izvades sistēma

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem flukonazols jālieto piesardzīgi.

Retos gadījumos, galvenokārt, pacientiem ar smagām blakusslimībām, ir aprakstīta smaga hepatotoksicitāte, tostarp arī nāves gadījumi. Acīm redzama cēloņsakarība starp hepatotoksicitāti un flukonazola kopējās dienas devas lielumu, terapijas ilgumu, pacienta dzimumu vai vecumu nav novērota. Pārtraucot terapiju, flukonazola izraisītā hepatotoksicitāte parasti ir atgriezeniska.

Pacienti, kuriem terapijas laikā attīstās patoloģiski aknu funkciju raksturojošo izmeklējumu rezultāti, stingri jākontrolē, vai neveidojas daudz nopietnāki aknu bojājumi.

Pacients jāinformē par simptomiem, kas var liecināt par nopietnu ietekmi uz aknām (nozīmīga astēnija, anoreksija, pastāvīgi slikta dūša, vemšana un dzelte). Flukonazola lietošana nekavējoties jāpārtrauc, un pacientam jākonsultējas ar ārstu.

Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Pirms flukonazola terapijas sākuma ir jānovērš elektrolītu līdzsvara traucējumi, piemēram, hipokaliēmija, hipomagniēmija vai hipokalciēmija.

Dermatoloģiskas reakcijas

Retos gadījumos pacientiem flukonazola terapijas laikā ir attīstījušās eksfoliatīvas ādas reakcijas, piemēram, Stīvensa - Džonsona sindroms un toksiska epidermas nekrolīze. AIDS slimniekiem ir raksturīga lielāka tendence, ka viņiem attīstīsies nopietnas ādas reakcijas pret daudzām zālēm. Ja pacientam, kuram ārstē virspusējas sēnīšu infekcijas, attīstās izsitumi, par kuriem uzskata, ka tie ir izskaidrojami ar flukonazola lietošanu, turpmāka terapija ar šīm zālēm ir jāpārtrauc. Ja pacientiem ar invazīvām/sistēmiskām sēnīšu infekcijām attīstās izsitumi, viņi ir rūpīgi jākontrolē un bullozu ādas bojājumu vai multiformās eritēmas attīstības gadījumā flukonazola lietošana ir jāpārtrauc.

Terfenadīns

Flukonazola par 400 mg mazākās dienas devās lietošana vienlaikus ar terfenadīnu ir rūpīgi jāuzrauga (skatīt

4.3 un 4.5 apakšpunktu).

Paaugstinātas jutības reakcijas

Retos gadījumos, tāpat kā lietojot citus azolu grupas līdzekļus, ziņots par anafilaksi (skatīt 4.3 apakšpunktu). Sirds un asinsvadu sistēma

Daži azoli, arī flukonazols, ir bijuši saistīti ar QT intervāla pagarināšanos elektrokardiogrammā. Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ļoti reti ir saņemti ziņojumi par QT pagarināšanos un torsade de pointes pacientiem, kuri lieto flukonazolu. Šajos ziņojumos bija iekļauti nopietni slimi pacienti ar vairākiem ietekmējošiem riska faktoriem, piemēram, strukturālu sirds slimību, elektrolītu līdzsvara pārmaiņām un pacienti, kuri vienlaikus lietojuši šo traucējumu veicinošu terapiju.

Pacientiem ar šiem potenciāli proaritmiskiem traucējumiem flukonazols jālieto piesardzīgi. Vienlaikus lietot citas zāles, kas pierādīti pagarina QT intervālu un tiek metabolizētas citohroma P450 (CYP) 3A4 sistēmā, ir kontrindicēts (skatīt 4.3 un 4.5 apakšpunktus).

Halofantrīns

Pierādīts, ka ieteicamā terapeitiskā devā halofantrīns pagarina QTc intervālu un ka tas ir CYP 3A4 substrāts. Tādēļ flukonazola lietošana vienlaikus ar halofantrīnu nav ieteicama (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Nieru sistēma

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem flukonazols jālieto piesardzīgi (skatīt 4.2 apakšpunktu).

Sievietes reproduktīvā vecumā

Ja indicēta ilgstoša ārstēšana, reproduktīvā vecuma sievietēm jāapsver piemērotu kontracepcijas līdzekļu izmantošana (skatīt 4.6 apakšpunktu).

Citohroms P450

Flukonazols ir spēcīgs CYP2C9 inhibitors un mērens CYP3A4 inhibitors. Flukonazols ir arī CYP2C19 inhibitors. Pacienti, kuri tiek ārstēti ar flukonazolu un vienlaikus saņem zāles ar šauru terapeitisko indeksu, kuras metabolizē CYP2C9, CYP3A4 vai CYP2C19, ir jāuzrauga (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Palīgvielas

Fluconazole Nycomed kapsulas satur laktozi. Pacientiem ar reti sastopamu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju šīs zāles lietot nedrīkst.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietošana vienlaikus ar turpmāk minētajām zālēm ir kontrindicēta:

Cisaprīds (CYP3A4 substrāts):

Ir bijuši ziņojumi par sirdsdarbības traucējumiem, arī par torsade de pointes pacientiem, kuri vienlaikus lieto flukonazolu un cisaprīdu. Kontrolētā pētījumā konstatēja, ka flukonazola lietošana pa 200 mg vienreiz dienā kopā ar cisaprīdu pa 20 mg četras reizes dienā nozīmīgi palielināja cisparīda koncentrāciju plazmā un pagarināja QTc intervālu. Ārstēšana vienlaikus ar flukonazolu un cisaprīdu ir kontrindicēta (skatīt

4.3 apakšpunktu).

Terfenadīns (ja flukonazola deva ir 400 mg vai vairāk; CYP3A4 substrāts):

Sakarā ar to, ka pacientiem, kuri vienlaikus ir ārstēti ar azolu grupas pretsenīšu līdzekļiem un terfenadīnu, pēc QTc intervāla pagarināšanās ir attīstījušies nopietni sirds ritma traucējumi, tika veikti mijiedarbības pētījumi. Viena pētījuma laikā, lietojot 200 mg lielas flukonazola dienas devas, QTc intervāla pagarināšanās netika novērota. Cita pētījuma laikā, lietojot 400 mg un 800 mg lielas flukonazola dienas devas, tika pierādīts, ka tad, ja 400 mg lielas vai lielākas flukonazola dienas devas lieto vienlaikus ar terfenadīnu, ievērojami palielinās terfenadīna koncentrācija plazmā. Vienlaicīga terapija ar terfenadīnu un flukonazola devām, kas pārsniedz 400 mg, ir kontrindicēta (skatīt 4.3 apakšpunktu). Ja flukonazola deva ir mazāka par 400 mg, pacients ir rūpīgi jākontrolē.

Astemizols (CYP3A4 substrāts):

Flukonazola lietošana vienlaikus ar astemizolu var samazināt astemizola klīrensu. Palielinātā astemizola koncentrācija plazmā var izraisīt QT pagarināšanos, smagu kambaru aritmiju, sirdsdarbības apstāšanos un retos gadījumos torsade de pointes. Flukonazola lietošana vienlaikus ar astemizolu ir kontrindiceta (skatīt

4.3 apakšpunktu).

Pimozīds:

Lai gan pētījumi in vitro vai in vivo nav veikti, flukonazola lietošana vienlaikus ar pimozīdu var izraisīt pimozīda metabolisma nomākumu. Paaugstināta pimozīda koncentrācija plazmā var izraisīt QT pagarināšanos un retos gadījumos - torsade de pointes. Flukonazola lietošana vienlaikus ar pimozīdu ir kontrindicēta (skatīt

4.3 apakšpunktu).

Hinidīns:

Lai arī pētījumi in vitro un in vivo nav veikti, flukonazola lietošana vienlaikus ar hinidīnu var nomākt hinidīna metabolismu. Hinidīna lietošana tikusi saistīta ar QT pagarināšanos un retiem torsades de pointes gadījumiem. Flukonazola lietošana vienlaikus ar hinidīnu ir kontrindicēta (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Eritromicīns:

Flukonazola un eritromicīna vienlaikus lietošana var palielināt kardiotoksicitātes risku (pagarināts QT intervāls, torsades de pointes) un līdz ar to izraisīt pēkšņu kardiālu nāvi. Flukonazola lietošana vienlaikus ar eritromicīnu ir kontrindicēta (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Lietošana vienlaikus ar sekojošām zālēm nav ieteicama

Halofantrīns (CYP3A4 substrāts):

Flukonazols var palielināt halofantrīna koncentrāciju plazmā, jo nomāc CYP3A4. Flukonazola lietošana vienlaikus ar halofantrīnu var palielināt kardiotoksicitātes (QT intervāla pagarināšanās, torsades de pointes) un tādēļ arī pēkšņas kardiālas nāves risku. No šādas kombinācijas lietošanas ir jāizvairās (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Lietojot vienlaikus ar šādām zālēm, jāievēro piesardzības pasākumi un jāveic devas pielāgošana

Citu zāļu ietekme uzflukonazolu Hidrohlortiazīds:

Farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumā vairāku hidrohlortiazīda devu vienlaicīga lietošana veseliem brīvprātīgajiem, kuri saņem flukonazolu, izraisīja flukonazola koncentrācijas palielināšanos plazmā par 40%. Šāda apjoma ietekmes dēļ nevajadzētu mainīt flukonazola dozēšanas shēmu pacientiem, kuri vienlaikus saņem diurētiskos līdzekļus, lai gan zāļu parakstītājam par to jāatceras.

Rifampicīns (CYP450 induktors):

Lietojot vienlaicīgi flukonazolu un rifampicīnu, AUC samazinājās par 25% un flukonazola eliminācijas pusperiods bija īsāks par 20%. Pacientiem, kuri vienlaikus saņem rifampicīnu, jāapsver flukonazola devas palielināšana.

Mijiedarbības pētījumos pierādīts, ka iekšķīgi lietojama flukonazola lietošana kopā ar uzturu, cimetidīnu, antacīdiem vai pēc visa ķermeņa apstarošanas kaula smadzeņu transplantācijas veikšanai neizraisa klīniski nozīmīgus flukonazola uzsūkšanās traucējumus.

Flukonazola ietekme uz citām zālēm

Flukonazols ir spēcīgs citohroma P450 (CYP) izoenzīma 2C9 inhibitors un mērens CYP3A4 inhibitors. Flukonazols ir an izozīma CYP2C19 inhibitors. Papildus tālāk minētajām novērotajām/dokumentētajām mijiedarbībām pastāv risks, ka būs palielināta citu CYP2C9, CYP3A4 vai CYP2C19 metabolizētu savienojumu (piemēram, melnā rudzu grauda alkaloīdu, hinidīna) koncentrācija plazmā, lietojot vienlaikus ar flukonazolu. Tādēļ, lietojot šīs kombinācijas, jāievēro piesardzība un pacienti rūpīgi jāuzrauga. Flukonazola enzīmu inhibējošā ietekme saglabājas 4 - 5 dienas pēc flukonazola terapijas pārtraukšanas flukonazola ilgā eliminācijas pusperioda dēļ (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Alfentanils (CYP3A4 substrāti):

Lietojot vienlaikus flukonazolu pa 400 mg un alfentanilu pa 20 ≥g/kg intravenozi veseliem brīvprātīgajiem, alfentanila AUC10 palielinājās aptuveni divas reizes un klīrenss samazinājās par 55%, iespējams, CYP3A4 inhibīcijas dēļ. Var būt jāpielāgo alfentanila deva.

Amitriptilīns, nortriptilīns:

Flukonazols palielina amitriptilīna un nortriptilīna iedarbību. 5-nortriptilīna un/vai S-amitriptilīna daudzumu var noteikt kombinētās terapijas sākumā un pēc nedēļas. Nepieciešamības gadījumā jāpielāgo amitriptilīna/nortriptilīna deva.

B amfotericīns:

Lietojot vienlaikus flukonazolu un B amfotericīnu inficētām citādi veselām pelēm un pelēm ar pavājinātu imunitāti, ieguva šādus rezultātus: neliela papildinoša pretsēnīšu ietekme sistēmiskas infekcijas ar C. albicans gadījumā, nekāda ietekme uz intrakraniālu Cryptococcus neoformans infekciju un abu zāļu antagonisms sistēmiskas A. fumigatus infekcijas gadījumā. Šajos pētījumos iegūto rezultātu klīniskā nozīme nav zināma. Imidazolu darbības mehānisms ir nomākt ergosterola sintēzi sēnīšu šūnu membrānās. B amfotericīns darbojas, saistot sterolus šūnas membrānā un izmainot membrānas caurlaidību. Šī antagonisma klīniskā ietekme pašlaik nav zināma un līdzīga ietekme var rasties, lietojot B amfotericīna holesterilsulfāta kompleksu.

Antikoagulanti (CYP2C9 substrāti):

Pēcreģistrācijas laikā, tāpat kā lietojot citus azolu grupas pretsēnīšu līdzekļus, ziņots par asiņošanas gadījumiem (asinsizplūdumi, deguna asiņošana, kuņģa-zarnu trakta asiņošana, hematūrija un melēna) saistībā ar prorombīna laika pagarināšanos pacientiem, kuri saņem flukonazolu vienlaikus ar varfannu. Pierādīts, ka flukonazola lietošana vienlaikus ar varfannu pagarina protrombīna laiku līdz divām reizēm. Tas var būt saistīts ar varfarīna metabolisma inhibīciju caur CYP2C9 enzīmu. Pacientiem, kuri saņem kumanna tipa antikoagulantus, rūpīgi jākontrolē protrombīna laiks. Var būt jāpielāgo varfarīna deva.

Benzodiazepīni (īsas darbības) (CYP3A4 substrāti), t.i., midazolāms, triazolāms:

Pēc iekšķīgas midazolāma lietošanas, flukonazols izraisīja būtisku midazolāma koncentrācijas palielināšanos un pastiprināja tā psihomotorisko ietekmi. Vienlaicīga flukonazola pa 400 mg un midazolāma pa 7,5 mg perorāla lietošana palielināja midazolāma AUC un eliminācijas pusperiodu attiecīgi 3,7 un 2,2 reizes. Šī ietekme uz midazolāmu šķiet izteiktāka pēc perorālas flukonazola lietošanas nekā pēc flukonazola intravenozas ievadīšanas. Vienlaicīga flukonazola pa 100 mg dienā un triazolāma pa 0,25 mg perorāla lietošana palielināja triazolāma AUC un eliminācijas pusperiodu attiecīgi 2,5 un 1,8 reizes. Veicot vienlaikus terapiju ar flukonazolu, novērota triazolāma ietekmes pastiprināšanās un pagarināšanās. Ja pacientiem, kuri tiek ārstēti ar flukonazolu, jāveic vienlaikus terapija ar benzodiazepīnu, jāapsver benzodiazepīna devas samazināšana un pacienti atbilstoši jāuzrauga.

Karbamazepīns:

Flukonazols nomāc karbamazepīna metabolismu, un ir novērota karbamazepīna koncentrācijas palielināšanās serumā par 30%. Ir karbamazepīna toksicitātes rašanās risks. Atkarībā no koncentrācijas mērījumu rezultātiem/ietekmes var būt jāpielāgo karbamazepīna deva.

Kalcija kanālu blokatori (CYP3A4 substrāti):

Atsevišķus dihidropiridīna kalcija kanālu antagonistus (nifedipīnu, isradipīnu, nikardipīnu, amlodipīnu, verapamilu un felodipīnu) metabolizē CYP3A4. Literatūras ziņojumos ir dokumentēta nozīmīga perifēra tūska un/vai paaugstināta kalcija antagonista koncentrācija serumā, lietojot vienlaikus ar itrakonazolu un felodipīnu, isradipīnu vai nifedipīnu. Flukonazols spēj palielināt kalcija kanālu antagonistu sistēmisko iedarbību. Ieteicams bieži kontrolēt blakusparādības.

Celekoksibs (CYP2C9 substrāti):

Veicot vienlaikus terapiju ar flukonazolu (200 mg dienā) un celekoksibu (200 mg), celekoksiba Cmax un AUC palielinājās attiecīgi par 68% un 134%. Lietojot kombinācijā ar flukonazolu, var būt jālieto puse celekoksiba devas.

Ciklofosfamīds:

Lietojot ciklofosfamīdu kombinācijā ar flukonazolu, palielinās bilirubīna un kreatinīna koncentrācija serumā. Kombināciju var lietot, pastiprināti apsverot palielinātas bilirubīna un kreatinīna koncentrācijas risku serumā.

Didanozīns:

Didanozīna lietošana vienlaikus ar flukonazolu šķiet droša, un tā didanozīna farmakokinētiku vai efektivitāti ietekmē nedaudz. Tomēr ir svarīgi uzraudzīt atbildes reakciju pret flukonazolu. Var būt ieteicams lietot flukonazolu pirms didanozīna lietošanas.

Fentanils (CYP3A4 substrāti):

Ziņots par vienu letālu gadījumu, ko izraisījusi, iespējams, fentanila mijiedarbība ar flukonazolu. Autors uzskatīja, ka pacients ir miris no fentanila intoksikācijas. Turklāt nejaušinātā krusteniskā pētījumā ar divpadsmit veseliem brīvprātīgajiem pierādīts, ka flukonazols nozīmīgi aizkavē fentanila elimināciju (fentanila klīrenss no plazmas veseliem brīvprātīgajiem bija samazinājies par 16%). Paaugstināta fentanila koncentrācija var izraisīt elpošanas nomākumu. Lietojot šo kombināciju, var būt jāpielāgo deva.

HMG-CoA reduktāzes inhibitori (CYP2C9 vai CYP3A4 substrāti): lietojot flukonazolu vienlaikus ar CYP3A4 metabolizētiem HMG-CoA reduktāzes inhibitoriem, piemēram, atorvastatīnu un simvastatīnu, un CYP2C9 metabolizētiem HMG-CoA reduktāze sinhibitoriem, piemēram, fluvastatīnu, palielinās miopātijas un rabdomiolīzes risks. Mijiedarbības rezultātā starp fluvastatīnu un flukonazolu atsevišķos gadījumos ir novērota fluvastatīna AUC palielināšanās līdz 200%. Ja flukonazola un HMG-CoA reduktāzes inhibitoru vienlaikus lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, jāievēro piesardzība. Lietojot kombināciju, var būt jāsamazina HMG-CoA reduktāzes inhibitoru deva. Ja nepieciešama vienlaikus terapija, jānovēro, vai pacientam nerodas miopātijas un rabdomiolīzes simptomi, un jākontrolē kreatinīna kināze. HMG-CoA reduktāzes inhibitoru lietošana jāpārtrauc, ja tiek novērota nozīmīga kreatinīna kināzes līmeņa palielināšanās vai tiek diagnosticēta miopātija/rabdomiolīze vai izteiktas aizdomas par to.

Imūnsistēmu nomācoši līdzekli (t.i., ciklosponns, everolīms, sirolīms un takrolīms):

Ciklosponns (CYP3A4 substrāti):

Klīniski nozīmīga mijiedarbība ar ciklosporīnu pierādīta, flukonazolu lietojot devā no 200 mg. Farmakokinētiskā pētījumā, kurā nieru transplantāta recipienti lietoja flukonazolu pa 200 mg dienā un ciklosporīnu pa 2,7 mg/kg dienā, 1,8 reizes palielinājās ciklosponna AUC un par 55% samazinājās tā klīrenss. Pacientiem, kas lieto flukonazolu, ieteicams kontrolēt ciklosponna koncentrāciju plazmā. Šo kombināciju var lietot tad, ja atkarībā no ciklosponna koncentrācijas tā deva tiek samazināta.

Everolīms:

Lai arī pētījumi in vivo un in vitro nav veikti, flukonazols var palielināt everolīma koncentrāciju serumā, inhibējot CYP3A4.

Sirolīms (CYP3A4 substrāti):

Flukonazols palielina sirolīma koncentrāciju plazmā, domājams, nomācot sirolīma metabolismu ar CYP3A4 un P-glikoproteīnu. Šo kombināciju var lietot tad, ja sirolīma deva tiek pielāgota atkarībā no iedarbības/koncentrācijas mērījumu rezultātiem.

Takrolīms (CYP3A4 substrāti):

Flukonazols var palielināt iekšķīgi lietota takrolīma koncentrāciju serumā pat piecas reizes, jo nomāc takrolīma metabolismu ar CYP3A4 zarnās. Takrolīmu lietojot intravenozi, nozīmīgas farmakokinētiskas izmaiņas nav novērotas. Paaugstināts takrolīma līmenis ticis saistīts ar nefrotoksicitāti. Iekšķīgi lietota takrolīma deva jāsamazina atkarībā no takrolīma koncentrācijas.

Flukonazola lietošana 100 mg un 200 mg deva vienlaikus ar takrolimu pa 0,15 mg/kg divas reizes diena palielināja takrolīma Cmin attiecīgi 1,4 un 3,1 reizi.

Losartāns (CYP2C9 substrāti):

Flukonazols nomāc losartāna metabolismu par tā aktīvo metabolītu (E-31 74), kas nosaka lielāko daļu angiotensīna II-receptoru antagonisma, kas vērojams ārstēšanas laikā ar losartānu. Pacientiem nepārtraukti jākontrolē asinsspiediens.

Metadons:

Flukonazols var palielināt metadona koncentrāciju serumā. Var būt jāpielāgo metadona deva.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekli:

Lietojot vienlaikus ar flukonazolu, flurbiprofēna C max un AUC palielinājās par attiecīgi 23% un 81%, salīdzinot ar flurbiprofēna lietošanu atsevišķi. Līdzīgi, lietojot flukonazolu vienlaikus ar racēmisko ibuprofēnu (400 mg), farmakoloģiski aktīvā izomēra [S-(+)-ibuprofēna] C max un AUC palielinājās par attiecīgi 15% un 82%, salīdzinot ar gadījumiem, kad lietots tikai racēmiskais ibuprofēns.

Lai gan tas nav specifiski pētīts, flukonazols var palielināt citu CYP2C9 metabolizēto NPL (piemēram, naproksēna, lornoksikāma, meloksikāma, diklofenaka) sistēmisko iedarbību. Ieteicams bieži uzraudzīt ar NPL saistītās blakusparādības un toksicitāti. Var būt jāpielāgo NPL deva.

Fenitoīns (CYP2C9 substrāti):

Flukonazols nomāc fenitoīna metabolismu aknās. Lietojot flukonazolu pa 200 mg vienlaikus ar fenitoīnu pa 250 mg intravenozi, fenitoīna AUC palielinājās par 75% un C min - par 128%. Ja abas vielas jālieto vienlaikus, jākontrolē fenitoīna koncentrācija un jāpielāgo fenitoīna deva, lai izvairītos no toksiskas koncentrācijas.

Prednizons (CYP3A4 substrāti):

Saņemts ziņojums par gadījumu, kad ar prednizonu ārstētam pacientam pēc aknu transplantācijas radusies akūta virsnieru garozas mazspēja, pārtraucot trīs mēnešus ilgo terapiju ar flukonazolu. Flukonazola lietošanas pārtraukšana, visticamāk izraisīja CYP3A4 aktivitātes palielināšanos, kas izraisīja prednizona metabolisma pastiprināšanos. Pacienti, kuriem tiek veikta ilgstoša ārstēšana ar flukonazolu un prednizonu, rūpīgi jāuzrauga, lai konstatētu, vai flukonazola lietošanas pārtraukšanas gadījumā nerodas virsnieru garozas mazspēja.

Rifabutīns (CYP3A4 substrāti):

Flukonazols palielina rifabutīna koncentrāciju serumā, izraisot rifabutīna AUC palielināšanos par līdz pat 80%. Saņemti ziņojumi par uveītu pacientiem, kuri vienlaikus lietojuši flukonazolu un rifabutīnu. Kombinētas terapijas gadījumā jāņem vērā rifabutīna toksicitātes simptomi.

Sakvinavīrs:

Flukonazols palielina sakvinavīra AUC par aptuveni 50%, C max par aptuveni 55% un samazina sakvinavīra klīrensu par aptuveni 50% sakarā ar to, ka ir nomākts sakvinavīra metabolisms CYP3A4 ietekmē aknās un P-glikoproteīns. Var būt jāpielāgo sakvinavīra deva.

Sulfonilunnvielas preparāti (CYP2C9 substrāti):

Pierādīts, ka flukonazols veseliem brīvprātīgajiem pagarina vienlaikus lietoto perorālo sulfonilurīnvielas preparātu (piemēram, hlorpropamīda, glibenklamīda, glipizīda, tolbutamīda) seruma eliminācijas pusperiodu. Vienlaikus lietošanas laikā ieteicams bieži kontrolēt glikozes līmeni asinīs un atbilstoši samazināt sulfonilunnvielas preparāta devu.

Teofilīns:

Placebo kontrolētā mijiedarbības pētījumā flukonazola lietošana pa 200 mg 14 dienas izraisīja vidējā teofilīna plazmas klīrensa samazināšanos par 18%. Pacienti, kuri saņem lielas teofilīna devas vai kuriem citādi ir palielināts teofilīna toksicitates risks, ir janovero, lai konstatētu, vai viņiem flukonazola lietošanas laika nerodas teofilīna toksicitates pazīmes. Ja rodas toksicitates pazīmes, jāpielāgo terapija.

Trimetreksāts:

Flukonazols var nomākt trimetreksāta metabolismu, palielinot trimetreksāta koncentrāciju plazmā. Ja no šādas kombinācijas lietošanas nav iespējams izvairīties, rūpīgi jākontrolē trimetreksāta līmenis serumā un toksicitāte.

Kapmirtes alkaloīdi:

Lai gan tas nav pētīts, flukonazols var palielināt kapmirtes alkaloīdu (piemēram, vinkristīna un vinblastīna) līmeni plazmā un izraisīt neirotoksicitāti, kas, iespējams, ir saistīta ar inhibējošu ietekmi uz CYP3A4.

A vitamīns:

Pamatojoties uz gadījuma ziņojumu vienam pacientam, kurš saņem kombinētu terapiju ar all-transretinoīdskābi (A vitamīna skābes formu) un flukonazolu, radās ar CNS saistītas nevēlamas blakusparādības galvas smadzeņu pseidoaudzēja veidā, kas izzuda pēc flukonazola terapijas pārtraukšanas.

Šo kombināciju drīkst lietot, bet jāatceras par ar CNS saistītu nevēlamo blakusparādību iespējamību.

Vorikonazols (CYP2C9 un CYP3A4 inhibitors):

Vorikonazola iekšķīga lietošana (pa 400 mg ik pēc 12 stundām 1 dienu, turpmāk pa 200 mg ik pēc 12 stundām

2,5 dienas) vienlaikus ar perorālu flukonazolu (400 mg 1. dienā, tad pa 200 mg ik pēc 24 stundām 4 dienas)

8 klīniski veseliem vīriešiem izraisīja vorikonazola C max un AUC palielināšanos vidēji par attiecīgi 57%

(90% TI: 20%, 107%) un 79% (90% TI: 40%, 128%). Vorikonazola un flukonazola devas un/vai lietošanas biežuma mazinājums, kas varētu novērst šādu ietekmi, nav ticis noskaidrots. Tad, ja vorikonazols secīgi tiek lietots pēc flukonazola, ieteicama ar vorikonazolu saistīto blakusparādību kontrole.

Zidovudīns:

Flukonazols palielina zidovudīna Cmax un AUC par attiecīgi 85% un 75%, jo perorāli lietota zidovudīna klīrenss samazinās par aptuveni 45%. Tāpat pēc lietošanas kombinācijā ar flukonazolu bija pagarināts zidovudīna eliminācijas pusperiods par aptuveni 128%. Pacienti, kuri saņem šo kombināciju, ir jāuzrauga, lai konstatētu, vai nerodas ar zidovudīnu saistītas nevēlamas blakusparādības. Var apsvērt zidovudīna devas samazināšanu.

Azitromicīns:

Atklātā, nejaušinātā, trīskāršā krusteniskā pētījumā, kurā bija 18 klīniski veseli pētījuma dalībnieki, tika izvērtēta vienas iekšķīgas azitromicīna 1200 mg devas ietekme uz vienu iekšķīgu flukonazola 800 mg devu, kā arī flukonazola ietekme uz azitromicīna farmakokinētiku. Netika novērota nozīmīga farmakokinētiska flukonazola un azitromicīna mijiedarbība.

Mijiedarbības pētījumos pierādīts, ka, lietojot flukonazolu iekšķīgi vienlaikus ar uzturu, cimetidīnu, antacīdiem vai pēc vispārējas organisma apstarošanas kaulu smadzeņu transplantācijas veikšanai, klīniski nozīmīgi flukonazola uzsūkšanās traucējumi nerodas.

Zāles, kas pagarina QT intervālu:

Gadījumu ziņojumi liecina, ka flukonazols varētu ierosināt QT pagarināšanos, izraisot nopietnas sirdsdarbības aritmijas. Pacienti, kuri tiek vienlaikus ārstēti ar flukonazolu un citām zālēm, kas pagarina QT intervālu, ir rūpīgi jāuzrauga, jo nevar izslēgt papildinošu ietekmi.

Perorālie kontraceptīvie līdzekli:

Lietojot daudzas flukonazola devas, veikti divi farmakokinētikas pētījumi ar kombinētiem perorālajiem kontraceptīvajiem līdzekļiem. Flukonazola 50 mg devai pētījumā nebija būtiskas ietekmes uz hormona līmeni, savukārt, flukonazolu lietojot pa 200 mg dienā, etinilestradiola un levonorgestrela AUC palielinājās par attiecīgi 40% un 24%. Tādēļ vairāku šādu flukonazola devu lietošanas ietekme uz kombinēto perorālo kontraceptīvo līdzekļu efektivitāti ir maz ticama.

4.6    Fertilitate, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Dati par vairākiem simtiem grūtnieču, kas ārstētas ar flukonazola standartdevām (< 200 mg dienā), lietojot vienreizēju vai atkārtotu devu veidā pirmajā trimestn, neliecina par nelabvēlīgu ietekmi uz augli.

Ir saņemti ziņojumi par vairāku orgānu iedzimtām anomālijām (arī brahicefāliju, ausu displāziju, lielu priekšējo avotiņu, augšstilba kaula izliekumu un spieķakaula un augšdelma kaula saaugšanu) zīdaiņiem, kuru mātes vismaz trīs vai vairāk mēnešus ārstētas ar lielām (400 - 800 mg dienā) flukonazola devām kokcidioidomikozes dēļ. Saistība starp flukonazola lietošanu un šiem traucējumiem nav skaidra.

Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīta reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3 apakšpunktu).

Flukonazolu standartdevās un īslaika terapijā grūtniecības laikā drīkst lietot tikai tad, ja tas ir skaidri nepieciešams.

Flukonazolu lielā devā un/vai ilgstošā terapijā grūtniecības laikā nedrīkst lietot, izņemot iespējami dzīvībai bīstamas infekcijas gadījumus.

Barošana ar krūti

Flukonazols nonāk mātes pienā, kur sasniedz koncentrāciju, kas mazāka par tā koncentrāciju plazmā. Pēc vienreizējas flukonazola 200 mg standartdevas vai mazākas devas lietošanas zīdīšanu var turpināt. Zīdīšana nav ieteicama pēc atkārtotas lietošanas vai lielas flukonazola devas.

Fertilitāte

Flukonazols neietekmēja žurku tēviņu un mātīšu fertilitāti (skatīt 5.3 apakšpunktu).

4.7    Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi par Fluconazol Nycomed ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Pacienti jābrīdina, ka flukonazola lietošanas laikā var rasties reibonis vai krampji (skatīt 4.8 apakšpunktu), un viņiem jāieteic nevadīt transportlīdzekli un neapkalpot mehānismus tad, ja rodas kāds no šiem simptomiem.

4.8    Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk (≥1/10) ziņotās blakusparādības ir galvassāpes, sāpes vēderā, caureja, slikta dūša, vemšana, paaugstināts alanīnaminotransferāzes līmenis, paaugstināts aspartātaminotransferāzes līmenis, paaugstināts sārmainās fosfatāzes līmenis asinīs un izsitumi.

Dažiem pacientiem, īpaši tiem, kuriem ir tādas nopietnas pamatslimības kā AIDS un vēzis, ārstēšanas laikā ar flukonazolu un salīdzinošiem līdzekļiem ir novērotas nieru un hematoloģisko funkcionālo testu rezultātu pārmaiņas un aknu darbības traucējumi (skatīt 4.4 apakšpunktu), bet šo atražu klīniskā nozīme un saistība ar ārstēšanu nav skaidra.

Ārstēšanas laikā ar flukonazolu ir novērotas un aprakstītas šādas nevēlamās blakusparādības ar šādu sastopamības biežumu: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100, < 1/10); retāk (≥1/1000, <1/100); reti (≥1/10 000, <1/1000); ļoti reti (<1/10 000) un nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu grupa

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk

Anēmija

Reti

Agranulocitoze, leikopēnija, neitropēnija, trombocitopēnij a

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Anafilakse

Vielmaiņas un uzturēs traucējumi

Retāk

Hipokaliēmija

Reti

Hipertrigliceridēmija, hiperholesterinēmija

Psihiskie traucējumi

Retāk

Bezmiegs, miegainība

Nervu sistēmas

Bieži

Galvassāpes

traucējumi

Retāk

Krampji, krampju lēkmes, reibonis, parestēzijas, garšas sajūtas pārmaiņas, trīce

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Vertigo

Sirds funkcijas traucējumi

Reti

Torsade de pointes (skatīt 4.4 apakšpunktu),

QT pagarināšanās (skatīt 4.4 apakšpunktu)

Kuņģa-zarnu trakta

Bieži

Sāpes vēderā, caureja, slikta dūša, vemšana

traucējumi

Retāk

Dispepsija, meteorisms, sausa mute, anoreksija, aizcietējums

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži

Palielināts alanīna aminotransferāzes līmenis (skatīt 4.4 apakšpunktu), palielināts aspartāta aminotransferāzes līmenis (skatīt

4.4 apakšpunktu), palielināts sārmainās fosfatāzes līmenis asinīs (skatīt

4.4 apakšpunktu)

Retāk

Holestāze (skatīt 4.4 apakšpunktu), dzelte (skatīt 4.4 apakšpunktu), palielināts bilirubīna līmenis (skatīt 4.4 apakšpunktu), hepatocelulārs bojājums (skatīt 4.4 apakšpunktu)

Reti

Aknu mazspēja (skatīt 4.4 apakšpunktu), hepatocelulāra nekroze (skatīt

4.4 apakšpunktu), hepatīts (skatīt

4.4 apakšpunktu)

Ādas un zemādas audu

Bieži

Izsitumi (skatīt 4.4 apakšpunktu)

bojājumi

Retāk

Nieze, nātrene (skatīt 4.4 apakšpunktu), pastiprināta svīšana, zāļu izraisīti izsitumi (skatīt 4.4 apakšpunktu)

Reti

Toksiska epidermas nekrolīze (skatīt

4.4 apakšpunktu), Stīvensa-Džonsona sindroms (skatīt 4.4 apakšpunktu), akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze (skatīt

4.4 apakšpunktu), eksfoliatīvs dermatīts, angioneirotiska tūska, sejas tūska, alopēcija

Skeleta-muskuļu, saistaudu sistēmas un kaulu bojājumi

Retāk

Mialģija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk

Vājums, nespēks, astēnija, drudzis

Pediatriska populācija

Blakusparadibu un laboratorisko noviržu raksturs un sastopamība, kas reģistrēta pediatrisko klīnisko pētījumu laika, izņemot dzimumorgānu kandidozes indikāciju, ir līdzīga, ka novērots pieaugušajiem.

4.9 Pārdozēšana

Ir aprakstīti flukonazola pārdozēšanas gadījumi, kas izpaudās ar halucinācijām un paranoidālu uzvedību.

Pārdozēšanas gadījumā terapijai ir jābūt simptomātiskai, nepieciešamības gadījumā veicot uzturošus pasākumus, piemēram, kuņģa skalošanu.

Flukonazola ekskrēcija galvenokārt notiek kopā ar urīnu. Ir iespējams, ka vielas eliminācijas ātrumu varētu palielināt forsēta diurēze. 3 stundas ilga hemodialīze vielas koncentrāciju plazmā samazina par aptuveni 50%.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1    Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Pretsēnīšu līdzekļi sistēmiskai lietošanai, triazola atvasinājumi, ATĶ kods: J02AC01

Darbības mehānisms

Flukonazols ir triazola atvasinājums ar fungistatisku iedarbību, kas specifiski inhibē sēnīšu ergosterolu sintēzi un pastāv uzskats, ka tas izraisa šūnu membrānu defektus. Flukonazols ir izteikti specifisks attiecībā pret sēnīšu citohroma P-450 izoenzīmiem. Ir pierādīts, ka 28 dienas ilga 50 mg lielu flukonazola devu lietošana neietekmē testosterona koncentrāciju vīriešu serumā, kā arī neietekmē steroīdu koncentrāciju fertilu sieviešu organismā.

Pielietojuma spektrs ietver daudzus patogēnus, tostarp arī Candida albicans un citas sugas, Cryptococcus sugas un dermatofītus. Candida crusei pret flukonazolu ir rezistentas. Pret flukonazolu primāri rezistenti ir 40 % Candida glabrata paveidu. Aspergillus sugu izraisītu infekciju ārstēšanai lietot flukonazolu nav atļauts.

Klīniskā efektivitāte

Flukonazola efektivitāte tinea capitis terapijā pētīta divos nejaušinātos kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros kopā piedalījās 878 pacienti un flukonazols tika salīdzināts ar grizeofulvīnu. Flukonazols pa 6 mg/kg dienā 6 nedēļas nebija pārāks par grizeofulvīnu pa 11 mg/kg dienā 6 nedēļas. Kopējais izārstēšanās biežums pēc 6 nedēļām visās terapijas grupās bija mazs (flukonazola grupā pēc 6 nedēļām: 18,3%; flukonazola grupā pēc 3 nedēļām: 14,7%; grizeofulvīna grupā: 17,7%). Šī atrade, iespējams, atbilst neārstētas tinea capitis dabiskajai norisei.

5.2    Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās:

Perorāli lietots flukonazols labi absorbējas. Tā absolūtā biopieejamība pārsniedz 90 %. Vienlaicīga ēdienreize perorāli lietotas devas absorbciju neietekmē. Tukšā dūšā maksimālā vielas koncentrācija plazmā tiek sasniegta 0,5 - 1,5 stundas pēc devas lietošanas. Preparātu lietojot vienu reizi dienā, 90 % no vielas līdzsvara koncentrācijas tiek sasniegti 4 - 5 dienu laikā.

Vielas koncentrācija plazmā ir proporcionāla devas lielumam. Pēc 200 mg lielas flukonazola devas lietošanas Cmax ir aptuveni 4,6 mg/l, bet līdzsvara koncentrācija plazmā pēc 15 dienām ir aptuveni 10 mg/l. Pēc 400 mg lielas flukonazola devas lietošanas C max ir aptuveni 9 mg/l, bet līdzsvara koncentrācijas plazmā pēc 15 dienām ir aptuveni 18 mg/l.

Ja 1. diena lieto dubultu zaļu devu, 2. diena koncentrācija plazma ir aptuveni 90 % no vielas līdzsvara koncentrācijas.

Sadalījums:

Izkliedes tilpums atbilst kopējam ūdens daudzumam organismā. Vielas saistība ar proteīniem ir neliela (11 -12 %).

Vielas koncentrācija siekalās atbilst koncentrācijai plazmā. Pacientiem ar sēnīšu izraisītu meningītu flukonazola koncentrācija muguras smadzeņu šķidrumā ir aptuveni 80 % no atbilstošās koncentrācijas plazmā.

Ādas ragvielas slānī, epidermā, ādā un eksokrīnajos sviedros sasniegtā flukonazola koncentrācija ir lielāka nekā koncentrācija serumā. Flukonazols uzkrājas ādas ragvielas slānī. Lietojot pa 150 mg flukonazola vienu reizi nedēļā, pēc 2 devām tā koncentrācija ādas ragvielas slānī ir 23,4 ≥g/g, bet 7 dienas pēc 2. devas tā joprojām ir 7,1 ≥g/g.

Eliminācija:

Flukonazola ekskrēcija galvenokārt notiek caur nierēm. Aptuveni 80 % lietotās devas ar urīnu tiek izvadīta nemetabolizētā formā. Flukonazola klīrensa ātrums ir proporcionāls kreatinīna klīrensam. Asinsritē cirkulējošu metabolītu klātbūtne nav pierādīta.

Plazmas eliminācijas pusperiods ilgst aptuveni 30 stundas.

Farmakokinētika. bērniem

Farmakokinētikas dati tika izvērtēti 113 pediatriskiem pacientiem no 5 pētījumiem: 2 vienas devas pētījumiem, 2 daudzdevu pētījumiem un pētījuma, kurā piedalījās priekšlaicīgi dzimuši bērni. Viena pētījuma dati nebija vērtējami, jo pētījuma laikā daļēji mainījās lietotā zāļu forma. Bija pieejami papildu dati no līdzjutīgas lietošanas pētījuma.

Bērniem vecumā no 9 mēnešiem līdz 15 gadiem noteiktais AUC pēc flukonazola lietošanas 2-8 mg/kg devā bija aptuveni 38 gg.h/ml uz 1 mg/kg devas vienību. Pēc vairākām devām vidējais flukonazola puseliminācijas periods plazmā bija no 15 līdz 18 stundām, bet sadalījuma tilpums bija aptuveni 880 ml/kg. Pēc vienas devas lietošanas flukonazola puseliminācijas periods plazmā bija lielāks - aptuveni 24 stundas. Tas ir salīdzināms ar flukonazola puseliminācijas periodu plazmā pēc vienas 3 mg/kg devas ievadīšanas intravenozi bērniem vecumā no 11 dienām līdz 11 mēnešiem. Sadalījuma tilpums šīs vecuma grupas bērniem bija aptuveni 950 ml/kg.

Pieredze ar flukonazola lietošanu jaundzimušajiem ir ierobežota un iegūta tikai farmakokinētikas pētījumos, kuros piedalījās priekšlaicīgi dzimuši bērni. 12 priekšlaicīgiem jaundzimušiem ar vidējo grūtniecības ilgumu aptuveni 28 nedēļas vidējais vecums, kad tika ievadīta pirmā deva, bija 24 stundas (intervāls no 9 līdz 36 stundām), bet vidējā dzimšanas ķermeņa masa bija 0,9 kg (intervāls no 0,75 līdz 1,10 kg). Septiņi pacienti saņēma visu terapiju atbilstoši protokolam; maksimums bija piecas intravenozas flukonazola infūzijas 6 mg/kg devā ik pēc 72 stundām. Vidējais eliminācijas pusperiods (stundas) 1. dienā bija 74 (intervāls 44-185), kas ar laiku mazinājās līdz vidēji 53 (intervāls 30-131) 7. dienā un 47 (intervāls 27-68) 13. dienā. Laukums zem līknes (mikrogrami.h/ml) 1. dienā bija 271 (intervāls 173-385), 7. dienā palielinājās līdz vidējai vērtībai 490 (intervāls 292-734), bet 13. dienā samazinājās līdz vidējai vērtībai 360 (intervāls 167-566). Sadalījuma tilpums (ml/kg) 1. dienā bija 1183 (intervāls 1070-1470) un ar laiku palielinājās līdz vidējai vērtībai 1184 (intervāls 510-2130) 7. dienā un 1328 (intervāls 1040-1680) 13. dienā.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par atkārtotu devu/kopējo toksicitāti, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam, izņemot to, kas ir minēts citos šī zāļu apraksta punktos.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumu laikā žurkām ir aprakstīta hidronefrozes un nieru dobuma paplašināšanās, kā arī embriju bojā ejas gadījumu biežuma palielināšanās. Ir atzīmēta anatomisko izmaiņu un kavētas pārkaulošanās, kā arī atnešanās ilguma palielināšanās un atnešanās traucējumu gadījumu biežuma palielināšanās. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar trušiem ir fiksēti spontāni grūsnības pārtraukšanās gadījumi.

6.    FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1    Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze (E 460), preželatinizēta kukurūzas ciete, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts (E 470b) un nātrija laurilsulfāts.

Kapsulas apvalks: Želatīns un titāna dioksīds (E 171).

150 mg kapsulas satur arī hinolīndzelteno (E 104) un saulrieta dzelteno (E 110).

6.2    Nesaderība Nav piemērojama.

6.3    Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4    Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas nosacījumi.

6.5    Iepakojuma veids un saturs PVH/alumīnija folijas blisteri.

150 mg kapsulas: iepakojumi pa 1 un 2 kapsulām.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6    Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai Nav īpašu prasību.

7.    REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Nycomed SEFA AS Jaama 55B,

63308 Pölva Igaunija

8.    REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

04-0235

9.    REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

29.04.2004/ 28.05.2009

10.    TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2012.gada jūnijs

16



 Lietošanas instrukcijas, zāļu(preparata) apraksta, anotācijas avots: Zāļu valsts aģentūra-ZVA


[*] DDD. Informācijas avots: Pasaules veselības organizācijas (PVO) Zāļu statistikas metodoloģijas sadarbības centrs - [Nov-2015]


Atpakaļ

Aptiekām un veselības veikaliem Reklāmdevējiem

Autortiesības © 2011-2017 APTEKA.LV. Visas tiesības aizsargātas

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai!

Konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju!